Katastrofas, kas satricinaja pasauli 4. dala Pludi, viesulvetras, epidemijas_. - Guido Ilvess

Brazīlijas iedzīvotāji acīmredzot nenomierināsies, iekams visi džungļi nebūs iznīcināti. Milzīgi buldozeri būvē ceļus nodedzinātajos džungļos. Tur, kur agrāk pletās džungļi, tiek iekopti lauki, lai pabarotu arvien lielāku iedzīvotāju skaitu.

Brazīlijai ir godkārīgi plāni. Plašā projekta Grande Carajas realizēšana padarīs Karažasas provinci par milzīgu rūpniecības rajonu: Rosīgi tiek būvēta metalurģijas rūpnīca, kur dzelzsrūdas kausēšanai tiks izmantotas kokogles. Šī tehnoloģija vēl tiek izmantota tikai Ķīnā. Vienas tonnas čuguna iegūšanai tiek iztērēta 3,1 tonna kokogļu.

Vienas tonnas kokogļu iegūšanai jāsadedzina 5-6 tonnas koksnes. 2,5 miljonu tonnu čuguna iegūšanai nepieciešams krāsnīs ielikt vismaz 80 000 hektāru meža. 90. gadu sākumā jau darbojās četras krāsnis, bet tika plānots uzcelt vēl 17. Šāda rūpniecības attīstība visu Ziemeļbrazīliju pāris desmit gados pārvērtīs lielā pustuksnesī. Šāda intensīva mežu izciršana ne tikai Brazīlijā, bet arī zemeslodes citos apgabalos radīs eroziju un augsnes pārtapšanu par tuksnesi. Tas patiesībā ir neatgriezenisks process, jo tiek iznīcināta augsnes auglīgā virskārta.

Tajā pašā laikā džungļu izmantošana vispār nav līdzsvarota. Lietusmeži varētu dod milzīgu daudzumu riekstu, kaučuka, banānu, mango, papaijas, līmes, daudzus ārstniecības līdzekļus, ko nav iespējams aizstāt ar citiem, utt. Taču mūsdienu rūpniecības sabiedrību ideoloģija ir rūpniecības attīstība, un Brazīlija nav izņēmums. Pirms pāris desmit gadiem Amazones rajonu valdība uzskatīja par pamestu apvidu, ko vajadzētu civilizēt. Bet par kādu cenu!

Kas būs tālāk? Vai patiesi zudušie tropiskie lietusmeži kļūs par botānisko dārzu eksponātiem?

1989. gada decembrī Indonēzijā uzsāka mežu stādīšanas akciju, kurā paredzēja iestādīt 32 000 koku stādu. Brazīlijā kāda amerikāņa vadībā upes krastos iestādīja Kārību priedes. Šie koki ir neuzņēmīgi pret dažnedažādiem kukaiņiem, mazprasīgi attiecībā uz augsni un tajā pašā laikā lielisks jēlmateriāls papīra fabrikām. Bet šī monokultūra nespēj aizvietot džungļu daudzveidīgo saturu.

1989. gada sākumā Taizemes karalis Bhumibols izdeva dekrētu, kas aizliedza koku izciršanu lietusmežos. Brazīlija Amazones upes rajonā plānoja radīt 100 000 kvadrātkilometru lielu aizsargātu dabas zonu. Bet Amazones upes rajons aptver 7,18 miljonus kvadrātkilometru, un džungļi aizņem apmēram 60% no Brazīlijas sauszemes. Uz pirmatnējās tropiskās dabas totālās iznīcināšanas fona dabas aizsargzonas radīšana ir smieklu vērta. Un tajā pašā laikā, kad Taizemē, Indonēzijā, Malaizijā, Filipīnās