Page 1

BEZ MAKSAS!

INFORMATÎVS IZDEVUMS LATVIEÐIEM APVIENOTAJÂ KARALISTÇ 2 0 1 0. g a d a d e c e m b r i s

«Viss ir iespējams!» Š

T

uvojas Ziemassvētki — gada skaistākais un klusākais laiks! Gluži neticami, bet nemanot ir atnākuši Ziemassvētki un 2010. gada nogale. Decembris, Advente un Ziemassvētki ir sevis izvērtēšanas un sev tuvo cilvēku atcerēšanās laiks. Gads ir pagājis lielā steigā, un visticamāk mums bieži nav atlicis laika paskatīties uz sevi no malas — izvērtēt kļūdas, mācīties no tām un mainīt savu rīcību nākotnē. Šis ir brīdis, kad katrs varam padomāt par saviem plāniem, uzlikt uz papīra savus sapņus un vīzijas par nākotni, jo papīrs pacieš visu. Un pēc šī veikuma pats svarīgākais tomēr ir neapstāties, pilnveidoties un tiekties pēc nospraustajiem mērķiem. Novēlu katram savu sapņu piepildījumu! Šis ir arī piedošanas, mīlestības un brīnumu laiks. Laiks, kad palīdzēt tiem, kuriem tas visvairāk vajadzīgs. Es vēlētos, lai katrs no mums ienestu citu sirdīs prieku, sapratni un mīlestību. Pietiek tikai ar mazumiņu, lai kāda sirsniņa tiktu iepriecināta un justos laimīga. Tikai kopā mēs to varam! Arī «Anglo Baltic News» šajos Ziemassvētkos informatīvi atbalsta vairākus labdarības pasākumus. 2. decembra labdarības pasākumā Londonā tika vākti ziedojumi Latvijas krīzes centriem. Jau ilgāku laiku izdevums informatīvi atbalsta Agnesīti, kuras sapnis ir piecelties un iet. Meitenei, kas 22 gadus pavadījusi ratiņkrēslā, tas ir svarīgāk par visas pasaules slavu un bagātību. Ir uzsākta akcija «Palīdzēsim Sanitai no Bauskas un viņas 7 bērniem izdzīvot!» Sanita ir palikusi viena ar bērniem bez iztikas līdzekļiem. «Šai Ziemassvētku naktī, kad svecītes mirdz, Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds. Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt, Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!» Novēlu ikvienam sajust Ziemassvētku brīnišķīgo noskaņu ar piparkūku, mandarīnu un egļu smaržu. Radīsim kopā burvīgu svētku noskaņu, ik vakaru labām domām iedegsim svecītes liesmiņu un teiksim viens otram uzmundrinošus vārdus, kas sildīs katra sirdi. Mērķtiecīgām un pozitīvām domām tiekties pretī Jaunajam 2011. gadam! Ar siltiem un mīļiem sveicieniem —

·Dace Gaile·

oreiz saruna ar jaunizveidotās Latvijas – Lielbritānijas tirdzniecības palātas priekšsēdētāju Aneti Vīgneri. Anete spēj apvienot darbu ar mācībām, ģimenes dzīvi un vēl paspēj vadīt Latviešu biedrību Southamptonā. Kā tas viss ir iespējams? Kā iedrošināt citus? Anete piekrita nelielai intervijai. — Pastāsti, kāpēc izdomāji pārcelties tieši uz Lielbritāniju, nevis Vāciju vai Franciju? — Taisnība, Lielbritānija vēl līdz nesenai pagātnei nebija iekļuvusi manā interešu lokā kā vēlamā mītnes zeme, ar kuru saistītu savu karjeras un personīgo izaugsmi, bet augstskolā, kurā vēlējos studēt, ir tikai 4 filiāles visā pasaulē – Sidnejā, Singapūrā, Ņujorkā un Londonā. Pirmās divas atkrita attāluma dēļ, par Ņujorku ilgi domāju, bet tagad zinot Anglijas pieredzi, labi, ka neaizbraucu, jo tas būtu bijis vel sarežģītāk un neiespējamāk - atlika vien Londona. — Kā zināms, Tu esi izturējusi konkursu un iestājusies Sotheby’s Mākslas Vēstures Institūtā (Sotheby’s Institute of Art), kā arī esi vienīgā studente no Baltijas valstīm, kas norāda, ka ne katrs var mācīties šajā jomā. Kādi bija iestāšanās kritēriji un kas būsi, kad pabeigsi šo augstskolu? — Iestāšanās kritēriji uz ma-

Anete Vīgnere. Personīgā albuma foto nis izvēlēto maģistrantūras programmu – Mākslas bizness, mākslas investīcijas un mākslas jurisdikcija, pirmajā mirklī šķita visai vienkārši – kopumā trīs esejas un divas individuālās intervijas, kuru laikā tika izvērtēta studenta spēja vērtēt un skatīties uz mākslas darbu no monetārā izpratnes līmeņa, tanī pašā laikā noturot augstu māksliniecisko kvalitāšu latiņu. Tomēr šeit der atcerēties, ka mēs runājam par Sotheby’s – lielāko mākslas izsoļu namu pasaulē, kas gata-

vo savu jauno paaudzi un pēctečus, tāpēc bez iepriekšminētajām īpašībām tika ņemti vērā vēl arī citi faktori - mērķtiecība, kaislība uz savu amatu un pārliecība, ka šī ir sfēra, kurā patiešām vēlies darboties ilgtermiņā. Ne velti bez akadēmiskajām zināšanām bija jāpierāda arī sava profesionālā atbilstība un īstenoto projektu portfolio. Tāpēc neliegšos, ka gandarījums, ka esmu izturējusi šādu konkursu ir neaprakstāms. — Kāds bija pirmais iespaids, kad pārcēlāties uz Lielbritāniju un vai ir nākušas atziņas dzīvojot šajā valstī? — Kā jau iepriekš minēju, Anglija nebūt nebija mana sapņu zeme, un man bija un daļēji joprojām ir saglabājušies savi aizspriedumi, bet tanī pašā laikā esmu atklājusi arī daudz ko jaunu un pozitīvu. Neskatoties uz to, ka Lielbritānija skaitās izteikti konservatīva valsts, tā ir absolūti liberāla un atvērta ikvienai kultūrai. Kaut vai, ja paskatāmies uz integrācijas jautājumiem – tā šeit notiek daudz vienkāršāk, nekā tas būtu iespējams jebkurā citā Eiropas valstī, piemēram, Spānijā vai Vācijā. (Turpinājums 7. lappusē.)

Godātie tautieši un visi Latvijai piederīgie, kas šobrīd dzīvo, strādā vai mācās Apvienotajā Karalistē! N

oslēgumam tuvojas gads, kuru droši varam saukt par Latvijai izšķirīgi nozīmīgu. Savā ziņā tas ir bijis arī Latvijas «lielo eksāmenu» gads. 10. Saeimas vēlēšanās politiķus eksaminēja vēlētāji, savukārt Latvijas cilvēkiem ir nācies pārdzīvot tādu dzīves līmeņa krituma pārbaudījumu, ko dēvē par līdz šim dziļāko ekonomikas un finanšu krīzi paplašinātajā Eiropas Savienībā. Šķiet, mēs labi zinām, kādēļ mūsu dzimtene nonāca tik neapskaužamā situācijā, tomēr ne visi Latvijai piederīgie ir spējuši šo, nenoliedzami grūto, laiku

aizvadīt paliekot savā zemē. Bezdarbs, nepietiekamais atalgojums vai vienkārši vēlme mainīt dzīves vidi laikā, kad citu valstu darba tirgi ir atvērti un savā valstī ilgstoši nav iespējams rast sev piemērotu darbu – šīs ir tikai dažas atbildes uz jautājumiem, kādēļ šobrīd Apvienotajā Karalistē un citās Eiropas valstīs dzīvo tik plaši pārstāvētas Latvijas iedzīvotāju kopienas. Man kā valdības vadītājam itin bieži jautā, ko valdība darīs, lai aizbraukušos atgrieztu Latvijā? — Brīnumreceptes nav, ar apelēšanu pie patriotisma jūtām vien ir par maz. Patiesībā ir tikai viens risinājums, kas balstās

ekonomiskās izaugsmes atjaunošanā un jaunu darba vietu radīšanā. Tas ir valdības uzdevums un vienlaikus arī pienākums — aizbraukušajos tautiešos radīt pamatotu vēlmi atgriezties. Tā ir mana atbilde un vienlaikus novēlējums mums visiem Jaunajā gadā — strādāt un domāt tā, lai Latvija kļūtu par izaugsmes valsti un lai tai piederīgie patiesi vēlētos braukt atpakaļ, nevis doties prom!

Valdis Dombrovskis Latvijas Republikas Ministru prezidents


Lielbritānijas biznesa un vienaldzīgi ekonomikastopārskats Mana sirdsapziņa neļauj ignorēt Cilvēki ikdienā saskaras ar · Nekustamo īpašumu uzņēšķēršļiem un problēmām, tomuma «Cushman & Wakefield» mēr katrs ar tāmkatiek galā saaprēķini liecina, visaugstākā vādāk. īre Eiropā jāmaksā veikalu īpašVienamkas nolauzts glaunatirdzmaniekiem, vēlas iegūt nikīra nags vai iestrēgšana saniecības vietu Londonas „New tiksmes sastrēgumā izraisa lielas Bond street”, kas ir neliela iela, negācijas un domas, ka diena un un atrodas Meifārā (Mayfair), visa nedēļa izbojāta. Ir cilvēki, blakus galvenajai iepirkšanās kuri rada nevajadzīgas pārspīielai -drāmas Oxford par street. BBClietām, ziņo, lētas sīkām ka acīmredzot īres maksanekad šajā ielā šogad jo nav saskāsasniegusi 836 USD kvadrātrušies ar lielākām unpar tiešām nopēdu gadā, kas ir aptuveni 4859 pietnām problēmām. Turpretī ir LVL par kuriem kvadrātmetru gadā. cilvēki, dien dienā nākas saskarties daudz · Kā ziņoarBBC, tad smagākām Lielbritāniun problēmām. Ja,gadu mēs jas lielākām ekonomikai internets ik paveramies sev apkārt mazliet veido pievienoto vērtību 100 rūpīgāk, tad nereti ieraugām miljardu sterliņu mārciņu apmēar kādām lietām daudzi cilvēki rā, kas ir 7,2% no valsts iekšzeikdienā sadzīvo. Iespējams daumes kopprodukta (IKP), pētījudzus pārņem šausmas un kauns ma autori ir kompānija Boston par čīkstēšanu par sīkumiem, Consulting Group. Aptuveni par to cik grūta dzīve, jo varbūt 60% no minētājiem 100 miljarkāds nevar divreiz gadā braukt diem mārciņu veido interneta uz siltām zemēm atpūsties, vai lietotāju veiktie pirkumi tīmeklī, cik ļoti sāp mazs puns pierē, kas maksa par uzdauzīts pieslēgumu,ieskrienot kā arī tēnetīšām riņi, iegādājoties un cistenderī vai citi datorus līdzīgi sīkumi. tas ierīces, kurām nodroTomēr, kad ar ieraugi artiek kādām slišināta piekļuve internetam. mībām un ļaunām lietām citi Atcillikušos 40% saproti, veido Lielbritānijas vēki sadzīvo, cik ikdienas tēriņi attiecībā komunikāciju sīkumi tomēr uz ir maznozīmīgi. Apkārt ir tik daudzi cilvēki, kuri infrastruktūru un citām ar interikdienā sadzīvo ar badu, vardarbību, vēzi, epilepsiju, neauglību un citām gan fiziski, gan morāli smagi pārvārāmām, citreiz pat nepārvārāmam smagām lietām. Visticamāk tikai tad, ja pats Mūsu labdasaskaries kaut kādā mērā ar kaut rības organizāko cijalīdzīgu, (vairāktikai partad saproti, ko tas viss nozīmē. Tikai tad atvērās mums — www. acis uz to,saņēma cik maz mēs palīdzam tuesi.lv) viens cik maz darām labziņu otram, no kādas darības un cik maz mūs sagrūtībāslabānonātrauc kušas apkārtējie. daudzbēresmu meitene no Rīgas, nuEsģimenes, kas kuras neizdibināmās takas atdzīvo Bauskas ravedušas uz kādu mazu pilsētiņu jonā. Šobrīd māAnglijā. Nu jau sesto gadu izzinu, tes ienākumi ir mācos saprast, iegaumēt un iepa5,94 lati mēnesī. zīt Anglijas un Velsas labumus un Darba nav, visi 7 dīvainības. Es draudzējos ar krābērni ir nepilngasām, ko manas acis spēj apkārtnē dīgi un nestrādā. saskatīt un mēģinu tās ievīt savos Sanita priecājas, rotu darinājumos, zīmējumos un ka viņai ir labi un foto. Sirdī dzimis mākslinieks, kuizpalīdzīgi kaimiņi, kuri pieņēma ram rokas ne vienmēr pakļaujas viņu un bērnus.prātā Šobrīd viņi dzītam, kas notiek un sirdī, tovo kopā. Bet nesen situācija mēr mācos apgūt un saprastkļusava vēl grūtāka — Sanitai vas mākslinieciskās idejasparādu un likt dēļ lietā. tiesa Rotu atņēma gandrīzzīmēvisu tās darināšana, naudu, ko veido bērnu pabalšana un fotografēšana, tie būtu sti, izdzīvošanai palika 5,94 mani mīļākie hobiji uz tikai šo brīdi, lati mēnesī. Kaimiņiem arī ir kas ļauj manam mazajam māksdaudz dažādu problēmu un las gariņam šad tad izpausties un

netu saistītām izmaksām. Pētījumā tiek prognozēts, ka interneta daļa valsts IKP katru gadu palielināsies par vidēji 10%, jau 2015. gadā sasniedzot 10% no Lielbritānijas IKP. · Bezdarba līmenis Lielbritānijā šā gada trīs mēnešos līdz augustam samazinājās līdz 7,7%, salīdzinot ar 7,8% iepriekšējā trīs mēnešu periodā, teikts trešdien izplatītajā Lielbritānijas Statistikas biroja paziņojumā. · Lielbritānija par 2,1 miljardu sterliņu mārciņu pārdevusi Kanādas konsorcijam tiesības pārvaldīt dzelzceļa līniju, kas stiepjas no Londonas līdz Lamanša šauruma tunelim, piektdien paziņoja britu valdība. Lielbritānijas Transporta ministrija norādīja, ka Kanādas konsorcijs, kurā vienojušies investīciju uzņēmums “Borealis Infrastructure” un Ontārio skolotāju pensiju fonds, iegādājies tiesības pārvaldīt Lielbritānijas pirmo ātrgaitas dzelzceļa līniju “High Speed 1”. plivināties debesukamākoņiem. Darījums pa paredz, Kanādas Tomēr bez mazā mākslas posmu gariņa konsorcijs šo dzelzceļa manī dzīvo arī citas domas pārvaldīs nākamos 30 gadus. un vēlmes Šogad došos · Pēcizpausties. vērienīgiem, trīs gadus studēt un apgūt profesiju par kuru domāju, analizēju un izzinu jau pāris gadus. Došos studēt un apgūt vecmāšu profesiju. Manā skatījumā šī ir viena no atbildīgākajām profesijām un tai pat laikā vismaģiskākā un brīnumainākā profesija kāda vien ir izdomāta šajā pasaulē. Vecmāte ir cilvēks, kurš seko līdzi un palīdz topošajai māmiņai un mazajai dzīvībiņai no grūtniecības līdz maģiskajam dzimšanas brīdim un vēl pēc tam mazuļa dzīves pirmajos mēnešos. Smags, atbildīgs, bet tai pat laikā fantastisks darbs. Ne par velti saka, ka vecmātes parasti dzīvojot visilgāk salīdzinājumā ar citiem mediķiem, jo piedzīvo un piedalās tādos burvīgos brīžos, kas dod savu maģiju. Ir vēl kāda lieta, kas mani saista un tā ir labdarība, vēlme palīdzēt tiem, kuriem ir grūtāk kā ir ļotiKatru sarežģīti «pavilkt» vēl man. gadu šeit UK notiek 8 cilvēkus. Sanita pasāgriedaudz dažādiTādēļ labdarības žas pie mumsmanos pēc palīdzības, kumi. Ja būtu spēkos, es lai kaut uz laiku, kamēr piedalītos tajos visos, tomērviņa tas meklē darbu,tāpēc varētu sanav iespējams, ir tik svarīņemt atbalstu. ir iegi, lai pēc iespējas Jums vairāk cilvēku spējapievērstos. ziedot Sanitai un viņas tiem septiņiem bērniem, lai no ne Šoreiz pastāstīšu par vienu tikai –mēs varētu sajust Ziemastiem Race For Life Cancer Re-

ilgušiem un vairākus miljonus sterliņu mārciņu vērtiem remontdarbiem Londonā durvis atkal vērusi leģendārā Savojas viesnīca, kurā savulaik mitinājušās tādas slavenības kā kinozvaigzne Marlēna Dītriha un impresionisma gleznotājs Klods Monē. Viesnīcu iecienījuši premjerministri un karalisko dinastiju pārstāvji. Šeit pirmo reizi karaliene Elizabete II, tobrīd vēl jauna princese, parādījās sabiedrībā kopā ar savu nākamo vīru Filipu.  · Premjerministrs Deivids Kemerons par valdības prioritāti noteicis samazināt valsts budžeta deficītu, kas pērn sasniedza rekordaugstu līmeni — 155 miljardus mārciņu (124,3 miljardus latu). · Rīgas Kinostudijā uzsākts starptautisks projekts — dokumentālā filmas filmēšana par «Titānika» (Titanic) bojāeju. Filma ir Lielbritānijas, Kanādas un Latvijas kopražojums, un tās darba nosaukums — «Inside the search gadu daudzās UK Titanic»- /Katru «Titānikā». pilsētiņās notiek ma· Lielbritānijas labdarības valdība trešratoni, lielāki un mazāki. Viens dien prezentēja bargākos valsts no tiem ir Race for Life, kur tiek izdevumu samazināšanas pavākti ziedojumi vēža slimnieku palīdzībai un pateicībā par saziedoto naudiņu daudzas sieviešu dzimtas pārstāves skrien maratonus. Arī es nu jau otro gadu piedalos šajos. svētku Pagājušāpriekus, gadā skrēju bet Cardiff maratonu 5km, vācu ziearī šī ģimene. Tuvodojumus unjasvēlāk pēc maratobrīnumu laiks, na nodevu kāpēc tos Cancer research gan mums neorganizācijai. Šogadtiem, piedalījos palīdzēt kam Swindon 10km maratonā. klājas daudz grūtāk? Ziedojumus Jo tuvāk nāca maratonavarat diena, jo lielākas bailes uz pārņēma. pārskaitīt mūsu Labi zinu, bankas ka neesmu nekāda kontu, ar dižā skrējējapiezīmi un ticiet vai bet — nē, Sanies pat nevienu netrenējos tai. dienu Nodibinajums: lielajam skrējienam. Jā, zinu, ļoti «Jaunatnes spormuļķīgi un bezatbildīgi savā ziņā. ta, jaunrades un Bet tā kā naudiņu biju vākusi un izglītības atbalsirdsapziņa sta neļautu pēdējā brīdī fonds». Reatteikties noģistrācijas skrējiena 10km, Nr. es tomēr nolēmu piedalīties. Die40008132397, na bija saulaina un karsta, kas ir juridiskā adrese: jauki vasarā, bet ne tik jauki, kad Rīgas rajons, Saulkrastu nojāskrien 10km. Pirmos 3km pievads, Saulkrastu l.t., Selga, varēju diezgan viegli. Tuvojoties «Selga 251», atmiņā LV-2160.pagājušā Faktis5km atsaucu kā adrese: Rīga, Brīvības gada noskrietos 5km un cikiela at202, kab. 37. kad Norēķinu viegloti jutos, tie bijakonts: galā. LV04PARX0012260280001. Diemžēl šajā reizē tā bija tikai SWIFT kods: PARXLV22. Banka: vēl puse no visa maratona. Kad Citadele banka (filiāle «Laimbiju nonākusi līdz 6km, tad mani dota». vaigi dega jau ugunī, elpa sāka

Palīdzēsim Sanitai Dombrovskai un viņas 7 bērniem izdzīvot

Sapnis bez sāpēm. sāpēm. Sapnis dzīvot dzīvot bez Sapnis uz Sapnis iet. iet. Nostāties Nostāties uz savām un iet iet. savāmkājām kājām un

Agnesītei ir 22 gadi. Tie visi pavadīti ratiņkrēslā. Slimību, kas meitenei atņēmusi kājas, nevar pat īsti izrunāt. Slimība ir ļauna un arī skan kā ļaunums, bet to var uzveikt. Agnesīte ir drosmīga un stipra. Viņa uzvarēs, ja mēs palīdzēsim. Agnesītes slimību var izārstēt tepat – Latvijā, nav vajadzīgi nekādi aizokeāna daudzus tūkstošu maksājošie brīnumdari, bet nieka 3000 lati operācijai un vēl apmēram 2000 lati rehabilitācijai tepat Vaivaros. Ja vari, ieskaiti kontā. Kaut arī pavisam mazliet. Šo naudu viņa saņems uzreiz.

trūks, ceļi ļimt ungadu jutu, sākumus vairāku desmitu ka nebūs labi, šķita, ka laikā, kas cita starpā valsts sekvairs nespēju. Tik ļoti torā paredz likvidēt gandrīz pusgribējās miljonu darba vietu.apstāties un noiet maliņā un apsēs· Lielbritānijas finanšu mities un izbeigt visu. nistrs Džordžs Osborns šo pavēsTai mirklī, kad šķita, tīja, ka konservatīvo un liberāļu viss vairs nevaru, manī koalīcija līdz 2014.-2015.gadam iestājās maza panika, valsts izdevumus samazinās par trūka elpas, kājas, kas 83 miljardiem sterliņu mārciņu. nebija radušas skriet, · Premjerministrs Deivids ķermenis, kas nav Kebimerons, kura vadītāšādam koalīcija jis trenēts panāca pie sākumam varas maijā, uzsvēra, kliedza, lai ka valstij nepieciešams izskaust beidzu šo skrējienu. 154,7 miljardus mārciņu lielo Viss pietiek, es vairs budžeta deficītu, saņēma nevaru! ko Tajātāmirklī es mantojumā no leiboristu iedomājos par valdītiem bas un ekonomiskās cilvēkiem, lejupslīdes. kuri cīnās · Lielbritānijas karaliene Eliar šo smago slimību, cilvēkiem, zabete II par izjutīs taupībaskuriem pasāšis maratons veltīts. kumus, karaliskā namair izdevuTiem, kuri gājuši bojā, miem 2012.-2013.gadā samazikuri uzvarējuši vai par noties par 14%. tiem, kuri vēl joprojām · Plānots, ka līdz 2015.gapar savu dzīvību dam britucīnās armijā, Karaliskajos un par to, cik viņiem ir gaisa spēkos un Karaliskajā flotē smagi un grūti, cik ļoti dienošo skaits tiks samazināts bailvienlaikus nomirt ungan nekad par 17 000, uzvairs nebūt veseliem. sverot, ka atbalsts Afganistānā Tas lika man nokaunēties un dislocētajiem spēkiem tikssevī saglasaprast, ka ja šie cilvēki ir spējībāts nemainīgā apjomā. gi cīnīties ar tādu slimību un cik · Lielbritānija atklāja ieceri smagi tas varētu būt, tad es noteikti varu noskriet nieka 10km. Tas viss atausa manā atmiņā un lika manām kājām un visam ķermenim saņemties, lai skrietu tālāk, lai pieveiktu atlikušos 4km, kas tai brīdī likās kā „Bezgalīgais stāsts”. Tikai lielā, baltā lidojošā suņa vietā, kas skaistajā stāstā lido pāri debesu jumiem, bija tikai manas netrenētās, agrāk vairākas traumas piedzīvojušās kājas un vēl mans gribas spēks un lielā cieņa pret labdarību un šādiem reaterun Fens Atgriešanās pasākumiem to veidotājie. Mājās Projekts Pie 8km atvērās manaiesaka otrā — dārgie Austrumeiropieši, vai nu jau trešā elpa un kājas jau lūdzu, esiet uzmanīgi! darbojās pašas par sevi un sviedri Nedodaties pirms ne­­e­ klāja manu sejuceļā, un visu augumu, sat pilnībā pārliecināti, uz kusaule debesīs gavilēja un cepinārieni braucat, kur apmetīsieties ja kā uz pannas. Tomēr sirsniņā un vai darbs, ko satraukums jums piedāvā, ir valdīja prieks un par tik tiešām reālas darba iespējas! to, cik tomēr tas ir labi, ka šādi Statistika ka irpasākumi bezgala vai citādi liecina, labdarības daudz gadījumu, kad cilvēki, ietiek organizēti, ka ir tik daudz rodoties Anglijā, ātri vien paliek cilvēku, kuri labprāt ziedo savu bez pajumtes iespēnaudiņu, laiku un un reālām darbu, lai pajām izdzīvot. Nepakļaujiet līdzētu tiem, kuriem tas ir tik sevi ļoti tādam riskam! vajadzīgs. Pavēros apkārt un kā Tomēr, esat nonācis nelaimazi rozā ja punktiņi apkārt ņirbēmē, no sieviešu Austrumeiropas un ja tikesat daudz tāpat kā es, palicis skrēja bez pajumtes, ne pakuras šos garosnav 10km ar ses, nesirdī iztikas līdzekļu? Ja atroprieku un vēlmi palīdzēt. Vi-

sas rozā ietērpossociālo – rozā veikttērpušās radikālas reformas krekliņi, svārciņi, dažai pat rozā maksājumu sistēmā, brīdinot, zaķu ausis un ļipas, rozā bantes ka par noteiktiem pārkāpumiem un getras, tas pabalsta lika pasmaidīt vēl bezdarbnieku izmaksa siltāk. var tikt pārtraukta pat uz trim Pie pēdējiem ieraudzīju gadiem. Saskaņā100m ar pašreiz spēkā savu ģimeni un draugus, kuri gaesošajiem noteikumiem pabalsta vilēja un gaidīja pie finiša pieprasītāji, kas mani nesadarbojas līnijas. Manas sakarsētās emociar amatpersonām, pabalstu var jas izlauzās uz āru, nobira asara zaudēt uz laiku, kas nepārsniedz un priekstaču par paveikto. 26 bija nedēļas, varas iestādes Lai arī savos nesanorāda, ka tas ziedojumos notiek salīdzinoši vācu tūkstošus, tomēr arī 50.oo reti. Šobrīd bezdarbnieka pabalvai mārciņas sniedz palīstu 100.oo Lielbritānijā saņem aptuveni dzību un noderīgumu visā šajā pusotrs miljons cilvēku. kampaņā. · Lielbritānijas valdība vērš Nākamās divas vai trīs dienas plašumā programmu, piedāvāmanas kājas sāpēja tā, ka knapi jot bez darba un pajumtes pavarēju uzkāpt vai nokāpt pa likušiem viesstrādniekiem treappēm, plus vēl mazlietKopš biju pamamaksāt mājupceļu. prognījusies potīti. LielbriTomēr rammas pamežģīt sākšanas janvārī tas bija sīkums salīdzinājumā ar tānijas valdība Bostonas reģionā to gandarījumu par padarīto un vien vienvirziena lidojuma biļeti par to, ka kaut mazu, tomēr esmu apmaksājusi 47 viesstrādniesniegusi palīdzību tiem, kuriem kiem, tostarp arī iebraucējiem tā ļoti noderēs. Tā kopības sajūno Latvijas. ta šādos labdarības pasākumos Sagatavoja: Marcis Liors ir tik aizkustinoša un burvīga, ka Skadmanis tā ir kā lielākāmarcis.skadmanis@ pateicība tam, ka esi piedalījies, atbalstījis un palīlatvianchamber.co.uk dzējis. Latvian Sajūtas British ir īstasChamber un patiesi of labestīgas, manuprāt,Commerce tās savā ziņā ir mazas laimes sajūtas, tas ir īsts un patiess prieks. Es esmu viens no tiem cilvēciņiem, kurš nespēj paiet garām vienaldzīgi gandrīz nevienai labdarības kampaņai, vai tā ir palīdzība vēža slimniekiem, vai bērniem Āfrikā vai vardarbībā cietušiem bērniņiem. Mana sirdsapziņa neļauj vienaldzīgi to ignorēt, tāpēc cenšos piedalīties dažādās labdarības kampaņās, tomēr dažkārt man šķiet, ka daru to par maz. Lai arī es pati neesmu daties Kings Lynn, Boston,piedzīBrecvojusi vēzi vai citas nāvīgas kland badu, and South Holland apgaslimības, tomēr esatgriezties zinu, ko nozībalā un vēlaties māmē par jums savu veselību jās, cīnīties mēs varam palīdzēt!un justies bezpalīdzīgai, jo finansiāZvaniet: 01733 865033 no lu apsvērumu dēļ nav 9:00 līdz 17.00 vai iespējams rakstiet: rast labāko palīdzību savai veseFensReconnections@cri.org.uk lībai. zinu,esat ko nozīmē Ja Es tomēr nolēmiscīnīties palikt ar katruun savu šūniņusavus organismā Anglijā turpināt darba un milzu cerību kautpalīdzēt ko ļoti meklējumus, mēspar Jums svarīgu dzīvē... par nolēmis veselību atun nevaram. Ja esat iespēju laimīgam. Zinu to grieztiesbūt Latvijā, mes palīdzēsim bezpalīdzības sajūtu, kad kaut to izdarīt. kas dabā ir nogājis greizi un cīnies par iespēju būt veselam un Informāciju sagatavoja: dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. South Holland

Greater Fens mājās atgriešanās projekts (Greater Fens Reconnection Project)

www.cri.org.uk

G

Iedzīvotāju Konsultāciju Biroja Līga Mēdere konsultante http://www/poppygirl.vpweb. Laima Brencs co.uk


M

Kompensācijas Apvienotajā Karalistē

ūsdienās ļoti aktuāls jautājums ir par dažāda veida negadījumiem — darbā, sportā, ceļa satiksmē utt. Negadījumos ne tikai cilvēki cieš, dažkārt zaudē dzīvību, rodas ciešanas to ģimenēm, bet negadījumi ietekmē arī uzņēmējdarbību un sabiedrību kopumā. Jo mazāk negadījumu, jo mazāk slimības atvaļinājumu, kas nodrošina pazeminātas izmaksas un mazāk pārtraukumu ražošanas procesā. Tas ietaupa izdevumus, kā arī samazina izmaksas, ko rada priekšlaicīga aiziešana pensijā un apdrošināšanas izmaksas. Visizplatītākie negadījumi ir darba vietās. Objektīvam priekšstatam par to daudzumu trūkst informācijas. Statistika atspoguļo vien mazāko daļu no notikušajiem. Pārējie ir paslēpti aiz nelikumīga jeb beztiesiska darba aizkariem. Jo tad nelaimē neviens neatzīstas un galvenokārt tāpēc, ka vai nu ir strādāts nelegāli, bez darba līguma, vai, kas ir tikpat ļauni, darba devējam izdodas pierunāt cietušo pusi nesūdzēties. Taču pēc tam izrādās, ka vienreizējs maksājums un atpirkšanās visbiežāk nesedz tos izdevumus un zaudējumus, kas ģimeni turpmāk sagaida ilgākā laika posmā. Svarīgi zināt, ka darba drošība ir gan darba devēja, gan darbinieka atbildība. Tikai tad, ja darbs un darba drošība būs nedalāmi jēdzieni, mums nebūs tik bieži jādzird par kārtējo nelaimi

neuzmanības dēļ. Un jāatceras, ka ziņot kompetentām iestādēm par negadījumiem ir ar likumu noteikta prasība. Tikai tad ir iespējams saņemt sociālo palīdzību un zaudējumu kompensāciju. Tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību ir sociāli apdrošinātajam, kuram sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību iestājusies pārejoša darba nespēja, darbspēju zaudējums vai nāve. Apdrošināšanas atlīdzības veidi ir:   slimības pabalsts,   atlīdzība par darbspēju zaudējumu,   atlīdzība par papildu izdevumiem, kas saistīti ar ārstēšanos un medicīnisko rehabilitāciju, personas aprūpi, tehnisko palīglīdzekļu iegādi un remontu, ceļa izdevumiem, apmeklējot ārstu. Nākamie izplatītākie negadījumi saistīti ar ceļu satiksmi. Ikdienā mēs izmantojam gan sabiedrisko transportu, gan arī braucam ar savu personīgo auto. Un arī vienkārši gājēji ir ļoti svarīga ikdienas satiksmes sastāvdaļa. Negadījumu un tajos cietušo personu reģistrāciju un uzskaiti veic Valsts policija. Nereti, ja negadījumā nav cietušo, policija uz notikuma vietu atsakās braukt. Ja tā notiek, jādodas uz tuvējo policijas iecirkni un jāziņo par ceļu satiksmes negadījumu. Turklāt jābūt uzmanīgam ar saviem izteikumiem notikuma vietā un neuzņemties vainu, ja nav oficiāli noformēts protokols.

Latvija — Lielbritānija — Honkonga

No kreisās: Lielbritānijas Tirdzniecības palātas AK izpilddirektors Mārcis Liors Skadmanis, priekšsēdētāja Anete Vīgnere un valdes padomnieks Rihards Kols konferences laikā. Arhīva foto

L

atvijas Lielbritānijas Tirdzniecības palātas (LBCC) priekšsēdētāja A. Vīgnere, izpilddirektors M.L. Skadmanis, valdes padomnieks R. Kols pēc oficiāla ielūguma piedalījās Honkongas — speciālā reģiona — valdības rīkotajā augsta līmeņa konferencē un biznesa pusdienās Londonā. Konferences tēma — «Honkonga kā Ķīnas globālais finanšu centrs». Latvijas Lielbritānijas Tirdzniecības palātai Apvienotajā Karalistē (AK) izveidojusies cieša sadraudzība ar Honkongas speciālā reģiona valdību, kuras uzdevums ir attīstīt Baltijā un

AK dzīvojošo latviešu un baltiešu uzņēmēju iespējas, veidot sekmīgu uzņēmējdarbību Honkongā ar izdevību nonākt lielajā Ķīnas tirgū un otrādi, ieinteresēt Honkongas investorus un uzņēmējus par Latviju un Baltijas tirgu. Konferences laikā LBCC vadība piedalījās virknē oficiālu tikšanos un sadarbības apspriešanos ar Hong Kong Monetary Authority (angl.), the Goverment of the Hong Kong Special Administrative region Office (angl.), Hong Kong Securities and Futures Commission (angl.) u.c. vadītājiem.· Dace Gaile, LBCC PR un Mārketinga departamenta vadītāja

Atlīdzībai par personai vai transporta līdzeklim nodarītajiem zaudējumiem var pieteikties ikviens, kuram nodarīts kaitējums — gājējs, velosipēdists, transportlīdzekļa vadītājs, pasažieris u.c., ja vien pats nav atzīts par ceļu satiksmes negadījuma izraisītāju. Cietušajam vai viņa tuviniekiem zaudējumus jāpiesaka tajā apdrošināšanas sabiedrībā, kurā ir apdrošināts vainīgais transportlīdzeklis. Cietušajiem ir iespēja pieteikt prasību gan materiālo, gan nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanai. Materiālo zaudējumu atlīdzība paredz segt finansiālus izdevumus, kas saistīti ar transporta līdzekļa remontu vai cietušās personas ārstēšanu, pārejošu darba nespēju, darbaspēju zaudējumu vai nāvi. Cietušā darba nespējas gadījumā viņam tiek izmaksāta starpība starp darba algu un izmaksāto slimības naudu un slimības pabalstu. Satiksmes negadījumā cietušajam tiek atlīdzināti tie nemateriālie zaudējumi, kas saistīti ar viņa sāpēm un garīgām ciešanām fiziskas traumas, sakropļojuma vai invaliditātes dēļ. Apdrošināšanas atlīdzību aprēķina un izmaksā apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda). Lai saņemtu pilnvērtīgu palīdzību un zaudējumu atlīdzību, uzticieties mums! Mēs Jums palīdzēsim neapjukt lielo formalitāšu klāstā!·

Tim Beasley Tims ir advokāts kopš 1992. gada un ir Law Society’s Personal Injury Panel dalībnieks kopš 1996. gada. Viņš ir Association of Personal Injury Lawyers un Push Bikes biedrs (Birmingemas riteņbraukšanas kampaņa).   Tims Levenes kompānijai pievienojās 2000. gadā un kopš 2004. gada ir tās partneris. Viņš ir vadošais partneris Levenes Birmingemas birojā.   Tims darbojas visu negadījumu veidu cietušo aizstāvībā, bet īpaši specializējies velosipēdu un motociklu negadījumos, nelaimes gadījumos darbā un produktu drošuma atbildības lietās.   Viņš arī vada prasību lietas pret citiem advokātiem par nolaidīgu darbu negadījumu izmeklēšanā.   Tims ir apmeklējis “Advanced Training Course for Personal Injury Solicitors”, kurus nodrošina Spinal Injuries Association. Timam  ir ievērojama pieredze prasībās, kuras ir par negadījumiem ārvalstīs. Tims vada speciālu komandu, kas darbojas ar negadījumos cietušajiem Polijā, Čehijā un Slovākijā.     Ārpus darba Tims darbojas kā skolas gubernators. Brīvajā laikā viņam patīk braukt ar kanāla laivām, viņš ir apceļojis Angliju, Īriju, Beļģiju, Holandi un Franciju. Viņam pieder Starptautiskais kompetences sertifikāts par pašgājēju kuģu kuģošanu iekšējos ūdensceļos. Dace Gaile ir advokāta Tim Beasley palīdze, un viņa palīdz Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo Anglijā, atgūt ceļa vai darba negadījumu radīto zaudējumu kompensācijas. Dace ir absolvējusi Latvijas Juridisko koledžu un šobrīd studē Biznesa vadību Norhamptonas Universitatē, Anglijā. Savu izglītību ir papildinājusi ar kursiem veselības un drošības jomā. Ikdienā Dace galvenokārt nodarbojas ar latviski runājošiem klientiem kompensācijas jautājumu risināšanā, kuri cietuši ceļu satiksmes un darba negadījumos. Dacei ir pieredze juridisku dokumentu sagatavošanā un tulkošanā rakstiski un mutiski. www.kompensacijas-uk.lv

Šī brīža darba tirgus UK Daži padomi

Es

nerunāšu par darbā iekārtošanas aģentūrām, kas piedāvā industriālos darbus fabrikās vai noliktavās. Arī par apkopēju vai Social Care darbiem nav runa. Runa ir par māku sevi pārdot Apvienotās Karalistes darba tirgū, pierādot, ka tu esi labāks/a par jebkuru citu pretendentu, neraugoties uz tavu pilsonību. Šobrīd ir saspīlējums, piemēram, IT (Informācijas Tehnoloģija) jomā, kur vienu pretendentu CV var būt 10 reizes spēcīgāki par Lielbritānijas pilsoņu CV, bet darbā tiek pieņemts tieši anglis. Kāpēc? Jā, bez šaubām, viņam tiek dota priekšroka, bet āķis ir tajā, ka anglis zina, kā sevi pārdot. Tu vari izsūtīt simtiem CV, aizpildīt simtiem vai pat tūkstošiem darba pieteikumu, bet netiksi pat uz darba interviju uzaicināts. Kādēļ? Tādēļ, ka mēs neprotam sevi pārdot. Pārdot savas zināšanas. Ja pratīsim darba devējam pateikt, pierādīt, ka mums TIEŠĀM ir nenovērtējamas zināšanas, pierādāma darba pieredze (nav obligāti ar papīriem un atsauksmēm pierādāma - pietiek ar angļu valodu attiecīgā līmenī), tad letiņi arvien biežāk strādās birojos, ieguldīs savas spējas patiesi labi atalgotos darbos, bet fabrikas atstās poļiem un leišiem. 1. Sūtot darba pieteikumu (application), vienmēr atcerieties, ka pieteikuma vēstulei (Cover Letter) ir daudz lielāka nozīme, nekā CV.

Darba devējiem parasti nav ne laika, ne vēlēšanās iedziļināties CV lasīšanā, jo tajā viņš var atrast tikai jūsu profesionālās biogrāfijas vispārīgus datus. IZCELIET savā pieteikuma vēstulē, kā un ko jūs spēsiet dot uzņēmumam ar savām zināšanām un pieredzi. Raksturojiet, ar ko jūs varat pamatot savus sasniegumus un savus mērķus jaunajā kompānijā. Nebaidieties sevi slavēt un nedaudz pārspīlēt, bet nemelojiet. Nerunājiet, pat nepieminiet tās lietas, ko jūs nezināt sevišķi labi, bet, kuras darba sludinājumā nosauktas kā obligātas, jo neviens darba devējs nesagaida 100% atbilstošu kandidātu. Viņiem interesē, lai kandidāts būtu atbilstošs pamatprasībām un būtu spējīgs nepieciešamo apgūt «pa ceļam, strādājot». 2. Piesakieties uz jebkuru darba sludinājumu, kur jūsu zināšanas atbilst ne mazāk kā 75%80% no obligātajām prasībām, jo ir taču tikai loģiski, ka jūs spēsiet procesā apgūt nepieciešamo. Jūsu zināšanām nebūt nav 100% jāatbilst prasībām. 3. Pirms sūtat pieteikumu uz kādu darbu, kuram nav dots pilns darba apraksts un Person Specification, centieties piezvanīt un palūgt, lai jums to atsūta. Tas jums dos priekšstatu, kā rakstīt Cover Letter un kādus punktus izcelt, lai pierādītu, ka tieši JŪS esat visatbilstošākais kandidāts.

4. Nekautrējieties pēc stundas vai divām, vai nākamajā rītā piezvanīt aģentam, lai painteresētos, vai jūsu CV/Application Form ir saņemta. Pavaicājiet, ko aģents domā par jūsu CV (vai Cover Letter), tā netieši liekot viņam ar to iepazīties. Pavaicājiet, vai jūs pēc dažām stundām drīkstētu viņam piezvanīt un uzzināt viņa viedokli vai iegūt feedback (atsauksmi). 5. Ja jums saka, ka jūsu pieteikums ir nosūtīts darba devējam un turpmākos kontaktus ar jums darba devējs veiks pats, tad noteikti uzziniet darba devēja nosaukumu, kontaktpersonu un tālruņa numuru. 6. Nākamā dienā zvaniet darba devējam un runājiet ar viņu. Tas jūsu iespējas dabūt kāroto darbu palielinās par 99%. 7. Atcerieties vienmēr palūgt darbā iekārtošanas aģentūrai vai darba devējam atsauksmi, ja neesat bijis atbilstošs viņu prasībām un/vai darba intervija ir bijusi neveiksmīga. Tā jūs iegūsiet informāciju, kuru varat izmantot savos turpmākajos darba meklējumos, un tas jums dos iespēju izvairīties no atkārtotām kļūdām. Vēlu veiksmi mūsdienu ne visai atklātajā darba tirgū un panākumus CV mārketingā Apvienotajā karalistē.· Accredited Partner at International Confederation For Business Advancement (ICFBA http://www.icfba.biz/), Haldors (Hal) Balodis


«...Lai kurā zemes daļā tu nonāktu, – piemini Latviju»* *Jānis Jaunsudrabiņš

18.

Sarīkojumu atklāja mācītājas Elīzas Zikmanes vadītais svētbrīdis, kurā viņa lika aizdomāties par kalpošanas nozīmi mūsu dzīvē — kalpošanu savai tautai, savai dzimtenei, savam kultūras mantojumam un savai latviešu sabiedrībai svešumā un aizlūgt par to, lai mūsu jaunievēlētie politiķi pilda savus pienākumus kā tautas kalpi. Šo domu gaitu savā videouzrunā turpināja Valsts prezidents Valdis Zatlers: «Šodien mēs esam brīvi un gribam būt brīvi. Mēs gribam tāpat cerēt, tāpat sapņot, tāpat strādāt savas valsts labā, lai arī kur plašajā pasaulē mēs atrastos. Man bija liels prieks, ka visā pasaulē latvieši piedalījās vēlēšanās, tā izrādot to saikni, kas ir sirdī, arī tīri formāli.» Tieši plkst.19.00 (plkst. 21.00 pēc Latvijas laika) kā prezidents tika aicinājis, visi cēlās kājās, lai kopīgi dziedātu himnu «Par svētību savai valstij!».

N

Līnītes Zobens-Īstas foto

novembra pievakarē Londonas centrā Vestminsteras katedrāles zālē virmoja latviskais gars — latvieši un Latvijas draugi tur pulcējās, lai kopībā un svinīgā noskaņā atzīmētu Latvijas 92. gadadienu. Tika uzklausītas svētku runas, dziedāta Latvijas himna, baudīta kora mūzika un talantīgo jauno latviešu mūziķu priekšnesumi, bet visu noslēdza — «Prāta Vētras» patriotiskā kompozīcija «Mana dziesma».

Tad uz skatuves kāpa Londonas latviešu skolas audzēknis Ralfs Grundmanis, kurš drošā un skanīgā balss pieskandināja zāli ar Jāņa Jaunsudrabiņa nozīmīgo apceri par mūsu mīļo dzimteni: «Piemini Latviju! Ar šiem vārdiem sasveicinies, ar tiem atvadies, tiekoties ar tautiešiem jebkurā pasaules daļā. Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.» Turpinot šo noskaņu, Londonas Latviešu koris nodziedāja Helmera Pavasara kompozīciju «Viens vienīgs vārds». Tad sanākušos sveica LR vēstnieks Eduards Stiprais, aicinot uzturēt savu saikni ar latvietību un paužot pateicību latviešu oragnizācijām šajā valstī, kas dod iespēju latviešiem sanākt kopā un just piederību savai tautai un

zemei. Par to, kā šī saikne tikusi kopta un kā to virzīt tālāk, pārdomās dalījās pasākuma īpašais viesis «Dagavas Vanagu» Centrālās valdes loceklis Aivars Sinka. «Londonas 18. novembra sarīkojumos vissvarīgākais nav mainījies: formālā saikne ar Latvijas valsti, svinīgums, kultūra, klusās ilgas un rūpes pēc tēvzemes un ar emociju dziedāta mūsu himna «Dievs, Svētī Latviju». Tas viss atspoguļo mūsu ideālismu. 18. novembra valsts dibinātāji spēja tik daudz veikt tik īsā laikā, jo viņi bija ne tikai politiķi, bet arī ideālisti. Izšķirošā brīdī viņi nevarēja pat būt droši, ka tauta viņiem sekos. Pasludinot Latvijas Republiku, tie riskēja ar savām dzīvībām. ...Bez ideālisma mūsu darbībai nebūs nākotnes. Būsim ideālisti. Būsim ideālisti ne tikai savās personīgās un ğimenes dzīvēs bet arī darbā. Un arī po-

litikā. Strādāsim kopā, ziedosim, sargāsim mūsu valodu, attīstīsim mūsu kultūru, audzināsim mūsu bērnus latviski. Lai būtu spēcīga un vienota latviešu sabiedrība Anglijā. Pieminēsim Latviju, sapņosim gaišus sapņus par to un palīdzēsim mūsu valstij ziedēt un zelt. Londonas latvieši — augsim lieli un stipri un novēlēsim augstu laimi Latvijai!» Šos spēcīgos un uzrunājošos vārdus sanākušajiem bija iespēja pārdomāt, klausoties skaistajos muzikālajos priekšnesumos. Pianiste Olga Jegunova sajūsmināja ar V.A. Mocarta skaņdarbu «Sonāte La Mažorā», Pētera Vaska izjusti precīzo «Balto ainavu» un Riharda Dubras kompozīciju «Etīde». Savukārt vijoles virtuoze Kristīne Balanas atskaņoja J.S.Baha komponēto «Grave un Fūga no 2.sonātes vijolei» un N.Paganini sacerēto «Kapričo».

Lāčplēša diena Southamptonā

emiers sirdī parādījās, kad Latvija sāka gatavoties Lāčplēša dienas svinībām. Ļoti negribējās palaist garām šīs svētku noskaņas, ko rada daudzie svinību dalībnieki un ar tūkstošiem svecīšu izgreznotais Rīgas pils mūris. Jauku atmiņu pārņemts nolēmu rīkoties. Mūsu skaistajā pilsētā Southamptonā arī ir vēsturiskais pelēki sirmais mūris, kas daudz redzējis un piedzīvojis, un ne tikai izklaides kuģu «Titāniks», «Queen Mary 2» pietauvošanos. Piezvanīju Anetei Vīgnerei, kura uzreiz atsaucās. Apspriedāmies par vairākiem scenārija variantiem un runāts — darīts. Elektroniski un mutiski apziņojām Hempšīrā mītošos tautiešus. Svecīšu meklējumos gadījās kuriozs. Nolēmām, ka jāņem zināma prece «divi vienā», kas der gan augstos svētkos, gan smilšu kalniņā. Tātad, bija vajadzīgas kapu sveces. Tirgotavās tās atrast neizdevās, tāpēc zvanījām

draugam, kurš ne pa jokam satraucās. Pārliecinājām viņu, ka nekas traģisks nav noticis, bet kļūst arvien labāk un labāk, ka šoreiz nekur projām nav jābrauc, bet vienkārši jāsanāk visiem kopā. Tumsai iestājoties, rudens vējiem appūstais, draudzīgais pulciņš, ar pašiem mazākajiem priekšplānā, devās aizdegt svecītes un nolikt tās pie vecā cietokšņa, pašā pilsētas centrā.

Sameklējām piemērotu vietu, kura šķita visizteiksmīgākā — milzīga akmens mūra arka ar velvi, kas atgādināja Vecrīgas pagrabu griestu konstrukcijas. Ar rudens vēju matos, mirdzošām acīm, trauslām sveču liesmiņām degot, svinīgā noskaņojumā kopā kādu brīdi pastāvējām, pieminot Latvijas varoņus. Gandrīz kā goda sardze. Tas bija to vērts — ar mūsu svētku svecītēm izrotātais, senais mūris, vējaini rudenīgā Southamptonas pievakarē izskatījās krāšņs. Garām ejošie pilsētnieki noraudzījās sev nesaprotamā pasākumā un devās tālāk. Mēs pēc tam vēl aizgājām uz tuvējo kafejnīcu. Karstā tēja, sarunas un atmiņas mūs patīkami sasildīja. Apspriedāmies, cik daudz svecīšu mums vajadzētu nākošgad. Tā sasiluši un priecīgi noslēdzām Lāčplēša dienas oficiālo daļu. Mājup ceļā vēl aizgājām līdz cietokšņa mūrim. Tur aizdegto svecīšu bija vēl vairāk, un tās turpināja spoži degt, dodot gaismu mūsu varoņu piemiņai. Orests Kalnbērziņš

Pēcāk abas mākslinieces duetā nospēlēja Latvijas mūzikas klasiķes Lūcijas Garūtas «Lūgšanu». Muzikālo tēmu turpināja Londonas Latviešu koris, kas savu ilggadīgo un uzticamo diriģentu Lezlija Īsta, Lilijas Zobens un Andras Zobens-Īstas virsvadībā klausītājus priecēja ar Jāzepa Vītola kora dziesmu «Bērzs Rudenī», Ērika Ešenvalda komponēto «Aiviekste: Jāņu rīts» un to visu noslēdzot ar tautā tik iemīļoto, patriotisko un visus vienojošo «Prāta Vētras» kompozīciju «Mana dziesma». Pēc šī plašā un svinīgā pasākuma visi bija mīļi aicināti pakavēties pie vīna glāzes, pamieloties ar latviešu saimnieču ceptajiem pīrāgiem, izjust kopības sajūtu un vienkārši, bet patiesi «pieminēt Latviju.»· Terēze Bogdanova

Pirmais latviešu sadraudzības vakars

P

ienāca ilgi gaidītais 12. novembris, kad notika pirmais latviešu sadraudzības vakars Southemptonā — Hempšīrā. Uz galdiem tika liktas pašceptas kūciņas, maizītes un citi gardumi. Par latviešu mūzikas atskaņošanu atbildīgs bija mūsu tētis Nauris. Mūsu tautieši priecīgi un bezrūpīgi baudīja šo vakaru un varbūt bija aizmirsuši par likstām, kas mūs pavada dienu dienā šajā valstī - Anglijā. Mēs visi un mūsu atbalstītāji no angļu zemes, lecām polku un griezām valsi tā, it kā atrastos kādā zaļumballē Latvijā. Bija jauki iepazīties un aprunāties ar sadraudzības vakara viesiem, iepazīt jaunas Southemptonas latviešu sejas. Liels paldies organizatoriem un mums visiem, kuri atbalstīja un piedalījās šajā pasākumā, kā arī mūsu pašu mazākajiem, kuri braši dancoja un dziedāja līdzi. Ļoti ceru, ka šādi sadraudzības vakari būs vēl, un būs arvien vairāk latviešu, kas tajos piedalīsies un atbalstīs viens otru.

Joprojām vakara pozitīvo emociju pārņemtā Kristīne.

··· «Pasākums izdevās uz visiem simts procentiem, man ļoti patika, un arī cilvēki bija pozitīvi un priecīgi. Prasmīgas saimnieces bija parūpējušās par gardu mielastu. Gribu teikt lielu paldies Kaķim par tik jauku dejošanu, superīgu garastāvokli un jautrības uzturēšanu visa vakara

garumā. Būtu jauki, ja tādi pasākumi tiktu rīkoti vismaz vienreiz trijos mēnešos. Esmu gatava tajos piedalīties gan kā cilvēks, kas atpūšas no ikdienas rūpēm, gan kā kūku cepēja. Man šķiet, ka pasākuma atmosfēru būtu uzlabojusi maiga sveču gaisma. Tādēļ, mīļie Hempšīras latvieši, sarosieties, piedalieties nākamajos pasākumos, jo lielā mērā viss ir atkarīgs no mums pašiem, cik bieži un cik ilgi notiks pasākumi! Ceru uz visu latviešu atsaucību! Un vēlreiz mīļš paldies Naurim, Deivam un visiem, kas pielika savu roku, lai šis pirmais pasākums sevi pierādītu! Iveta

··· «Thank you for inviting us. It was a very enjoyable evening and everyone was so welcoming and friendly. It was a pleasure to be be there and hope there will be many more. » Henrijs

··· «Paldies, vakars tik tiešām izdevās! Aizmirsās visas ikdienas rūpes, ticot, cerot un mīlot, viss izdodas!»

Liene

··· «Lielais paldies Tev, Nauri! Vakars bija vienkārši fantastisks! Mūzika laba, cilvēki jauki, atmosfēra — pasakaina! Biežāk ko tādu rīkot un sanākt visiem kopā, lai varam atpūsties, izdejoties un padziedāt!» Vita


N

Atskats uz «Kamoliņa» jubilejas sarīkojumu

ovembra beigās ar plašu sarīkojumu programmu savu sešdesmitgadi atzīmēs Latviešu Nacionālā Padome Lielbritānijā (LNPL), savukārt mēnesi iepriekš 60 gadu jubileju svinēja cita Anglijas trimdas latviešu organizācija — tautas deju kopa «Kamoliņš». Līdsā dibinātā un tagad uz Bradfordu pārcēlusies dojotāju kopa savu lielo jubileju atzīmēja ar tautiskām un jautrām svinībām, pulcinot viesus un viesmāksliniekus no Londonas un Dublinas un apliecinot, ka latviešu tautas dejas ir ļoti piemērotas dejošanai ballīšu atmosfērā. «Kamoliņa» 60 gadu atceres pasākums notika DVF Bradfordas nama telpās sestdienā, 23.oktobrī. Lielā nama zāle bija uzposta svinībām un ietērpta atbilstošā — tautiskā svētku rotā. Līdzās seno trimdinieku atstātajām pēdām — pašrocīgi darinātajiem Latvijas pilsētu ģērboņiem un gleznām, kas rotāja zāles sienas, — bija radīts neliels atceres stūrītis ar fotogrāfijām par «Kamoliņa» sešām desmitgadēm un skatuvi greznoja kamolu dekori un svinību zīme «Kamoliņš 60». Pasākumu atklāja ilggadīgā un pašreizējā vadītāja Māra Pūļa kodolīgais un asprātīgais atskats uz deju kopas vēsturi un kopīgajiem pārdzīvojumiem. Neiztrūka nedz stāstiņa par to, kā dažs labs dejotājs pa daudz iedzēris pirms

P

eterborough latviešu biedrība veidojās lēnām un dabīgi. Tā sāka darboties pagājušā gada septembra sākumā, kad Līva Suna uz ielas satika kādu angļu vīrieti Tomasu Cooperu, kurš stāvēja pie baznīcas un aicināja iekšā uz tasi tējas. Šo iespēju viņa izmantoja, un turpinājumā nāca priekšlikums bez maksas izmantot internetu. Pilsētā bijām jauniņie, tādēļ labprāt pieņēmām piedāvājumu, un tā sākās sadarbība ar «Peterborough Poor African Refugee Community Association». Organizācijā notika bezmaksas angļu valodas nodarbības, ko mēs sākām apmeklēt. Uz nodarbībām sanāca diezgan kupls latviešu pulciņš, tā mēs labāk viens otru iepazinām. Ja radās sadzīves problēmas vai jautājumi par dokumentu noformēšanu, mēs vērsāmies pie organizācijas koordinatora Moeza Nathu, kurš daudziem latviešiem palīdzēja un palīdz vēl šodien. Tā kā pati esmu strādājusi sociālajā jomā, tad man bija skaidrs, kāda nozīme ir šai organizācijai, kā tā darbojas. Tā pamazām latvieši iesaistījās dažādās aktivitātēs, projektu pasākumos, izbraukumos, piknikos, jauniešu dienās, pilsētas sakopšanas talkās, diezgan aktīvs darbs aizsākās ar latviešu jauniešiem un bērniem. Jaunieši sanāca kopā, lai gatavotos kādam projekta pasākumam - meitenes dejoja, piedalījās netradicionālajā modes skatē un pašas darināja tērpus. Tā mēs sa-

Foto: Līnīte Zobens-Īsta uzstāšanās un dejās nav spējis ievērot taisnas līnijas, nedz to, kā deju laikā dejotājai pēkšņi nokrīt brunči un nākas turpināt, dejojot apakšsvārkos. Viņš atzinās, ka savulaik arī ticis aicināts salaulāt vienu no savām dejotājām ar viņas dzīves mīlestību, satiktu vien pusstundu iepriekš, un jāsaka – laimīgi. Viņš arī izteica minējumu, ka «Kamoliņš» ir vecākā deju kopa ārpus Latvijas — tā noteikti ir senākā Eiropas valstu saimē, bet nav īstas pārliecības, vai tas attiecas arī visas pasaules mērogā. Turpinājumā lielie jubilāri uzklausīja apsveikumu vārdus no vietējām latviešu organizācijām un deju kopām – kā esošajām, tā bijušajām. Visi uzteica «Kamoliņa» sīkstumu un

izturību, un spēju pārvarēt paaudžu maiņas, kas trimdas organizācijām nereti izrādījies kritisks mirklis. Pēc runām sekoja sarīkojuma galvenā daļa — deju un muzikālie priekšnesumi. Pirmiem kārta bija jubilāriem, kuri skatītājus priecēja ar «Jautrā pāra» izpildījumu. Pēc tam stafeti pārņēma Londonas dejotāji — vispirms nodziedot un paši instrumentāli pavadot skaisto latgaļu tautas dziesmu «Auga, auga rūžena» un tad šo veltījumu Latgalei noslēdzot ar vienu no savām tituldejām «Tyma upas mala». Tad bija kārta viesiem no Īrijas, kuri savu priekšnesumu sadaļu atklāja ar «Klabdanci». Dejiskos priekšnesumus ar tautiskajām meldijām atsvaidzināja «Kamoliņa0 ilggadējie

līdzgaitnieki — folkloras kopa «Dūdalnieki», kuri priecēja ar pašu vāktajām un pierakstītajām tautasdziesmām un unikālo un daudzveidīgo muzikālo pavadījumu. Tā šī priekšnesumu sērija turpinājās, pamīšus uzstājoties kā dienas jubilāriem, tā arī viesiem no Londonas un Īrijas, un «Dūdalniekiem», iepriecinot gan «Kamoliņa» senos laikabiedrus un pielūdzējus, tā arī jauno paaudžu skatītājus. Deju skati noslēdza Īrijas latvieši ar pēdējo deju svētku vienu no skaistākajām dejām «Puķīte pa dambi», savukārt londonieši plašā astoņu pāru sastāvā priecēja ar «Tumsā mani tautas veda», bet kulminācija bija «Kamoliņa» tradicionālā deja «Raibie cimdi». Pēc svinīgā sarīkojuma bija atvēlēts laiks nelielai atelpai, lai vakarpusē priecātos un baudītu balli, kurā tika turpināta tās die-

Peterborough latviešu biedrība

Latviešu meitenes piedalījās jauniešu projektā „Youth togehter”, pašas iestudēja deju, izvēlējās mūziku un sagatavoja tērpus ar Afrikāņu organizācijas «Peterborough Poor African Refugee Community Association» palīdzību. Meiteņu darināti tērpi modes skatei. meklējām dziedāšanas skolotāju Aiju, kura māca mums dziedāt. Vienlaicīgi sākās sadarbība ar Latvijas Nacionālo Padomi Lielbritānijā, kura mūsu idejas vienmēr atbalsta arī finansiāli. Veiksmīgi sadarbojamies joprojām. Labs kontakts mums radās ar Latvijas Vēstniecību Lielbritānijā. Septembra sākumā vēstnieks

Eduards Stiprais mūs apciemoja, un mēs jauki kopā pavadījām laiku. Mēģinājām iepriecināt vēstnieku ar latviešu dziesmām, kā arī jauniešu sagatavotām breika dejām. Mums bija lieliska izdevība uzzināt vairāk par vēstniecības darbu, par sadarbības iespējām, kā arī uzdot sev interesējošus jautājums. Kopā pa-

vadītais laiks bija produktīvs un interesants. Šobrīd notiek oficiālā reģistrēšanās pašvaldībā. Kad oficiāli reģistrēsimies kā biedrība, ar vēstnieku plānosim kopēju vizīti pie mūsu pilsētas mēra, lai iepazītos tuvāk un pārrunātu jautājumus, kas skar latviešus šajā pilsētā. Šī brīža aktivitātes, kas pieejamas latviešu biedrībā latviski ir dziedāšana, dejošana bērnu grupām un dievkalpojumi. Bērnu skoliņa ir pieejama katru svētdienu no pulksten 14.00 līdz 15.00 pēcpusdienā pie skolotājas Zanes. Visi bērnu vecāki, kuri vēlas, lai bērni neaizmirstu latviešu valodu, kā arī iemācītos lasīt un rakstīt, lūdzu mīļi aicināti pievienoties skolēnu pulkam. Nodarbības ir bezmaksas. Kā izveidojās latviešu baznīca? Augstāk minētais vīrietis Tomass Coopers, kurš uzaicināja mūs piedalīties baznīcas internacionālajā pasākumā, redzēja, ka esam kuplā pulkā, tātad nepieciešama baznīca dzimtajā valodā. Tā mēs satikāmies, pārrunājām dažas lietas, un baznīca uzsāka savu darbību. Mūsu mācītājs ir angliski runājošs cilvēks, bet es tulkoju. Esmu absolvējusi Latvijas Kristīgo Akadēmiju, tāpēc iegūtās zināšanas mazliet atvieglo tulkošanas darbu. Baznīcas darbs ir ļoti nopietns, jo ar to saistās cilvēka garīgā dzīve un aprūpe. Aktīvie latvieši, ja vēlaties svešumā padarīt savu dzīvi interesantāku, esiet mīļi gaidīti mūsu pulkā. Mēs zinām, ka šeit dzīvojošiem tautiešiem ir bagāta pieredze, labas prasmes un ta-

nas galvenā tēma — tautas dejas. Vispirms visiem bija iespēja ievingrināt kājas tradicionālajos latvju dančos. «Dūdalniekiem» spēlējot pavadījumu, tika lektas gan «Pankūkas», gan «Cūkas driķos». Pēc tam par muzikālo nodrošinājumu rūpējās īru kvartets, spēlējot jestras un skanīgas dziesmas — tradicionālas savai tautai, bet tas neliedza arī pie šīm meldijām turpināt dejot latviskās tautas dejas. Turpat četru stundu garumā deju placis bija pārpildīts ar dejotgribētājiem – deju kopu dalībniekiem un viesiem, kuri visi kopīgi apliecināja, ka mūsu tautas dejas nav vis vecmodīgas, bet gluži pretēji — lielisks mūsdienu ballīšu elements. Tā nu «Kamoliņa» 60 gadu jubileja tika nosvinēta: ar svinīgumu, vienkāršību un goda krēslā ceļot mūsu latviskās vides neatņemo mantojumu sastāvdaļu – tautisko deju. Terēze Bogdanova

Gaidāmie pasākumi biedrībā: 23. decembrī jauniešiem vecumā no 16 līdz 25 gadiem būs iespēja piedalīties starpkulturālā pasākumā, kurā varēs uzzināt ko vairāk par citām, kultūrām, reliģijām, īpaši par laulību atšķirīgajām tradīcijām, nozīmi un dzīves uzskatiem. Visi, kuri vēlas piedalīties, laipni aicināti! 24. decembrī Ziemassvētku Dievkalpojums plkst. 15.00, pēc dievkalpojuma jauka pasēdēšana pie tējas vai kafijas tases. Mīļi aicināti visi latvieši, ģimenes un bērni, būsim kopā šajā svētku vakarā, iepriecināsim viens otru ar savu klātbūtni. Tiek plānota ekskursija uz Londonu. Tie, kuri nav bijuši, mīļi aicināti pieteikties! Dievkalpojumi notiek katru svētdienu plkst. 14.00.

lanti. Neslēpiet sveci zem pūra! Sanāksim, saliksim prātus kopā, visiem būs jautrāk, jo iespējas šajā valstī ir milzīgas, tik jāgrib tās izmantot. Biedrības galvenā ideja ir būt kopā, dalīties pieredzē, atbalstīt citam citu, stiprināt, vajadzības gadījumā palīdzēt, dalīties ar informāciju, kā arī saglabāt latviskumu, svinēt svētkus, doties izbraucienos, būt aktīviem, baudīt dzīvi, ko piedāvā šī valsts. Peterborough latviešu biedrības e-pasts: p.latvian@yahoo. co.uk. Kontakpersona: Iveta Sūna. Iveta Sūna


Stāsts par Magoņmeiteni M

·Līga Medere·

agones mani ir fascinējušas jau kopš bērnības. Tās ir košas un tik savādi rotājošas visplašākā šo vārdu nozīmē. Tās izdaiļo pļavas, ugunīgi atsvaidzina kādu līgo vakarā uzpītu vainadziņu un pat koši uzdzirksteļo līgavas pušķī. Magones ienes uguntiņu istabā, kad tās tiek iesēdinātas nelielā māla vāzē uz virtuves galda, un rada gan mājīgu, gan krāšņu noskaņu vienlaicīgi. Pat daža laba papīra vai auduma magone piesprausta pie kādas dāmas cepures vai ievīta kakla rotā izceļ sievietes skaistumu un ugunīgumu. Lūk, šādi mani ir iespaidojušas it kā vienkāršās lauku puķes, kas vienlaicīgi asociējās ar ugunīgu un košu dabu. Tieši šī iemesla dēļ radās Magoņmeitene jeb šeit Apvienotajā Karalistē (AK) pazīstama kā Poppy Girl handmade jewellery (www. poppygirl.vpweb.co.uk). Magoņmeitenei patīk izrotāt citus un rotāties pašai, viņai patīk radīt sievišķīgas lietiņas, kas ikdienā padara sievieti uz ielas pamanāmāku un interesantāku citu vidū. Lietiņas, kas liek sievietei uzsmaidīt pašai sev, skatoties spogulī, un vīrietim atskatīties, paejot garām uz ielas. Vienkāršāk sakot, Magoņmeitene jeb Poppy Girl darina rotaslietas, puķes un bantes visu gadalaiku krāsās un noskaņās. Magoņmeitenes rotas atšķiras no visām citām šeit AK atrodamām un iegādājamām rotām ar savu auru un raksturu. Visus Magoņmeitenes darbiņus var apskatīt www.poppygirl. vpweb.co.uk, kā arī Jūs vienmēr varat nosūtīt savus ieteikumus, pasūtījumus, vēlmes un idejas Magoņmeitenei uz minētās interneta vietnes koordinātēm, jo Magoņmeitene vēl ir pavisam jauna, aug un attīstās, tāpēc vienmēr laipni uzklausa citu ieteikumus un viedokļus. Jau kopš seniem laikiem sievietes rotājās, un rotaslietās izmantoja visdažādākos materiālus. No dabā sastopamiem augiem, ziediem, dzīvnieku zobiem un kauliem līdz dažādiem metāliem, akmeņiem, pērlēm un citiem jūras dzelmē atrodamiem brīnumiem. Tūkstošiem gadu rotaslietas nēsā gan sievietes, gan vīrieši. Piemēram, Kleopatras iecienītākās rotas esot bijušas ar zaļo saules akmeni, kas izcēla viņas acu krāsu. Mūsdienu sievietes dzīvē rotaslieta ir neatņemama stila detaļa, tā ir nozīmīga un īpaša. Rotas izceļ sievieti citu sieviešu vidū, un liek justies sievišķīgākai un interesantākai. Nevienam nav noslēpums, ja mūs ikdienā piemeklē kādas ķibeles vai nepatīkamas situācijas, mēs nereti dodamies pie friziera atjaunot matu sakārtojumu vai arī pērkam jaunas drēbes un rotas, kas atkal mums liek justies labāk un īpašāk. Piemēram, gari auskari īpaši labi izskatās sievietēm ar īsiem matiem, jo tie izceļ sievietes acis, sejas vaibstus un matu

sakārtojumu, kā arī tie ir ļoti labi pamanāmi. Tomēr arī sievietēm ar gariem matiem ir atrodami interesantu formu un krāsu auskari, kas izceļ acis un labi izskatās kopā ar garajām matu lokām. Poppy Girl handmade jewellery mājas lapā ir atrodamas dažāda garuma, krāsu, veida un stila kaklarotas, kas ir piemērotas gan jaunām meitenēm, gan arī kundzītēm gados. Ļoti interesantas, šobrīd populāras ir tieši smalkās tamborētās kaklarotas, kas ir pagatavotas no sīkām un ļoti smalkām stikla vai plastmasas pērlītēm. Katra mazā pērlīte ir ietamborēta kaklarotā, un visas kopā tās rada gaisīgu, elegantu un burvīgu kaklarotu, kādu šeit AK veikalos nav iespējams iegādāties. Šīs kaklarotas ir ļoti smalks, rūpīgs un laikietilpīgs darbs, kas prasa lielu precizitāti, tomēr tas ir tā vērts, kad rota ir gatava, jo apliekot to ap kaklu, tā rada gaisīguma sajūtu un elegantu izskatu. Tāpat Magoņemeitenes groziņā ir atrodamas garākas un īsākas, no dažādu veidu, krāsu un izmēru plastmasas, stikla un auduma bumbām, mazākām bumbiņām un visāda veida pērlītēm veidotas kaklarotas, rokassprādzes un auskari, kas labi sader gandrīz ar jebkuru apģērba gabalu gan ikdienai, gan svētku reizēm. Tikai jāpiemeklē sev tīkamākā krāsa un stils. Magoņmeitene cenšas būt draudzīga ar dažādiem stiliem, gaumēm un vecumiem, lai radītu prieku jebkura rakstura sievietēm. Pašreiz modernas ir puķes matiem un brošiņas. Mājas lapā ir atrodamas rozes un, protams, arī dažāda izmēra un krāsu magones. Ir pieejamas matu sprādzes jaunākām meitenēm, matu gumijas ar auduma rozi vai magoni dažāda vecuma sievietēm, kā arī piemīlīgas un solīdas magoņu brošiņas, kas atsvaidzina Jūsu apģērbu un padara to daudzveidīgāku. Magoņmeitene ļoti mīl mazuļus un visu, kas saistīts ar tiem, tāpēc viņas groziņā vienmēr atrodamas mazas, mīļas lietiņas arī mazuļu peciņām, galviņām un prieciņam J Mazas rozā, baltas, zilas zeķītes un zābaciņi, kā arī galvas lentes ar puķītēm mazajām princesēm. Pats galvenais ir tas, ka ar Magoņmeiteni var pārrunāt un realizēt idejas, domas, vēlmes un pasūtījumus, viņa vienmēr laipni uzklausīs un mēģinās izpildīt. Rotaslietas top pēc noskaņām, laika apstākļiem un iespaidiem, ko viņa rod ikdienā. Gadalaiki, protams, arī atstāj savu iespaidu uz rotaslietu klāstu un idejām. Vasarā vienmēr gribas košākas, gaišākas un gaisīgākas krāsas, kas izceļ mūsu iedegumu un smaida pretī saulītei. Pat tad, kad saule slēpjas aiz mākoņiem, par spīti lietainām dienām, Magoņmeitene iesaka nēsāt saulainu toņu krelles, puķes, brošas un auskarus, jo tas uzmundrina un padara arī mūsu un apkārtējo noskaņojumu gaišāku. Ja šodien saulīte nespīd pie debesīm, ņemiet to līdzi,

Ziemsvçtku dievkalpojumi Lielbritânijâ latviešu valodâ Londonâ:

Piektdien, 24. decembrî 15.00 Ziemassvçtku vakara dievkalpojums bez dievgalda Sv. Annas un Sv. Agneses baznîcâ, Gresham Street, City of London EC2V 7BX

Rofantâ:

Svçtdien, 26. decembrî 11.30 2. Ziemassvçtku dievkalpojums ar dievgaldu Rofantas dievnamâ Rowfant House, Wallage Lane, Crawley, West Sussex RH10 4NG

Lîdsâ:

Piektdien, 24. decembrî 14.00 Ziemassvçtku vakara dievkalpojums St. Luke’s Lutheran Church 9 Alma Road, Leeds, LS6 2AH

iespraudiet matos vai aplieciet ap kaklu. Tā kā tuvojas rudens, tad Poppy Girl mājaslapā drīz būs atrodamas interesantas rotas ar kastaņbrūnu pieskaņu, lillā un sārtām nokrāsām, kas kopā veidos veselu augļu dārzu Jūsu rotu lādītē un dos sulīgas pieskaņas un tvīkumu vaigos rudenīgajās dienās. Ziema mums asociējās ar baltām krāsām, tomēr šim gadalaikam piestāv arī dzintara zeltainā krāsa, jo tā atgādina Ziemassvētku eglīšu svecītes un rada siltumu aukstajos ziemas vakaros. Lai arī šeit sniegs ir rets viesis, tomēr latviešu sirdīs tas ir atstājis atmiņas par baltajiem bērnības ziemas priekiem, un tādēļ sala mēnešiem Magoņmeitene piedāvā maz­ liet pūkainas, kristāldzidru lāsteku spožumā un veidolā darinātas rotas, kā arī svecīšu liesmiņu krāsās un siltuma noskaņās krelles, rokassprādzes un auskarus. Esat laipni lūgti ielūkoties mājas lapā ik pa laikam, lai nekad nepalaistu garām ko jaunu, interesantu un aktuālu Jūsu rotu lādītei un ikdienas akcentam Jūsu garderobei. Ar rotām ir līdzīgi kā ar ziediem — visām sievietēm tās piestāv, tikai katrai ir jāatrod savs stils un krāsa, rotas ar sev piemērotu raksturu un īpašībām. Rotāties, būt košām, priecīgām, saulainām un krāsainām ir viena no vienkāršākajām lietām, kā uzlabot omu ikdienā sev un apkārtējiem. Krāsas, formas un idejas, kas saskatāmas rotās, rada mūsu noskaņās interesantas, mazas dzirkstelītes, tas palīdz katru dienu būt atšķirīgām no pārējiem. Poppy girl Hamdmade Jewellery lapā katra rota ir unikāla un neatkārtojama, katrā ir ielikta maza daļiņa no Magoņmeitenes sirds siltuma. Šādas rotas nevar atrast veikalos, ikviena no tām ir radīta tikai vienā eksemplārā, un ar to vien jau rota padara savu īpašnieci īpašu un oriģinālu. Meitenes, rotāsimies, būsim košas, citādas, interesantas, priecīgas! Sveiksim magones, vasarai aizejot! Atceraties, košās magones var ziedēt Jūsos arī citos gadalaikos... Ar sveicieniem, Jūsu Magoņmeitene www.poppygirl.vpweb.co.uk (poppy girl handmade jewellery)

Koventrijâ: Svçtdien, 26. decembrî 12.00

2. Ziemsvçtku dievkalpojums ar dievgaldu "Mûsmâjâs" Priory Hill, Wolston, Coventry, CV8 3FZ

Lesterâ:

Piektdien, 24. decembrî, plkst.12.00 Ziemsvçtku dievkalpojums ar dievgaldu Igauòu namâ 366 Fosse Road North, Leicester, LE3 5RS

Bradfordâ: Piektdien, 24. decembrî plkst.16.00 Ziemsvçtku vakara dievkalpojums Vâcu ev. baznîcâ 29 Great Horton Rd, Bradford, BD7 1AA

Visi laipni aicinâti!

Skotijas latviešu fonds 2010. gada janvārī, es kā Latvijas Goda konsuls Skotijā, ierados Rīgā, lai apmeklētu Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā (LTKL) organizēto ikgadējo labdarības pasākumu «Burns Night». Es neuzstājos ar runu, bet biju viens no duča skotu, apģērbtu nacionālajā tautas tērpā — ķeltu svārkos vai «Troos» (tradicionālas skotu bikses), tā vakaram piešķirot skotu kultūras zīmi un piedāvājot pievilcīgajām Latvijas dāmām izdevību iemācīties skotu tautas dejas. Jāatzīst, ka man nekad nav bijusi vajadzība aicināt dāmu uz deju, vienmēr esmu bijis aicināts pirmais. Bet tas nebija galvenais iemesls ierasties Rīgā šai gadalaikā. Vēlējos apceļot Latviju, lai redzētu bezdarbnieku stāvokli un saprastu grūtības, kuras izjūt Latvijas lauku cilvēki, iespējams, ka vienā no grūtākajiem laikiem. Šajā braucienā es pārstāvēju Skotu Latvijas fondu, kurā esmu valdes priekšsēdētājs. Fonds tika izveidots 2009. gadā ar mērķi piesaistīt līdzekļus, lai atbalstītu jauno uzņēmumu dibinātājus no Latvijas lauku apvidiem. Fonds piedāvā aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem cilvēkiem, kuri vēlas uzsākt biznesu un kuriem nav pieejami banku aizdevumi, personīgie līdzekļi vai atbalsts no valsts. Līdzšinējā pieredze rāda, ka izveidotais fonds darbojas veiksmīgi un ir guvis lielu piekrišanu no jauno uzņēmēju puses. Tas bija iemesls fondam piesaistīt papildus līdzekļus, kuri tagad ir 10,000 eiro.

Pašreiz fonds izskata un izvērtē iesniegtos finansējuma pieteikuma projektus, un konsultanti no Rīgas un Edinburgas sniedz nepieciešamās konsultācijas uzņēmējiem. Brauciena laikā gar Daugavu Jaunjelgavas virzienā satiku un redzēju daudz nelaimīgu un vīlušos cilvēku, kurus valsts ir atstājusi novārtā. Fonds gribētu palīdzēt sievietei, kura plāno atvērt veļas mazgātavu; vīrietim, kurš vēlas sniegt atslēgu darbnīcas un amatniecības pakalpojumus, un daudziem citiem uzņēmējiem. Interesentiem tiks piedāvātas arī grāmatvežu un advokātu apmācības. Fonds uzskata, ka tā ir iespēja, ne tikai izveidot jaunas nodarbinātības iespējas, bet, vissvarīgākais, sākt pārveidot Latvijas ekonomiku. Ja Jums gribat uzzināt vairāk par Skotu Latvijas Fondu vai vēlaties ziedot šai organizācijai, lūdzu sazināties ar mcgregor@ scottishlatvianfoundation. org. Papildus informāciju var atrast mūsu mājaslapā www.scottishlatvianfoundation.org·


Dzīvoju bērnu nākotnei jeb kefīrs, speķis un Ziemassvētku egle

I

·Inga Svarena·

gors Voitovs ir mans kaimiņš. Nesaku, ka bija, jo šķiet, ka viņa sirds ir palikusi šeit Latvijā Brocēnos Skolas ielā, kur joprojām mīt viņa ģimene — sieva Vita, dēls Romāns un meita Karīna. Pats Igors jau gandrīz piecus gadus dzīvo un strādā Lielbritānijas pilsētā Ņūkāslā. Divas reizes gadā viņš atbrauc uz Latviju, ik pa laikam pie viņa viesojas ģimene. Pēc pēdējās viesošanās reizes Vita stāstīja, ka viņus jau pazīstot autobusa šoferis, kas vizina no lidostas uz pilsētu. Pirms intervijas ar Igoru gribu pateikt dažus vārdus par viņa bērniem un sievu, jo tā ir Igora dzīves lielākā un nozīmīgākā daļa. Viņi dzīvo Latvijā, mācās un strādā, sarunājas ar savu angli Skypā, cer uz drīzu ģimenes apvienošanos. Bet līdz tam Romānam ir jāpabeidz vidusskola. Romāns un Karīna ir Igora vislielākais lepnums. Ja man vajadzētu nosaukt visus Romāna mācību olimpiāžu titulus un Karīnas sporta, deju godalgas, tad intervijai pietrūktu vietas. Bet pats galvenais ir tas, ka viņi ļoti mīl tēti un katru reizi pārdzīvo, kad jāšķiras uz ilgāku laiku. Vita ir mūsu pilsētas lāga dvēsele. Ceru, ka viņai tas netraucē dzīvot arī pašai savu dzīvi. Joks. Es pazīstu Vitu jau daudzus gadus, un nekad viņa man nav atteikusi palīdzīgu roku. Cenšos atdarīt ar to pašu. Un zinu daudzus broceniekus, kuriem Vita ir palīdzējusi grūtā brīdī. Tāda, lūk, ir Igora Voitova aizmugure, stiprā pils vai sauciet to, kā gribiet. Pats Igors ir nosvērts un mierīgs cilvēks, kā saka ar savu dzīves skatījumu, kas varbūt stipri atšķiras no mūsdienu trauksmainā laikmeta ātrumiem.

— Cik ilgi Tu dzīvo Anglijā? Kā Tev šeit patīk? — Ja būsim precīzi, tad četrus gadus un astoņus mēnešus. Dzīvoju Ņūkāslā, kas atrodas Ziemeļaustrumanglijā pie Tainas upes ietekas Ziemeļjūrā. Pa šiem gadiem pilsētu esmu iepazinis. Teiksim tā, nav vairs daudz vietu, kur gribētos aiziet, tādēļ reizēm uznāk skumjas pēc mājām un garlaicība. Tā jau te ir ko redzēt, bet ar laiku pie visa pierod un, kas kādreiz šķita neikdienišķs, kļuvis par dzīves rutīnu. Pie kam es daudz strādāju. Tā kā bieži vien vakaros un brīvdienās vienkārši jāuzkrāj spēki nākamajam darba cēlienam. — Kāda ir Tava darba dzīve? Kā atpūties? — Es strādāju rūpnīcā. Gandrīz visu dienu ar tamponiem ausīs, jo šeit ir liels troksnis. Darba laiks ir 8 un 10 stundas dienā. Ja ir iespēja, strādāju arī brīvdienās, tad var vairāk nopelnīt. Šeit ir ļoti cilvēciska attieksme

(Sākums 1. lappusē.) — Tev ir divas jaukas meitiņas, kā viņām patīk Lielbritānija, un kā viņas ir iejutušās? — Mēs pārcēlāmies, kad meitenēm bija nepilni 2 gadi, kas šajā aspektā bija ļoti pateicīgs vecums, jo vēl nebija izveidojusies izteikta pieķeršanās konkrētai vietai. Bērns tomēr domā citās kategorijās. Viņām ikdienas prioritāšu sarakstā ir, piemēram, rotaļu laukums, bet lokācija nav būtiska, tāpēc, kamēr viņām pamatvajadzības tiek nodrošinātas, bērnam ir pilnīgi vienalga, kurā valstī viņš iet uz parku un rotaļājas — Latvijā vai Lielbritānijā. — Tu esi valdes priekšsēdētāja divām lielām organizācijām. Pastāsti, kas tās ir par organizācijām? — Pirmā ir Latvijas un Lielbritānijas Tirdzniecības palāta Apvienotajā Karalistē (The Latvian – British Chamber of Commerce in United Kingdom), kas, pirmkārt, ir veidota, lai pārstāvētu un lobētu Lielbritānijā rezidējošo latviešu uzņēmēju intereses. Otrkārt, lai palīdzētu uzsākt un attīstīt biznesa iespējas ikvienam interesentam Lielbritānijas

tirgū un, treškārt, pārstāvēt britu uzņēmumus, kam ir interese par Latvijas tirgu. Savukārt, otrā, bet ne mazāk svarīgā ir Hempšīras Latviešu Biedrība, kas pulcē un apvieno tos latviešus, kas dzīvo Anglijas Dienvidu – Austrumu reģionā. — Vai ir viegli apvienot ģimenes dzīvi, audzinot bērnus, un vadīt divas lielas organizācijas, kas ir ļoti atbildīgs darbs? Kopā ar vīru un abām meitiņām. — Lai gan tas viss ir noticis ļoti dabiski un gan— Kāds ir priekšstats par drīz paralēli, tas viennozīmīgi latviešiem Lielbritānijā, kādi prasa lielu pašdisciplīnu, dras- viņi ir salīdzinot ar latviešiem tisku dienas režīmu un perfektu Latvijā? laika organizāciju. Jāatzīstas, ka — Jā, pārsteidzoši, bet latvieši diennaktī stundu ir mazāk kā ārpus Latvijas ir daudz atbrīvovēlētos…, bet tieši tāpēc esmu tāki, atvērtāki, neuztraucas tik ļoti pateicīga savai ģimenei, kas daudz par sīkumiem un ko par mani vienmēr atbalsta un ir sa- viņiem domās citi. Protams, to protoša, kā arī savai darba ko- daudzos gadījumos var izskaidmandai, uz kuru vienmēr varu rot ar labvēlīgākiem sociālajiem paļauties un uzticēties. apstākļiem, kas dod zināmu

no darba devēju puses. Izklausās smieklīgi, bet uz darbu eju kā uz svētkiem. Tev maksā algu par paveikto un ciena kā personību, kā indivīdu. Nu visādā gadījumā es nejūtos kā otrās šķiras cilvēks. Atceroties darbu Latvijā gaterī divās maiņās, salīdzinoši šeit ir kā paradīzē. Protams, pēc fiziska darba jūties noguris, bet Tev nav jādomā par elementārām sadzīves detaļām — cik kas maksā, kur lētāk nopirkt, kā izvilkt līdz nākamajai algai utt. Nostrādā savu maiņu un atpūties kā gribi. Brīvajos brīžos uzspēlēju kārtis ar latviešu puišiem, lasu žurnālus, skatos filmas, internetā uzzinu par jaunumiem Latvijā. Tā tās brīvās stundas paiet nemanot. Kad tikko atbraucu uz Angliju, kādu laiku gāju koledžā mācīties angļu valodu, bet pietrūka gribasspēka un apņēmības. Nogurums pēc darba tomēr dara savu, un nopietnu informāciju nespēju uztvert pietiekami labi. Pilsētā ir baseins, bet mani kaut kā ne-

velk uz tādām aktivitātēm. Mans sports ir stundu gājiens uz darba vietu — svaigs gaiss un raits solis. — Zinu, ka Latvijā Tu vienmēr dodies makšķerēt? Vai šeit nav tādas izklaides? — Jā, tā ir mana sirds lieta. Taču makšķerēšana ir smalka padarīšana. Tas nenozīmē — paņēmu makšķeri, izraku tārpus un atnesu zivi vakariņās. Tam ir nepieciešama zināma atmosfēra — pareizā ūdens tilpne, zivis un laika apstākļi. Man patīk makšķerēt dīķos, nevis jūrā vai ezerā. Šeit puiši arī brauc makšķerēt. Bet foreles un laši nav mans loms, man patīk karpas un līņi. Neinteresē zemledus makšķerēšana. Tādēļ gaidu tos brīžus, kad esmu Latvijā. Tur man ir viss nepieciešamais, pie kam arī patīkama kompānija, draugi vai sieva. — Kādi ir Tava sadzīve? Ar kādiem cilvēkiem tiecies? — Dzīvoju es lielā mājā, kur katram iedalīta sava dzīves telpa, tā, lai viens otram netraucētu. Šeit ir viss nepieciešamais normālai ikdienas dzīvei — vannas istaba, virtuve, dzīvojamā istaba, veļasmašīna, virtuves aprīkojums utt. Pats ar visu tieku galā. Nav jau variantu. Ņūkāslā ir migrantu veikaliņi, kur var iegādāties visas Latvijas pārtikas ekstras — rupjmaizi, šprotes, šokolādes sieriņus utt. Vienīgais kefīra šeit nav un speķa arī. Bet tos es izbaudu mājās un reizēs, kad pie manis atbrauc ģimene ar ciemakukuļiem. Dažreiz uzēdu kādu ķīniešu ēdienu, bet indiešu asās piedevas mans vēders nepanes. Naktī nevaru gulēt, jo dedzina iekšas. Ņūkāslā ir daudz iebraucēju — latvieši, baltkrievi, krievi, rumāņi, lietuvieši, poļi utt. Visa pasaules karte. Ir jau pierasts. Liela runāšana ar citiem neiznāk.

«Viss ir iespējams!»

Ģimenes albuma foto nepiespiestību, bet elementāra laipnība un pieklājība taču nav atkarīga no bankas konta stāvokļa, tāpēc šis varētu būt jautājums sociologiem un antropologiem. — Vai ilgojies pēc Latvijas? Iespējams būtu netaktiski uz šo jautājumu atbildēt ar vienu vārdu, bet – nē, neilgojos. Nemaz. Protams, man pietrūkst ģimenes — vecāku, brāļa ģime-

Darbā ir nepārtraukts troksnis, pēc tam visi dodas mājās. Man tādu īpašu draugu te nav. Esmu ģimenes cilvēks, tādēļ mani vairāk interesē tas, kas notiek mājās. Regulāri sazvanāmies Skypā, tādēļ esmu lietas kursā par savu ģimeni. Tie, ka ir neprecēti, bieži ganās apkārt, brauc uz citām pilsētām, atpūšas ar vērienu, bet mani tas neinteresē. — Kādi Tavi iespaidi par Anglijas dabu? — Anglijā bieži līst, ir pelēks laiks. Taču šāds klimats mani apmierina. Vasarās nav par karstu, ziemās — par aukstu. Vasarā tā ap +22, ziemā -3. Pagājušajā gadā gan pārsita visus aukstuma rekordus, kā visur Eiropā. Bērni pat uz skolu negāja, kas angļiem bija unikāls gadījums. Tad viņiem apgrieza vasaras brīvlaiku. — Kādu redzi savu nākotni? Vai paliksi šeit dzīvot? — Viennozīmīgi nē! Gribu braukt mājās, tiklīdz Latvijā varēs normāli strādāt un pelnīt. Dzīve šeit ir kā dzīve pagaidām. Mans lielākais prieks ir brīži, kad satieku savu ģimeni. Viņi brauc pie manis ik pa laikam, arī es pie viņiem. Romāns labi prot angļu valodu, tādēļ viņam šeit nav problēmu ar saprašanos. Ziemassvētkos parasti es braucu uz Latviju. Tad no Īrijas ierodas arī sievasmāte, kas tur kādu laiku strādā. Šogad gan nesanāks, jo biļetes uz svētkiem jau bija izpirktas. Tās, kas palikušas — padārgas. Svinēsim Skypā. Redz, man pat egle no pagājušā gada Ziemassvētkiem stūrī stāv. Žēl izmest atmiņas par labi pavadītu laiku. Visa mana nākotne ir mani bērni. Viņu dēļ es dzīvoju un strādāju Anglijā. Es ceru, ka viņi iegūs augstāko izglītību, dabūs labu darbu, lai varētu dzīvot pārticībā.·

nes, draugu un paziņu, bet mēs dzīvojam fantastiskā laikmetā, kad pateicoties visām tehnoloģijām, attālums nav tik skaudri izjūtams un komunikācija ir ļoti viegla un pieejama. Londonu no Rīgas šķir tikai stundas lidojums, kas patiesībā ir daudz tuvāk, nekā, ja, piemēram, vēlētos no Rīgas apciemot draugus Liepājā vai Valmierā. — Kā Tu iedvesmotu latviešus, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību Lielbritānijā vai Latvijā? — Nebaidīties un darīt! Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem, ar ko esmu saskārusies šajā sakarā ir — «Kas notiks, ja nesanāks?» Atbilde: nekas nenotiks. Par to neviens pie sienas neliek, nekaunina un nešauj. Briesmīgāk ir ieņemt pasīvu pozīciju un gaidīt brīnumu. Tā nenotiek. Ir jādod vismaz sākotnēja inerce. — Ko Tu novēli ABN lasītājiem? — Angļiem ir viens ļoti labs teiciens «Think Big!» jeb aptuveni pārfrazējot — domāt lielos vilcienos, ārpus ierastiem risinājumiem un robežām.·


Kā nepatika pret rokdarbiem kļuvusi par vaļasprieku un papildus ienākumiem R

eiz dzīvoja… un pārcēlās uz UK… un dzīvoja laimīgi līdz mūža galam un ilgāk… Nē, šī tomēr nav Ziemassvētku brīnumpasaka, lai kā arī gribētos… Mani sauc Inga. Dzīvoju Anglijā gandrīz četrus gadus. Šī zeme nu ir manas un manu bērnu mājas. Esmu vientuļā māmiņa — sīkumos neizplūdīšu, kāpēc tā. Taču var droši teikt — abas laulības ir izdevušās tik tālu, ka man ir četri brīnišķīgi bērni. Un ar to pietiek. Par maniem darbiem man bieži jautā — kur esmu to visu iemācījusies? Vai varētu aizsūtīt kādus rakstus, aprakstus (reizēm pat pieprasa)? Vai varētu pamācīt, kā dažādās lietiņas gatavojamas? Mīļie — nevaru nedz aizsūtīt aprakstus, nedz paskaidrot kā to visu adu vai gatavoju. Jo daru uz «izjūtu»… Skolā darbmācības stundas man bija lielas mokas — nepadevās nedz šūšana, nedz adīšana, par tamborēšanu nemaz nerunājot (tamborētās puķītes adījumiem meistaro mana vecākā meita). Tad, kad vajadzēja sākt adīt džemperus — visām klasesbiedrenēm bija skaistas dzijas un labas adatas — man savukārt bija liels kamols no mammas izārdītiem veciem džemperiem — viņa adīja mazus paklājiņus… Iedomājieties, kā es jutos — skolotāja mani izsmēja, protams, smējās arī visas pārējās klasesbiedrenes. Sakodu zobus, teicu, ka adīšu ar to, kas man ir — laikam līdz pusei aizmocījos –— dzija bija pārāk rupja (daudz dažādu pavedienu) un līdzi iedotās adatas pārāk smalkas. Mājās gauži raudāju un sāku ienīst tās stundas. Ja bija izdevība — izvairījos, cik spēju. Protams, ka zeķi, kad bija jāmācās adīt, man uzadīja vecāmamma — vienu no pāra. Lai piešmauktu skolotāju, krāsaino pavedienu ievilku pretējā pusē zeķes stulmiņam (vecāmamma atzīmēja vietu, kur sākās rakstiņš), protams, skolotāju diezin vai piemānīju, viņa izlikās, ka tic man un ielika trijnieku (laikam pārāk bezcerīgi izskatījās kaut ko man iemācīt). Tāpat arī gāja ar šūšanu — visu manā vietā izdarīja vecāmamma ar mammas māsu… Daudz kas mainījās, kad stundā slēpojot salauzu kāju — sarāvu cīpslas ceļgala locītavā. Protams, kāja ģipsī ar liegumu staigāt uz vairākiem mēnešiem, ja vēlējos izvairīties no operācijas. Aiz garlaicības izlasīju visas grāmatas, kas vien mājās bija, pareizāk sakot, kas mani kā bērnu interesēja — arī krievu valodā, pēc tam sāku pētīt sieviešu žurnālus, visādus to pielikumus. Tur bija arī adītas lietas, kas mani pirms tam vispār nekad nebija īsti interesējušas. Māmiņa man nopirka dziju un iesāku ko meistarot — gribēju džemperi sev uzadīt. Pati sastādīju rakstiņu — visu kā pēc mācību grāmatām. Uzadīju paraugu, mērīju sevi, skaitīju

Personīgā albuma foto

valdziņus, rindiņas. Visu to, ko neveiksmīgi bija centusies iemācīties skolā. Galarezultātā man bija šiks džemperis, ko tā gada vasarā ar lielu lepnumu valkāju laukos pie tantes. Visas, pat vecākas meitenes, mani apbrīnoja un teica, ka izskatos kā no modes žurnāla izkāpusi un ļoti brīnījās, kad teicu, ka tas ir manis pašas meistarots… Nākamais mirklis, kad mana adīšanas kāre atkal paspruka vaļā, bija 19 gados. Gulēju Stradiņu slimnīcas palātā pēc pirmajām dzemdībām. Gulēju, jo pastaigāt lāgā nevarēju (bija dzemdību trauma), tajos laikos bērniņus klāt pie mammām palātās nelika. Blakus gulēja kāda jauna sieviete un cītīgi ko adīja no dzeltenas krāsas dzijas — kaut ko tik ļoti nesaprotamu, ka neizturēju un pajautāju — kas tas būs? — Zābaciņš mazulim. Vairāk nejautāju, taču klusībā brīnījos un ļoti cītīgi vēroju, kā viņa to visu dara. Beigu beigās, man par lielu pārsteigumu — tiešām zābaciņš! Mājās pēc tam mēģināju adīt zeķītes savai pirmdzimtajai. Vīramāte ierādīja, kā pareizi jā-

ada papēdis, kā jānorauc purngals — par to visu man bija maza saprašana, brīnīties brīnījo, cik beigu beigās viss izrādījās vienkārši… Zābaciņus citiem bērniem sāku adīt, kad biju palikusi viena ar diviem mazuļiem, ar pāris latiem mēnesī un dziļu izmisumu, ko iesākt. Mātes brālis tirgojās ar paša pītiem groziem tirgos. Ierosināja, ka varu adīt kaut vai tos pašus zābaciņus. Tā arī darīju. Pāris latiņi katru nedēļu nāca klāt pie manas mazās rocības. Un bija liels prieks, redzot tos kādiem mazuļiem kājiņās — tātad mani darbiņi patīk. Pati izdomāju, kā adīšanu vienkāršot. Lai nebūtu šuves, bet zābaciņu varētu uzadīt kā zeķīti — no viena gala līdz otram. Iemācīties šūt piespieda dzīve. Nebija naudas, par ko nopirkt jaunas drēbes, meistaroju pati no vecām, par mazu kļuvušiem vai atdotiem apģērbiem. Nākošais posms manā dzīvē, kas gan vairāk attiecas uz visādu lietu gatavošanu, floristiku, dāvanu saiņošanu un visādām citādām lietām— dāvana no darba kolēģiem promejot. Dāvanas bija tik akurāti un mākslinieciski

iesaiņotas, ka sevī nosolījos — arī iemācīšos tik labu lietu. To arī izdarīju, kad sāku strādāt kādā veikalā Rīgas centrā. Liels paldies kolēģiem — šī māka man noder vēl joprojām. Iemācījos rīkoties ar karstās līmes pistoli, visādus knifiņus. Mācījos interjera dizaineru kursos. Pa vidu uzadīju kādu zeķu pāri, bērniem pāršu-

vu apģērbus. Iesāku studēt Mākslas Akadēmijā, taču pietrūka visam laika un naudas līdzekļu… Kad pārcēlāmies uz UK, nekad nebiju iedomājusies, ka atkal ķeršos pie rokdarbiem klāt tieši tādēļ, ka pietrūks naudas… Tā nu iznāk, ka mana prasme pelna naudu manai ģimenei. Nav liela nauda, taču pagaidām pietiek, kamēr «sēžu» ar mazākajām meitām mājās. Pagājušo gadu piedalīšanās «Wolverhampton Christmas market» bija manas ugunskristības. Šogad būšu atkal. Ir iecere izveidot savu mazu veikaliņu, kur pārdot savas gatavotās lietas. Plānos ir atkal iet studēt dizainu. To visu pamazām, lēnām arī īstenoju. Šobrīd savus darbus tirgoju arī internetā Etsy. com, Ebay.co.uk. Tiek veidota sava mājas lapa. Daudzi pasūta adījumus un citus darbiņus caur sociālo tīklu Draugiem.lv. Rezultātā no lielas nepatikas pret jebkādiem rokdarbiem ir izaugusi mīlestība pret to, ko daru — jebkuru mazāko nieciņu, ko adu vai meistaroju. Adu citiem kā priekš sevis vai saviem bērniem — ja kas nepatīk vai neiznāk – ārdu laukā un sāku par jaunu, un tā tikmēr, kamēr rezultāts mani apmierina. Tas pats ar jebkuru manu darbu — neesmu perfekcioniste, taču vienmēr cenšos iedomāties, kā darbs izskatīsies, kad nokļūs kādām īpašumā. Tas man ir svarīgi — sagādāt otram prieku. Darbus internetā var apskatīt un iegadāties — www.etsy.com/shop/TheButterflyIllusion; http://myworld. ebay.co.uk/babulja74 Inga Balode

Hilda Bergmane

Kaut kur Ziemassvētkos Pār pasauli kaut kur, Krīt glāstoši sniegi, Un baznīcu zvani Skan maigi un liegi. Deg eglītē zaļā Daudz svecīšu liesmu, Un kāds, klusā balsī, Dzied Marijas dziesmu. Un kaut kur rej suņi, Un kūtī dzied gailis, Mazs kaķēns guļ klēpī, Un neizjūt bailes. Bet, kaut kur, šauj bise, Jauns buks nokrīt sāpēs, Un, kaut kur, mazs bērniņš Raud vientuļš, bez mātes…


Ziemassvētku našķi pašu rokām

Cepam piparkūkas! Garšvielu cepumi Piparkūku vēsture ir visai interesanta, jo to saista ar klosteriem, kas atradušies tagadējās Francijas teritorijā. Tur cepti medus rauši, ar ko celibātu zvērējušie vīrieši saldinājuši savu ikdienu. Ir arī versijas par to, ka piparkūku priekšteči ir bijuši seno ēģiptiešu ēdienkartē. Lai nu kā arī tas nebūtu, Ziemasvētki nav iedomājami bez bērnu un pieaugušo rosīšanās virtuvē, gatavojot piparkūku mīklu un jaukā noskaņā cepot visdažādākās piparkūku figūriņas. Zinātāji, saka, ka visgardākās sanākot tās piparkūkas, kuru mīkla ir sagatavota jau pāris mēnešus pirms Ziemassvētkiem, bet pašas piparkūkas - ceptas pāris nedēļas pirms svētkiem.

Cepumiem: 500 g miltu; 2 tējkarotes cepamā pulvera; 250 g sviesta; 200 g brūnā cukura; 50 g sasmalcinātu mandeļu; 2 olas; pa pustējkarotei: kanēlis, maltas krustnagliņas, malts kardamons, malts anīss. Glazūrai: 250 g pūdercukura; 1 olas baltums; 2 tējkarotes karsta piena vai ūdens.

Kādus

ROTĀJUMUS

izvēlamies?

Svētku noskaņojums mājā ienāk ne tikai ar piparkūkām un eglīti, bet arī ar dažādiem dekoriem, ko var pagatavot gan paši, gan iegādāties veikalos. Gribu jums parādīt, kādus dekorus var izveidot no čiekuriem. Tuvāk varat apskatīt internetā: http://foto.inbox.lv/ vinnija_puuce/Ziemassvetkiem Ja rodas interese, varat sazināties ar to veidotāju Maiju, rakstot: velzete@inbox.lv

Cepumu sastāvdaļas samīca. Mīklu uz 1 stundu liek vēsumā. Tad izrullē un ar formiņām izspiež cepumiņus. Cep 1750 apmēram 15 min. Atdzisušus pārklāj ar glazūru.

Apelsīnu cepumi

Cepumiem: 200 g sviesta; 70 g cukura; rīvētas 2 apelsīnu miziņas; 3 ēdamkarotes svaigi spiestas apelsīnu sulas; 1 olu dzeltenums; 200 g miltu; 70 g kartupeļu cietes; 1 tējkarote cepamā pulvera. No sastāvdaļam veido mīklu. Liek uz 30 minūtēm ledusskapī. No mīklas veido rullīti, to sagriež ripiņās, cep apmēram 15 minūtes 180o iepriekš uzsildītā cepeškrāsnī. Gatavos cepumus var pārkaisīt ar pūdercukuru. Var arī likt divas ripiņas kopā pa vidu liekot apelsīnu ievārījumu.

Piparkūku pagatavošanai nepieciešams:

500 g kviešu miltu; 1 glāze medus; 130 g sviesta; 130 g cukura; 1 ola; 2 tējkarotes cepamā pulvera; 2 ēdamkarotes piparkūku garšvielu maisījuma.

Zinot, ka ceptgribētāju būs daudz un ēdāju vēl vairāk, es šo porciju dubultoju. 1. Medu uzsilda kopa ar sviestu un cukuru. Pievieno garšvielas un daļu izsijātos miltus. Mīklu sakuļ vēl karstu. 2. Kad mīkla nedaudz atdzisusi, pieliek olu dzeltenumus, cepamo pulveri un atlikušos miltus. Mīklu labi jāsamīca, lai tā būtu gluda. Iesākumā es to daru ar mikseri, bet pabeidzu, mīcot ar rokām. 3. Kad mīkla samīcīta, izveidoju tādu kā kukulīti. Ietinu pārtikas plēvē un lieku ledusskapī. Kad mīkla nostāvējusies ledusskapī apmēram mēnesi, svētdienā notika lielā piparkūku cepšanas balle. Divas dienas pirms cepšanas mīklu izņēmu no ledusskapja un tā stāvēja istabas temperatūrā. Pirms cepšanas uzbriedināto mīklu labi sasilda un vēlreiz pārmīca. Tad izveltnē un ar veidnītēm izspiež figūriņas un cep. Cepšanas procesā piedalījās 6-gadīgā Katrīna un 4-gadīgā Letīcija piepalīdzot mammai Laurai.

Lazdu riekstu cepumi Cepumiem: 200 g samaltu riekstu; 180 g cukura; 4 olu baltumi; naža gals kanēļa; 2 pilieni rūgtās mandeļu eļļas. Saputo olu baltumus, pamazām pievieno cukuru, kanēli, mandeļeļļu. Pievieno riekstus. Ar tējkaroti liek uz pannas. Cep apmēram 15-20 min. 175o.

DECEMBRA kalendārs SVĒTDIENA

CETURTDIENA

PIEKTDIENA

SESTDIENA

Arnolds, Emanuels

Sniedze, Meta

Evija, Raita, Jogita

Baiba, Barbara, Barba

Sabīne, Sarma, Klaudijs

Antonija, Anta, Dzirkstīte

Vladimirs, Gunārs, Gunis

Sarmīte, Tabita

Guna, Judīte

Valdis, Voldemārs, Valdemārs

Iveta, Otīlija

Lūcija, Veldze

Auseklis, Gaisma

Jana, Hanna, Johanna

Alvīne

Hilda, Teiksma

Kristaps, Kristers, Krists, Kristofers, Klinta

Lelde, Sarmis

Arta, Minjona

Toms, Tomass, Saulcerīte

Saulvedis

Viktorija, Balva

Ieva, Ādams

Larisa, Stella

Megija, Dainuvīte, Gija

PIRMDIENA

OTRDIENA

TREŠDIENA

1 6

Nikolajs, Niks, Niklāvs

7

8

2 9

3

4

5

10 11 12

13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 Inita, Elmārs, Helmars

Inga, Ivita, Ingeborga, Ivita

Solveiga, Ilgona

Daniels, Dāvis, Daniels, Dāvids, Dāniels

Kalvis, Silvestrs, Silvis

6. decembris - Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. 24. decembris - Ziemassvētku vakars. 25. decembris - Pirmie Ziemassvētki. 26. decembris - Otrie Ziemassvētki. 31. decembris - Vecgada vakars.


. ve ik al os

os

Adrese: Unit 3B, Thames Road, London, E16 2EZ

ci t

Ar cieņu, Dace Gaile, izdevuma redaktore

Latvieðu, krievu un lietuvieðu grâmatu, þurnâlu, mûzikas, filmu, suvenîru, pastkarðu un citu produktu vairumtirdzniecîbas bâze.

un

Ja arī Tu vēlies piedalīties informatīvā izdevuma «Anglo Baltic News» tapšanā, tad vari ziedot: Natwest banka, konta numurs: 32712448, sort kods: 60-12-35, vai sazinies pa e-pastu: ziedojumi@anglobalticnews.co.uk. Liels paldies tiem, kuri ir atbalstījuši un atbalstīs turpmāk ABN projekta īstenošanu. Uz veiksmīgu sadarbību!

ïu

E-mail: info@kreolant.com Web: www.kreolant.com Tel.: 02075400070

ro su p r mû iet pa Jautâj

lâst tu k duk

u

ajâ âk t uv

šu vie lat

rie ,k

u eš vi tu li e , vu

, ku ur ,t

po

Mçs bûsim

priecîgi par sadarbîbu!

Arrow Deliveries Pastâvîgi paku, kravu un pasažieru pârvadâjumi UK-Scotland-Lietuva-Latvija Krâvçju palîdzîba. Draudzîgas cenas un profesionâla attieksme Pakas var sûtît un saòemt visâ UK un Skotijas teritorijâ

Tâlr.: 07949082969, 00371 29936269

marcis.liors@gmail.com

Firma «LîvisGo» piedâvâ regulârus pasažieru un sîkpaku pârvadâjumus uz Lielbritâniju, Latviju, kâ arî uz Poliju, m visâ m. a Vâciju, Beïìiju, p nie am o c j u a a r r lijâ b un lauku g Nîderlandi un n A m â t ç pils Franciju.

Ar mûsu starpniecîbu Jûs varat nosûtît dažâdas kravas un sûtîjumus saviem draugiem un radiem gan uz Latviju, gan Angliju.

Tâlajâ ceïâ Jûs vedîs komunikabli, izpalîdzîgi šoferîši ar ïoti lielu atbildîbas sajûtu. Brauksim ar komfortablu mikroautobusu - 6 sçdvietas+ 2 šoferi. Droši zvaniet un vienosimies par Jums izdevîgu vietu, laiku, cenu. Lûgums pieteikties savlaicîgi! Izbraucam no Jelgavas un no Rîgas.

Brauciena cena sâkot no 80 Ls vai 100 GBP. Cenâ iekïauts: prâmis, maksas ceïi un bagâža 30 kg + soma 15 kg. Sûtîjuma cena ir 1,20 Ls vai 1,50 GBP par kg, ja sûtîjums ir mazâks par 15 kg, cena ir 20 Ls vai 30 GBP.

LV > UK 16. decembris UK > LV 18. decembris LV > UK 26. vai 27. decembris (atkarîgs no pieprasîjuma) UK > LV 28. vai 29. decembris (atkarîgs no pieprasîjuma) 6.01 uz Angliju 8.01 uz Latviju 20.01 uz Angliju 22.01 uz Latviju Par nâkošiem mçnešiem lûdzams zvanît!

Informâcija pa telefonu LV+ 371 27868929 UK 07565626162 (Lîvis) e-pasts: parvadajumi10@gmail.com Skype: LivisGo


DAŽĀDI Piedāvāju transporta pakalpojumus apkārt South Yorkshire. Nogādāšu jūs uz jebkuru vietu — lidosta, cita   pilsēta utt. Draudzīgas cenas. Zvaniet: 07564903024 (Jānis).

media

coded

>

APSVEIKUMS

Mājaslapa Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem

www.latviesiem.co.uk Par visu, kas Tev nepieciešams, uzsākot savas gaitas Lielbritānijā un iesaistoties latviešu sabiedrībā

mob: 44 (0) 7841424609 info@codedmedia.co.uk www.codedmedia.co.uk

Esat uzsākuši jaunu biznesu? Varbūt esošajam biznesam nepieciešama mājaslapas atjaunināšana? Vai varbūt vēlaties uzsākt jaunu biznesu internetā, un nepieciešams Interneta veikals? Coded Media ir neliels uzņēmums, bāzēts Londonas rietumos, kas specializējas sekojošos sektoros: 1) Mājaslapu izstrāde 2) Mājaslapu atjaunināšana 3) Interneta veikalu izstrāde 4) Wordpress, Opencart u.c. bezmaksas sistēmu ekskluzīvu veidņu izstrāde.

AMBERLAND BOSTON

Latvijas preču salons — pasūtījumu centrs «Amberland». Pārtikas preces, amatnieku darinājumi, rotas lietas, kosmētika un daudzas citas preces no Latvijas. 1 James street, Boston, PE21 8RD E-pasts: amberland@ email.com Mob.ph. 07511 43 83 45 www.amberland.co.cc

No saknītes lazdiņš zied Sarkaniem ziediņiem; No sirsniņas es mīlēju Savu tēvu, māmuliņu.

(Ltdz.)

16. novembrī 1. gadiņa jubileju svinēja Renārs Jermaks . Sirsnīgi un mīļi sveicieni no «Anglo Baltic News».

MEKLĒ DARBU Latvijas maiznieku meistars ar lielu darba pieredzi meklē darbu maizes un konditorejas cehā. Darbs varbūt jebkurā Anglijas pilsētā. Varu palīdzēt jauna uzņēmuma dibināšanā. Tālrunis: 07972401947

LATVIJAS-LIELBRITĀNIJAS TIRDZNIECĪBAS PALĀTA APVIENOTAJĀ KARALISTĒ LBCC biedriem un citiem Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem sniedz dažādus pakalpojumus un iespējas: Juridiskām personām: LBCC organizē uzņēmēju dalību dažādos biznesa forumos un semināros Sniedz informāciju par biznesa iespējām Apvienotajā Karalistē un citās LBCC sadarbības valstīs Nodrošina preču un pakalpojumu tirgus izpēti Sagatavo mārketinga un biznesa plānus investīciju piesaistei no valsts atbalsta programmām, fondiem, kā arī privātajiem investoriem Piedāvā mārketinga un sabiedrisko attiecību pakalpojumus Privātpersonām: Veic pilnvaru un dokumentu sagatavošanu Sniedz maksātnespējas procedūras konsultācijas

LBCC biedriem pakalpojumi pieejami ar atlaidēm Informācijai: www.latvianchamber.co.uk

info@latvianchamber.co.uk

tel. +44 (0) 7552 842 924

Tālr.: 02075400031; 07584139344 07760881991 www.monolith-uk.com

Izdevējs – Anglo Baltic News, iznāk vienu reizi mēnesī. Redaktore Dace Gaile. Balss pasts/fakss: 01926 353566 (Anglija); mob. 07515537733 (Anglija); e–pasts: info@anglobalticnews.co.uk, Iespiests Talsu tipogrāfijā, Jaunajā ielā 17, Talsi, Latvija.

Decembris 2010, Nr.5.  

Informatīvais izdevums «Anglo Baltic News»

Read more
Read more
Similar to
Popular now
Just for you