ABN
REDAKTORES SLEJA
O
ficiāli vasara ir iestājusies gan Latvijā, gan Lielbritānijā, taču mums šeit, uz salas dzīvojošajiem, britu meteorologiem uzticēties par laika prognozi ir visai pagrūti - fakti ir kā uz delnas izlikti. Aiz loga visbiežāk līst lietus, var redzēt, kā cilvēki slēpjas zem lietussargiem un, iegrimuši pārdomās, steidzas katrs savā virzienā. Vasara Lielbritānijā šogad sākusies ar divas nedēļas ilgu lietu, kas bija turpinājums slapjākajam maijam pēdējo 47 gadu laikā.
ar vadības maiņu tas piedzīvoja būtiskas pārmaiņas savā darbībā un radošajā dzīvē. Man šis ir bijis ļoti dinamisks gads – brīžiem kā izturības skrējiens, brīžiem ar sajūtu, ka kāds vēlējās atprasīt iepriekšējos gados apgūtās zināšanas. Vai kopā ar saviem brīnišķīgajiem un brīžiem pašaizliedzīgajiem kolēģiem šo pārbaudi esmu izturējusi, varēšu pateikt rudens sākumā, kad atzīmēsim pārveidotā interneta portāla www.anglobalticnew.co.uk, bet gada beigās - atkalizdotā laikraksta ABN jaunā veidolā gada jubileju. Taču šis nav bijis tikai «lielo eksāmenu» laiks ABN redakcijas dzīvē, tas ir bijis arī neparasts un izzinošs ceļojums kopā ar jums visiem, latviešu kopienu šeit, Lielbritānijā – vēstniecību, biedrībām, skoliņām, deju un koru kolektīviem, uzņēmējiem, interešu grupām un vienkārši aktīviem latviešiem. Palūkojoties uz šo gadu no malas, es izjūtu patīkamu mieru. ABN ir bijis priecīgs būt par daļu no jūsu pieredzes laikā un ģeogrāfiskajā atrašanās vietā. Tāpēc ABN arī jaunajā laikraksta numurā turpina informēt par aizvadītām un gaidāmām latviešu aktivitātēm uz salas, turpina runāt par pirmajā numurā akcentēto
Lai jums līksma līgošana kopā ar saviem mīļajiem, draugiem un labiem paziņām vai ar latviešu kopienu svešumā, un, protams, ar lielāko laikrakstu latviešu valodā Lielbritānijā – «Anglo Baltic News»! Kaut arī vasara no mums pagaidām izvairās, un tikai jūnija vidū laika apstākļi solās uzlaboties, ikvienam latvietim sirdī tā ir iestājusies līdz ar «vislatviskākā» mēneša pienākšanu, kad tiek svinēti vieni no populārākajiem latviešu svētkiem. Jāņi un Līgo ir latviešu gadskārtas svētki, ko svinam vasaras saulgriežos, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena, un tie ir arī laikraksta ABN jūnija numura galvenā caurvijtēma. Īpaši vēlamies vērst mūsu lasītāju uzmanību uz šogad notiekošajiem lielākajiem un vērienīgākajiem Jāņiem «Daugavas Vanagu» tikko pārdotajā Koventrijas īpašumā «Mūsmājas». Tā ir bijusi latviešu pulcēšanās vieta jau 60 gadus, un, ja šim gadam ir jākļūst par pēdējo, tad šī būs lieliska iespēja mums visiem latviskā atmosfērā līgot trīs dienas. Līgo svētki un jūnija mēnesis ir sava veida atskaites punkts arī ABN redakcijai un kolektīvam, jo tieši pirms gada, līdz
2
reemigrācijas tēmu, stāstīt par mums - uzņēmīgiem tautiešiem šeit uz salas, par notiekošo un svarīgo gan mājās, gan šā brīža mītnes zemē - par mums Lielbritānijā! Es Līgo svētkus vienmēr esmu sagaidījusi un svinējusi kopā ar savu ģimeni, labiem draugiem un paziņām, ar pļavu ziedu un ozolu vainagiem, meijām, papardēm, sieru, alu, pīrāgiem, plātsmaizēm un, protams, Jāņu ugunskuru. Līgo ir bijuši īpaši svētki kopš sevi atceros, bet domāju, ka daudziem, saulgriežus sagaidot svešatnē, par labākas vai savādākas dzīves uzsākšanu bieži sanāk maksāt ar skumjām sirdī par to, ka Līgo svētki šeit nekad nebūs tādi, kā esot mājās. Lai jums saulaina vasara un līksma līgošana kopā ar saviem mīļajiem, draugiem un labiem paziņām vai ar latviešu kopienu svešumā, un, protams, ar lielāko laikrakstu latviešu valodā Lielbritānijā – «Anglo Baltic News»! n Linda Burda
LASĪTĀJIEM Jāņu svinēšanā, līdzīgi kā dziedāšanas kultūrā, latviešiem grūti atrast konkurentus des svinību starptautiskajā programmā, un man ir liels prieks, ka mūsu valdība atbalstījusi Latvijas dalību 2018. gada Londonas grāmatu gadatirgū viesu valstu statusā kopā ar Lietuvu un Igauniju. Tā ir unikāla iespēja Latvijas simtgades svinību programmai pievienot starptautisko dimensiju, aktivizējot Baltijas valstu sadarbību un veicinot Latvijas un Lielbritānijas attiecības. Dalība Londonas grāmatu gadatirgū viesu valstu statusā paver plašas iespējas latviešu literatūras un grāmatniecības attīstībai un starptautiskas atpazīstamības veicināšanai, Latvijas valsts un kultūras zīmola veidošanai un jaunu sadarbības partneru iegūšanai.
Foto: Jānis Deinats
Foto: Agita Māliņa
Saulainu vasaru un latviski līksmu līgošanu novēlot
Jūnijs / 2014
T
Lai kur mēs katrs atrastos Līgo naktī, mēs esam latvieši. Vienlaikus mēs esam daļa no Eiropas, un rietumu tradīcijas ir nesaraujami ievijušās senajā latviešu dzīvesziņā
uvojas vieni no gada skaistākajiem svētkiem – vasaras saulgrieži un Jāņi, kuru svinēšanā, līdzīgi kā dziedāšanas kultūrā, latviešiem grūti atrast konkurentus. Šie svētki un to senās tradīcijas ir viens no visspilgtākajiem latviešu identitātes apliecinājumiem. Sajūta, uzliekot galvā smaržīgu trejdeviņu puķu vainagu vai sadziedoties pāri pakalniem, nav salīdzināma ne ar ko citu, un Līgo nakts rituāliem piemīt īpaša maģija. Lai kur mēs katrs atrastos Līgo naktī, mēs esam latvieši. Vienlaikus mēs esam daļa no Eiropas, un rietumu tradīcijas ir nesaraujami ievijušās senajā latviešu dzīvesziņā. Par to liecināja arī mana maija sākumā notikusī darba vizīte Londonā un tajā pārrunātās visai Eiropas kultūrai kopīgās prioritātes – radošuma, kultūras un mākslas ieguldījums ekonomikā un sociālo jautājumu risināšanā, kultūras pieejamība digitālajā laikmetā un intelektuālā īpašuma aizsardzība. Šīs vizītes ietvaros viesojāmies pie Lielbritānijas Kultūras, Komunikāciju un Radošo industriju ministra Eda Veizija. Pārrunājām jautājumus, kas skar radošo industriju attīstību, kam 2015. gadā Latvijas prezidentūras ES Padomē tiks pievērsta īpaša uzmanība, kā arī Latvijas un Lielbritānijas sadarbības iespējas kultūras jomā. Šobrīd sākam gatavošanos desmitgades nozīmīgākajiem svētkiem – Latvijas simtgades svinībām 2018. gadā. Lielbritānijai ir īpaša loma Latvijas valsts rašanās vēsturē – tā bija pirmā valsts, kas 1918. gadā atzina Latvijas neatkarību. Tāpēc ir svarīgi iesaistīt Lielbritāniju Latvijas simtga-
Vienlaikus tās ir arī iespējas Latvijas tūrismam un uzņēmējdarbībai, īpaši poligrāfijas jomas paplašināšanai. Londonā piedalījos arī 7. Baltijas simpozijā The Baltic Way, kura ietvaros norisinājās paneļdiskusijas par jautājumiem, kas skar Baltijas valstu nozīmi ES kontekstā. Simpozijā tika īpaši uzsvērta vienotas Eiropas ideja. Galvenās diskusijas raisījās par to, kā šī brīža ģeopolitiskie notikumi Ukrainas kontekstā ietekmē Baltijas valstu drošību, kā radošās industrijas var stiprināt savu kapacitāti un attīstīt starptautisko eksportspēju, kādi šķēršļi un nākotnes perspektīvas ir radošo industriju nozarei, kādi ir minoritāšu un migrācijas problēmjautājumi un to risinājumi Baltijas valstīs. Savā prezentācijā par radošo industriju nozīmi Baltijas valstu ekonomikas attīstībā iepazīstināju ar Latvijas pieredzi radošo industriju jomā un tās attīstības perspektīvu. Šai nozarei piemīt būtisks potenciāls ekonomikas izaugsmē, un nākotnē radošo industriju attīstība aizvien vairāk ietekmēs citas nozares, veidojot daudzveidīgu starpnozaru sinerģiju. Tāpēc ES dalībvalstīs ir būtiski aktīvi veidot radošo industriju kvartālus, piemēram, Latvijā tāds varētu būt Tabakas Fabrikas (TAB FAB) kvartāls. Tikāmies ar Latvijas vēstnieku Lielbritānijā V. E. Andri Teikmani, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā vadītāju Liliju Zobens-East un Latvijas diasporas pārstāvjiem. Pārrunājām Kultūras ministrijas prioritātes darbā ar diasporu, Lielbritānijā dzīvojošo latviešu tautas mākslas kopu iespējas plašāk iesaistīties Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku kus-
tībā, bērnu iespējas piedalīties vasaras nometnēs Latvijā, Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas rezonansi Lielbritānijā un informācijas pieejamību par Latvijas aktualitātēm. Šogad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Bet pēc Rīga 2014 sekos vēl viens Latvijai nozīmīgs gads – mūsu valsts prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Arī kultūrā nākamais gads būs ne mazāk bagāts. Ceru, ka latviešus no visas pasaules Latvijā atkal kopā savedīs mūsu tradīcijas: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Starptautiskais Folkloras festivāls «Baltica». n Dace Melbārde Latvijas Republikas kultūras ministre
Laikraksts latviešiem Apvienotajā Karalistē Iznāk kopš 2010. gada jūlija Izdevējs: Anglo Baltic News Mājas lapa internetā : www.anglobalticnews.co.uk Redaktore: Linda Burda (editor@anglobalticnews.co.uk) Korektore: Alise Rožukalne Dizains un makets: Modris Brasliņš (modris.bras@gmail.com) Redakcija: Evija Marinska (info@anglobalticnews.co.uk) Lote Lārmane lote.larmane@anglobalticnews.co.uk; Agnese Serkova agnese.serkova@anglobalticnews.co.uk Žurnālisti: Andris Ozoliņš (andris.luka@inbox.lv) Gunita Puciriusa (trikumag@inbox.lv) ABN Vecāku klubs: Jana Grieze (jana@anglobalticnews.co.uk) Reklāma un mārketings: reklama@anglobalticnews.co.uk marketing@anglobalticnews.co.uk Abonēšana: avize@anglobalticnews.co.uk Iespiests Iliffe Print Cambridge Ltd Winship Road Milton, Cambridge CB24 6PP Iznāk reizi mēnesī Metiens: 10 000 eksemplāri
©Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz Anglo Baltic News obligāta. Pārpublicēšana tikai ar rakstisku Anglo Baltic News atļauju
www.anglobalticnews.co.uk