Page 1

Laikraksts latviešiem Apvienotajā Karalistē / Newspaper for Latvians living in the UK

Anglo Baltic News

B E Z M A KS A S

Maijs – svētku mēnesis! NUMURĀ:

Ilustrācija: Modris Brasliņš

Nr.4/5 / Maijs / 2014

www.anglobalticnews.co.uk

Šogad uz Rīgu pēc iedvesmas LATVIJĀ

8

Latviešu kultūras dienas Pīterboro REĢIONOS

2

Intervija ar bestsellera«Stroika ar skatu uz Londonu» autoru Vili Lācīti TĒMA

12

Informācija par svarīgiem notikumiem un latviešu aktivitātēm Lielbritānijā kopā ar lielāko laikrakstu latviešu valodā Apvienotajā Karalistē – «ANGLO BALTIC NEWS»! Abonē 6 laikraksta «Anglo Baltic News» numurus līdz gada beigām un decembra avīzi saņem bezmaksas!

www.anglobalticnews.co.uk

Abonē ABN! Piedalies izlozē un laimē grāmatas latviešu valodā no Apgāda «Kontinents»!

Laikraksta abonēšanas un piegādes cena līdz 2015. gadamLielbritānijā

GBP 18

Latvijā

EUR 21

1


REDAKTORES SLEJA Foto: Agita Māliņa

Par Maiju. Un svētkiem

P

ēdējais pavasara mēnesis maijs ir visīstākais svētku mēnesis! Svētki Darbam, Neatkarībai, Mātēm un Ģimenēm… Lapu un ziedu mēnesis maijs nāk ar ābeļu un ievziedu baltumu, piešķirot šiem svētkiem īpašu gaišumu. Maijs ir laiks, kad mūsu zemē Latvijā tiek svinēti gan lieli Valsts svētki – Satversmes sapulces sasaukšanas diena 1.maijā un Latvijas Republikas Neatkarības Deklarācijas pieņemšanas diena 4.maijā, gan mazāki, bet katram personiskāki un nozīmes ziņā tikpat svarīgi svētki kā Māmiņu un Ģimenes diena. Domāju, ka nemaldīšos, ja teikšu, ka daudziem ir tikai aptuveni saprotams, kas ir ceturtais maijs. Ceturtais maijs vienmēr bijuši svētki, par kuru nozīmi zinām maz. Arī es pati kā bērns biju notikumu aculieciniece, tomēr brīžiem mulstu, domājot par to, kas tad īsti ceturtajā maijā notika. Mulstu vēl vairāk, kad šo jautājumu man uzdod vecākas paaudzes cilvēki, jo kā normu uztveru to, ka jaunie neko nezina, neanalizē, nesaprot, un

enerģiju, spējas un zināšanas, kuri nevar atrast dzimtenē darbu vai spēju piepildījumu. Tādēļ arī tagad, brīžos, kad maija ziedu plaukuma gaišumā iepil pa darvas pilei, attieksmē pret savu valsti ir svarīgi izturēt un nenovērsties, kā arī atcerēties to, ka esam maza tauta, kura vienmēr ir lepojusies ar Latviju. Par to laikraksta «Anglo Baltic News» jaunajā numura runā dzejniece, literāte un publiciste Liāna Langa, īpaši un personiski uzrunājot Lielbritānijā dzīvojošos latviešus – valsts amatpersonas, kā arī Liepājas rokmūziķi Ivo Fomins ar savu grupu, kuri nemaz neslēpj, ka to latviskuma izjūtas un piederības Latvijai jaudu, kas piemīt tautiešiem ārzemēs, varētu novēlēt mājās palikušajiem. Par šo jaudu pārliecināsimies mēs visi otrajās Latviešu kultūras dienās, kas šogad vērienīgi rīkotas Pīterboro pilsētā. Savu artavu jaudas veicināšanā sniegs arī apjomīgākais un lielākais laikraksts Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem un medijs «Anglo Baltic News», nākotnē plānojot veicināt latviešu preses un literatūras izplatīšanu Apvienotajā Karalistē, kā arī nodrošinot lielākā drukātā laikraksta latviešu valodā Lielbritānijā – ABN regulāru iznākšanu KATRU mēnesi. Līdzās nacionālo svētku tēmai, laikraksta ABN maija numurā īpaša uzmanība veltīta literatūrai latviešu valodā – abonēšanas kampaņas ietvaros ir iespēja laimēt ABN sadarbības partnera – izdevniecības «Kontinents» dažādu žanru labākās grāmatas, kā arī lasīt ekskluzīvu interviju ar skandalozo rakstnieku Vili Lācīti, kurš pirms 4 gadiem aprakstīja savas celtnieka – emigranta darba gaitas un pieredzi Londonā. Viņa romāns «Stroika ar skatu uz Londonu» toreiz kļuva par bestselleru, un šeit kā viena no

Es pati kā bērns biju notikumu aculieciniece, tomēr brīžiem mulstu, domājot par to, kas tad īsti 4. maijā notika varbūt viņu pienākums nav to darīt, bet pienākums to darīt ir valstij, valsts atbildīgajām amatpersonām, skolotājiem, inteliģencei, vecākiem un galu galā arī presei. Ikvienam cilvēkam ir savas dzīvesstāsts, kas ierakstīts sirdspukstos, smaidā, rūpju rievās. Latvijas sirdspuksti, smaids un rūpju rievas esam mēs, cilvēki. 4. maijs ir diena, kad mēs atguvām iespēju dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī – tie ir Latvijas nācijas pašnoteikšanās svētki. Diena, kurā mēs pirms divdesmit četriem gadiem apzinājām sevi kā valsti. Mēs esam sasnieguši daudz, taču jaunā patstāvība mums līdzi nesa arī jaunus izaicinājumus un grūtības. Piemēram, Latvija šodien joprojām zaudē cilvēkus, kuri dodas projām, un to cilvēku

2

retajām grāmatām latviešu valodā visbiežāk ir atrodama pilsētu vietējo bibliotēku latviešu literatūras plauktiņos. Tāpat kā dzelteno pieneņu brošas uz zaļā zālāja mēteļa šeit jau zied un varbūt kaut kur jau pārziedējušas, bet Latvijā vēl nav uzziedējušas, tāpat kā ceriņu krūmu un ziedu laimīšu apsolījums klimatisko apstākļu dēļ maršrutā Latvija – Lielbritānija atšķiras ar nedēļu starpību, skaidrs ir viens – vasara klauvē pie durvīm. Gatavosimies Jāņu un Līgo svinībām, kuras mums pēdējo reizi būs lemts piedzīvot latviešu izsenajā pulcēšanās vietā «Mūsmājas». Novēlu priecīgu šo svētku mēnesi ikvienam, lai arī kurus no svētkiem Tu, dārgais un cienījamais ABN lasītāj, izvēlētos svinēt. Es svinēšu visus! n

ABN

Maijs / 2014

LASĪTĀJIEM

Ģenētiskais kods - latvietis Rihards Kols Latvijas Kultūras ministrija, parlamentārais sekretārs

L

atvietis var būt latvietis Latvijā, Indijā, ASV vai Antarktīdā. Vēsturiskajā kontekstā, šķiet, to esam pieņēmuši, taču pašlaik, pieredzot ilgstošas emigrācijas vilni, vērojami saasināti un pat radikāli viedokļi saistībā ar Latvijas diasporas pārstāvju nacionālo un kulturālo piederību, izsakot bažas par Latvijas kultūras un latviešu identitātes pakāpenisku izzušanu. Bet uztraukumam nav pamata – latvieši ir, bija un būs. Visur un mājās, Latvijā.

iesaiste sociopolitiskajos procesos, pievienošanās eksistējošām diasporu kopienām, investīcijas un filantropija izcelsmes valstī, atgriešanāstūrisma prakses u.c. Šodien varam novērot latviešu kopienu uzplaukumu kā Latvijā, tā visur pasaulē – Latvijā, Vācijā, Zviedrijā un ASV jauniebraukušie latvieši pievienojas jau esošajām, iepriekšējā imigrācijas viļņa jeb trimdas latviešu kopienām. Citās valstīs, piemēram Īrijā, Somijā un Spānijā, šobrīd veidojas jaunas latviešu diasporas kopienas. Protams, varam turpināt sērot par lielo izbraucāju skaitu un vaimanāt par sūro likteni, taču, ja kaut ko mūsu smagā vēsturiskā pieredze mums ir pierādījusi, tad tā ir apbrīnojamā latviešu dzīvotspēja un teju ģenētiski iekodētā vēlme un nepieciešamība saglabāt un attīstīt Latvisko identitāti, kultūru un tradīcijas, kas ir neatkarīga

Varam turpināt sērot par lielo izbraucāju skaitu un vaimanāt par sūro likteni, taču, ja kaut ko mūsu smagā vēsturiskā pieredze mums ir pierādījusi, tad tā ir apbrīnojamā latviešu dzīvotspēja un teju ģenētiski iekodētā vēlme un nepieciešamība saglabāt un attīstīt Latvisko identitāti, kultūru Sabiedrības transnacionālās mobilitātes pasaulē kļūst, vienkārši izsakoties, multikulturālas. Tas īpaši manāms tieši migrācijas kontekstā, migrantam sevī ar laiku «savienojot» divu telpu – izcelsmes un viesvalsts – eksistēšanu; vienlaikus tiek uzturēta esošā un radīta jauna identitātes forma. Poētiskajiem spriedelējumiem, kuros tiek apraudāti aizbraucēji un Latvijas nācijas un kultūras nākotne, un ikkatrs migrants, šķiet, jau izbraucot ārpus valsts robežām teju maģiskā veidā uzreiz vai nu zaudē vai atsakās no savas latvieša identitātes, nav nekāda reāla pamatojuma. Daudzi emigrējušie, jā, arī tie, kas gan veiksmīgi adaptējušies, pat naturalizējušies un pieņēmuši viesvalsts pilsonību, nav zaudējuši ne savu latvisko identitāti, ne saikni ar savu izcelsmes valsti. Var un pastāv duālas piederības telpas gan individuālā, gan ģeogrāfiskā, sociālā un kulturālā aspektā. Ar šiem dzīves faktiem mums ir jārēķinās, un vaimanāšanas vietā varam izvēlēties citu – pozitīvāku, racionālāku un labvēlīgāku skatījumu uz latviešu diasporu pasaulē. Saiknes saglabāšana ar savu izcelsmes valsti ir ilgstošs, apzināts process – rituālu un tradīciju piekopšana,

no ģeogrāfiskās atrašanās vietas. ASV tiek organizēti Latviešu Dziesmu un Deju svētki, Londonā dzīvojošie latvieši apvienojušies koros un deju kolektīvos, diasporas pārstāvji maksimāli aktīvi piedalās Latvijas sociopolitiskajās norisēs – sākot ar komentāru izteikšanu tiešsaites vidē un beidzot ar balsošanu vietējās vēlēšanās. Tā vietā, lai sērotu par to, kā bijis kādreiz un to, kā varētu būt citādāk, es, kā savulaik uz vairākiem gadiem izglītības iegūšanas nolūku vadīts no Latvijas emigrējis latvietis, izvēlos ar lepnumu skatīties uz latviešu vai, labāk, latvietības dzīvotspēju visur. Tas atspoguļojas milzīgajā, neaizvietojamajā kultūras mantojumā, ko esam ieguvuši tieši no diasporu pārstāvjiem, tajā, kā latviešu diasporas ir tieši ietekmējušas un veidojušas to, ko šodien saprotam ar latvisko identitāti. Tas atspoguļojas tajā, ka šo rakstu latviešu valodā noteikti pašlaik lasa kāds, kurš no Latvijas aizbraucis pirms teju 60 gadiem. Tāpēc ar milzīgu lepnumu un pozitīvām emocijām skatos uz tādiem vienojošiem pasākumiem kā Latvijas Kultūras dienām Lielbritānijā, kas norisināsies nu jau otro gadu pēc kārtas, kad tās atzīmēs Pīterboro

pilsētā. Esmu pārliecināts, ka pēc vairākiem gadu desmitiem atkal būsim spējīgi novērtēt, kādu pienesumu mūsu identitātes attīstībā un kultūras mantojumā ir sniegušas tieši latviešu diasporas. Latvieši ir visur. Mēs jūs, tos, kuri vēlas un plāno atgriezties, tiešām gaidām atpakaļ – šeit ir vieta, kur izplesties un augt; jūsu neaizvietojamo pieredzi mēs spēsim novērtēt. Mēs jūs, tos, kuri vēl nezina, kur īsti dzīves ceļš vedīs tālāk, tāpat vienmēr sauksim par «savējiem» un ar nepacietību gaidīsim, kādus kalnus jūs pasaulē gāzīsiet. Lai varam atkal ar jums un mums palepoties. n

Laikraksts latviešiem Apvienotajā Karalistē Iznāk kopš 2010. gada jūlija Izdevējs: Anglo Baltic News Mājas lapa internetā : www.anglobalticnews.co.uk Redaktore: Linda Burda (editor@anglobalticnews.co.uk) Korektore: Alise Rožukalne Dizains un makets: Modris Brasliņš (modris.bras@gmail.com) Redakcija: Evija Marinska (info@anglobalticnews.co.uk) ABN Vecāku klubs: Jana Grieze (jana@anglobalticnews.co.uk) Reklāma un mārketings: marketing@anglobalticnews.co.uk Reklāma (LV): reklama@anglobalticnews.co.uk marketing@anglobalticnews.co.uk Abonēšana: avize@anglobalticnews.co.uk Iespiests Iliffe Print Cambridge Ltd Winship Road Milton, Cambridge CB24 6PP Iznāk reizi divos mēnešos Metiens: 10 000 eksemplāri ©Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz Anglo Baltic News obligāta. Pārpublicēšana tikai ar rakstisku Anglo Baltic News atļauju

www.anglobalticnews.co.uk


ABN

Maijs / 2014

VĒSTNIECĪBAS ZIŅAS

Paveikto un gaidāmo pārdomājot Foto: Latvijas vēstniecība Lielbritānijā

Ir aizvadīts jauna, rosīga gada pirmais ceturksnis. Šis gads ne tikai ir ievedis Latviju eiro zonā, padarījis Rīgu par Eiropas kultūras galvaspilsētu, bet nodrošinājis rosīgu darba cēlienu diplomātiem Londonā

Andris Teikmanis Latvijas Republikas Ārkārtējais un Pilnvarotais vēstnieks Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē

V

ēstniecības darba kārtība ar Lielbritāniju bijusi dažāda gan ieguldījums pozitīvā tirdzniecības bilancē, īpaši Latvijas eksporta pieaugumā, gan arī starptautiskās situācijas saasināšanās, Krievijas agresija Ukrainā. Tomēr tautiešu interešu aizstāvība joprojām palikusi pastāvīgs vēstniecības uzdevums. Maijā apritēs arī mans pirmais gads kā vēstniekam pie Sv.Džeimsa galma. Tāpēc labprāt padalīšos dažās pārdomās par aizvadīto gada sākumu un arī gaidāmajiem notikumiem.

Latviešu kultūras dienas Pīterboro Man ir liels gandarījums, ka pagājušā gadā pašā Londonas centrā Viktorijas dārzā noorganizētās pirmās latviešu kultūras dienas kopš Latvijas Neatkarības atgūšanas ir iedevušas to nacionālo pacilātību, kas mums visiem ārpus savām dzimtajām mājām Latvijā ik pa brīdim piemirstas, bet ikdienā ir tik ļoti vajadzīga. 4. maijs ir zīmīgs datums mūsu tautai un valstij – Latvijas Republikas Neatkarības Deklarācijas proklamēšanas diena. Tā ir īpaša diena man personīgi, jo liktenīgais pārmaiņu laiks pirms 24 gadiem arī man uzticēja izvēli šo deklarāciju parakstīt brīdī, kad dziesmotā revolūcija vainagojās ar valsts atjaunošanu. Vienojošais dziesmas un dejas gars arī šogad pasaulei vēlreiz atgādinās un parādīs, ka esam tauta, kura kopj un glabā savas kultūras vērtības. Šādu apziņu mums visiem stiprinās latviešu Kultūras diena 4.  maijā Pīterboro, kuru veidos un rādīs gan latvieši Lielbritānijā, gan viesi no Latvijas. Svētkus bagātinās gan latviešu dziesmas, gan raitais deju solis, krāšņie tautastērpi, izstāde «Latviešu Dziesmu un Deju svētku brīnums», kā arī garšīgie latviešu ēdieni. Iveta Sūna šīs dienas organizēšanā ir ielikusi gan sirdi, gan dvēseli. Un šis nebūt nav vienīgais pasākums maijā. 2. maijā kārtējā, nu jau 7.Baltijas simpozijā Londonas Ekonomikas skolā kopā ar citiem baltiešu runātājiem savās pārdomās dalīsies mūsu kultūras ministre Dace Melbārde, ārlietu eksperts Dr. Andris Sprūds un diasporas pētniece Dr. Dace Dzewww.anglobalticnews.co.uk

Vēstnieks Andris Teikmanis un Gērnsijas gubernators Pīters Valkers (Peter Walker, Lieutenant Governor)

Tautiešu interešu aizstāvība joprojām palikusi pastāvīgs vēstniecības uzdevums novska. 15. maijā Kārdifā kopā ar Velsas pirmo ministru Karvinu Džonsu (Carwyn Jones) atzīmēsim Latvijas valdības un Velsas Asamblejas saprašanās memoranda par sadarbības veicināšanu desmitgadi. Savukārt, maija beigās apmeklēšu Skotiju, lai tiktos gan ar skotu valdības vadītāju Aleksu Salmonu (Alex Salmon), biznesa pārstāvjiem, gan mūsu tautiešiem Skotijā.

Latvieši labi sadzīvo Bostonā 15. martā, apmeklējot darba vizītē Bostonu, man bija iespēja tikties ar pilsētas mēru Paulu Keniju (Paul Kenny), pašvaldības deputātiem un sabiedrības pārstāvjiem, kā arī latviešu biedrības Bostonā «Stiprāki kopā» vadītāju Ziedoni Barbaku. Tiekoties ar mēru un dažādu komiteju pārstāvjiem, es pārrunāju jautājumus, kas skar Lielbritānijā iebraukušo latviešu ikdienu, īpašu uzmanību pievēršot iespējām iegūt izglītību latviešu valodā, statistikas datiem par latviešu skaitu Bostonā. Izrādās, ka šodienas mobilajā un dinamiskajā Eiropā ar brīvu personu kustību un ceļošanu noteikt cilvēku pastāvīgo dzīves vietu nemaz nav tik viegli. Līdz ar to noteikt precīzu latviešu skatu apmēram no 30% imigrantu kopienas Bostonā ir gandrīz neiespējami. Bostonas pārstāvji deva plašāku ieskatu par latviešu līdzdalību pilsētas

daudzveidīgās sabiedrības savstarpējā sadzīvošanā. Komūnas pārstāvji atzina, ka latvieši, tāpat kā citas tautas, piemēram, poļi un lietuvieši, piedalās pilsētas ikdienas dzīvē, un ir pakļauti gan pozitīvām, gan arī negatīvām sociālajām parādībām.

Atzinīgi vārdi par latviešu darba tikumu Gērnsijā No 2. līdz 4. aprīlim notika Latvijas vēstnieka pirmā vizīte nelielajā Lamanša salā Gērnsijā, kur dzīvo vairāk nekā tūkstotis mūsu tautiešu. Vizītes ietvaros tikos ar Gērnsijas gubernatoru Pīteru Valkeru (Peter Walker, Lieutenant Governor), ar Gērnsijas valdības vadītāja vietnieku Alisteru Langloa (Allister Langlois, Deputy Chief Minister of Guernsey), Gērnsijas parlamenta priekšsēdētāju Ričardu Kolas (Richard Collas, Bailiff), Tirdzniecības un nodarbinātības ministru Kevinu Stjuartu (Kevin Stewart, Minister for the Commerce & Employment Department), notika arī darba pusdienas ar Gērnsijas pašpārvaldes pārstāvjiem, kā arī tikšanās Gērnsijas latviešu asociācijas vadītāju Lilitu Krūzi. Arī šīs vizītes laikā īpašs uzsvars uz diasporas jautājumiem un sadarbību ekonomikā. Latvija ar Gērnsiju nākotnē sakārtos jautājumus, kas saistīti ar Latvijas valstspiederīgo interesēm, piemēram, pensiju lietas. Jau maija vidū vēstniecībā plānota tikšanās ar Gērnsijas pārstāvjiem, lai pārrunātu

attiecīga līguma slēgšanu. Tāpat kopīgi sadarbības projekti varētu būt informācijas tehnoloģiju un komunikāciju jomā, kur Gērnsijai interesētu Latvijas pieredze e-pakalpojumu ieviešanā valsts pārvaldē. Man bija iespēja apmeklēt arī vairākus latviešu izveidotus veikalus, kā arī šūšanas salonu. Latviešu asociācija un tās vadītāja Lilita Krūze par godu vēstnieka vizītei rīkoja tikšanos ar Gērnsijas latviešiem pie skaista vakariņu galda. Šai vakarā ar gandarījumu varēju pieminēt Gērnsijas valdības izteikto atzinību latviešu darba tikumam un mūsu tautiešu īpašo ieguldījumu Gērnsijas ekonomikā.

Konsulārās nodaļas telpu iekārtošanas darbi turpinās Vēstniecības Konsulārās nodaļas jauno telpu iekārtošanas darbi ir pabeigti. Lai arī bijām cerējuši, ka pārcelsimies jau aprīlī, no vēstniecības neatkarīgu iemeslu dēļ tas vēl nebūs iespējams. Diemžēl termiņi telekomunikāciju un interneta iekārtošanai, ko veic britu kompānijas, pārsniedza pat mūsu pesimistiskākās prognozes. Konsulārā nodaļa strādās plašākās un apmeklētājiem daudz ērtākās telpās, kas atrodas nepilnu 10 minūšu gājiena attālumā no vēstniecības. Informācija par apmeklētāju pieņemšanas uzsākšanu jaunajās telpās tiks ievietota vēstniecības mājaslapā internetā www.mfa.gov.lv/london, visi Konsulārās nodaļas apmeklētāji tiek aicināti pārbaudīt aktuālo informāciju un adresi pirms apmeklējuma. Pakalpojumu saņemšanai Konsulārās nodaļas telpās varēs ērti iekļūt gan vecāki ar bērnu ratiņiem, gan personas ar kustību traucējumiem, telpā būs arī bērnu rotaļu stūrītis. Telpas atrodas ēkas pirmajā stāvā (Ground floor), un vēstniecība aicina apmeklētājus neizmantot ēkas centrālo ieeju, tā kā Latvijas Konsulārās nodaļas apmeklētājiem ir izveidota atsevišķa ērta ieeja no sānielas Lisson Grove: Konsulārās nodaļas adrese: Consular Section Embassy of the Republic of Latvia Grove House, 248A Marylebone Road, (Apmeklētāju ieeja tikai no Lisson Grove) London  NW1 6JZ Konsulārā nodaļa ir ārpus maksas ceļu zonas (Congestion Charging zone), taču Marylebone Road ir zonas robeža. Informācija par maksas ceļu zonas robežām pieejama Londonas Transporta mājaslapā: www.tfl.gov. uk. Pie Konsulārās nodaļas auto no-

vietošana nav iespējama, maksas stāvvietas atrodamas tuvējās ielās. Līdz ar pārcelšanos uz jaunām telpām tiks pārtraukta samaksas par konsulārajiem pakalpojumiem iekasēšana skaidrā naudā, samaksa būs veicama tikai ar maksājumu kartēm. 2014. gada 1.ceturksnī vēstniecības Konsulārajā nodaļā noformētas 3820 pases un ID kartes, dokumentu pieņemšanai notikuši divi braucieni ar mobilo pasu darbstaciju ārpus Londonas – februārī Mančesterā, martā – Bostonā, aprīlī – Ņūrijā (Ziemeļīrijā). Gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas pilsonībā reģistrēti 626 jaundzimušie bērni. 454 Latvijas valstspiederīgajiem noformēti ārkārtas ceļošanas dokumenti - atgriešanās apliecības. Vēstniecības Konsulārā nodaļa saņem arī ārkārtīgi lielu konsulārā rakstura pieprasījumu skaitu gan elektroniski, gan telefoniski. Cenšamies palīdzēt visiem, kam tas nepieciešams. Šogad vēstniecības konsulārā nodaļa tikai elektroniski vien e-pastā sniegusi atbildes uz 8500 pieprasījumu.

Vēstniecība ir pateicīga latviešu organizācijām Lielbritānijā Gan tiekoties ar tautiešiem vizīšu un braucienu laikā dažādos Lielbritānijas novados, gan regulāri piedaloties Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā un Daugavas Vanagu Fonda sanāksmēs, rodas gandarījuma sajūta, ka latvieši sevi parāda kā labi organizētu, precīzu, aktīvu un radošu sabiedrību. Arī tradicionālo latvieša žēlošanos šeit pārāk bieži neesmu dzirdējis. Vēstniecības sadarbība latviešu biedrībām Lielbritānijā ir nostiprinājusi ideju katru septembri, līdzīgi kā skolas gada sākumā, tikties un pārrunāt paveikto un iecerēto, izstrādāt vadlīnijas sadarbībai gada griezumā. Šis mehānisms dod stimulu ne tikai pašām biedrībām, bet arī vēstniecībai būt ciešā kontaktā, dzirdēt un sniegt palīdzīgu roku mūsu kopējo mērķu īstenošanai. Vēstniecība ir ieinteresēta roku rokā sadarboties ar LNPL un DVF, ar LELB un draudzēm, palīdzēt risināt jautājumus, kas skar šo organizāciju mērķu īstenošanu nākotnē. Laiks ir mainījies, un arī uzdevumi un mērķi ir mainījušies. Esam gatavi kopā domāt un strādāt, lai latviešu organizācijas Lielbritānijā neizšķiestu spēkus ikdienas rūpestu kārtošanai, bet balstītos uz ilgtermiņa mērķiem, darbotos saliedēti mūsu dzimtenes, mūsu mīļās Latvijas uzplaukumam, mūsu nākamo paaudžu izglītības, latviskās kultūras un identitātes attīstīšanai un stiprināšanai. n

3


ABN

REĢIONOS

Maijs / 2014

Latviešu kultūras diena šogad norisinās Pīterboro

Latviešu kultūras dienas mērķis ir iepazīstināt plašāku sabiedrību Anglijā ar latviešu kultūru

K

atram cilvēkam ir svarīga viņa piederība. Kaut arī esam prom no Latvijas, mēs joprojām esam latvieši. Tāpat mēs joprojām saglabājam savas tradīcijas, kā to dara tautieši gan Latvijā, gan citās pasaules malās. Svētki mums ir ļoti svarīgi. Tie ļauj mums sanākt kopā, satikt savus drau-

Informācija 4.maija pasākuma koncerts Laiks: 2014.gada 4. Maijs no plkst. 10.00 – 17.00 Vieta: Pīterboro, pilsētas centrs, Peterborough Cathedral Square Latviešu BALLE Laiks: 2014.gada 4. Maijs no plkst. 18.00 – 23.00 Vieta: Pīterboro, Caribbean centrs, Dicken street, PE1 5GD Ieejas maksa: 5.00 GBP (un ar groziņiem, būs atvērts bārs)

gus, paziņas, izrauties no ikdienas rutīnas, atrast kaut ko jaunu sevī. Kā ik gadu, Pīterboro Latviešu biedrība rīko latviešu sabiedrībai tradicionālos svētkus ar mērķi apvienot un saliedēt latviešu publiku. Kā jau tradīcija, arī Pīterboro ir ierasts svinēt 4.maija svētkus – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu. Šie svētki mums ļauj atcerēties nozīmīgāko Latvijas vēsturē - Latvijas neatkarību. Arī šogad mēs vēlamies būt kopā un svinēt svētkus. Šogad iziesim no ierastā svētku repertuāra un izveidosim lielākus svētkus ar plašāku svētku programmu, lai radītu svētkus ne tikai latviešiem, bet arī sabiedrībai, kurā mēs dzīvojam ikdienā. Mēs dzīvojam multikulturālā vidē, kurā sajaukušās vairākas tautības, kas komunicē vairākās valodās. Latviešus bieži vien jauc ar poļiem vai lietuviešiem,  mūsu tautas kaimiņiem,  savā ziņā mēs līdzināmies cits citam, un tas nebūt nav slikti. Šī būs laba iespēja tieši izcelt latviešu sabiedrību. Tā kā šogad Latvijas galvaspilsēta Rīga ieņem Eiropā svarīgu pozīciju

tieši kultūras jomā, Rīgai tiekot nominētai par Eiropas galvaspilsētu 2014, tad arī mēs nolēmām šo kultūras noskaņu kaut uz vienu dienu iepludināt Anglijā. Vēlamies iepazīstināt Anglijas iedzīvotājus un viesus ar Latvijas valsti, demonstrējot dažādos latviešu tautastērpus, dziedot skaistās latviešu dziesmas un dejojot tautasdejas. Svētku programma ir diezgan plaša un krāsaina, jo pieteikušies daudzi mākslinieki gan no Anglijas, gan Latvijas. Kultūras dienas pasākumā būs dejas, dziesmas, kora mūzika, folkloras mūzika un dejas, kokles. Uzstāsies gan lieli, gan mazi. Būs arī viesi – mūsu draugi no Āfrikas un Lietuvas. Pasākuma dienā, pilsētas skvērā ir uzstādītas vairākas nojumes – teltis, kurās tiek prezentēta latviešu vietējo uzņēmēju produkcija, mākslas darinājumi, aplūkojama Okupācija muzeja izstāde, bet savu darbību prezentē lielākais portals un drukātais laikraksts Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem - «Anglo Baltic News», kā arī Latvijas vēstniecība Lielbritānijā. n ABN

LASĪTĀJIEM

Sveiciens Lielbritānijas latviešiem 4. maija svētkos

4

Foto: Ārlietu ministrija

Man

ir prieks un gods apsveikt Lielbritānijas latviešus 4.maija svētkos. Labi atceros, kur biju šajā dienā pirms 24 gadiem. Strādāju Minsteres Latviešu ģimnāzijā, kur mēs - turienes latvieši neklātienē skaitījām Augstākās padomes deputātu balsis, kas balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Kāds milzīgs prieks, kad tika sasniegts divu trešdaļu balsu skaits! Mēs - tie daži Minsteres latvieši - aizgājām Latviešu centra pagalmā pacelt karogu un nodziedāt «Dievs, svētī Latviju». Tajā dienā man tas bija drošs signāls, lai piepildītu jaunības sapni un kalpotu savu vecāku dzimtenei. Jau divdesmit vienu gadu esmu Latvijas diplomāts. Bet vai nav tā, ka katrs no mums, kas to dienu piedzīvoja, atceras to brīdi un pat to, kur viņš tajā brīdī bija? Varbūt daudzi no jums tajā brīdī ne mirkli neiedomājās, ka tas būtu signāls kādam «startam uz ārzemēm» tālākā nākotnē. Cik toreiz domāja, ka divdesmit četrus gadus vēlāk viņi atzīmēs šo vēsturisko dienu ne Latvijā, bet gan Lielbritānijā vai citur? Likte-

nis tā būs lēmis...Tomēr šajā apstāklī nevaru neieraudzīt skaisto. Jā, daudzi latvieši ir dzimteni atstājuši daudz un dažādu iemeslu dēļ. Personīgi, labprāt jūs redzētu, dodoties mājup, t.i., ka apstākļi Latvijā būtu tādi, kas ļautu jums nešaubīgi izšķirties par atgriešanos. Bet jūs vēlaties izdzīvot savu latvisko identitāti tieši šajā datumā,

un rīkojat, esmu drošs, lieliskus svētkus Pīterboro. Jūs nākat no Tukuma un no daudzām Latvijas vietām, un vēlaties no savas dzimtenes kaut ko pārnest, svešatnē dzīvojot, labāko no sevis parādīt saviem kaimiņiem, kā arī vietējās pašvaldības pārstāvjiem. Kaut kā neatstāj sajūta, ka ir arī lepnums par to vietu, no kurienes nākat. Kaut kā Latvija paliek tik mīļa... Lielbritānijā jaunā iebraukusī latviešu emigrācija arvien vairāk apzinās ne tikai savu izcelsmi, bet arī to, ka ir nepieciešams pašiem organizēties, ja vēlas kaut ko vairāk panākt, kaut vai rīkot šādus svētkus. Puse no LNPL valdes locekļiem pieder jaunajam emigrantu vilnim. Vēl jo vairāk - šodien Lielbritānijā ir reģistrētas divdesmit nedēļas nogales skolu! Un latvieši dzied, latvieši dejo, latvieši priecājas kopā! Tā ir skaidra kopējās piederības apziņa. Un tas ir pareizi! Kāpēc liegt saviem bērniem bagātību? Kāpēc liegt viņiem valodas skaistumu, kurā esat uzauguši? Runāt vienā valodā ir labā lieta, bet runāt labi vairākās valodās ir ieguldījums dzīvē. Un, ja tā ir vēl senču valoda... Modernā pasaule,

mēdz teikt, ir globalizēta, bet nav dots visiem labi sadzīvot ar globalizāciju. Varam jautāt, vai nav labāk arī nodrošināt bērnus ar skaidru sapratni par to, no kurienes viņi cēlušies, un varbūt arī saglabāt atvērtas durvis uz vecāku dzimteni? Lasot par diasporas jautājumiem, esmu iepazinies ar «transnacionālas kopienas» jēdzienu. Latvieši Latvijā un ārzemēs veido transnacionālu kopienu, kurā katrs no mums nes sev līdz visas saites, kādas ir dzimtenē un ārzemēs. Tas nozīmē, piemēram, ka ārzemēs dzīvojošais tautietis, atgriežoties Latvijā, ir bagātinājies ar ārzemēs sakrāto, ne tikai naudu, bet īpaši zināšanām, kontaktiem un pieredzi, un ar to bagātina Latviju. Tādā veidā 4.maijs vedina mūs visus - pasaules latviešus - saredzēt šajā transnacionālajā kopienā. Vai mūs nevieno valoda un kultūra - neskaitāmi diasporas ansambļi piedalās Dziesmu un deju svētkos? 4.maijs, dalība vēlēšanās un referendumā liecina par kopēju vēstures izpratni. Vai nav tā, ka mūs vieno daudz vairāk nekā tas, kas mūs šķir?

Šajā kontekstā pēdējos gados, atkopjoties no krīzes, Latvijas valdība ir sākusi nopietnāk uztvert attiecības un sadarbību ar tautiešiem ārzemēs. Ir vairojušās iespējas kopā apspriesties par darāmo darbu, atbalstīt pasākumus un nedēļas nogales skolas. Priecājos, ka šovasar atkal desmitiem bērnu varēs piedalīties nometnēs Latvijā, arī vēstniecībai aktīvi iesaistoties. Arī Latvijas pašvaldības sāk meklēt ceļus pie jums. Arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības iniciētais Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums pagājušo vasaru norādīja uz jaunajām sadarbības iespējām, meklējot kopējus ekonomiskus projektus. Vēlreiz vēlos izteikt gandarījumu par to, ka varu apsveikt Anglijā dzīvojošos latviešus, reizē atzīmējot 4.maija datumu un Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tas ir mūsu kopējais mantojums. Tas pieder katram no mums. Katram no mums ir tiesības to atzīmēt vienalga, kur viņš pašlaik mīt - vienalga, kur latvju meitas zied, kur latvju dēli dzied! n Rolands Lappuķe Speciālo uzdevumu vēstnieks www.anglobalticnews.co.uk


Tu

Vai kådreiz esi ticis ievainots nelaimes gadîjumå?

Ja tā, iespējams, ka Tu vari par to pieprasīt kompensāciju. Lai par to pārliecinātos, sazinies ar Ievu Medni uzņēmumā «Osbornes Solicitors» un saņem bezmaksas konsultāciju. Uzņēmums «Osbornes Solicitors» atrodas Londonas ziemeļos, un tas ir vadošais personīgo ievainojumu juristu birojs. Pašlaik tas pārstāv klientus no latviešu kopienas, kuri vēlas iegūt kompensācijas par ievainojumiem. Vairāk, nekā 40 gadu laikā uzņēmums ir palīdzējis tūkstošiem cilvēku iegūt kopumā miljoniem mārciņu lielu kompensāciju.

www.osbornes.net/latviesu www.osbornes.net/russian

Més

esam palîdzéjuši neskaitåmiem cilvékiem saistîbå ar: Negadījumiem darbā Satiksmes negadījumiem Paklupšanu un paslīdēšanu Galvas un smadzeņu ievainojumiem Muguras traumām Negadījumiem brīvdienās Fatāliem ievainojumiem Negadījumiem, strādājot kā pašnodarbinātai personai Sazinies ar mums šodien un piesakies uz konsultāciju ar latviski runājošo padomnieci Ievu Medni, tādējādi uzzinot, vai vari pieprasīt NO WIN NO FEE kompensāciju. Ja Tev jau ir jurists, taču neesi apmierināts ar viņa pakalpojumiem, sazinies ar mums, un, iespējams, mēs varēsim to mainīt. Ar Ievu Medni iespējams sazināties pa numuru

07860 951519

Свяжитесь с нашим русско- и украиноговорящим специалистом Наталией Скотт по поводу того, можете ли Вы подать иск о компенсации личного ущерба. Tел:

07514 055049


ABN

MĒS UZ SALAS

Maijs / 2014

«LaLonda» grezni atzīmējusi savu divgadi

Visi foto: no LaLondas arhīva

Atskatoties uz iepriekšējo un aktīvo gadu Londonas latviešus vienojošās grupas «LaLondas» dzīvē, aprīļa mēneša nogalē grupas aktīvisti aicināja biedrus izvilkt laukā no skapjiem uzvalkus un vakarkleitas, lai ar greznu svinību vakaru Rovfantas (Rowfant) muižā atzīmētu savas pastāvēšanas divu gadu jubileju. ABN piedāvā ieskatu savu draugu un sadarbības partneru «LaLonda» jubilejas svinībās

Jāatzīst, ka «LaLonda» ir strauji augusi un pilnveidojusies, apvienojot tautiešus ne tikai Londonā, bet arī aiz tās robežām

V

akars notika veiksmīgi izvēlētā, ļoti jaukā un klusā vietā, prom no Londonas steigas un burzmas, tomēr salīdzinoši netālu - 40 minūšu brauciena attālumā. Pasākums sākās ar viesu sagaidīšanu un ielūgumu reģistrēšanu. Patīkami pārsteidza dāmu skaistās un greznās

6

vakarkleitas, savukārt, kungi nebija aizmirsuši par kaklasaitēm un tauriņiem pie uzvalka. Gaidot ierodamies pārējos viesus, bija iespēja iesildīties ar glāzi šampanieša un nelielām uzkodām, un nebija aizmirsts arī par tradicionālajiem un iemīļotajiem latviešu speķa pīrādziņiem. Ļoti patīkami pārsteidza un pagodināja «LaLonda» dibinātāja Pētera Baumaņa un grupas vadītāju Gata un Sandras personīgā sagaidīšana un viesu sveikšana ar sirsnīgu rokas spiedienu pirms ieiešanas zālē. Vakars sākās ar nelielu atskatu uz līdz šim «LaLonda» grupā padarīto un sasniegto video formātā. Vērojot

to, jāatzīst, ka «LaLonda» ir strauji augusi un pilnveidojusies, apvienojot tautiešus ne tikai Londonā, bet arī aiz tās robežām. Tālāk sekoja aktīvāko «LaLonda» biedru - lalondiešu apbalvošana ar skaisto, miniatūro «LaLonda» ordeni kā pateicību un atzinību par ieguldīto darbu. Pie nominācijām tika pat tie, kas to nebija gaidījuši. Tas bija patīkams pārsteigums, kas sildīja sirdi. Pateicības tika izteiktas «LaLonda» sadarbības partneriem «Bērzes Strazdi», laikrakstam un portālam «Anglo Baltic News», Margaritas Beļskas nagu un skaistumkopšanas skolai, un daudziem citiem. Vakara turpinājumā bija vieglas uzkodas, dejas un

smiešanās jaukā, draudzīgā, latviskā un mājīgā atmosfērā. Svinību laikā netika aizmirsts runāt arī par grupas nākotni, kuras vīzija ir atbalstīt, iedrošināt un iesaistīt aktivitātēs Londonā ikvienu darboties gribētāju. Ikkatrs var pievienoties «LaLonda» ar savām idejām, pasākumiem, projektiem, vēlmēm un sapņiem. Citējot mūsu dižgaru Raini - «Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu iet!», esmu pārliecināts, ka pateicoties «LaLonda» darbībai, mēs te, Londonā, neiesīkstēsim, bet gūsim arī kādas lielākas vērtības, atbalstu, draugus, mīlestību un kopēju izaugsmi. n Edgars Liepiņš www.anglobalticnews.co.uk


ABN

Maijs / 2014

TIESĪBAS

Darbs Lielbritānijā: rokasgrāmata nr. 3 Laima Brencs FAQ & Support un ABN konsultante

FAQ & Support Latvian, Russian translation services & advice 01775249273 faq.lv@ consultant.com www.faqlv.org.uk

Ja

esat tikko ieradies vai plānojat pārcelties uz dzīvi Lielbritānijā, tad šī nelielā rokasgrāmata jums sniegs informāciju par to, ko der zināt, ierodoties šeit un meklējot darbu, iekārtojoties īslaicīgi vai ilgstoši, vai apmetoties uz dzīvi Lielbritānijā pavisam. Kā iepriekšējā laikraksta ABN numurā solījām, turpinām informēt jūs par Pašnodarbinātību

Ja esat atbraucis uz Lielbritāniju un meklējat darbu, jāņem vērā, ka šobrīd to atrast vairs nav tik viegli, kā tas bija agrāk. Iespējams, ka uzreiz jūs neatradīsiet sev vēlamo darbu savā amatā. Tomēr ieteicams pieņemt jebkādu

darba iedāvājumu, paralēli meklējot vēlamo darbu. Ja jums ir labas angļu valodas zināšanas, darba atrašana nav jūsu vienīgā izvēle. Jau ar pirmo dienu jūs varat sākt Lielbritānijā strādāt kā pašnodarbināta persona.  Pat, ja jums pašam nav noteikta aroda vai pietiekoši daudz uzņēmības, jūs viegli varat izmantot kādu no jau sen veiksmīgi izveidotajām pašnodarbināto shēmām vai uzsākt savu biznesu. Pašnodarbinātību Lielbritānijā uzsākt patiesībā ir ļoti vienkārši. Jo vairāk, ja to uzsākot, izmantosiet valsts izveidotās struktūras kā «Jobcentre pluss» un «Next Step» nacionālo karjeras servisu. Šie servisi ir pilnīgi bez maksas un sniegs jums pilnu atbalstu uzsākot savu biznesu. Šoreiz laikrakstā informējam par vienu no atbalsta shēmām -

New Enterprise Allowance (NEA) Ja esat darba meklējumos, jeb jau iekļauts Lielbritānijas Darba Meklētāja Pabalstu (JSA) shēmā, jūs kvalificējaties šim NEA jau kopš pirmās dienas, kad iestājaties JSA. Pilns kvalifikāciju saraksts ir šāds:

Jums jābūt 18 gadus vecam, jums ir biznesa ideja, kā arī saņemat viena no sekojošajiem pabalstiem: Jobseeker’s Allowance (JSA) l Income Support (IS) kā vientuļais vecāks l Employment & Support Allowance (ESA), un esat jebkurā darba aktivitāšu grupā Jūs nekvalificējaties, ja esat iekļauts Jobcentre Plus (JC+) Darba programmā Work Programme, bet jūs vēl joprojām varēsiet saņemt atbalstu no citiem resursiem, kā: Anglijā - National Enterprise Network Skotijā - Business Gateway Ziemeļīrijā - NI Business Info Velsā - Business Wales Finansiālā palīdzība, ko jūs varētu saņemt: 1. aizdevumu, lai palīdzētu ar sākuma izmaksām 2. iknedēļas pabalstu izmaksā vairāk nekā 26 nedēļas (kopā £ 1274 apmērā) Turklāt pirmais aizdevums ir jāatmaksā, bet otrais pabalsts nav atmaksājams. Jebkuri finansiālie līdzekļi, ko saņemsiet, neietekmē jūsu mājokļa pabalstu, nodokļu atlaides, ienākuma nodokli vai Darba Pieejas Grantu. n

Trauma darba vietā? Trauma ceļu satiksmes negadījumā?

Mūsu pieredzes bagātie juristi un latviski runājošs klientu speciālists palīdzēs Jums gūt kompensāciju gūto traumu gadījumos

Pieredzējuši juristi kompensācijas jautājumos! tālr. 07753498895 www.kompensacijas-uk.lv www.anglobalticnews.co.uk

7


ABN

LATVIJĀ

Maijs / 2014

Šogad uz Rīgu pēc iedvesmas

Jau vairākus mēnešus Rīga gozējas citu Eiropas pilsētu vidū kā īpaša pilsēta. Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls Rīgai godam jānes visu šo - 2014. gadu. ABN uz sarunu par Rīgu aicināja nodibinājuma «Rīga 2014» vadītāju Diānu Čivli

ABN: Nu jau vairākus mēnešus Rīga gozējas citu Eiropas pilsētu vidū kā īpaša pilsēta. Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls Rīgai godam jānes visu šo - 2014. gadu. Vai tā ietekmē Latvijas galvaspilsētas atmosfēra ir mainījusies un vai to var sajust? Diāna Čivle: Jā, var. Atklāšanas brīdī mēs – organizētāji sajutām atkal to pašu īpašo atmosfēru, kuru sev līdzi nes šādi vērienīgi pasākumi. To izjutām visos atklāšanas pasākumos, it īpaši stāvot grāmatu ķēdē. Cilvēki ir laipnāki viens pret otru, smaidīgāki, uzrunā viens otru, aprunājas daudz nesteidzīgāk un brīvāk, atvērtāk, nekā tas dažkārt ir ikdienā. Tas ir tas īpašais efekts, ko šādas kultūras norises ievieš pilsētā. Maina uz labu. ABN: Kuri, Jūsuprāt, līdz šim ir bijuši paši veiksmīgākie pasākumi? Tātad, jau minētā grāmatu ķēde... Diāna Čivle: Ļoti daudz pārdomu raisīja pasākumi, kas notika Rīgas Centrāltirgū. Cilvēku reakcijas bija dažādas. Daļai bija raksturīga neticība, ka tur kaut ko vajadzētu rīkot, arī neizpratne. Tirgus ir tam, lai tirgotos. Tomēr arī – lai mainītos. Tirgū mēs visi satiekamies, neatkarīgi no tā, vai mēs esam nabagāki vai bagātāki, neatkarīgi no tā, kādā valodā runājam. Šajā ikdienas atmosfērā mēs ielikām atklāšanas pasākumus. Un tā bija laba sajūta redzēt, kā paši tirgotāji šajā dienā atplaukst smaidā. Tirgotāji stāsta savus stāstus. Skan mūzika. Pozitīvais efekts noteikti bija acīmredzams. Protams – bija arī cilvēki – kas neapmierināti bubināja: «Kas te tagad notiek, es nevaru iziet cauri»... ABN: Tautieši ārzemēs savus atvaļinājumus noteikti jau ir ieplānojuši, daļa, iespējams, vēl plāno. Ko Rīgā šajā vasarā nevajadzētu palaist garām? Kādi būtu Jūsu top 3 notikumi, kurus noteikti vajadzētu apmeklēt? Diāna Čivle: Aicinu visus braukt uz Rīgu, precīzāk, uz Latviju Jāņu laikā. Vasaras saulgriežus «Rīgas 2014» programmas ietvaros esam iecerējuši svinēt ļoti plaši. Svinēsim gan Siguldā – mūsu partnerpilsētā, gan Rīgā – Mežaparkā ar ļoti interesantu dažādu veidu pasākumu programmu divu dienu garumā. Citu starpā varētu izcelt deju uzvedumu «Lec, saulīte», kuram Raimonds Tigulis ir uzrakstījis mūziku un kuram tiek veidota jauna horeogrāfija. Centrālā tēma divu jauniešu – puiša Jāņa un viņa meitenes attiecības. Varētu teikt, ka uzsvērta «Papardes zieda meklēšanas» tēma, par kuru Jāņos ne vienmēr runājam, taču, protams, tā vienmēr ir klātesoša. Ap Jāņiem pasākumu programma visā Latvijā būs ļoti plaša. Piemēram, Pedvālē Ojārs Feldbergs rīkos čuguna liešanas čempionātu. Tā, ka tas ir

8

Tautieši ārzemēs savus atvaļinājumus noteikti jau ir ieplānojuši, daļa, iespējams, vēl plāno. Ko Rīgā šajā vasarā nevajadzētu palaist garām?

laiks, kurā es noteikti ieteiktu doties uz Latviju. ABN: Var teikt, ka Rīga šogad paplašinās un, cik saprotams, ne tikai pa Jāņiem? Diāna Čivle: Tāds ir arī mūsu koncepts. Šis tituls – Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta faktiski attiecas uz visu Latviju. Mēs sadarbojamies ar vairākām pašvaldībām. «Rīga 2014» programmas ietvaros notiek pasākumi arī Siguldā, Liepājā, ir sadarbība ar Rotko centru Daugavpilī. Tādēļ tad, kad būs Pasaules koru olimpiāde otrs no vērienīgākajiem vasaras pa-

sākumiem, kuru gribētu minēt, daudzi kori dosies koncertēt arī ārpus Rīgas. Tātad otrs pasākumu bloks, ko varētu ieteikt, ir jūlija pirmā puse, kad notiks šī Pasaules koru olimpiāde un ap to saistītie pasākumi. Tajā laikā jaunajā bibliotēkā tiek atklātas vairākas jaunas izstādes. Īpaši gribētu uzsvērt grāmatu izstādi, kas veltīta 500 gadiem, kopš pirmās tipogrāfiski iespiestās grāmatas laikiem. Izstādē būs redzami ārkārtīgi reti, seni grāmatu eksemplāri no visas pasaules. Vēl «Bibliotēkas blokā» būs laikmetīgās mākslas izstāde, kas no janvāra www.anglobalticnews.co.uk


ABN

Maijs / 2014

LATVIJĀ

tika pārcelta uz jūliju, Ravennas mozaīka, un, protams, konferences, tikšanās utt. Koru olimpiādes laikā no 9. – 19. jūlijam šajās desmit dienās – kopumā būs kādi 100 pasākumi – tas būs ļoti raibs un piepildīts laiks. ABN: Daļai atvaļinājums ieplānots augustā... Diāna Čivle: Augustā es noteikti iesaku Siguldas operas festivālu, kas šogad solās būt īpaši interesants un notiks pirmajā augusta nedēļas nogalē, bet otrajā plānots vērienīgs ielu mākslas festivāls Rīgā, ko rīkojam jau otro gadu. Jāpiebilst, ka katru ceturtdienu piecas nedēļas pēc kārtas mūsu kultūras vasarnīcā „Esplanāde 2014” notiks Ilonas Brūveres Modes teātra brīvdabas izrādes, papildinātas ar foto un video materiāliem, kas izgaismos modes tendences visa 20. gadsimta garumā. Tieši Esplanādē vasaras sezonā būs pieejama visplašākā informācija par to, kur, kad un kas vērienīgajā pasākumu klāstā notiks. ABN: Varbūt Jūs varētu izcelt arī trīs pastāvīgās ekspozīcijas, kuras noteikti vajadzētu apmeklēt. Diāna Čivle: Es ieteiktu apmeklēt projektu „Stūra māja. Lieta Nr.1914/ 2014 Brīvības un Stabu ielas stūrī, kas ir bijusī Valsts drošības komitejas ēka un apmeklētājiem būs apskatāma no 1.maija līdz 19.oktobrim... Mēs esam iedrošinājušies «Rīga 2014» programmas ietvaros šo ēku atvērt un iekārtot veselu izstāžu kompleksu. Izstādes ietvaros būs iespējams apmeklēt Latvijas Okupācijas muzeja veidotās īpašās ekskursijas pa ēku, kā arī piecas dažādas izstādes, kas būs skatāmas uz šo brīdi neapdzīvotajā ēkā. Mūsu mērķis ir gan rosināt diskusiju par šīs ēkas likteni, gan izglītot cilvēkus, īpaši jauniešus un Rīgas viesus, par attiecīgo Latvijas vēstures ļoti sarežģīto posmu, kā arī ienest ēkā citu auru, kas apliecinātu kultūras dziedinošo spēku. Savukārt, lielākajos Rīgas muzejos un galerijās vasarā būs skatāmas izstādes, saistītas ar dzintaru. Dzintara tēma ir viena no mūsu programmas tematiskajām līnijām, un tādēļ šis fenomens tiks apskatīts no dažādiem, piemēram, medicīnas, zinātnes un mākslas aspektiem. ABN: Visplašākā informācija par pasākumiem «Rīga 2014» ietvaros ir pieejama jūsu mājas lapā, arī krieviski un angliski. Arī jau minētajā Esplanādē – kur vēl? Diāna Čivle: Ar aktuālajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumiem ikviens var iepazīties kultūras portālā “riga2014.org” latviešu, angļu un krievu valodā, kā arī “Rīga 2014” bezmaksas avīzēs, kas iznāk katru ceturksni un ir pieejamas visās pasta nodaļās Rīgā, bibliotēkās visā Latvijā, Rīgas domes apmeklētāju pieņemšanas centros, Rīgas tūrisma informācijas centros, lidostā “Rīga” un citviet. Sākoties siltajai sezonai tiks izvietotas arī info teltis pilsētvidē, vietās, kur ir visaktīvākā cilvēku plūsma. Tur varēs arī nopirkt biļetes uz pasākumiem. ABN: Kā ārzemēs dzīvojošie tautieši varētu saviem draugiem vienā teikumā reklamēt Rīgu šogad? Diāna Čivle: Tad, kad mēs gatavojām Rīgas astoņsimtgades svētkus, www.anglobalticnews.co.uk

Ja šis gads palīdzēs apzināties kultūras norišu vērtību, Latvijas mākslinieku augsto kultūras raudzi, ja mēs sapratīsim, ka ir nozīme tam, ka Rīgas pilsētā ir akustiskā koncertzāle un laikmetīgās mākslas muzejs, un tiks pieņemts lēmums, ka pie tā ir jāatsāk strādāt, tas būtu lieliski

mēs arī centāmies izvilkt kaut kādu esenci, šo vienu teikumu par Rīgu. Mēs aptaujājam tos Rīgas viesus, kuri šeit vēlas atgriezties atkal un atkal, bet minēti tika ļoti atšķirīgi faktori. Mēs palikām pie viena saukļa, kas, manuprāt, ļoti precīzi raksturo šo pilsētu, un tā ir iedvesma, kuru te var rast. «Rīga - iedvesmas pilsēta» joprojām ir pats atbilstošākais sauklis, kāds Rīgai ir bijis. ABN: Ko vēl Rīgai līdzās starptautiskai atzinībai varētu nest šis gads? Diāna Čivle: Rīga noteikti iegūs ekonomiski. Tūrisma biznesam šis varētu būt labs gads. Protams, iegūs visi iesaistītie, it īpaši tie, kuri būs labi sagatavojušies. Jau šobrīd, piemēram, muzeju statistika liecina, ka apmeklētāju aktivitāte strauji ceļas, ja iepriekš nedēļā izstādi apmeklēja 100 cilvēku, tad šobrīd tie jau ir 250. Skaitļi runā paši par sevi. ABN: 2014. gads beigsies. Vai Rīgai paliks kaut kas fundamentāls arī pēc tam? Diāna Čivle: Kad sākām plānot programmu, krīzes dēļ kultūrai tika nogriezts finansējums 50% procentu apmērā, un runāt par lieliem ieguldījumiem nebija iespējams. Bija vajadzīga drosme un liela uzņēmība, lai vispār kaut ko sāktu plānot šādos apstākļos. Mēs veidojām dažādus budžeta scenārijus, nezinot, kā attīstīsies situācija. To ņemot vērā, šobrīd visu plānoto realizējam ļoti veiksmīgi. Rīgas infrastruktūrā un pilsētvidē ir notikuši būtiski ieguldījumi - ir tikusi pabeigta Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, atjaunots kultūras nams «Ziemeļblāzma», izveidots Lucavsalas parks. Mēs gribētu, lai šī gada iznākums būtu tāds, ka pilsēta un valsts vienotos par to, kāda veida lielās kultūras infrastruktūras būves Rīgā būtu vēl nepieciešamas. Mēs kā nodibinājums varam būt tas «garainis», kas veicina vārīšanos, aktivizē šādu lēmumu pieņemšanu. Ja šis gads palīdzēs apzināties kultūras norišu vērtību, Latvijas mākslinieku augsto kultūras raudzi, ja mēs sapratīsim, ka ir nozīme tam, ka Rīgas pilsētā ir akustiskā koncertzāle un laikmetīgās mākslas muzejs, un tiks pieņemts lēmums, ka pie tā ir jāatsāk strādāt, tas būtu lieliski. ABN: Mēs varam stāstīt saviem draugiem par Rīgu. Kā vēl mēs varam palīdzēt? Diāna Čivle: Īpašu līdzekļu ārvalstu mediju monitoringam mums nav, tādēļ mēs būsim ļoti pateicīgi, ja cilvēki mums sūtītu rakstus un saites internetā, kur rakstīts par mums – Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014. Esam sapratuši arī, cik liels spēks ir sociālie tīkli, un tas, cik katrs mēs varam informāciju izplatīt savos draugu lokos. Arī šādā veidā sabiedrība var mums palīdzēt reklamēt mūsu skaisto Rīgu. Es arī aicinātu reģistrēties mūsu portālā kā lietotājiem un rakstīt mums ieteikumus un īpaši vērtējumus par pasākumiem un mūsu darbību kopumā, veidot interaktīvu kultūras tikšanās vietu, kur apmainīties domām. ABN: Tad uz drīzu tikšanos Rīgā! n Foto: Kaspars Garda (Rīga 2014)

9


ABN

TĒMA

Maijs / 2014

«Mēs maza cilts, mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba» (Rainis)

Intervija 4. maija svētku priekšvakarā par Latviju, latvisko – par mums, ar dzejnieci, literāti un publicisti Liānu Langu ABN: Tu nebaidies publiski paust savu viedokli, bieži vien kritisku, par kultūras un sociālpolitiskajiem procesiem Latvijā. Īpaši to var novērot sociālajos tīklos. Kāpēc tas Tev šķiet būtiski – aktīvi paust savu nostāju? Liāna Langa: No kā gan būtu jābaidās? Dzīvojam brīvā valstī. Es domāju, ka publisko telpu bieži vien nomāc klišejiska, frāžaina valoda vai tās imitācija, ko visvairāk piekopj mūsu politiķi. Tās ir postpadomju sindroma sekas un patiesības slēpšana aiz vispārīgām frāzēm. Viena no dzejnieka dabiskajām pozīcijām ir šādu valodu nepieņemt un piedāvāt savu valodu, redzējumu, vērojumus un secinājumus par notiekošo. Politika pirmām kārtām ir tieši valoda, tas, kas un kā tiek pateikts. Par propagandas spēku un rezultātiem varam pārliecināties, vērojot to, kas šobrīd notiek Krievijā. Valoda var būt bīstams smadzeņu skalošanas instruments, bet vārds var arī «atmodināt mirušo»- tāds ir valodas spēks, tādēļ par to domāju pastiprināti vēl jo vairāk tādēļ, ka valodas un domāšanas saistība ir visciešākā, un lielā mērā mēs katrs esam tas, ko mēs domājam. ABN: Ārzemēs dzīvojošie latvieši referendumā par valsts valodu nodemonstrēja, ka viņiem pavisam nav vienalga, kas notiek

ABN: Kuras dzejas rindas par Dzimtenes mīlestību un patriotismu Tev ir vismīļākās? Kas tajās Tevi visvairāk aizkustina? (Jebkuras tautības autors) Liāna Langa: Atmiņā nāk divas spēcīgas epizodes - kad, vēl mācoties vidusskolā, 70. gadu vidū, Rīgas grāmatu antikvariāta mazo grāmatiņu kastē nejauši uzgāju Vizmas Belševicas «Gadu gredzenus» un izlasīju «Indriķa latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām», tostarp: «Mūsu upes izžūst. /Mūsu vīri gļēvi. / Sarkstiet, mūsu mazi dēli, /Senis nesarkst tēvi. Mūsu asins iztek, /Acis kraukļus baro. / Svešus karogus nes tēvi, /Svešos pulkos karo. Lēns ir bērza baltums. /Ašs ir cirvja cirtiens. /Tikai − roku atsavēžus −/ Svešzemnieki, dzirdiet! Viegli nocirst koku. /Grūti izraut saknes. /Mūsu naids ir ūdens lāses. / Jūsu vara − akmens.» Jāsaprot konteksts, tie vēl bija visdrūmākie, visstagnatīvākie Brežņeva ēras laiki, bezcerīgi, bet Belševicas dzejolis uz mani iedarbojās kā spēka gara zibens spēriens. Man šķita neiespējami, ka šāda dzeja ir iznākusi, jo cenzūras spiedogs un rakstīšana starp rindām bija jūtama absolūti visos oficiālajos, publicētājos tekstos. Otra spēcīga epizode bija, kad 1986. gadā Mikrofona dziesmu aptaujā skanēja un uzvarēja grupa «Līvi» ar leģendāro dziesmu «Dzimtā valoda» - DZIMTĀ VALODĀ IR MĀTE MĀTE / DZIMTĀ VALODĀ VISS VĒL SALDĀKS... Šis dziesmas vārdu - dzejoļa - autors ir moldāvu dzejnieks Grigores Vieru, to bija atdzejojis Leons Briedis. Gaisā jau bija Perestroikas vibrācijas, bija sajūta, ka drīz viss mainīsies uz labo pusi, padomju impērija pamazām izčākst. Bet dziesmas vārdi arī mudināja aizdomāties par dzimtās valodas nozīmi katra cilvēka dzīvē, es pat teiktu - liktenī. ABN: Kā Tu svini 4. maiju, vai Tev ir kāda īpaša tradīcija šajā dienā? Liāna Langa: Es domāju, ka 4. maija svētki ir iespēja ne vien svinēt, bet arī domāt par to, kas Latvijā vēl darāms, lai līdz galam tiktu novesta režīma nomaiņa. Latvija ir vienīgā no neatkarību atguvušajām postpa-

10

Foto: Jānis Deinats

Gunita Puciriusa

ABN: Kas ir lustrācija? Tu daudzkārt esi izteikusies, ka šis nepabeigtais lustrācijas process ir vainojams daudzos «Latvijas attīstības traucējumos»... Daudzi baidās, ka sāksies kaut kādas «raganu medības»... Liāna Langa: Lustrācija ir diskrēta un humāna izgaismošanās procedūra, vienai cilvēku daļai dodot norēķinu iespēju ar pagātni - iespēju atzīt savas kļūdas un atvieglot sirdsapziņu lustrācijas procesā, otrai daļai - piedot. Tas ir arī jautājums par uzticamību valsts varai, par savstarpējās uzticamības līmeni starp sabiedrības locekļiem. Nevaram atstāt jaunatnei mācību, ka nodevība principā nav nekas slikts un ka tā ir noslēpjama. Liedzot iespēju pilsoņiem lustrēties, viņiem tiek atņemta iespēja atbrīvoties no padomju kauna krusta. To personu vārdi, kuri brīvprātīgi lustrējas valsts nodrošinātā procedūrā, netiek publicēti, tādēļ versijas par sabiedrības šķelšanu ir, mazākais, nekorektas. Persona savu lustrāciju var un drīkst, ja vēlas, paturēt slepenībā, neinformēt ne savu ģimeni, ne draugus. Tā ir individuāla rēķinu noslēgšana ar pagātni, savu valsti un sirdsapziņu, nevis publisks process. No tiem, kuri iestājas par «čekas maisu iesaldēšanu», nereti atskan sabiedrību biedējoša retorika - notikšot «raganu medības», bijušo

4. maija svētki ir iespēja ne vien svinēt, bet arī domāt par to, kas Latvijā vēl darāms Dzejniece Liāna Langa

domju republikām un Varšavas pakta valstīm, kas nav tikusi galā ar VDK arhīva mantojumu, un es uzskatu, ka sabiedrība cieš no sekām, tādēļ tas beidzot ir jāizdara. ABN: Tu esi dzīvojusi Ņujorkā. Kā Latvija «izskatās no turienes»? Varbūt ir kaut kas īpašs saistībā ar Latviju, ko var saredzēt, saprast un sajust vien no attāluma un ilgākas prombūtnes? Liāna Langa: Kad dzīvoju Ņujorkā no 1991. līdz 1995. gadam, rets amerikānis kaut ko zināja vai vēlējās zināt par Latviju. Vairums sastapto to asociēja ar Krieviju un PSRS. Tagad, protams, situācija ir mazliet mainījusies uz labo pusi. Dzīvojot svešumā, lai cik labi neklātos, ilgas pēc mājām pastāv. Bet tagad, kad mums ir šis brīnumu brīnums SAVA NACIONĀLĀ VALSTS LATVIJA

- liela vēlēšanās ir dzīvot šīs lieliskās apziņas dimensijā. Nenosodu nevienu, kas krīzes laikā vai aiz bezdarba devās prom, bet ļoti ceru, ka absolūtais vairums atgriezīsies savā valstī, lai mēs to kopā turpinātu atbildīgi būvēt un veidot tādu, kādu vēlamies to redzēt – plaukstošu, laimīgu, čaklu, talantīgu un brīvu cilvēku zemi. Šogad mums ļoti jāvēlas, lai Saeima nobalso par Egila Levita uzrakstītās preambulas pieņemšanu, tas būs ļoti svarīgi kaut vai tādēļ, ka šo tekstu mācīs skolās, tas nozīmē - bērni agri sāks saprast mūsu nacionālās valsts pastāvēšanas pamatus, vērtības un mērķus. Tagad, manuprāt, par mūsu valstiskuma jēgu ir neizpratnē pat augstskolu beidzēji, šķiet, ka izglītībā šis jautājums diemžēl nav bijis svarīgs.

Latvijā. Vai un kā Tavuprāt ārpus Latvijas dzīvojošie tautieši var palīdzēt Latvijai? Varbūt arī aktīvi demonstrējot savu «pilsonisko stāju» sociālajos tīklos? Kā Tu domā – tam būtu kāds efekts? Liāna Langa: Notiekti jāiesaistās. Pirmkārt, šoruden aktīvi jābalso, lai nepieļautu ar Putina partiju saistītā Saskaņas centra nākšanu pie varas Latvijā. Tautieši var aktivizēt sabiedrisko domu, rakstot un publicējot bloga ierakstus, iesaistoties publiskās diskusijās sociālajos tīklos, iestājoties par Latvijas valsts pamatvērtībām, parādot pilsonisku stāju un demonstrējot patriotisku garu. Neviens, absolūti neviens Latvijas labā paveiktais darbs nav maznozīmīgs, pat, ja rezultāts nav redzams uzreiz uz līdzenas vietas.

aģentu un čekistu «atspārdīšana», maisu atvēršana esot novēlota, un tā joprojām. Tomēr nav dzirdēts par vardarbīgiem gadījumiem citās postpadomju bloka valstīs, kurās tikuši vētīti komunistu politiskās policijas arhīvi vai notikusi lustrācija. Uzskatu – pat, ja dokumentu trūkuma dēļ valsts nevar nodrošināt juridiski pilnvērtīgu lustrācijas procesu, tai jāpiedāvā cilvēkiem lustrācijas iespējamība kaut vai simboliskā līmenī. Nešaubos, ka Latvijā daudzi vēlas atzīties, nožēlot un pielikt punktu šim jautājumam savās biogrāfijas. Vēlas kļūt patiesi brīvi! ABN: Vai Tev ir kāds novēlējums ABN lasītājiem, latviešiem ārzemēs? Liāna Langa: Vienmēr paturēt prātā Raiņa teikto - «Mēs maza cilts, mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.» n www.anglobalticnews.co.uk


ABN

Maijs / 2014

ABONĒŠANA

Laikraksts «Anglo Baltic News» jebkurā pilsētā Lielbritānijā un vienmēr Tavā pasta kastītē! Abonē 6 laikraksta «Anglo Baltic News» numurus līdz gada beigām un decembra avīzi saņem bezmaksas! Izloze sadarbībā ar apgāds «Kontinents», www.kontinents.lv Izloze

lauku, kurā cīnās literārā zvaigzne un vājprātīgs slepkava.

Laikraksta abonēšanas un piegādes cena līdz 2015. gadam Lielbritānijā 18GBP, Latvijā 21EUR. Abonējot laikrakstu «Anglo Baltic News» līdz 2015. gadam piedalies izlozē, kurā iespējams laimēt grāmatas latviešu valodā no apgāds «Kontinents». Grāmatu izloze abonentiem notiks 1. jūnijā

Deivids Morels Slepkavība kā smalkā māksla Aizraujošais vēsturiskais spriedzes romāns Slepkavība kā smalkā māksla gāzes laternu apgaismotajā Dikensa laikmeta Londonā kļūst par kaujas-

uz klāja.Jau pēc dažām stundām no prāmja tika raidīts SOS signāls. Baltijas jūras dzelme kļuva par mūža mājām 852 pasažieriem, starp kuriem bija arī kuģa komandas locekļi. Tajā naktī dzīvību zaudēja arī 24 Latvijas iedzīvotāji. Žurnālisti, juristi, jūras lietu speciālisti un šīs gramatas autors, negaidot nonākuši pašā notikumu epicentrā, veica paši savu izmeklēšanu. Secinājumi izrādījās satriecoši...

Dens Brauns Inferno Ilgi gaidītais Dena Brauna (Dan Brown) jaunākais romāns «Inferno», kas aizved lasītāju pa Florences, Venēcijas un Stambulas krāšņajām kultūrvēstures takām, liekot aizturētu elpu sekot līdzi jau pazīstamo varoņu gaitām. Savā jaunajā romānā Brauns ieved lasītājus dziļi Itālijas sirdī, liekot viņiem skaudri izjust noskaņu, ko radījis viens no baisākajiem literatūras klasikas darbiem visā vēsturē. Tatjana Fasta Juris Podnieks. Vai viegli būt elkam Šī grāmata ir mēģinājums atšķetināt pazīstamā dokumentālā kino režisora Jura Podnieka likteņa noslēpumus. Grāmatas autore Tatjana Fasta ilgus gadus ir bijusi draugos ar režisoru, braukusi kopā ar viņu uz filmēšanas vietām, vērojusi

viņu dažādās dzīves situācijās, un tas pamudināja autori pētīt Jura bojāejas cēloņus. Jura Podnieka filmas ir kļuvušas par dokumentālā kino klasiku. Marats Kalandarovs Vīza uz dzelmi 1994. gada 28. septembra vakarā jūras prāmis „Estonia”, kā ierasts, devās reisā no Tallinas uz Stokholmu ar gandrīz tūkstoš pasažieriem

Filipa Gregorija Baltā princese Latvijā iemīļotā rakstniece Filipa Gregorija ir viena no labākajām vēsturisko grāmatu autorēm. Viņa spēj apvienot izdomu un vēsturi prasmīgāk nekā daudzi citi šī žanra pārstāvji. Tas lieliski

atklājas viņas jaunajā romānā Baltā princese. Autore iezīmē Anglijas vēsturi piecpadsmitā gadsimta beigās, radot aizraujošu stāstu. Latvijā izdotie Filipas Gregorijas romāni: Otra Boleinu meita, Dzimusi karaliene, Henrija VIII meitas, Boleinu mantojums, Baltā karaliene, Fortūnas rats, Jaunavas mīļākais. Ketrina Eljota Mans vīrs dzīvo kaimiņos Ketrina Eljota jau ir kļuvusi par mūsdienu ikonu sieviešu literatūras bagātīgajā klāstā. Autorei izdodas iedzīvināt savu romānu tēlus tik spilgti, ka tie šķiet pazīstami jau no pirmajām grāmatas lappusēm. Ketrinas Eljotas romāns Mans vīrs dzīvo kaimiņos ir mīlestības stāsts ar gluži negaidītām un pārsteidzošām beigām. Ik lappusi caurstrāvo gaišs humors, kas aizkustinošā veidā spēj atklāt cilvēka komisko, skaisto un reizēm skumjo dabu. Autores jaunais romāns ir cieņas apliecinājums patiesai mīlestībai. n ABN

LITERATŪra

Līdsas latviešu centrā rīko dzejas vakarus

www.anglobalticnews.co.uk

Foto: Līdsas Latviešu centrs

V

ējainā 15.marta sestdienā Līdsas Latviešu centrā notika sirsnīgs dzejas dienu pasākums «Vēl miglājā meklēju mieru, Vēl svešumā tēvzemes sirdi», kurā galvenais akcents tika likts uz Latvijas un tās tautas kultūras, vēstures un garīgajām vērtībām. Pasākuma laikā tas tika atspoguļots izcilu trimdas latviešu dzejas lasījumos. Programmā tika iekļauti Elzas Ķezberes, Zinaīdas Lazdas, Arveda Švābes, Andreja Eglīša, Jāņa Jaunsudrabiņa, Zentas Mauriņas, kā arī daudzu citu dzejnieku dzejoļi un tēlojumi. Sarīkojuma laikā bija iespēja arī dzirdēt Līdsas Latviešu centra jaunās dzejnieces Elīnas Bilas dzejoļus viņas pašas lasījumā. Pasākuma dalībnieki visus izvēlētos dzejoļus atspoguļoja teatrālā uzvedumā, kurā bez dzejas lasīšanas tika dziedātas un spēlētas arī populāras latviešu dziesmas kā «Miglā asaro

logs», «Es atnācu uguntiņu» un «Čikāgas Piecīšu» dziesma «Saldu Dusu». Sarīkojuma apmeklētāji klausoties dzejas lasījumā varēja izbaudīt glāzi vīna un palidināties atmiņās sveču liesmu gaisotnē. Dzejas dienu organizatori bija padomājuši arī par telpu dekorēšanu, lai to apmeklētajiem, klausoties dzejas rindās, domas raisītos ap Latviju un tās tradīcijām. Pēc pasākuma to organizatori kopā ar viesiem kopīgi sēdās pie viena galda, lai mielotos ar cienestu, kā arī uzdziedātu tautā mīlētas latviešu dziesmas un nolasītu sev tuvas dzejas rindas. Pēc sarīkojuma daudzi tā apmeklētāji atzina, ka šis pasākums bija lieliska iespēja pabūt kopā ar citiem tautiešiem mājīgā atmosfērā un to, ka Līdsas klubam Dzejas dienas būtu jāorganizē arī turpmāk. n Evita Rutka

11


ABN

TĒMA

Maijs / 2014

Lasiet Vili Lācīti! (jeb Raini tulkot ir vieglāk) Rakstnieks ar ironisko pseidonīmu - Vilis Lācītis pirms 4 gadiem trāpīgi aprakstīja savas celtnieka emigranta-imigranta darba gaitas un personisko pieredzi Lielbritānijā. Viņa pirmais romāns «Stroika ar skatu uz Londonu» Latvijā kļuva par bestselleru jeb «dižpārdokli»

Gunita Puciriusa

ABN: Sveiks! Vai Tu beidzot mums atklāsi savu identitāti? Lācītis: Es par to neko nezinu, esmu dzirdējis visādas tenkas par to, kas ir Vilis Lācītis, bet gribu norādīt, ka Vilis Lācītis nekad nav ne noliedzis ne apstiprinājis kādu no tām. ABN: Labi... Neko citu arī negaidījām! Kas ir mainījies kopš Tavas grāmatas «Stroika ar skatu uz Londonu» rakstīšanas laikiem emigrantu sabiedrībā, kādi ir Tavi novērojumi? Lācītis: Mazāk emocionāli tagad tas ir. Cilvēki ir nomierinājušies... Tagad vairs nav lielas starpības, vai tu ie-

12

Foto: No personīgā arhīva

V

iļa Lācīša grāmatas «Stroika ar skatu uz Londonu» popularitāte sagādāja pašam autoram, lasītājiem un arī Latvijas literatūras aprindām negaidītu pārsteigumu, un ar savu tiešo valodu saviļņoja visplašāko sabiedrību. Grāmata piedāvāja svaigu skatu uz mūsdienu sociālajām reālijām, kas ne tuvu vairs nav skatāmas Latvijas valsts robežās un vienas valsts kontekstā. Pats viņš atzīst, ka savās grāmatās vēlas izklaidēt lasītāju un, izmantojot satīras paņēmienus, komentēt sociālo vidi sev apkārt. Piebildīsim, ka rakstnieks Vilis Lācītis joprojām ir vienīgais atpazīstamais autors, kurš raksta latviski emigrācijā par latviešu un (arī citu) emigrantu dzīvi. Rakstnieks nesen pārvācies un Dienvidlondonu un uz Latviju pagaidām pārcelties negrasās. Bet kas «Lācītim vēderā» šobrīd – tāds ir jautājums, ko gribēja noskaidrot «Anglo Baltic News».

sēdies autobusā un aizbrauc uz Cēsīm uz haltūru, vai ar lidmašīnu uz Parīzi. Ir notrulinājies tas eksotikas moments. Tā ir ierasta lieta, rutīna. Tāds laikam arī ir tas Eiropas ideāls, ka katrs var dzīvot jebkur un strādāt jebkur, pārvietoties. Pilnīga brīvība visiem. Šobrīd par imigrāciju runā un cepās tikai neliels daudzums cilvēku, kas dzīvo Latvijā un paši nekur nav braukuši. Es vairs nemanu un nejūtu tās kaislības, kas bija agrāk. Man ir grūti iedomāties cilvēku, kurš šobrīd nezina kādu, kas nav aizbraucis uz ārzemēm strādāt. Visticamāk, tādu nav. Kādreiz daudzstāvu mājas cil-

vēkus uztrauca, mašīnas cilvēkus uztrauca, Skaips, mobilie telefoni... tas viss savulaik bija furors. Bet – kad tas visu laiku ir apkārt, tu pie tā pierodi un sāc meklēt kaut kādas jaunas izjūtas, jaunas aktualitātes. ABN: Vai var teikt, ka emigrācija Tevi izveidoja par rakstnieku? Jeb Tu rakstītu arī tad, ja būtu palicis Latvijā? Lācītis: Varbūt, bet nebūtu jau tā materiāla. Ja es arī būtu kaut ko uzrakstījis, tas būtu pilnīgi kaut kas cits. Tas būtu atkarīgs no tā, kas manā dzīvē tajā laikā būtu noticis. Un, ja dzīvē nebūtu noticis nekas, tad arī nebūtu, ko

rakstīt, un es neko nebūtu uzrakstījis. To ir ļoti grūti pateikt. Varbūt, atrodoties Latvijā, lietas būtu izkārtojušās daudz trakāk. Un tad būtu vēl trakāka grāmata. Es to vienkārši nezinu. Tas, ka man gadījās imigranta pieredze un brīvs laiks un garlaicība, tā vienkārši sanāca. Tā varēja arī nenotikt. Tas ir kosmiski – kā viss sakrita. ABN: Vai Tu biji iedomājies, ka Tava pirmā grāmata kļūs tik populāra, tik aprunāta? Lācītis: Nē, to es nebiju gaidījis. Šobrīd gan manā dzīvē «Stroika» ir noiets etaps. Cilvēki man uzdod jautājumus par «Stroiku», bet... es to grā-

matu neesmu lasījis. Es to uzrakstīju un aizsūtīju. Es neatceros detaļās, kas tur bija, kā tur bija. Visi tie jautājumi – stroikā tas un stroikā šitas – Velns lai parauj - man tad ir pašam jālasa. Protams, tajā brīdī bija patīkami un interesanti. Es pats kaut kā, atrodoties tajā imigrācijas šļurā, neapzinājos un nebiju iedomājies, ka citiem no malas tas varētu šķist tik interesanti un eksotiski. Tagad uz to paskatoties ir pilnīgi skaidrs, ka man vienkārši paveicās - es trāpīju tukšā vietā. ABN: Tā vieta joprojām ir tukša... Lācītis: Vairs jau nu nav tik tukša. Mēģinājumi ir. Un var jau mierīgi rakstīt www.anglobalticnews.co.uk


ABN

Maijs / 2014

TĒMA

arī tādas grāmatas par to, kur tu neesi bijis un ko neesi darījis. Ir literatūrā daudz tādu piemēru. ABN: Ir gan arī ļaudis, kas teikuši, ka teksts ir par prastu... Lācītis: Nu - tad, kad latviešu celtnieki stroikās sāks runāt kā Māra Zālīte, tad es viņu dialogus tādus arī atveidošu. Kamēr tas nav noticis, es tos atainoju tādus, kādus es tos dzirdu. ABN: Vai nav bijusi doma «Stroiku» iztulkot arī angliski? Lācītis: Ir. Īstenībā es esmu to jau iedevis dažiem angļiem izlasīt, bet viņi to nespēja izturēt. Tas ir tik tālu no viņu kultūras un kulturālās izpratnes, ka viņi to nespēj saprast. Pilnīgi nesaprot. Viņiem ir jātaisa «Stroikas» rimeiks. Un tas ir nenormāli grūti. Vajag cilvēku, kurš zina mūsdienu

latviešu un mūsdienu angļu celtnieku žargonu pietiekami labā līmenī. Kādu, kuram gan latviešu, gan angļu valoda ir dzimtās valodas līmenī. Šādu tekstu iztulkot ir ļoti grūti tieši dēļ tā prastuma, tās dzīvās valodas dēļ. Raini varētu būt vieglāk tulkot. Tas izklausās nenormāli pretenciozi, bet es domāju, ka tas tieši tā arī ir. ABN: Un krieviski? Lācītis: Krieviski sen jau ir iztulkots, taču mani šokēja tas, cik grūti ir to izdot. Viena lieta, kas mani tracina Latvijas Republikā, ir latviešu - krievu attiecību idiotisms, kas ir dziļi psiholoģiskā debilitātes līmenī. Diemžēl, Latvija ir valsts, kurā ir divi burbuļi. Ir krievvalodīgais burbulis un latviešu valodīgais burbulis. Viņi lidinās apkārt un pa reizei saskaras, bet nekad necenšas saplūst kopā. Ja tu mēģini izdot Latvijā grāmatu kriewww.anglobalticnews.co.uk

vu valodā, notirgot to praktiski nav iespējams. Kā man skaidroja mans izdevējs Jānis Oga, krievi neiet uz latviešu grāmatnīcām, turp iet latvieši, kuri varbūt nopirks kādu grāmatu krievu valodā, ko nevar dabūt latviski. Tajās dažās krievvalodīgajās grāmatnīcās - tur krievi iet un pērk grāmatas, kas tiek izdotas Krievijā. Ja kāds grib tajās grāmatnīcās ielikt savu grāmatu, kas ir izdota krieviski Latvijā, jāmaksā kaut kādas astronomiskas summas par plaukta īri. Ir skaidrs, ka tā grāmata neatmaksāsies. Un jāīrē vesels plaukts vienai grāmatai – arī kaut kā stulbi. Tāpēc tie ļoti nedaudzie darbi, kas tiek publicēti krievu valodā, principā ir tādi, kur kādas labdarības vai politiskas organizācijas «uzsauc» nelielu izde-

vumu, kuru izdala paziņu un draugu lokā. Tā ir pilnīgi nenormāla situācija kādi 40% iedzīvotāju ir krievvalodīgie, kas ikdienā runā krievu valodā, lasīt krieviski spēj kādi 70% vismaz, un tajā pašā laikā nav Latvijā izdotu grāmatu krievu valodā. Tā ir absurda situācija. Mēs sūtījām tulkojumu krievu izdevniecībām, taču tur ir tā pati situācija, kas ar angļu izdevniecībām - tur ir nenormāls daudzums darbu, kas tiek piedāvāti, un lielākās izdevniecības vispār vairs nepieņem manuskriptus. Viņiem pietiek kvalitatīvas oriģinālliteratūras, ko publicēt tūkstoš gadiem uz priekšu, tādēļ tur iesisties ir ārkārtīgi grūti. Ja būtu kāds cilvēks, kas varētu uzņemties un kļūt par aģentu krievvalodīgajā vidē, es būtu ļoti laimīgs. Tulkojums ir gatavs, un to var jebkurā mirklī dabūt.

ABN: Kas no Taviem rakstu darbiem vēl ir izdots? Lācītis: Kopā man ir četras grāmatas. Otrā ir «Pamodināt Lāčplēsi», arī uz līdzīgas nots kā «Stroika». Tad mēs ar Šmidzi Klonatanu Vāvertu izdevām odu savai jaunībai, kas saucas «Garais ceļš uz Hantimansijsku». Tas ir par sviestroku. Tas nav katram lasītājam, tas ir tādiem, kam dzīvē ir sagadījies tā, ka viņi spēj to saprast. Specifisks darbs, kas iznācis kopā ar mūsu grupas «Zupski Rubin» albumu. Pēdējā publicētā grāmata ir «Amsterdamas princips», kas ir parodija par trilleriem. Tur ir par hakeriem un zagļiem, un darbība notiek gan Latvijā, gan Skotijā. Tagad es ar KKF atbalstu esmu uzrakstījis grāmatu, kura būs stipri jāpārstrādā. To var

domas un uzvedību. «50% Fēnikss» būs vairāk par latviešu un krievu attiecību tematiku. To arī Latvijā neviens nav īpaši darījis. Katram ir savs viedoklis, un emocijas mutuļo. Ļoti pateicīgs materiāls, lai uztaisītu satīru. Vēl ir plāns uzrakstīt stāstu krājumu. ABN: Kā iet Tavai pēdējai grāmatai «Amsterdamas princips?» Tā, šķiet, nav sacēlusi tādu furoru, kā «Stroika»... Lācītis: Kā jau to var sagaidīt, šīs tēmas cilvēkiem Latvijā nav tik draudzīgas, kā imigranti celtniecībā. Tur ir par to, kā var uzlauzt novērošanas kameras, e-pastu, Skype, un tamlīdzīgām lietām. Grāmata «Amsterdamas princips» daudz vairāk patīk ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, nekā tiem,

Rakstnieks Vilis Lācītis joprojām ir vienīgais atpazīstamais autors, kurš raksta latviski emigrācijā par latviešu un (arī citu) emigrantu dzīvi. Rakstnieks nesen pārvācies un Dienvidlondonu un uz Latviju pagaidām pārcelties negrasās publicēt, bet es jūtu, ka varu labāk. Tā sauksies «50% Fēnikss», un tā arī būs trillera parodija. Principā es esmu iecerējis triloģiju, kuras pirmā daļa ir «Amsterdamas princips», tajā sižets griežas ap lohotronu – tā ir ierīce, ar kuras palīdzību var kontrolēt cilvēku

kas dzīvo Latvijā. Acīmredzot, vide nosaka tēmu aktualitāti. ABN: Varbūt darbojas arī lohotrons? Lācītis: Jā, varbūt! Varbūt kāds jau izmanto lohotronu un kontrolē lasītājus, lai viņi nelasītu par lohotronu.

Jo tad jau zini, kā būs – pārāk daudz cilvēku par to zinās, viņiem atvērsies acis, un konspirācija būs pagalam... ABN: Kā Tu pelni iztiku? Lācītis: Es šaubos, vai kāds cilvēks Latvijā nodrošina sevi kā rakstnieks, izņemot Noru Ikstenu. Tur ir jābūt tādā līmenī, kā Norai, lai no tā varētu pārtikt. Es noteikti tādā līmenī neesmu. Ar rakstniecību es nopelnu kabatas naudu. Īstenībā tas ir ļoti neizdevīgs process, un es domāju, ka drīzumā būs jāmet miers. Jo reāli ir tā, ka tu strādā darbu, kas ļauj tev izdzīvot, atnāc mājās, kaut ko paraksti, tā vakars ir pagājis, ej gulēt, jo rīt agri jāceļas. Sestdienās, svētdienās tu mēģini kaut ko parakstīt... principā dzīves nav, izklaides nav. Un tā nauda, ko saņem par grāmatu, ir viena mēnešalga. Par

gadu darba... Pārtikt no tā nav iespējams. Tas ir vairāk mākslas, izklaides vārdā, un kamēr ir idejas, kamēr ir enerģija... Drīz jau es būšu tik vecs, ka būs jāpārtrauc rakstīt. Jāraksta, kamēr vēl var. Līdz ar to var teikt, ka manos darbos nav nekā komerciāla. ABN: Ko Tu novēlētu ABN lasītājiem un cilvēkiem vispār? Lācītis: Lasiet Vili Lācīti! ABN: Un kas tad būs? Ko Tu vari piesolīt? Lācītis: Mana ambīcija ir piedāvāt cilvēkiem izklaidi. Es ļoti augsti vērtēju sava lasītāja laiku, jo nekad pasaulē nav tikušas izdotas tik daudz grāmatas, kā tagad. Kā arī blogi, interneta avoti, bezmaksas grāmatas, maksas grāmatas, elektroniskie formāti... Ja cilvēks patērē savu laiku, lai lasītu Vili Lācīti, es jūtos tā, it kā man tiktu izsniegts laiks uz parāda. Mana ambīcija ir tāda: tu paņem manu grāmatu un iztērē dažas stundas savas dzīves, ko tu varēji pavadīt savādāk. Cenšos rakstīt tā, lai pēc tam nebūtu izčakarēta laika sajūtas. Es ceru, ka man izdodas cilvēkus kaut kā izklaidēt un iepriecēt. Un, ja man sanāk, tad tas ir galvenais. n

13


ABN

PIE GALDA

Receptes 4. maija un Mātes dienas svētku galdam

Maijs / 2014

Nr. 43 | Maijs | 2014 | EUR 2,12 | Ls 1,49

Pie GALDA! M

Ī

Ļ

Ā

K

O

R

E

C

E

P

Š

U

K

O

L

E

K

C

I

J

A

www.piegalda.lv

Viegla, krāsaina

paVasara ēdienkarte

Sadarbībā ar žurnālu «Pie Galda!», www.piegalda.lv

Goda vietā

ISSN 1691-7219

ZIEDkāposts, cukīnI, rabarbErI, avokaDo 05

9 771691 721000

Pavasara zaļā zupa ar skābenēm, spinātiem un nātrēm

Pavasara zaļā zupa ar skābenēm, spinātiem un nātrēm Nepieciešamās sastāvdaļas: 500 g žāvētu ribiņu vai kauliņu 1 liels sīpols 1 vai 2 burkāni 100 g spinātu 300 g skābeņu liela bunte nātru 6 kartupeļi sauja miežu putraimu 2 lauru lapas 6 smaržīgie pipari sāls, malti melnie pipari 6 cieti vārītas olas skābs krējums pasniegšanai Pagatavošanas gaita: 1. Nātres nomazgā, aplej ar verdošu ūdeni un patur tajā ~1 minūti. Šādi applaucētas tās vairs nebūs dzēlīgas un būs izmantojamas uzturā. 2. Lielā katlā liek ribiņas un aplej ar 3 l verdoša ūdens. Sīpolu notīra un liek katlā. Ribiņas vāra uz nelielas liesmas ~ ½ stundu. 3. Kartupeļus un burkānus noskalo un nomizo. Kartupeļus sagriež mazos kubiņos, burkānus – ripiņās. 4. Skābenēm, spinātiem un nātrēm noplūc kātus un noskalo. Ar nerūsējoša tērauda nazi zaļumus smalki sakapā. 5. Kad buljons vārījies ~ 30 minūtes, katlā ieber burkānus, putraimus, lauru lapas un piparus. 6. Kad burkāni ir vārījušies 10 minūtes, pievieno kartupeļus. Pēc garšas pievieno sāli un maltus melnos piparus. 7. Kad kartupeļi ir mīksti, katlā liek zaļumus. Uzvāra un izslēdz liesmu. 8. No katla izņem ribiņas vai kauliņus un noloba gaļu. Nolobīto gaļu liek atpakaļ katlā. 9. Zupu pasniedz karstu kopā ar

14

sakapātu cieti vārītu olu vai olu ripiņām un skābo krējumu.

Omītes kliņģeris Nepieciešamās sastāvdaļas: 1 kg augstākā labuma kviešu miltu 250 g saldkrējuma sviesta 250 g cukura 250 g skābā krējuma 200 g tumšo rozīņu 1 citrons 8 kardamona pākstis 50 g rauga (presētā) 6 olas 100 ml piena Drupačām: 200 g saldkrējuma sviesta 150 g cukura 200 g augstākā labuma kviešu miltu 1 ola kliņģera pārsmērēšanai pūdercukurs kliņģera pārkaisīšanai 24 gabaliņi Pagatavošanas gaita: 1. Raugu iedrupina bļodiņā, pieber 1 ēdamkaroti cukura un samaisa. Pievieno pienu (istabas temperatūrā). 2. Samaisa viendabīgā putriņā un pārkaisa ar 1 ēdamkaroti miltu. 3. Miltus iesijā bļodā un pievieno sviestu istabas temperatūrā. 4. Ar rokām saberž abas sastāvdaļas kopā. 5. Olas saputo ar cukuru, līdz masa ir dubultojusies, kļuvusi gaiša un krēmveida. 6. Citronam norīvē miziņu. 7. Kardamonu izloba no pākstīm, sagrūž piestā. 8. Samalto kardamonu un citrona miziņu pievieno olu masai un sakuļ. 9. Pievieno krējumu. 10. Pievieno uzrūgušo raugu un visu sakuļ ar mikseri. 11. Rozīnes aplej ar verdošu ūdeni. 12. Pēc 10 minūtēm ūdeni nolej un

Omītes kliņģeris

rozīnes nosusina dvielī, lai tās būtu sausas. 13. Rozīnes pievieno miltu un sviesta masai un samaisa. 14. Pielej olu masu un sāk mīcīt kliņģeri. 15. Mīca, līdz ir izveidojusies viendabīga mīkla. Ja mīkla ir pārāk ķepīga, pievieno vēl nedaudz miltus. 16. Samīcīto mīklu sāk “dauzīt”, tas jādara apmēram 30 reižu – jo vairāk tā tiks dauzīta, jo “pufīgāks” būs kliņģeris. 17. Mīklu liek bļodā, pārsedz ar pārtikas plēvi vai dvieli un liek siltumā raudzēties. 18. Pagatavo drupačas: bļodā saberž miltus, cukuru un sviestu, līdz tiek iegūtas viendabīgas drupačas. Ja tās ir pārāk mīkstas, pievieno vēl nedaudz miltu. 19. Kad mīkla ir uzrūgusi, sāk veidot kliņģeri: cepamajā pannā ieklāj cepamo papīru un uzliek mīklu. Veido kliņģera formu. 20. Olu sakuļ ar dakšu un pārziež ar to kliņģeri. 21. Kliņģeri bagātīgi pārkaisa ar drupačām. 22. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 °C temperatūrai un liek cepties. Kliņģeris ir izcepies, ja tas ir skaisti zeltainā krāsā un pie vidū iedurta kociņa mīkla vairs nelīp klāt. Kliņģeri pārkaisa ar pūdercukuru.

Pildījumam 500 g rabarberu 100 g zemeņu 60 g marcipāna (var aizvietot ar 1 marcipāna lielkonfekti) 100 g Demararas vai baltā cukura + nedaudz rabarberu pārkaisīšanai 2 ēdamkarotes kartupeļu cietes 1 tējkarote kanēļa 4 olas 50 g cukura 200 ml saldā krējuma 2 ēdamkarotes miltu Bezē cepurei 3 olu baltumi 150 g cukura šķipsniņa sāls apaļā tortes veidne, 26 cm/dm folija 12 gabaliņi Pagatavošanas gaita: 1. Sagatavo smilšu mīklu pamatnei: sviestu ar cukuru un miltiem ar pirkstiem saberž drupačās. Olu dzeltenumus atdala no baltumiem. Olu

baltumus noliek vēsumā. Sviesta, cukura un miltu maisījumam pievieno olu dzeltenumus un pienu, ātri samīca mīklu. Tai jābūt mīkstai un vijīgai, ja tā ir par sausu un plaisā, iemīca vēl nedaudz piena. Kūkas veidni iesmērē ar sviestu un viscaur izklāj ar plānu kārtiņu smilšu mīklas. Mīklu pārklāj ar alumīnija foliju un liek cepties 200 °C temperatūrā 5–10 minūtes. 2. Rabarberus sagriež mazos gabaliņos. 3. Zemenes sagriež mazos gabaliņos. Visu samaisa un atstāj uz brīdi, lai izdalās sula. To pēc brīža nolej. 4. Rabarberiem pievieno sakapātu marcipānu, cukuru, kartupeļu cieti un kanēli. 5. Olas sakuļ kopā ar cukuru, saldo krējumu un miltiem. 6. Kūkas pamatni izņem no krāsns un noņem foliju. Rabarberu masu ber virsū uz mīklas pamatnes. 7. Kūku vienmērīgi pārlej ar olu masu. Liek cepties 200 °C temperatūrā ~ 30 minūtes. 8. Īsi pirms kūkas cepšanas beigām sagatavo olbaltumu virskārtu. Olu baltumiem pievieno šķipsniņu sāls un sāk putot. Kad parādās putas, pievieno cukuru un turpina putot, līdz putas kļūst stingras. 9. Pēc 30 minūšu cepšanas kūku izņem no krāsns, rotā ar olbaltuma putu mākoņiem un liek atpakaļ krāsnī uz vēl 10 minūtēm, temperatūru samazinot līdz 150 °C. 10. Pasniedz atdzesētu. Tad to ir arī vieglāk sagriezt. n

Rabarberu un zemeņu kūka zem bezē cepures

Rabarberu un zemeņu kūka zem bezē cepures Nepieciešamās sastāvdaļas: Smilšu mīklai 40 g cukura 80 g mīksta sviesta 160 g miltu 3 olu dzeltenumi 1 ēdamkarote piena var aizstāt ar gatavu smilšu mīklu (~ 300 g) www.anglobalticnews.co.uk


ABN

Maijs / 2014

VECĀKU KLUBS

Jana Grieze, «ABN Vecāku klubs» vadītāja

K

atru gadu daudzās valstīs tiek atzīmēta Mātes diena. Taču bieži vien tas notiek dažādos laikos un datumos. Piemēram, Latvijā Mātes diena, kā jau mums visiem zināms, tiek atzīmēta maija mēneša otrajā svētdienā. Savukārt, Lielbritānijā to atzīmē marta pēdējā svētdienā. Šoreiz vēlējos nedaudz atskatīties pagātnē un redaktores sleju veltīt māmiņu dienai, tostarp, papētot, kā vispār ir radušies šie svētki un kāpēc tie sākti svinēt. Mātes dienas svētku aizsākumi meklējami Grieķijā. Tie bija ikgadējie pavasara svētki, kuri tika veltīti grieķu dievietei Rheai – visu dievu mātei. Anglijā šī tradīcija aizsākās ap 1600 gadu, un svētkus dēvēja par Mātes svētdienu. Pastāv vairāki interesanti fakti attiecībā uz svētku rašanos. Grūtākajos laikos ļoti daudzi nabadzīgie cilvēki strādāja par kalpiem pie bagātniekiem, un viņiem bieži vien nācās būt prom no savām ģimenēm, jo viņi biji spiesti dzīvot savu darba devēju mājās. Tāpēc darba devējiem - kungiem nācās viņiem piešķirt brīvdienu tieši Mātes svētdienā, lai kalpi varētu doties pie savām mātēm un pavadīt dienu kopā ar ģimeni. Par simbolu kalpoja īpašā Mātes kūka, ko pasniedza mātei, lai izrādītu viņai cieņu un godu. Kad kristietība sasniedza Eiropu, visā tās teritorijā sāka rīkot svētkus par godu garīgā spēka simbolam, kas deva dzīvību un aizsardzību pret kaitējumu – Baznīcas Mātei. Pagāja laiks, un abus svētkus - Mātes svētdienu un Baznīcas Mātes dienu, apvienoja, godinot māti vispār. 1907.gadā Anna Marī Džārvisa (Anna Marie Jarvis) uzsāka kampanu, lai Mātes dienu atzītu par starptautiskiem svētkiem, un 1914. gadā tas beidzot tika panākts. Maija otrā svētdiena tika atdzīta par Mātes dienu. Pēc tam svētki pakāpeniski izplatījās pa visu pasauli. Mēs ABN Vecāku klubā vēlējāmies Jūs iepazīstināt arī ar dažādām māmiņām un viņu stāstiem. Pašai kā mātei, man vienmēr ir gribējies pateikt milzīgu paldies visām mātēm, taču īpaši vēlos izteikt atzinību tām māmiņām, kuras cīnās par saviem bērniem dubultā. Māmiņām, kuras neatsakās no saviem bērniem, kuri cieš no smagām slimībām - Dauna sindroma, akluma, vēža, autisma. Vēlos sveikt mātes, kuras atrod spēku un turpina cīnīties par saviem bērniem. Šoreiz par šādu varonību ir arī stāsts, ko atradīsiet laikraksta lappusēs. Sveiciens visām varonēm - mātēm gan šeit, gan dzimtenē! n www.anglobalticnews.co.uk

Korbijas pilsētā aktīvi darbojas latviešu «Supermammas»

Biežāk tautiešu diasporā ārzemēs dzirdam par jaunu skoliņu izveidi, retāk vai nemaz par Māmiņu klubiem, taču tas nenozīmē, ka Lielbritānijā interešu un kopā sanākšanas apvienību lokā tādu nebūtu

L

ielbritānijā un arī daudzviet citur pasaulē ir ļoti izplatīta māmiņu sanākšana kopā. Biežāk tautiešu diasporā ārzemēs dzirdam par jaunu skoliņu izveidi, retāk vai nemaz par Māmiņu klubiem, taču tas nenozīmē, ka Lielbritānijā interešu un kopā sanākšanas apvienību lokā tādu nebūtu. Šoreiz, laikraksta ABN Vecāku kluba lappusēs, iepazīstinām ar nesen izveidoto māmiņu klubu Korbijas pilsētā – «Supermoms» (tulkojumā no angļu valodas – «Supermammas») un tā izveidotāju Kristīni Sviķi.

ABN: Kā radās ideja izveidot māmiņu klubu «Supermoms» Korbijā? Kristīne: Ideja par apvienības izveidi man radās jau trīs gadus atpakaļ, kad piedzima dēliņš. Retu reizi apmeklēju nodarbības mazajiem bērniņiem vietējās skoliņās, bet kaut kā tas viss mani nesaistīja, jo nebija neviena, ar ko kopā uz tām doties. Ilgi domāju par to visu, bet, kā saka, viss notiek tad, kad tam ir jānotiek! Par to, ka saņēmos un sāku veidot projektu, liels paldies jāsaka manam vīram un Verai  Malikai  no apvienības «Bērzes Strazdi», kuri mani iedrošināja ko tādu uzsākt, un visiem, visiem pārējiem foršajiem cilvēkiem Korbijā, kas man palīdz, mani atbalsta  un piedalās!  Zinu, ka  šeit  ir ļoti daudz foršu un aktīvu latviešu,  vienkārši nav bijusi iespēja  ar  visiem  iepazīti es,  jo ikdienas steigā viens otru pat nepamanām. Tāpēc arī izveidoju šo klubu - lai ģimenes varētu iepazīties ar citām ģimenēm, aktīviem jauniešiem

Foto: Kristīne Sviķe

Redaktores sleja

Tāpēc arī izveidoju šo klubu - lai ģimenes varētu iepazīties ar citām ģimenēm, aktīviem jauniešiem un vecvecākiem, un kopā veidotu ne tikai interesantāku ikdienu sev, bet arī interesantāku nākotni mūsu mazajiem un vecvecākiem, un kopā veidotu ne tikai interesantāku ikdienu sev, bet arī interesantāku nākotni mūsu mazajiem un, galvenais, neaizmirstu dzimto valodu un tradīcijas! ABN: Droši vien daudziem uzreiz rodas jautājums, kāpēc izvēlēts tika tieši šāds nosaukums? Kristīne: Kā jau mammas, mēs pavadām visu laiku kopā ar mūsu bērniem, un ne tikai, jo ir vēl simtiem citu lietu, kas jāizdara. Tas prasa daudz enerģijas un laika, tāpēc būtībā visas māmiņas ir «Supermammas». ABN: Cik daudz māmiņu šobrīd darbojas klubā? Kristīne: Skaitīt ir bezjēdzīgi, jo klubiņā iesaistīties un piedalīties laipni gaidītas  ir visas mammas  un sieviešu kārtas pārstāves,   kam šīs aktivitātes interesē. Taču pagaidām

visi organizācijas darbi ir triju māmiņu veikums – manis, Sanitas Jermanovas un Agnetes Pelītes, bet ir arī aktīvās mammas - Evita, Kristīne, Laura, Vaļa, Marija, Līga, Ludmila, Signe, Gunita, Jana, Agneta, Gunita G., Anna. Piedodiet, ja esmu kādu  piemirsusi pieminēt, bet domāju, ka nākotnē būsim vēl vairāk. ABN: Klubs ir domāts tikai māmiņām vai tajā var piedalīties arī tēti? Kristīne: Piedalīties var ikviens, kas ir aktīvas dzīves cienītājs, turklāt, neatkarīgi no tā, vai esat kļuvuši par vecākiem, vai vēl ne. Klubs apvieno dažādu paaudžu cilvēkus - jaunos, vecos, visus, kas vēlas kaut ko darīt. ABN: Kādas aktivitātes  notiek «Super Mums» kluba ietvaros Korbijā? Kristīne: Aktivitāšu ir daudz, sākot no rokdarbiem līdz sporta spē-

lēm. Regulāri dodamies kopīgās pastaigās, pēc kurām jau par tradīciju izveidojusies došanās uz «Costa Coffee», lai kopīgi padzertu kafiju un apspriestu jaunas idejas. Rīkojam piknikus,  kopīgi dodamies uz baseinu, orgnizējam bērnu nodarbības, kurās mazie katru reizi var izveidot kaut ko sev  vai vecākiem  piemiņai, un  daudz ko citu. Nesen tika aizvadīts mūsu pirmais lielais futbola mačs. ABN: Vai futbola mačs pulcēja daudz spēlētaju? Vai arī mazie piedalījās un notika apbalvošana? Kristīne: Kopā ar mazajiem bijām vairāk nekā 60 cilvēki. Kamēr vīri sportoja, māmiņas fanoja  un izbaudīja pikniku. Mazie ar netika aizmirsti, viņiem bija sarīkota izklaidējošā programma un pasniegtas mazas «party bags» ( ballītes somiņas) piemiņai. Futbola mača uzvarētājiem balvā tika liels, skaists, garšīgs kliņģeris.  Tā bija lieliski pavadīta diena Korbijā visai ģimenei.Vēlētos pateikt lielu paldies visiem, kas atnāca, piedalījās, fanoja vai vienkārši jauki pavadīja brīvdienas kopā ar mums. Cilvēki jau gaida nākamos pasākumus.  Īpašs  paldies  Sanitai  Jermanovai,   kura palīdzēja  man  sagatavot somiņas mazajiem,  Tatjanai  Fratovčanai  par uzcepto skaisto un garšīgo kliņģeri, «Bērzes Strazdiem», kuri iemūžināja mūsu brīnišķīgos atbalstītājus un spēlētājus, un, protams, paši aktīvi piedalījās. Paldies arī  Guntaram Jermanovam,  Uldim  Sviķim, Mario  Veselim, kuri parūpējas par laukumu, kā arī Agnetei Pelītei, kura palīdzēja atvest kliņģeri. Uzvarēja draudzība, un tas ir pats galvenais! Visiem, kas ieradās - liels paldies, un uz tikšanos nākamreiz! n

15


ABN

SKAISTUMS

Maijs / 2014

Dodamies pēc skaistuma uz Rīgu! Upīša pasāžā, Marijas ielā 16, Rīgā jau otro gadu var sastapt skaistus un koptus, laimīgus garāmgājējus, jo viņi nāk no ESTRA daiļuma studijas

G

aumīgi un stilistiski veidotais ESTRA skaistumkopšanas salons ir moderna un mūsdienīga vieta, kurā profesionāli meistari ar prieku pieņems un piedāvās Jums visdažādākos skaistumkopšanas pakalpojumus. Nesteidzīgi baudot gardu kafiju vai glāzi laba vīna - pozitīvā atmosfērā un mājīgā gaisotnē - varēsiet iepazīties ar jaunākajām modes un skaistumkopšanas tendencēm, ieklausīties profesionāļu konsultācijās par modi, aktuālākajām frizūrām un imidža tendencēm. Salonā Jūs izbaudīsiet kvalitatīvu servisu, profesionālu darbību un noskaidrosiet profesionālu meistaru viedokli un ieteikumus sava imidža pilnveidošanai. Reiz Sofija Lorēna teica: «Frizūra ietekmē to, kā sakārtojas diena, un galu galā visa dzīve». Sievietes izmaina savu dzīvi, sākot to ar jaunu matu griezumu vai stilu! Mēs jautājām Evai Strautmalei, ESTRA daiļuma studijas īpašniecei kādas ir galvenās skaistumkopšanas tendences šovasar?

Smalkas zirgastes Garu matu īpašniecēm zirgaste ir viena no vienkāršākajām un visvieglāk izveidojamajām frizūrām. ESTRA frizieres atklātu knifus - kā ātri un skaisti gan īsiem, gan gariem matiem ieveidot BIZES - franču, vācu, klasiskās, sapītas uz pieres, skujiņā vai individuālā stilā! Kā jau visām šī gada populārākajām frizūrām, arī bizēm labi izskatās, ja tās papildina ar interesantu un izteiksmīgu sprādzi.

Make up aktuāla un veselīga ir minerālā kosmētika

Jaunākās tendences make up – mūžīgā un vienīgā aktualitāte ir nude. Ja ir perfekta sejas āda un viegli iekrāsotas vai pat nekrāsotas acis, tad galvenais, lai būtu perfekta sejas āda. Panākam to ar sev piemērotu kosmētiku, kas katrai sievietei pašai ir jāpiemeklē un jāatrod. To nav viegli izdarīt, bet to var ieteikt ESTRA daiļuma studijas vizāžistes. Minerālā kosmētika pati par sevi ir viegla, un rada skaistu efektu uz sejas – dabīgumu un vieglumu. Ļoti labi ir minerālie ūdeņi, ko var uzpūst uz sejas, un atsvaidzināt sejas ādu un izskatu. To dara pa virsu kosmētikai, ja ir uzlikts pūderis vai tonālā kosmētika. Ļoti labs minerālais sejas ūdens ir mūsu pašu «Dzintaram».

Svētkiem ļoti aktuālas ir spilgti izceltas lūpas sulīgos toņos, liekot mazu akcentu uz acīm. Dāmām, kurām patīk krāsot acis – krāsainas acu ēnas, skaisti pieskaņotas tērpiem vai aksesuāriem. Bet aktuālas ir svaigās krāsas – jo pavasarī dabā viss mostas, krāsas ir spilgtas un svaigas. Ikdienai neizmantojam pārāk daudz kosmētikas, ikdienā cenšamies panākt to, lai mums būtu dabīga un gluda sejas āda ar vieglu vaigu sārtumu. Tonālo krēmu izmantojam, lai nosegtu defektus uz sejas, pārklājot profesionāli un ideāli, lai nepamanītu, ka ir izmantota kosmētika. Piemeklējot pareizo make up sejas toni, tas veido caurspīdīguma efektu. Uzklājot nepiemērotu kosmētiku,

veidojas maskas efekts, kas izceļas un notušē dabisko skaistumu. ESTRA daiļuma studijā to visu var gan iemācīties, gan piemeklēt kosmētiku – īsto, pareizo, pēc toņiem, sejas tipa, sejas ādas, pēc vecuma kategorijas. Mūsu frizieres, manikīra meistares, vizāžistes un stilistes piedalījās BALTIC BEAUTY 2013 pārvērtību konkursā, kas notika pirmo reizi, un ieguva 1.vietu. Tiekamies ESTRA daiļuma studijā! n

Konkurss Atbildi uz jautājumu: «Ko nozīmē salona nosaukums ESTRA?» un laimē sev vai saviem radiniekiem, draugiem dāvanu karti 20 EUR vērtībā salona ESTRA pakalpojumiem. Interesantākās atbildes iesūtītājam paredzēta arī veicināšanas balva no ESTRA daiļuma studijas.

Puķaini mati

Atbildes sūti uz e-pastu: estra.dailumastudija@gmail.com līdz 01.06.2014.

Šogad matos liksim visdažādākos ziedus, taču tie būs kā smalki personību raksturojoši akcenti. Pavasarī un vasarā, kad pilnā sparā uzplaukst un zied puķes, ar sprādzītēm tās iestiprina matos, izceļot un akcentējot vai pieskaņojot tos tērpam, grimam vai rotaslietām. Vīrieši nepaliks vienaldzīgi!

VESELĪBA

Pārbaudi savu veselību vienas dienas laikā!

Lai ietaupītu ārzemēs dzīvojošu latviešu laiku un naudu, Latvijas Jūras medicīnas centrs izstrādājis 4 veselības pārbaudes programmas, kuras iespējams iziet vienas dienas laikā vien pāris stundās. Programmu operativitāti un speciālistu profesionalitāti novērtējuši jau daudzi ārpus Latvijas dzīvojoši latvieši, kas pāris reizes gadā apmeklē radus un draugus Latvijā. Programma sievietēm ESI VESELA! (EUR 129,40) Asins analīze, urīna analīze, fēču izmeklēšana uz slēptām asinīm, elektrokardiogramma, vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfija, ginekologa un terapeita konsultācija. Simptomi, kas liecina par nepieciešamību veikt pārbaudes: izteiktu nogurums, nervozitāti, svīšana, ādas izmaiņas, migrēna, miega traucējumi,

16

sāpes mugurā, klepus, aizdusa, sāpes vēderā u.c. http://youtu.be/yuEQqRqGooA Programma vīriešiem „ESI VESELS” (EUR 121,40) Asins un urīna analīze, fēču izmeklēšana uz slēptām asinīm, elektrokardiogramma, vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfija, urologa un terapeita konsultācija.

Simptomi: sāpes krūtīs, sirdsklauves, elpas trūkums, nogurums, kāju pietūkšana, sāpes mugurā, galvas reiboņi. http://youtu.be/Gw-_2RBK1kA

Simptomi: klepus, aizdusa, pastiprināta svīšana, nogurums, miega traucējumi, sāpes krūtīs. http://youtu.be/0GynWJT7WIU

Elpceļu veselības programma „ELPO BRĪVI” (EUR 44,70) Plaušu rentgenogramma, spirometrija, pulsa oksimetrija, asins analīze un pulmonologa konsultācija.

Sirds veselības programma „ESI AKTĪVS!” (EUR 98,00) Asins un urīna analīzes, kardiogramma, veloergometrija, kardiologa konsultācija, kuras laikā tiek noteikts ķermeņa masas indekss, vairogdzie-

dzera funkciju atbilstība normai un sirds reakcija uz fizisku slodzi. Simptomi: sāpes krūtīs, sirdsklauves, elpas trūkums, nogurums, kāju pietūkšana, sāpes mugurā, galvas reiboņi, tas var liecināt par nopietnām sirds saslimšanām. http://youtu.be/jdriQD-NtxU Pieteikšanās, detalizētāka informācija par katru programmu: +371 28644633, info@ljmc.lv, www.ljmc.lv. n www.anglobalticnews.co.uk


ABN

Maijs / 2014

PALĪDZĒSIM

MĒS UZ SALAS

Atvadas no «Mūsmājām» Tas spēks, ko neredz ar vērienīgām Līgo pilienā – top liels un Jāņu svinībām un varens kopumā! P asākumu organizātori «Bērzes Strazdi» piedāvā – lielākos, tradīcijām bagātākos, muzikālākos un iespaidīgākos Jāņus ārpus Latvijas 2014. gadā. Jau trešo gadu pēc kārtas «Bērzes Strazdi» rīko lielākos Līgo svētkus Lielbritānijā. Ar katru gadu latviešu skaits Lielbritānijā aizvien pieaug. Pēc ilgām diskusijām par šogad pādoto «Daugavas Vanagu» Koventrijas īpašumu «Mūsmājas» tika nolemts, ka Jāņiem tomēr JĀNOTIEK! «Mūsmājas» ir bijusi latviešu pulcēšanās vieta pēdējos 60 gadus. Ja šim gadam ir jākļūst par pēdējo Jāņu svinēšanai, tad šī vēl būs lieliska iespēja mums visiem kopā nolīgot tik latviskā atmosfērā, kāda gadu gaitā ir izveidojusies «Mūsmājās». Ar ko šogad organizatori ir ieplānojuši priecēt līgotājus? Jāņi 3dienu garumā, kā likums, latviešiem reizi gadā ir jāizbauda. Ierašanās jau no piektdienas - 20. jūnija pēcpusdienas, labāko vietu ieņemšana telšu pļavā, agrajiem līgotājiem būs iespēja mazliet iesildīt balsis kopā ar «Bērzes Strazdiem» akustiskajā vakarā ar latviešu dziesmu grāmatām rokās. Taupam spēkus notikumu pilnai sestdienai! Sestdienā - 21. jūnijā sākam līgošanu ar rīta rosmi. Skanēs latviešu dziesmas visas dienas garumā. Papardes zieda orientēšanās spēles

www.anglobalticnews.co.uk

Foto: No personīgā arhīva

N

aurim Gūtmanim ir 43 gadi un raiba slimības vēsture, kas aizsākās 1995.gada 13.augustā, kad viņš autoavārijā guva smagu muguras traumu. Kopš tā laika Naura dzīve ir radikāli mainījusies. Nauris pārvietojas ratiņkrēslā, ir pārcietis vairākas operācijas, rehabilitācijas, konsultējies pie dažādiem speciālistiem. Nauris nav bezcerībā nolaidis rokas. Viņa bilancē ir pabeigtas studijas datora tehniķa un tīklu administrēšanas jomā, bija izveidota ratiņkrēslu remonta darbnīca, kuravalsts ekonomisko pārmaiņu dēļ beidza savu darbību 2002. gadā, kā arī reģistrēta, bet diemžēl šķirta laulība un arī pārvarēta atkarība no smagiem pretsāpju medikamentiem. Nauris ģībdams vingrojis un cīnījies, lai savu stāvokli uzlabotu un atbrīvotos no neciešamajām sāpēm. «Vingroju, slaucīju asaras, dakteris brīnījās, ka neatlaižos. Biju panācis, ka ar prātu spēju izslēgt sāpju sajūtu, taču ķermenis bija šokā no sāpēm, kas patiesībā mita iekšā» par savu cīņu ar neciešamajām sāpēm, kā rezultātā viņš pat zaudējis samaņu, stāsta Nauris. Visādu dzīves līkloču vadīts, Nauris nonāca Anglijā. Šobrīd viņš Anglijā papildina savas zināšanas IT jomā, mācās koledžā, ikdienā strādā mājās, remontē datorus. Viņš ir viens no Hempšīras latviešu biedrības dibinātājiem. Viņš arī palīdz cilvēkiem, kuri tikko ieradušies Anglijā. Arī Anglijā viņš meklēja palīdzību pie speciālistiem. Tomēr īsto risinājumu Nauris atrada Latvijā. Pēc izmisīgiem sāpju cēloņa atklāšanas mēģinājumiem kāds speciālists nozīmēja pilnu muguras daļas magnētisko rezonsansi, ne tikai bojāto vietu izmeklēšanu. Tā rezultātā speciālisti nonāca pie slēdziena par sāpju cēloni. Ārsts nozīmēja operāciju, kas ir salīdzinoši progresīva metode, kuru praktizē vien dažās klīnikās. Operācija paredz muguras un gūžu nostiprināšanu ar jaunas tehnoloģijas palīdzību. Operācijas izmaksas ir 9960 eiro, kas Naurim vienam ir milzīga summa. Operācijas izmaksas valsts nesedz. «Ir ļoti grūti gadiem ilgi dzīvot, diendienā ciešot sāpes, īsti neizguļoties un zaudējot dzīves kvalitāti. Galva un rokas man ir kārtībā, un man piemīt spēcīga vēlme dzīvot, darboties, mācīties un strādāt. Viss, ko pats šādā stāvoklī spēju izdarīt, dzīvei dod jēgu un piešķir pilnvērtības sajūtu, tādēļ cenšos darīt visu, ko vien spēju un kas ir manos spēkos.»

Līdzko būs savākti nepieciešamie līdzekļi operācijas veikšanai, Nauris atgriezīsies Latvijā. «Tagad sāpju dēļ arī neesmu spējīgs nosēdēt tik garas stundas, lai visu dienu atrastos darbā, jo apmēram ik pēc 4-6 stundām ir vajadzīgs atlaisties vismaz uz stundu. Varu jums droši apgalvot, ka tiklīdz būšu ticis vaļa no muguras sāpēm, atgriezīšos Latvijā. Esmu psiholoģiski un morāli noguris būt projām no mājam. Lai kā arī būs, gribu atgriezties Latvijā, un nākotnē ceru attālināti administrēt mājas lapu. Līdz ar to ceru, ka spēšu nodrošināt savu iztiku un dzīvošanu mājas.» Pēc 18 sāpju gadiem Naurim ir parādījusies cerība. Palīdzēsim Naurim veikt viņam tik svarīgo operāciju, kas var atbrīvot viņu no neciešamajām sāpēm! «Nespēju vairs visu dienu aktīvi darboties un strādāt, nevaru mācīties nevis tāpēc, ka negribētu vai ka grūta galva, bet tamdēļ, ka pēc nosēdētam divām stundām asaras tek pašas no sevis. Tas nomāc iekšēji, jo esmu vēl pietiekami jauns un spēcīgs, lai daudz ko izdarītu, apgūtu un palīdzētu citiem cilvēkiem», saka pats Nauris. Kopsumma, ko nepieciešams savākt, ir 8300 mārciņas vai 10000 eiro. Plašāk par Naura dzīvi un cīņu ar slimību var lasīt viņa mājas lapā www.naurisgutmanis.lv. n ABN

pāriem. Rūpējam līdzi savas Jāņu zāles, pīsim kopā lielāko Jāņu vainagu. Mūs priecēs arī deju kolektīvi, bērnu ansamblis, lugas un teātra izrādes ar Jāņu tematiku, ko būs sarūpējuši radošie latvieši no dažādām Anglijas pilsētām. Radošā darbnīca bērniem kopā ar «Daugavas Vanagu» Lesteres nodaļas aktīvajiem latviešiem. Sportiskās aktivitātes lieliem un maziem piedāvās «Autopulks» no Volverhamptonas. Tirgotāji priecēs ar dažādiem latviešu labumiem un siltu ēdienu Jāņu tirdziņā, kā arī ar latviešu alu bārā. Lielā Jāņu ugunskura iedegšana un apdziedāšana. Un ilgi gaidītā nakts balle līdz rītausmai. Dāmas un kungi, uzstāsies arī kavermūzikas virtuozi, dzīvā grupa – «Mazie Rakari» ar vecām un jaunām, visiem zināmām latviešu dziesmām, pēcāk notiks dejas līdz rītam kopā ar «Bērzes Strazdiem». Svētdien, būs iespēja palikt un izbaudīt skaisto «Mūsmāju» dabu, paspēlēt volejbolu vai vienkārši pacept gaļu līdz pat vakaram. Tiekamies visi Lielākajos Līgo svētkos ārpus Latvijas «Mūsmājas 2014». Ieejas maksa pasākumā 15 GBP. 5 GBP par telti, bērniem līdz 15 gadiem ieeja brīva. Vairāk informācijas pie Strazdu Veras 07703611883 un www.strazdi. co.uk. n

Rekvizīti (ar norādi Naurim Gūtmanim.) Fonds “Ziedot” Reģ. Nr 40008078226 Adrese: Krišjāņa Barona iela 59/61, Rīga, LV-1001, Latvija Konti ziedojumiem: SWEDBANK: bankas kods: HABALV22 konta nr: LV95HABA0551006150241 SEB: bankas kods: UNLALV2X konta nr: LV86UNLA0050014286045 NORDEA: bankas kods: NDEALV2X konta nr: LV19NDEA0000082343510 CITADELE: bankas kods: PARXLV22 konta nr: LV64PARX0012713470002 (LVL), konta nr: LV91PARX0012713470001 (EUR, USD) NORVIK BANKA: bankas kods: LATBLV22 konta nr.LV42LATB0002010114928 DNB BANKA: bankas kods: RIKOLV2X konta nr. LV53RIKO0002013321645

Ziedot.lv par ziedojumiem neietur nekādu komisijas vai starpniecības maksu. Visa ziedotā nauda 100% apmērā nonāk paredzētajam mērķim. Ziedot.lv administratīvās izmaksas netiek segtas no Jūsu ziedojumiem.

17


ABN

MŪZIKA

Maijs / 2014

Ivo Fominam ar grupu atkal izdodas iepriecināt Lielbritānijas latviešus

18

Foto: Bērzes Strazdi

L

aikrakstu ABN populārais Liepājas roka dziedātājs un latviešu rokmūzikas klasiķis Ivo Fomins ar saviem grupas biedriem - ģitāristu Robertu Dinteru, bundzinieku Ēriku Hanzovski un basģitāristu Arti Balodi aizvadītajā mēnesī sastapa vērienīgāko ballīšu un koncertu rīkotāju Lielbritānijas latviešiem - «Bērzes Strazdu» mājās, jeb tā saucamajā «strazdu būrī» Korbijas pilsētā. Mūziķi no Liepājas bija ieradušies Anglijā, lai atkal priecētu tautiešus ārzemēs ar savu jaunāko koncertprogrammu «Putni bez spārniem» akustiskajā izpildījumā, kuru veido Ivo Fomina pēdējā laika aktuālākās dziesmas, kā arī dziesmas no «Melnās Princeses» un dueta Fomins&Kleins laikiem. Sirsnīgā un ļoti draudzīgā saruna par Ivo Fomina daiļradi ar Liepājas rokmūziķiem izvērtās arī pārdomās par Latviju un būšanu svešatnē, par mājām un no tām aizbraukušajiem, par dzimtenes mīlestību, par latvisko un to īpašo sajūtu, ko šeit esot, glabājam dvēselē nacionālo svētku priekšvakarā. ABN: Kuru reizi jau varam sveikt Ivo Fominu un viņa grupu Lielbritānijā? Ivo Fomins: Ja mani atmiņa neviļ, tad šī ir piektā reize ar koncertiem. Ir bijuši katram arī savi individuāli braucieni pie draugiem vai atpūsties. Pirmo reizi latviešus ārzemēs ar savu mūziku iepriecinājām, dodoties, protams, uz Īriju, kur šajā sastāvā vēl esam viesojušies divas reizes. Pirms tam Īrijā vairākas reizes esmu bijis ar duetu «Fomins un Kleins». Tad iznāk tā, ka Anglijā esam... (visi grupas dalībnieki sāk skaitīt) tomēr, redz kā... sanāk, ka septītā reize. Pēdējā reizē viesojāmies Skotijā, Edinburgā uz 18. novembra svētkiem. ABN: Kā aizsākās šie vieskoncerti tautiešiem ārzemēs? Kāpēc, ņemot vērā iespaidīgo koncertu grafiku Latvijā, nekad neatsakāt šāda veida vizītes un koncertus latviešiem svešatnē? Roberts Dinters: Es domāju, ka galvenais iemesls ir tas, ka, ja Latvijā mūsu darbs mums ir ļoti patīkams, tad šeit tas tiek arī apvienots arī pabūšanu jaunās vietās, kurās neesam bijuši. Latvijā tās vietas, kur neesam uzstājušies, kļūst arvien mazāk un mazāk. Šeit to plašumu ir krietni daudz vairāk. Tas varbūt būtu pirmais, savā veidā - egoistiskais iemesls. Otrs iemesls – kāpēc, lai mēs atteiktu koncertu jebkur? Mēs spēlējam savu mūziku, un, ja kāds grib mūs kaut kur dzirdēt, vēl jo vairāk, ja tie ir mūsu tautieši, tad kāpēc, lai mēs atteiktu? Ēriks Hanzovskis: Trešais iemesls varētu būt arī interese par to, kā jums te iet, jo ir tiešām interesanti dzirdēt, piemēram, stāstus par to, kā šeit ir

Te mēs zinām, pie kā esam atbraukuši, te mums ir konkrēts klausītājs, kurš zina, ka atbraukuši savējie, un mēs viņiem spēlēsim radušās mūzikas grupas no diviem atbraukušiem draugiem, kuri šeit satikās. Viss ir – mūzika ir, koncerti ir, un viss notiek, bet ar tādu latvisko garu, ka mēs pat laikam nobālam jūsu priekšā. Roberts Dinters: Jā, vai jūs arī paši saprotat, cik esat ļoti dažādi, jo katru reizi, kad atbraucam, publika dažādās vietās ir tik ļoti daudzveidīga. Tie cilvēki, kas šeit ir atbraukuši no Latvijas, arī ir ļoti dažādi, tāpat kā tās kopienas, kas mūs uzņem. ABN: Vai patiesi viesošanās reizēs tas ir tik spilgti jūtams un pamanāms? Roberts Dinters: Jā, jo vienmēr pēc koncertiem kaut kā ir sanācis, ka cilvēki nāk parunāties, izstāstīt, kā viņiem šeit klājas, uzprasīt, kā mums iet Latvijā, kas jauns. Protams, viņi to lielākoties zina no saviem tuviniekiem, tomēr varbūt sarunas pēc vai kādu citu iemeslu dēļ šādas sarunas pēc koncerta notiek. Nav tā, ka tikko nospēlējam koncertu, izkūpam debesīs, parasti aprunājamies ar cilvēkiem. Piemēram, Ivo, Tu jau pats koncerta laikā komunicē, turklāt šeit koncerti ir mazliet mīļāki un intīmāki nekā Latvijā. Latvijā mums ir lielāka skatuve, uz kuras uzkāpjam un nobliežam.

ABN: To nevar noliegt, ka šeit Jūs sagaida kaut kā savādāk, kā īpašos viesus, jo latviešu mākslinieku vieskoncerti te nenotiek katru otro dienu. Ivo Fomins: Tieši tā, tāpēc mums ir īpašs prieks šeit atbraukt un parādīt to, kas mūsu mūzikā ir radies, kas mums ir jauns. Izstāstīt dažnedažādos atgadījumus iz dzīves, jo jebkuram cilvēkam, kurš ir atnācis uz to koncertu, interesē Tava personiskā dzīve, ko tu ēd, ko dari...(smejas) Un šie koncerti šeit ir īstā vieta, kur to darīt - mēs visu izstāstām, neesam noslēgušies sevī. Tāpēc cilvēkiem ir diezgan interesanti atnākt un paklausīties mūziku un personiskās dzīves stāstus, pieredzi. ABN: Vai ir kāds no saskaitītajiem septiņiem koncertiem Lielbritānijā tā īpašāk iespiedies atmiņā? Roberts Dinters: Katrs koncerts un uzstāšanās ir izcēlusies ar kaut ko savu, jo kā es jau teicu, publika ir ļoti dažāda un katrai publikai ir savs uzņemšanas veids, kurš ikreizi citā vietā kardināli atšķiras. Taču tas ir burvīgi! Katru reizi braucot, gatavojamies pārsteigumam: kā tad būs šoreiz? Tas nav tā, kā mums ir, piemēram, braucot uz Rīgu uzstāties, kur zinām – mums tur būs kafija un

ūdens, kuru padzersim, paspēlēsim un brauksim mājās. Taču uz šejieni braucot, ceļojums vienmēr ir izvērties par patīkamu pārsteigumu, un tieši tāpēc šīs sajūtas paši izvēlamies gūt arvien vairāk un vairāk. ABN: Ar ko priecēsiet publiku Korbijā? Ivo Fomins: Mēs noteikti metīsim kūleņus un taisīsim salto, rāpsimies pa virvi un šovakar nedziedāsim nemaz. Dziedās publika, un mēs būsim tikai žūrija (smejas). Ja nopietni, protams, esam sagatavojuši labākās dziesmas, kā arī būs daudzi pirmatskaņojumi. Parādīšu savu muzikālo daiļradi, izvedīšu klausītāju sava veida radošā muzikālā ceļojumā cauri manai karjerai – kādas dziesmas esmu dziedājis, ar kādiem māksliniekiem esmu kāpis uz vienas skatuves, kādu mūziku agrāk esmu spēlējis un kādu spēlēju tagad. Roberts Dinters: Tas ir ļoti interesanti, jo Latvijā šobrīd notiek Fomina un grupas akustiskā tūre «Putni bez spārniem». Tā kā šajos vieskoncertos atmosfēra ir mazliet intīmākā, tāda veida koncerti ir unikāli, jo mēs mēģināsim apvienot roka smagnējumu ar intimitāti. Latvijā mums tas īsti tādā kombinācijā diez vai notiktu, tāpēc tur intimitāti cenšamies uzburt ar akustiskajiem instrumentiem un skaņām. Taču tā kā šeit cilvēki ir savādāki, mēs varam mēģināt intimitāti dabūt tajā bliezienā. Tas arī varētu būt tas īpašais, ko vismaz šovakar mēģināsim darīt un neesam darījuši Latvijā - skrējienu cauri laikam un atskatu uz Ivo daiļradi plus to visu pasniegt muzikāli diezgan agresīvi, ekspresīvi, tai pat laikā intīmi un personiski. Ēriks Hanzovskis: Te mēs zinām, pie kā esam atbraukuši, te mums ir konkrēts klausītājs, kurš zina, ka atbrau-

kuši savējie, un mēs viņiem spēlēsim. Ar dažiem jau esam iepazinušies, uzzinājuši, kā viņiem te klājas, varētu teikt, jau ir nodibinājušās sava veida attiecības ar klausītāju, un no tā arī radīsies intimitāte. Mēs arī zinām, ka koncertā nebūs nedz 1000, nedz 500 cilvēku. Piemēram, ja Latvijā Ivo vēlētos stāstīt par savu suni vai kaķi uz lielās skatuves arēnā, tas viss izklausītos diezgan jocīgi. Tāpēc tieši šeit parādās akustiskā koncerta elementi, kad atmosfēra ir mierīgāka, sirsnīgāka un intīmāka. ABN Kura dziesma jums uzreiz nāk prātā saistībā ar dzimtenes mīlestību un latviskumu? Ivo Fomins: «Dzimis Latvijai», tas laikam ir vienbalsīgi, kura ir ļoti patriotiska dziesma, turklāt ar dziļu tekstu. ABN: Ko jums nozīmē 4. maija svētki, un vai tos svināt? Ēriks Hanzovskis: Protams, man personiski ir tā, ka ļoti lepojos ar Latvijas sasniegumiem, un Triju Zvaigžņu ordenis ir obligāti jāpiešķir par sasniegumiem dzimtenes labā, piemēram, ir vairāki uzņēmēji un uzņēmumi, kas to ir pelnījuši. Roberts Dinters: Kā kosmopolīts, es varētu dzīvot jebkur, esmu to daudzas reizes mūžā apsvēris, bet varu teikt vienu – Latvija, loģiski domājot, ir labākā vieta, kur dzīvot – te ir perfekts klimats, viss ir kārtībā, pašiem ir tikai jāstrādā, jādara. Jārunā ir par pozitīvo, kuru mēs ikdienā palaižam garām. ABN: Uz šīs pozitīvās koncentrēšanās nots, kad 4. maija vai 18. novembra svētki kalpo par sava veida stimulu atcerēties, un atgādinājumu, ka lai arī aizbraukuši, tomēr mīlam savu tēvzemi, kāds būtu jūsu novēlējums latviešiem ārzemēs? Ivo Fomins: Es varu pateikt tikai to, ka «Latviets esmu, latviets būšu, Latviets mūžam palikšu, Un par savu tēvu zemi Savu galvu nolikšu.». Roberts Dinters: Nekad to neaizmirst un mīlēt, atcerēties savu dzimteni, nepazaudēt šo sajūtu, vienalga, kur tu arī būtu - Anglijā, Amerikā vai Francijā. Lai paliek tā sajūta, kaut arī neesi mājās. Skaidrs ir arī tas, ka mēs droši vien nevaram vairs aizvilkt visus atpakaļ uz Latviju. Ēriks Hanzovskis: Piebildīšu, ka galvenais ieguvums no tā, ka esam šeit atbraukuši, šobrīd ir tāds - mēs daudz vairāk varam izprast Jūs – aizbraukušos, turklāt ieraudzīt no Jūsu skatu punkta mūsu Latviju. Uz vietas tur dzīvojot ir savādākas sajūtas, svētku dienas ir jaukas, notiek pasākumi un atzīmēšana, bet tas nav tik īpaši, un šķiet pa īstam tā vairs neiedziļināmies lietas būtībā, kā cilvēki šeit esot. Tāpēc paldies, ka uzaicinājāt. n Pilnu interviju ar Ivo Fominu un grupu var lasīt portālā www.anglobalticnews.co.uk. www.anglobalticnews.co.uk


ABN

Maijs / 2014

KULTŪRA&IZKLAIDE Afiša KINO

MŪZIKA

Skandalozākā latviešu ballīte atgriežas FESTIVĀLS

Braitonas festivāls Braitonas festivāls, kas mākslas svētkos vieno teātri, mūziku, deju, literatūru, vizuālās mākslas, kino un cirku, šogad norisināsies jau 48 gadu pēc kārtas. Braitonas festivāls notiek triju nedēļu garumā katru gadu, un izsenis lepojas ar laikmetīgu un drosmīgu programmu, pulcējot māksliniekus no visas Lielbritānijas un visas pasaules. 2014. gada festivālā īpaši godināts tiks unikālais britu horeogrāfs un komponists Hofešs Šehters. n Fetivāls norisināsies no 3.-25. maijam. Vairāk info: http://brightonfestival.org/

Melnā burve Malefisenta / Maleficent Vēl nedzirdēts stāsts par slaveno ļaundari no klasiskās pasakas «Apburtā princese». Skaistā un jaunā Malefisenta dzīvo savā karaļvalstī, līdz kādu dienu tās harmoniju izjauc iebrucēju karaspēks. Malefisenta kļūst par karaļvalsts brīvības dedzīgāko aizstāvi, taču piedzīvo nodevību, kas viņas sirdi pārvērš akmenī. Iespēja atriebties pienāk brīdī, kad karalim piedzimst meitiņa Aurora, kurai Malefisenta uzliek lāstu. Bērnam augot, viņa saprot, ka Aurora ir ne tikai ceļš uz mieru karaļvalstī, iespējams, arī uz pašas Malefisentas laimi. n Filma kinoteātros Lielbritānijā skatāma no 28. maija. Biļetes un sīkāku informāciju var meklēt interneta vietnē: http://www.cineworld.co.uk Pompeji/ Pompeii Vizuāli iespaidīgās, episkās drāmas «Pompeji» režisors ir Pols V.S. Andersons («Nezūdošais ļaunums», «Trīs musketieri», «Svešais pret Plēsoņu»), scenāriju rakstījuši filmu «Betmens uz mūžu», «Gosforda parks» un «Šerloks Holmss» veidotāji, bet titullomās ir populārā seriāla «Troņu spēles» zvaigzne Kits Haringtons, Emīlija Brauninga («Aizliegtais paņēmiens»), Kīfers Sazerlends («24 stundas»), Kerija Anna Mosa («Matrikss») un citi. Filmas darbība risinās mūsu ēras 79. gadā. Pompeji ir plaukstoša romiešu pilsēta Vezuva kalna pakājē, taču kādu dienu piedzīvo vienu no baisākajām dabas katastrofām cilvēces vēsturē, kad sākas tuvumā esošā vulkāna izvirdums. Uz šā apokaliptiskā fona risinās mīlas stāsts un izmisīga cīņa par izdzīvošanu. Vergs Milons, kurš kļuvis par neuzveicamu gladiatoru, apņēmies no trakojošās stihijas izglābt mīļoto meiteni Kasiju – turīga tirgotāja meitu, kura pret pašas gribu saderināta ar negodīgu romiešu senatoru. n Filma kinoteātros Lielbritānijā skatāma no 2. maija. Biļetes un sīkāku informāciju var meklēt interneta vietnē: http://www.cineworld.co.uk www.anglobalticnews.co.uk

IZSTĀDE

Izstāde «Žana - Pola Gotjē modes pasaule» No 9. aprīļa Londonā beidzot aplūkojama franču skandalozā modes dizainera Žana-Pola Gotjē retrospekcija «Žana - Pola Gotjē modes pasaule», kas savu pasaules tūri uzsāka 2012. gadā Montreālā, pēcāk piestājot Dallasā, Sanfrancisko, Stokholmā, Madridē un Roterdamā, visur izpelnoties lielu sajūsmu. Pats dizainers šo izstādi drīzāk dēvē par radošu multimediālu objektu, nevis retrospekciju. Kopumā izstādē skatāmi vairāk kā 140 tērpi, tostarp arī filmu un koncertu kostīmi. To vidū aplūkojama arī Madonnas ikoniskā konusveida korsete 1990. gada «Blonde Ambition» tūrei. n Izstāde aplūkojama līdz 17. augustam, «Barbican» centrā. Vairāk info: www.barbican.org.uk Kāzu kleitas 1775 – 2014 No 3. maija Viktorijas un Alberta muzejā

Ar

Cēsu Fonokluba svētību, ar grupas «Transleiteris» karstajiem sveicieniem un ar «Bērzes Strazdu» oriģinalitāti, ar pilnu jaudu atgriežas pagājušā gada pieprasītākā un skandalozākā ballīte - «Treniņtērpu ballīte2». Tauta treniņtērpos? Iespējams, ka tikai tas mums trūkst pilnai laimei esot šeit, tālu prom no mājām un centrāltirgus... Sarosās visi strīpaino treniņtērpu, klasisko siksniņkurpju un sēmušku mīļotāji! Ballītes norises vieta - Igauņu nams Lesterē, kur mēs pavadīsim laiku jautrā un atraktīvā kompānijā kopā ar «Bērzes Strazdiem».

Dejosim, grauzīsim saulespuķu sēklas, dzersim latviešu aliņu, ēdīsim šašliku un izvērtēsim labāko tērpu īpašniekus veco labo «Ruki v Verh» dziesmu pavadījumā. Pasākuma laikā būs iespēja piedalīties loterijā, galvenā balva - neaizmirstams brauciens pa Lesteri ar Bembi, ķerot vēju, mušas vai smukas meitenes! Esi stilīgs! Atver skapi un parocies dziļāk, noteikti atradīsi savas strīpainās treniņbikses, pasit padusē savu 3310 Nokia un rullē savu Bembi uz strelku pie reālajiem pacančikiem! Tiekamies ballītē! n ABN

«Treniņtērpu ballīte2» 17. maijā Igauņu nams Lestere Ieeja: ar dresscode £5, bez dresscode £10 Vairāk info pie Strazdu Veras (07703611883) www.strazdi.co.uk, berzesstrazdi@inbox.lv

Londonā būs aplūkojama grandioza kāzu tērpu vēsturiskā retrospekcija. Tajā būs iespējams iepazīt kāzu tērpu vēsturisko attīstību vairāk nekā divsimts gadu garumā, kā arī aplūkot tādu slavenu modes dizaineru kā Džons Galjāno, Kristians Lakruā, Vivjenas Vestvudas, Veras Vonas darinājumus, kurus savā īpašajā dienā nēsāja tādas slavenības kā Dita fon Tīsa precoties ar Merilinu Mensonu un Gvena Stefani, kļūstot par Gevina Rosdeila sievu. n Izstāde Viktorijas un Alberta muzejā Londonā būs aplūkojama līdz pat 2015. gada martam. Vairāk informācijas par izstādi: www.vam.ac.uk

19


ABN

KULTŪRA&IZKLAIDE

Maijs / 2014

Latviešu režisora īsfilma «Eksperts» kļūst par interneta hitu Foto: no Laura Beinerta personiskā arhīva

L

atviešu scenārista un režisora Laura Beinerta (1984) jaunākais darbs – septiņas minūtes garais ironiski satīriskais skečs «The Expert» («Eksperts») – mēneša laikā ir ieguvis vairāk nekā sešus miljonus skatījumu video vietnē «Youtube», turklāt ar atsaucīgo skatītāju palīdzību tas ir subtitrēts vairāk nekā trīsdesmit valodās, tostarp arī latviešu. Skečs ir uzņemts pēc krievu blogera Alekseja Berezina stāsta «Sapulce» motīviem. Tajā atainota divu biznesa kompāniju sapulce, kurā klients sava zīmola atpazīstamībai vēlas pasūtināt projektu: septiņas sarkanas līnijas, dažas no tām zaļas vai caurspīdīgas, turklāt visas – savā starpā perpendikulāras. Šīs absurdās prasības tiek apspriestas visnotaļ nopietni, kas situāciju vērš gan smieklīgu, gan reizē skumju. Galvenais varonis, kas uzaicināts kā eksperts un klienta izvirzīto vēlmju īstenotājs, tikai pamazām sāk saprast spēles noteikumus, starp kuriem galvenais – neapstrīdamais beznesa likums «klientam vienmēr ir taisnība» – ir labi pazīstams vairumam nozares pārstāvju. To apliecina arī daudzos komentāros paustā atziņa, ka šī absurdā situācija ir līdz sāpēm pazīstama, jo neskaitāmi projekti tiek plānoti tieši šādā veidā.

Scenārists un režisors Lauris Beinerts (centrā)

Laura iepriekšējais darbs – komēdija «Is This Free?» – pagājušajā gadā ieguva galveno balvu īsfilmu festivālā Londonā, kā arī Izcilības balvu un skatītāju simpātiju balvu starptautiskā festivālā «Euroshorts» Gdaņskā, Polijā. ABN uz sarunu par īsfilmas tapšanu aicināja pašu režisoru. ABN: Kāda ir jūsu darba tapšanas vēsture?

Lauris Beinerts: Pirms apmēram gada es noskatījos īsfilmu «Profesionāļi», kas šķita sižetiski ļoti interesanta. Sāku pētīt un atklāju, ka tā ir uzņemta pēc Alekseja Berezina stāsta «Sapulce» (turklāt, tobrīd tā jau bija trešā ekranizācija). Pats stāsts man šķita vienkārši ģeniāls, tāpēc sazinājos ar Alekseju, un viņš deva man atļauju pēc viņa darba motīviem uzņemt angļu versiju.

Vēlāk Aleksejs man izstāstīja, ka šo stāstu ir uzrakstījis divās stundās – uzreiz pēc tam, kad pats bija piedalījies līdzīgā sapulcē. Tas man šķiet vienkārši fenomenāli, ka var tā – piesēsties un tik īsā laikā kodolīgi uzrakstīt perfektu darbu. Apmēram mēnesi strādāju pie scenārija. Pirmā versija bija domāta skatuvei. Esmu sapratis, ka tas ir ļoti labs veids, kā pārbaudīt, vai materiāls darbojas. Ir svarīgi sajust zāles reakciju, īpaši, ja tā ir komēdija. Skatuves pārbaudi «Eksperts» izturēja veiksmīgi, publikas reakcija bija ļoti, ļoti laba. Tad es vēl nedaudz piekoriģēju scenāriju ekrāna versijai, un pagājušās vasaras vidū vienā dienā mēs to visu uzfilmējām. Biju plānojis visu pabeigt vasaras nogalē, taču tobrīd sāku strādāt pilna laika darbu vienā no Londonas reklāmas studijām, tāpēc pēcapstrāde ievilkās. Kad beidzot šī gada martā filmu pabeidzu, tad, ne uz ko īpaši necerot, ieliku to video vietnē «Youtube» un nosūtīju linku aktieriem un mūsu filmu grupai. Tas arī viss. ABN: Kādas ir sajūtas par milzīgo skatītāju interesi? Lauris Beinerts: Biju cerējis, ka manu darbu noskatīsies ne tikai draugi, bet varbūt arī vēl kāds ārpus mana paziņu loka. Kad ieraudzīju, ka tai ir jau vairāk nekā 10 tūkstoši skatījumu,

biju patīkami pārsteigts. Tad sekoja 100 tūkstoši, pēc tam 1 miljons, un tad jau sajūta bija vienkārši sirreāla. Negaidīti un, ko tur slēpt, patīkami bija arī tas, cik daudzi cilvēki filmu iesaka noskatīties draugiem, kā arī tūkstoši pozitīvo atsauksmju. Par spīti tam, ka filma ir 7 minūtes gara, kas internetam ir samērā daudz. ABN: Kā varat komentēt skatītāju atsauces uz to, ka jūsu skečs ir pirms trim gadiem Krievijā uzņemtās īsfilmas rimeiks, plaģiāts? Lauris Beinerts: Stāsts, ko Aleksejs uzrakstīja pirms trim gadiem, ir ekranizēts, ieskaitot manu filmu, jau četras reizes. Skumji, ka cilvēki tā vietā, lai vērtētu pašu darbu, mēģina meklēt, kur piekasīties, nemaz neiedziļinoties lietas būtībā. Bet kā jau teicu, prieks par lielāko daļu komentāru, kas filmu slavē gan par tās aktualitāti, gan arī par aktieru darbu, kas manuprāt tiešām ir lielisks. ABN: Kādi ir Jūsu nākotnes radošie plāni kino jomā? Lauris Beinerts: Tā kā patlaban strādāju pilna laika darbu, daudzi radošie projekti ir nedaudz iekavējušies, bet esmu uzrakstījis divus scenārijus īsfilmām (abas trilleri), kam pašlaik meklēju finansējumu, un noteikti plānoju arī turpināt uzņemt komiskus skečus internetam. n

«Titanfall» turpina iekarot Lielbritānijas videospēļu tirgu

«Xbox One» jaunā videospēle «Titanfall» ir atstājusi tieši tādu iespaidu kā «EA» un «Microsoft» cerēja – vienas nedēļas laikā, martā, «Xbox One» konsoļu pārdošanas apmēri palielinājās par 96%.Šopavasar «Titanfall» jau ir pārdots divreiz vairāk kopijās, nekā «FIFA 14», kas līdz šim bija šī gada pārdotākā spēle

20

Publicitātes foto

Cik

bieži jums videospēlēs ir nācies izdzirdēt vārdu «roboti»? Varu derēt, ka pēdējā laikā samērā reti. Jo pēdējā laika videospēļu projekti, kuros dominēja milzu dzelzs mašīnas, ir uz vienroča pirāta rokas pirkstiem saskaitāmi. Par sava veida «svaigu elpu» šajā lauciņā kļuvusi spēle – «Titanfall», kura triecientempā iekaro spēlmaņu auditoriju šeit uz salas, Lielbritānijā, un nav ko slēpt - spēle apbur no pirmā pieskāriena un acu mirkļa. Sākotnēji pat nav iespējams pateikt, ka šo projektu izstrādājuši «Call of Duty» radītāji. No tās pāri palikusi tikai dinamika un svaigs, spīdošs metāls kaujas mašīnās. Jā, jā, es saku, ka spēlē ir iespējams pārvietoties gan horizontāli, gan vertikāli, šauties debesīs ar džetpaku un nosēsties uz sveša titāna, sabojāt to un pamatīgi smejoties laisties prom, šķiļot dzirksteles ienaidnieka frontē. Bet pagaidi – tev taču ir pašam savs robots.

Milzu metāla gabals nokrīt no debesīm, tu to sagatavo kaujai, un haoss var sākties. Pēc kāda brīža spēlētājs saka «Viss, mazliet paspēlēju, un pietiks», bet, paskatoties pulkstenī,

ar šausmām saproti, ka tikai tagad esi sācis spēlēt, bet pagājušas jau sešas stundas, taču spēlēt tev nebūt nav apnicis. Toreiz, vēl 2007. gadā, «Respawn Entertainment» izstrādātāji ra-

dīja «Call of Duty: Modern Warfare», kas aizrāva spēlmaņus ar savu multipleijeru, kas, savukārt, radīja augsni sērijas attīstībai un lieliskai peļņai, ko ir grūti noliegt. Taču nu ir notikusi triumfāla atgriešanās – spēle «Titanfall» – jauns solis žanra attīstībā. Milzu kareivju robotu armija dodas kaujas laukā, spindz lodes, kaujas laukā čīkst metāls, un planēta tādu kauju vel nav pieredzējusi – tā varētu domāt ikkatrs, kurš pirmo reizi izdzird par videospēli «Titanfall». Tomēr viss ir daudz prozaiskāk, kaujas 6 pret 6 brīžiem pat šķiet smieklīgas salīdzinājumā ar šī brīža «Battlefield 4» mērogiem, un nekādas spēles dizaina viltības nav spējīgas to glābt. Taču iekarojot pirmo ēku un triumfējot pār pirmo titānu, jūsu domas mainīsies. Šajā spēlē dominē uztveres vieglums, proti, nav stundām ilgi internetā jāmeklē varoņa profils un vadlīnijas. Pirmo reizi spēlējot, kaujās, protams, pirmās vietas uzreiz neie-

ņemsiet, bet meistarība nāk ar laiku. Spēlē «Titanfall» ir atrodamas dažādas interesantas opcijas, kuras neietekmē spēles līdzsvaru, bet piešķir tai daudzveidību. Viena no tām ir iespēja uz brīdi kļūt neredzamam, vai arī īpašā akrobātika, ar kuru ir iespējams veikt visdažādākos trikus. Pie tam, «Titanfall» nav izvirzījusi mērķi kļūt par labāku spēli, kā patiesībā ir. Spēle ir līdzsvarota, ar izstrādātu mehāniku un loģisku, ar savu sižeta līniju un uzdevumiem. «Titanfall», manuprāt, ir lieliska spēle, kurā, protams, var atrast daudz trūkumu: vienotas komandas principu, fizisko modeļu vecmodīgumu, kas vārda tiešajā nozīme neļauj visu «iznīcināt uz vella paraušanu un līksmot pār ienaidnieka drupām». Tomēr šajā gadījumā vajadzētu pievērt acis un nesabiezināt krāsas. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šī videospēle kļūs par kaut kā liela un, neapšaubāmi, jauna sākumu.n Artjoms Rindins www.anglobalticnews.co.uk


ABN

Maijs / 2014

SPORTS

Treneris no Latvijas Mansfīldā nodibina karate grupu Andrejs Kozlovs Lielbritānijā ieradās 2006. gada martā, lai nokārtotu nākamo eksāmenu pie skolotāja Lī Smita (Leigh Smith). Liktenīgā kārtā, izvēloties palikt uz dzīvi šeit, viņa sapnis bija - vēlāk nodibināt karatē grupu Mansfīldas pilsētā, kad vien tas būs iespējams

jau ierasts, laikraksta ABN lappusēs mēs savus lasītājus informējam par daudzveidīgajām tautiešu aktivitātēm Apvienotajā Karalistē visdažādākajās dzīves un interešu sfērās. Izņēmums nav arī sports, tāpēc šoreiz iepazīstinām ar karatē treneri Andreju Kozlovu no Mansfīldas.

www.anglobalticnews.co.uk

Info

dzīvē nemaz pat nedomāju nodarboties ar sportu, kur nu vēl ar karatē. Tas notika tālajā 1997. gadā, kad es ar sievu, staigājot pa veikaliem Cēsīs, kādā skatlogā ieraudzīju reklāmu karatē nodarbībām bez vecuma ierobežojuma. Nolēmām savu meitu Ingu ievirzīt šajā sporta veidā. Ingai tolaik bija astoņi gadi. Uz sporta zāli un nodarbībām vedām meitu, bet tad sievai radās ideja, ka arī man vajadzētu sportot kopā ar meitu. Pamēģināju, sāka patikt, un tā arī viss aizgāja. ABN: Pastāstiet tiem, kuri nezina, kas īsti ir karatē un Shotokan karatē. Andrejs Kozlovs: Karatē ir austrumu cīņas māksla. Pats vārds «karatē» vēl 20. gadsimta 30.gados tika rakstīts ar hieroglifiem: pirmais heroglifs lasāms kā «kara» un nozīmē «Ķīna», un «Te» «roka». Tulkojumā tas varētu skanēt kā «ķīniešu kaujas māksla». Sākotnēji šis sporta veids tika dēvēts par «Okinawa - te». Vēlāk tika pārdēvēts par «kara-te». Tomēr visprecīzāk šis

Andrejs Kozlovs Kvalificēts treneris, 3Dana līmenis, sertifikāts (melnā josta ) Oasis Health Club, Mansfield. Ceturtdienās 19:45 - 21:15 Piektdienās 19:00 - 20:30 Tālr. 07882858817 andrejskozlovs@inbox. lv. http://www.draugiem.lv/ group/18518535/saxon-karategb-mansfieldas-karate-grupa/

Foto: No personīgā arhīva

ABN: Andrej, cik ilgi jau dzīvojat Lielbritānijā? Vai te ir vieglāk uzsākt savu darbību? Viss bija vienkārši vai bija tomēr arī jācīnās? Andrejs Kozlovs: Lielbritānijā dzīvoju jau astoņus gadus. Ja salīdzinām Latviju ar Lielbritāniju, tad neapšaubāmi abās valstīs atradīsies savi plusi un mīnusi. Patiesībā, vienmēr šķiet labāk tur, kur mēs neesam. Es jūtos labi tur, kur esmu. Arī Latvijā man nebija slikti. Man bija pamatdarbs, vakaros devos pie skolniekiem uz sporta zāli. Lielbritānijā dzīvot var arī labi, ja ir pastāvīgs darbs. Lai uzsāktu svešā valstī kaut ko savu, jebkurā gadījumā ir jabūt kādai pamatbāzei. Es nevarētu šeit, tikko atlidojis no Latvijas, kliegt visiem - «sveiki, esmu treneris, nāciet pie manis trenēties karatē». Valstij, kurā ierodies, ir tevi jāiepazīst - kas tu esi, ar ko nodarbojies un kāda tam visam reputācija un profesionālais segums, kas Lielbritānijā patiešam ir svarīgi. Cīnoties un realizējot savu ideju – sapni, bija pamatīgi jāpacīnās. Pirmkārt, svarīga bija valoda, kurā komunicēt ar saviem audzēkņiem un klientiem. ABN: Kā Jūs kļuvāt par treneri Lielbritānijā? Andrejs Kozlovs: Par to, ka esmu Lielbritānijā uzsācis trenera karjeru, gribu pateikties savam vadošajam instruktoram Lī Smitam, pie kura eksaminējos jau no pašiem karatē pirmssākumiem 1997. gadā. Kad es skolotāju uzmeklēju Mančesterā, viņš nopriecājās un, zinot manu labo trenera reputāciju Latvijā, tūlīt pat piedāvāja kļūt par treneri šeit. Veselu gadu es mācījos, gatavojos tam visam. Turpināju sportot, divas reizes mēnesī braukāju no Mansfīldas uz Litlboro (Littleborough) un Mančesteru uz nodarbībām un kursiem. Tikai valodas zināšanu nebija. ABN: Kāpēc Jūs izvēlējāties tieši šo sporta veidu, nevis kādu citu? Andrejs Kozlovs: Tas notika diezgan sen atpakaļ. Patiesībā, es savā

Andrejs Kozlovs (no kreisās) kopā ar vadošo instruktoru Lī Smitu (Leigh Smith) un viņa audzēkņi

vārds tulkojams kā «ķīniešu roka» vai «tukša roka». Ar laiku šī cīņas māksla sadalījās vairākos stilos, proti: Šitorju, Godžju-rju, Vado-rju un Šotokan. Vārds «Šoto» bija Funakoši, karate pamatlicēja - dzejnieka pseidonīms, un apzīmēja zāli, kurā notika Funakoši vadītie treniņi. 1939.gadā tā tika nosaukta viņa pseidonīma vārdā «Shotokan». Tā arī radās karatē stils - Shotokan karatē. ABN: Vai bija nepieciešami vēl kādi papildus kursi vai apmācības, lai apmācītu skolniekus? Andrejs Kozlovs: Jā, bija jānokārto licence, apdrošināšana un, protams, jāuzlabo valodas prasmes, lai varētu

brīvi runāt ar skolniekiem. Audzēkņi parasti ir no dažādām valstīm. Tāpēc valodas prasmes ir ļoti svarīgas. ABN: Pērn oktobrī tika dibināta jauna Saxon Karatē grupa Mansfīldā. Pastāstiet vairāk par grupu un saviem audzēkņiem. Andrejs Kozlovs: Patreiz Mansfīldas karatē grupā trenējas ap 13 audzēkņu no Latvijas, Polijas un Angli-

tikai pilnveidojamies un kļūstam labāki. Bieži sievietes kautrējas no šī sporta veida. Iespējams, ka kautrējās no saviem partneriem. Jā, nenoliedzami, vīrieši ir fiziski spēcīgāki, bet mācoties karatē, arī sieviete var sasniegt to pašu līmeni un dažreiz pat augstāku kā vīrietis, jo vīrietis domā ar dūri, bet sieviete - ar prātu. Un

jas. Nodarbības apmeklē bērni un pieaugušie. Tās notiek divas reizes nedēļā - ceturtdienās un piektdienās Mansfīldas «Oasis Health Club». ABN: Kādi ir grupas pirmie sasniegumi, un vai ir notikušas kādas sacensības? Andrejs Kozlovs: Kopš dibināšanas dienas sportisti jau ir paspējuši nokārtot pirmo eksāmenu. 15. februārī Litlboro notika arī pirmās sacensības. Grupā redzams liels progress. Nodarbības notiek angļu valodā. Pats svarīgākais pasākums Mansfīldā notika 22.februārī, kad vadošais instruktors Lī Smits ar komandu ieradās, lai prezentētu Saxon Karatē Mansfīldā. Notika dažādi paraugdemonstrējumi, treniņš visiem Saxon Karatē sportistiem. ABN: Vai ir kādi vecuma ierobežojumi grupas audzēkņiem? Andrejs Kozlovs: Tiek uzņemti bērni, jaunieši un pieaugušie. Minimālais vecums ir 5 gadi. Grupā ar visiem strādāju vienlaicīgi. Sadalu vingrinājumus pa grupām, nav nekādu problēmu vienlaicīgi darboties ar visām vecuma grupām. Esmu pietiekoši kompetents treneris, un savu darbu izdaru godam. Ja jautājat, cik ilgi būtu jāmācās karatē, tad varu teikt, ka karatē apmācība nebeidzas nekad. Tas turpinās līdz sirmam vecumam. Karatē apgūstot, ar katru gadu vairak un vairāk pieslīpējot kustības, mēs

karatē cīņas māksla visumā balstās uz prātu, domāšanu un garīgo pasauli. Mani personīgie mērķi, nodibinot Lielbritānijā karatē klubu, ir organizēt un veicināt Shotokan Tradicionālā karatē attīstību Lielbritānijā, attīstīt fizisko kultūru un sportu kā veselīga dzīves veida sastāvdaļu, kā arī veicināt cilvēku vispusīgu fizisko un garīgo attīstību. ABN: Vai pa šo laiku ir arī uzradušies kādi atbalstāji? Andrejs Kozlovs: Lielākoties par sponsoriem kļūst pašu bērnu vecāki. Nodibinot karatē grupu Mansfīldā, pat nebiju domājis kādam lūgt palīdzību, baidos saņemt atbildi sorry un negribu vilties, kaut gan, ja arī uzrastos kāds atbalsts, visvairāk jau priecātos paši skolnieki. Līdz šim Lielbritānijā ar audzēkņiem esmu strādājis bez ienākumiem, lai cik neticami tas varētu šķist citiem. Zāles īre maksā dārgi, lai sagatavotu reklāmas, krāsa printerim arī maksā naudu, ir arī savi degvielas izdevumi, braucot uz semināriem kā grupas trenerim, utt. Tomēr, ja kāds pieteiktos par sponsoru vai atbalstītāju, es būtu ļoti priecīgs. ABN: Vai ir kādi papildus nākotnes plāni? Andrejs Kozlovs: Protams. Ja atrastos sadarbības partneri, atbalstītāji vai sponsori, es ļoti gribētu noorganizēt bērnu un pieaugušo sporta nometni, piemēram, «Straumēnos». n

21


ABN

KULTŪRA&IZKLAIDE

Maijs / 2014

Iespaidīgajā Stounlejas pārbūvēto auto šovā piedalās arī latviešu autoražotāji No

Informācija

4. līdz 5.maijam Stounlejas (Stounleigh) «Kit Car», kas ir pasaulē lielākā komplekta auto izstāde un piedāvā skatītājiem unikālu iespēju vienuviet apskatīt vairāk pārbūvēto auto, nekā jebkur citur uz planētas, piedalās arī latviešu autoražotāju komanda. Komplekta mašīna jeb tā saucamais «Kit Car», kas pazīstama arī kā komponenšu automašīna, ir automobilis un rezerves daļu kopums, ko ražotājs parasti pārdod, bet pircējs pēc tam automašīnu saliek kopā pats. Komplekta auto definīcija parasti norāda uz to, ka ražotājs konstruē vairākus viena auto komplektus, kurus pēc tam pārdod. To nevajadzētu jaukt ar «rokām ražotiem auto» vai «īpašiem» automobiļiem, kurus indivīdi parasti no mazākajām detaļām saliek paši. Stounlejas pārbūvēto automašīnu izstādē maijā interesentiem ir iespēja satikt ražotājus un redzēt lieliskus auto no visiem industrijas lielākajiem dalībniekiem. Stounlejas plašajā izstāžu halles kompleksā jūs atradīsiet simtiem stendu, kuros tiek pārdots viss, kas auto ražotājam nepiecie-

Stounlejas pārbūvēto auto izstāde 4.-5. maijs Izstādes durvis būs atvērtas no plkst.9:30 līdz 17:00 Info:

http://www.nationalkitcarshow.co.uk/

šams, sākot ar skrūvēm, beidzot ar motoriem. Ārpus Stounlejas 5 izstāžu hallēm jūs atradīsiet 400 klubu stendu un vairāk, nekā 4000 privātpersonām piederošu komplektu auto – jūs noteikti atradīsiet klubu, kuru atbalstīt!

Krustvārdu mīkla 1

2

3

4

5

6

7

9

8

Arī Latvija šogad izstādē varēs lepoties ar savu stendu un tur ražotajām klasiskajām mašīnām. Auto šovā pēc ekspertu domām par gada mašīnas titulu sacentīsies arī SIA «First Choice» un divpusējā sadarbības partnera «Lamberti Classic Cars» rūpnīcā Baus-

kā tapušās un ar rokām būvētās britu sporta retro mašīnas «Austin Healey» kopija. Sirsnīgi par «ipsīti» dēvētais, sešdesmito gadu sporta mašīnas reprodukcijas modelis ir Latvijas auto būves uzņēmuma vadītāju un klu-

Sadarbībā ar krustvārdu mīklu žurnālu «Prāta dzirnas» Latvijā

5. Daudzu Ž. Simenona darbu varonis komisārs … 6. Pilsēta Daugavpils rajonā. 7. Pa to laiku. 14. Dziļjūras zona. 15. 1928. gadā pilsētas tiesības piešķir … 16. F. Molnāra luga. 17. Divpusējas pieturzīmes vai matemātiskas zīmes. 18. Dziedzeru izstrādāta viela cilvēka vai dzīvnieku organismā. 19. Kādam mērķim piešķirt naudu. 20. Senajā Romā – pretoru, tiesnešu palīgi. 22.

10 11

12 13

15

16

14

17

18

21

19

20

24 25

1

26 27

28

9

29

30 33

34

36

31

22

12

P

35 37

«PrātaDzirnas» abonēt varat šeit: www.pratadzirnas.lv

40

tadors Meksikas izlaupītājs. 36. Maija … (1957), latviešu aktrise. 37. Paralīze. 38. Viens no Franču revolūcijas principiem. 39. Kārlis … (1917), režisors, teātra vēsturnieks, rakstnieks. 40. V. Nabokova autobiogrāfisks romāns “Citi …” 41. Anderss … zviedru astronoms (1701–1744). Stateniski. 1. Filma pēc V. Lāča romāna “Vecā jūrnieku …” 2. T.M. Rīda romāns “Jātnieks bez …” 3. Henrijs … (1863– 1933), angļu automobiļu būvniecības pionieris. 4. Aspazijas luga “Zaudētās …”

15

R

20

41

Līmeniski 3. Viena no debespusēm. 8. B. Pasternaka darbs “Doktors …” 9. G. Janovska romāns “Kur … vieta” 10. Pilnīgi pārtraukt, neturpināt kādu darbību, stāvokli. 11. Doku Ata stāsts “Mans … rīts” 12. Izkususi vulkānisko iežu masa. 13. Atpazīt. 15. 1900. gada 24. decembrī Redžinalds Fesend-

A

32

38 39

Nīderlandiešu brīvības cīnītājs (1522– 1568). 25. Liekulis tikumībā, reliģijā. 28. Liriski vai dramatiski vokāli skaņdarbi solistam ar orķestra pavadījumu. 29. … Jēkabs (1858–1929)[ latviešu rakstnieks. 31. Naudas vienības Mauritānijā. 32. Tenisa spēles piederums. 34. Nākamie aiz uzvarētājiem. 35. Kaņepju sviests.

n

(Atrisinājums nākamajā numurā!)

Marta numurā publicētās krustvārdu mīklas atrisinājums

22

23

ba jaunais konceptuālais projekts. «Austin Healey 3000» piedzīvojis pamatīgu modernizāciju, ieguvis jaunu dizainu un kļuvis platāks, garāks un drošāks, kā arī ticis pie ādas salona«, ABN stāsta SIA «First Choice» uzņēmuma vadītājs Edgars Podnieks. Latviešu auto ražotāji arī nosaka, ka ar jauno mašīnas prototipu ir izvirzīti ambiciozi, bet tai pat laikā drosmīgi mērķi, kā eksporta uzņēmumam iekarot Lielbritānijas tirgu. Nopietnās investīcijas auto ražošanā ļaušot radīt 36 šīs mašīnas gadā, turklāt interese par Latvijā veidoto auto modeli ir jau izteikta no Dubaijas un Krievijas. n ABN

ens radioviļņos pārraida … 18. Štats Brazīlijas austrumdaļā. 21. 1952. gadā Anglijas tronī kāpj … II. 23. Pārmērīgi žēloties, gausties. 24. Dārgakmens – dzidrs, koši zaļš berils. 26. Likuma noteiktā kārtībā atņemt īpašumu. 27. Čehova luga “Trīs …” 30. Pagasta centrs Līvānu novadā. 33. Spāņu konkis-

A

S P O R T I S T S

28

C B A U 34 G R L 43 G A I 46 Ē D E 31

2

3

C Ā Z I E D N R A E T I M N S 16 S E S L 18 I 21 V A R S M T 26 K A T A R T B U S K A S 35 36 Ē K S E 41 O U N D R S O N E L V E I S S

4

5

Ķ P 10 I S P I K 11 R P P 13 B U L T A J A R I E T N I S Ī 22 23 K U B L S A A E 27 S E Š I T 29 K M F 32 A P I Ņ I L 37 38 R O T I K A E E R 44 D O N J A Ī E V 47 S S P Ā R I T

6

7

8

S S B T O T I E Ā E A 14 D Z I MT I G R 17 L A S I 19 B K 24 25 A P S Ē S L T E A K E S 30 N R P 33 S T I B A S S 39 40 I D R A 42 K O U 45 L I B I D O U Z Ķ E M MĒ I S T

S A S T

S S O T

www.anglobalticnews.co.uk


ABN

Maijs / 2014

AtpŪTA

JOKI

Horoskopi maijam

Sadarbībā ar ASTRONET.LV “Sertificēta astrologa konsultācijas klātienē un caur Skype” Auns Aizvien izjutīsi iekšēju spriedzi, vēlmi darboties un realizēt visdažādākās pārmaiņas. Kaut enerģijas būs daudz, centieties to izlietot praktiskām nodarbēm, akcentu liekot uz iekavētu projektu realizēšanu. Ja nepieciešams, šajā mēnesī varat pārtraukt sen ieilgušas attiecības, kā arī izrādīt ne pārāk diplomātisko Auna zīmes dabu. Veiksme sekos tiem, kuri meklēs iespēju atrast līdzsvaru starp savām vēlmēm un sabiedrības vajadzībām. Vērsis Maija mēneša pašā sākumā izjutīsiet vēlmi pievērsties garīgām vērtībām, filozofijai. Iespējams, ka pavasaris nesīs arī iemīlēšanās priekus, jo būsiet atvērti romantikai, dzīves baudīšanai. Īpašu akcentu vēlams likt uz mākslas baudīšanu, jo šis periods ir piemērots teātra vai kino apmeklējumam, jaunu galeriju atvēršanai. Pēc kārtīgas romantikas baudīšanas būsiet gatavi pievērsties dzīves praktiskajai pusei. Šeit lieti iederēsies sarunas par finansēm, materiālām vērtībām, kā arī jaunu zināšanu ieguve tirgus jomā. Dvīņi Skatot kopumā, šajā pavasara periodā Jūsu prāts būs pragmatisks un tendēts uz ikdienišķu jautājumu risināšanu. Kaut esat gaisa zīmes stihijas pārstāvji, šajā mēnesī spēsiet nolaisties uz zemes un pievērsties kam praktiskākam, reālākam. Kā ierasts, izjutīsiet vēlmi komunicēt ar visiem un visur – dariet to, bet atcerieties, ka Jūsu svarīgums var nebūt tik liels, kā pašiem šķiet! Šis ir arī piemērots laiks nelielu finanšu investīciju veikšanai, kā arī sarunām par un ap naudu, dažāda veida darījumiem. Vēzis Būs jāmeklē balanss starp mājām, ģimeni, attiecībām, darbu un savu vēlmju piepildījumu. Kaut lielākais spriedzes laiks ir aiz muguras, aizvien variet izjust diskomfortu, emociju svārstīgumu un vēlmi paraudāt kādam uz pleca. Šajā periodā vēlams nesasteigt lēmumus saistībā ar mājokli un ģimeni, kā arī izvairieties no darba maiņas. Šis mēnesis nav arī īpaši piemērots jaunu biznesa aktivitāšu uzsākšanai, ja vien neesat gatavi Napoleona cienīgām biznesa batālijām. www.anglobalticnews.co.uk

Lauva Maija pirmajā pusē vēlams pievērsties visām dzīves praktiskajām pusēm, akcentu liekot uz materiālu vērtību radīšanu. Ierastā vēlme pēc varas un «paspīdēšanas» citu priekšā tiks realizēta caur vērtslietu iegādi, vai palīdzības sniegšanu vājāk situētajiem. Daži veiksmīgākie zīmes pārstāvji/pārstāves maija pirmajā pusē spēs no-slēgt svarīgus darījumus. Maija otrajā pusē prātā iezagsies vieglums un vēlme pēc kā gaisīga, netverama. Šeit lieliski iederēsies viegla pavasara iemīlēšanās, sarunas par un ap literatūru, mākslu un, protams, arī pastaigas piepilsētas parkos. Jaunava Ar sev raksturīgo sīkumaino un visnotaļ praktisko dabu centīsieties apgūt ko jaunu un vēl neizmantotu, tāpēc maijs ir īpaši piemērots laiks mācībām un praktisku iemaņu apguvei. Aktivizēsies arī transporta jautājumi, un daudzi no garāžas izvilks ziemā noputējušos spēkratus. Šis ir arī īpaši piemērots laiks komunikācijai ar kaimiņiem, brāļiem un māsām, tāpēc nekautrējaties un uzsāciet pavasara grila sezonu, organizējiet ballītes. Aktīvākie zīmes pārstāvji/pārstāves veiks revīziju savos e-pastos, kā arī atjaunos komunikāciju ar sen aizmirstiem draugiem, sadarbības partneriem. Svari Turpināsiet izjust izteiktu iekšējo spriedzi, kā arī diskomfortu daudzās dzīves jomās. Brīžiem uzplaiksnīs vēlme aktīvi darboties, bet brīžiem – vēlme grimt apātijā un nostalģijā. Ja darbosieties pēc ierastā scenārija, rezultāts paliks nemainīgs. Ir pienācis laiks kaut ko mainīt, ieņemt stingrāku pozīciju, kā arī aizstāvēt savas intereses. Īpaši svarīgi tas var būt attiecību jomā, kurā varbūt ir iezadzies neliels haoss, kā arī nenoteiktība. Aktīvākie zīmes pārstāvji var negaidīti iemīlēties. Ja tā notiks, jūtas būs izteikti spēcīgas, kā arī attiecību norises gaita būs neprognozējama.

reālajām vajadzībām. Iespējamas konfliktsituācijas ar cilvēkiem, kuri izrāda iniciatīvu un gatavību rīkoties konkrētu mērķu sasniegšanai. Skorpiona zīme asociējas arī ar seksualitāti, tāpēc šajā periodā Jūs varat izjust pastiprinātu spriedzi šajā sfērā. Iespējams, ka intīmās dzīves realizācija nesniegs plānot baudījumu, vai gluži pretēji - tā intensificēsies, kļūs nedaudz nekontrolējama. Strēlnieks Ar ierasto optimismu zīmēsiet nākotnes plānus un mēģināsiet pierunāt pārējos pasmaidīt, saskatīt dzīves gaišākās krāsas. Īpaša uzmanība tiks veltīta ģimenei, mājoklim, dzimtenei. Šo jēdzienu ietvaros var būt lielākas vai mazākas izmaiņas, kustība un zināmā mērā arī spriedze. Šajā mēnesī nevajadzētu pieņemt aktīvus lēmumus saistībā ar nekustamo īpašumu, kā arī ceļošanu. Iespējami strīdi arī ar vecākiem, ģimenes locekļiem. Vienā vārdā: «Lēnāk pār tiltu!» Pozitīvā ziņa – šis mēnesis ir piemērots mājokļa remontam, nelielām, bet kardinālām pārmaiņām, kā arī attiecību saraušanai ar pagātnes grēciņiem. Mežāzis Kaut esat pragmatiskas zīmes pārstāvji, varat izjust vēlmi pieņemt nepārdomātus un impulsīvus lēmumus. Šajos brīžos aizskaitiet līdz desmit, lēni ievelciet plaušās gaisu un nedaudz nogaidiet, jo kļūdas gadījumā sekas būs jūtamas ilgtermiņā. Aktīvi diskutēsiet par varas pārdales jautājumiem, mēģināsiet identificēt savus plusus un mīnusus. Bet, ja esat par sevi pārliecināti, tad šajā mēnesī varat

droši mainīt savu darba stilu, mainīt darbavietu, vai kā citādi iespaidot savu sociālo statusu. Ūdensvīrs Vēlme pēc pārmaiņām, kaut kā jauna un vēl nebijuša liks Jūsu sirdīm pukstēt straujāk, kā arī meklēt aizvien jaunus izaicinājumus. Kā ierasts, meklēsiet atbildes internetā, vai kā citādi izmantosiet modernās tehnoloģijas. Arī radošums sitīs augstu vilni, dzims trakas idejas, kuras vēlēsieties mērķtiecīgi realizēt. Bet pagaidiet, īstais laiks vēl nav pienācis – pierakstiet tās, bet aktīvas darbības atlieciet uz vasaras sākumu vai tās beigām. Iespējams, ka šis mēnesis nesīs izmaiņas arī mīlas lietās, jo visumā valdošā spriedze liks meklēt aizvien jaunus mīlestības izpausmes veidus. Zivis Skatot prognozes periodu kopumā, noskaņojums būs visnotaļ labs, un vairums zīmes pārstāvju jutīsies komfortabli, droši. Iespējamas lielākas vai mazākas izmaiņas mājās, ģimenē, tāpēc šo periodu var izmantot mājokļa remontam, dažādu mājas projektu realizācijai. Ja izjūtat iekšēju spriedzi, tad rodiet iespēju aktīvi izteikt, izrādīt savas emocijas. Vēlams arī atturēties no agresīva viedokļa paušanas, kā arī nostāšanās opozīcijā varu turošiem cilvēkiem. Arī alkohola lietošana šobrīd nav vēlama. n Jānis Bēniķis j.benikis@gmail.com, skype:j.benikis, www.astronet.lv

Latvietis Lielbritānijā ieiet veikalā un grib nopirkt vistu, bet aizmirsis, kā to sauc angliski. Ilgi stāv, skatās uz veikala plauktiem, kamēr pārdevēja neiztur: - How can I help you? Latvietis ar pirkstu parāda uz olu: - His mother, please! Letiņš, kā jau katru pavasari, atkal dedzina kūlu. Iet garām angļu tūristi un jautā: - What’s that? Latvietis: - That’s kuul. Anglis jautā latvietim: - Cik jūs esat? - Pēc pēdējās tautas skaitīšanas datiem ap 2 miljoni! - Es saprotu - Anglijā jūs esat 2 miljoni, bet cik jūs esat Latvijā? Jaunā latvieša birojā ierodas trīs angļu biznesmeņi. Jaunais latvietis pasauc sekretāri un saka: - Tā, man vienu kafiju, un tiem angļu jefiņiem trīs tējas. Viens anglis ierunājas: - Diviem jefiņiem. Es esmu tikai tulks. Jaunajam krievam pieder sarkans uzvalks un 600. mersedess. Jaunajam čukčam pieder sarkanas ragavas un 600 ziemeļbriežu. Jaunajam latvietim pieder sarkana seja un 600 latu parāds par dzīvokli. Jaunais latvietis nopircis 600-to mersedesu ar stūri labajā pusē un dalās ar draugiem iespaidos: - Vispār jau mašīna kruta, vienīgi katru reizi, kad gribu nospļauties pa logu, trāpu sievai. Tikai latvietis var ar pilnu muti dziesmu nodziedāt. Īsts letiņš pat snikeru ēd ar skābiem kāpostiem. Prometejs uguni pirmajiem iedeva latviešiem - tāpēc katru pavasari to godina īpašā rituālā - dedzinot pērno zāli. Sensenos laikos igaunis sastrīdējās ar lietuvieti un, lai nebūtu vienam ar otru jāsatiekas, nolika pa vidu latvieti. Tā nu tas tur dzīvo vēl šobaldien. Latvietis ir spējīgs sakrāt jebko un jebkādā daudzumā. Latvietim nevajag melno jostu, viņam pietiek ar Lielvārdes jostu. n

Skorpions Līdzīgi kā citu zīmju pārstāvjiem, arī Jums būs jāizjūt debesjuma spriedze un tās radītās sekas. Iespējams, ka maija mēnesī būs jārisina dažāda veida krīzes, jāmeklē kompromisi starp savām vēlmēm un citu cilvēku

23


Maijs 2014 / Nr.5  
Read more
Read more
Similar to
Popular now
Just for you