Jūnijs 2014 / Nr.6

Laikraksts latviešiem Apvienotajā Karalistē / Newspaper for Latvians living in the UK

Anglo Baltic News

B E Z M A KS A S

Nr.6 /

www.anglobalticnews.co.uk

Jūnijs / 2014

Līgojam un svinam Jāņus!

NUMURĀ:

Vērienīgākās Jāņu svinības pēdējo reizi «Mūsmājās» KULTŪRA& IZKLAIDE

21

Mājup ar zināšanu klēpi Intervija ar Mareku Babrānu REEMIGRĀCIJA

8

Uzzīmē savu Latviju!

ABN

Ilustrācija: Modris Brasliņš

ABN veltītie bērnu zīmējumi Latviešu kultūras dienā Pīterboro

12

Informācija par svarīgiem notikumiem un latviešu aktivitātēm Lielbritānijā kopā ar lielāko laikrakstu latviešu valodā Apvienotajā Karalistē – «ANGLO BALTIC NEWS»!

Laikraksts ABN jebkurā pilsētā Lielbritānijā un vienmēr Tavā pasta kastītē! www.anglobalticnews.co.uk

Abonē ABN! Piedalies izlozē un laimē grāmatas latviešu valodā no apgāda «Kontinents»!

Laikraksta piegādes cena: par vienu numuru - Lielbritānijā 3.00 GBP, Latvijā 3.50 EUR; līdz gada beigām - Lielbritānijā 18.00 GBP, Latvijā 21.00 EUR Lai pasūtītu laikrakstu, nosūtiet savu pasta adresi, samaksājot “Paypal” kontā avize@ angloblaticnews.co.uk

1

ABN

REDAKTORES SLEJA

O

ficiāli vasara ir iestājusies gan Latvijā, gan Lielbritānijā, taču mums šeit, uz salas dzīvojošajiem, britu meteorologiem uzticēties par laika prognozi ir visai pagrūti - fakti ir kā uz delnas izlikti. Aiz loga visbiežāk līst lietus, var redzēt, kā cilvēki slēpjas zem lietussargiem un, iegrimuši pārdomās, steidzas katrs savā virzienā. Vasara Lielbritānijā šogad sākusies ar divas nedēļas ilgu lietu, kas bija turpinājums slapjākajam maijam pēdējo 47 gadu laikā.

ar vadības maiņu tas piedzīvoja būtiskas pārmaiņas savā darbībā un radošajā dzīvē. Man šis ir bijis ļoti dinamisks gads – brīžiem kā izturības skrējiens, brīžiem ar sajūtu, ka kāds vēlējās atprasīt iepriekšējos gados apgūtās zināšanas. Vai kopā ar saviem brīnišķīgajiem un brīžiem pašaizliedzīgajiem kolēģiem šo pārbaudi esmu izturējusi, varēšu pateikt rudens sākumā, kad atzīmēsim pārveidotā interneta portāla www.anglobalticnew.co.uk, bet gada beigās - atkalizdotā laikraksta ABN jaunā veidolā gada jubileju. Taču šis nav bijis tikai «lielo eksāmenu» laiks ABN redakcijas dzīvē, tas ir bijis arī neparasts un izzinošs ceļojums kopā ar jums visiem, latviešu kopienu šeit, Lielbritānijā – vēstniecību, biedrībām, skoliņām, deju un koru kolektīviem, uzņēmējiem, interešu grupām un vienkārši aktīviem latviešiem.

Palūkojoties uz šo gadu no malas, es izjūtu patīkamu mieru. ABN ir bijis priecīgs būt par daļu no jūsu pieredzes laikā un ģeogrāfiskajā atrašanās vietā. Tāpēc ABN arī jaunajā laikraksta numurā turpina informēt par aizvadītām un gaidāmām latviešu aktivitātēm uz salas, turpina runāt par pirmajā numurā akcentēto

Lai jums līksma līgošana kopā ar saviem mīļajiem, draugiem un labiem paziņām vai ar latviešu kopienu svešumā, un, protams, ar lielāko laikrakstu latviešu valodā Lielbritānijā – «Anglo Baltic News»!

Kaut arī vasara no mums pagaidām izvairās, un tikai jūnija vidū laika apstākļi solās uzlaboties, ikvienam latvietim sirdī tā ir iestājusies līdz ar «vislatviskākā» mēneša pienākšanu, kad tiek svinēti vieni no populārākajiem latviešu svētkiem.

Jāņi un Līgo ir latviešu gadskārtas svētki, ko svinam vasaras saulgriežos, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena, un tie ir arī laikraksta ABN jūnija numura galvenā caurvijtēma. Īpaši vēlamies vērst mūsu lasītāju uzmanību uz šogad notiekošajiem lielākajiem un vērienīgākajiem Jāņiem «Daugavas Vanagu» tikko pārdotajā Koventrijas īpašumā «Mūsmājas». Tā ir bijusi latviešu pulcēšanās vieta jau 60 gadus, un, ja šim gadam ir jākļūst par pēdējo, tad šī būs lieliska iespēja mums visiem latviskā atmosfērā līgot trīs dienas. Līgo svētki un jūnija mēnesis ir sava veida atskaites punkts arī ABN redakcijai un kolektīvam, jo tieši pirms gada, līdz

2

reemigrācijas tēmu, stāstīt par mums - uzņēmīgiem tautiešiem šeit uz salas, par notiekošo un svarīgo gan mājās, gan šā brīža mītnes zemē - par mums Lielbritānijā! Es Līgo svētkus vienmēr esmu sagaidījusi un svinējusi kopā ar savu ģimeni, labiem draugiem un paziņām, ar pļavu ziedu un ozolu vainagiem, meijām, papardēm, sieru, alu, pīrāgiem, plātsmaizēm un, protams, Jāņu ugunskuru. Līgo ir bijuši īpaši svētki kopš sevi atceros, bet domāju, ka daudziem, saulgriežus sagaidot svešatnē, par labākas vai savādākas dzīves uzsākšanu bieži sanāk maksāt ar skumjām sirdī par to, ka Līgo svētki šeit nekad nebūs tādi, kā esot mājās.

Lai jums saulaina vasara un līksma līgošana kopā ar saviem mīļajiem, draugiem un labiem paziņām vai ar latviešu kopienu svešumā, un, protams, ar lielāko laikrakstu latviešu valodā Lielbritānijā – «Anglo Baltic News»! n Linda Burda

LASĪTĀJIEM Jāņu svinēšanā, līdzīgi kā dziedāšanas kultūrā, latviešiem grūti atrast konkurentus des svinību starptautiskajā programmā, un man ir liels prieks, ka mūsu valdība atbalstījusi Latvijas dalību 2018. gada Londonas grāmatu gadatirgū viesu valstu statusā kopā ar Lietuvu un Igauniju. Tā ir unikāla iespēja Latvijas simtgades svinību programmai pievienot starptautisko dimensiju, aktivizējot Baltijas valstu sadarbību un veicinot Latvijas un Lielbritānijas attiecības. Dalība Londonas grāmatu gadatirgū viesu valstu statusā paver plašas iespējas latviešu literatūras un grāmatniecības attīstībai un starptautiskas atpazīstamības veicināšanai, Latvijas valsts un kultūras zīmola veidošanai un jaunu sadarbības partneru iegūšanai.

Foto: Jānis Deinats

Foto: Agita Māliņa

Saulainu vasaru un latviski līksmu līgošanu novēlot

Jūnijs / 2014

T

Lai kur mēs katrs atrastos Līgo naktī, mēs esam latvieši.

Vienlaikus mēs esam daļa no Eiropas, un rietumu tradīcijas ir nesaraujami ievijušās senajā latviešu dzīvesziņā

uvojas vieni no gada skaistākajiem svētkiem – vasaras saulgrieži un Jāņi, kuru svinēšanā, līdzīgi kā dziedāšanas kultūrā, latviešiem grūti atrast konkurentus. Šie svētki un to senās tradīcijas ir viens no visspilgtākajiem latviešu identitātes apliecinājumiem. Sajūta, uzliekot galvā smaržīgu trejdeviņu puķu vainagu vai sadziedoties pāri pakalniem, nav salīdzināma ne ar ko citu, un Līgo nakts rituāliem piemīt īpaša maģija.

Lai kur mēs katrs atrastos Līgo naktī, mēs esam latvieši. Vienlaikus mēs esam daļa no Eiropas, un rietumu tradīcijas ir nesaraujami ievijušās senajā latviešu dzīvesziņā. Par to liecināja arī mana maija sākumā notikusī darba vizīte Londonā un tajā pārrunātās visai Eiropas kultūrai kopīgās prioritātes – radošuma, kultūras un mākslas ieguldījums ekonomikā un sociālo jautājumu risināšanā, kultūras pieejamība digitālajā laikmetā un intelektuālā īpašuma aizsardzība. Šīs vizītes ietvaros viesojāmies pie Lielbritānijas Kultūras, Komunikāciju un Radošo industriju ministra Eda Veizija. Pārrunājām jautājumus, kas skar radošo industriju attīstību, kam 2015. gadā Latvijas prezidentūras ES Padomē tiks pievērsta īpaša uzmanība, kā arī Latvijas un Lielbritānijas sadarbības iespējas kultūras jomā. Šobrīd sākam gatavošanos desmitgades nozīmīgākajiem svētkiem – Latvijas simtgades svinībām 2018. gadā. Lielbritānijai ir īpaša loma Latvijas valsts rašanās vēsturē – tā bija pirmā valsts, kas 1918. gadā atzina Latvijas neatkarību. Tāpēc ir svarīgi iesaistīt Lielbritāniju Latvijas simtga-

Vienlaikus tās ir arī iespējas Latvijas tūrismam un uzņēmējdarbībai, īpaši poligrāfijas jomas paplašināšanai.

Londonā piedalījos arī 7. Baltijas simpozijā The Baltic Way, kura ietvaros norisinājās paneļdiskusijas par jautājumiem, kas skar Baltijas valstu nozīmi ES kontekstā. Simpozijā tika īpaši uzsvērta vienotas Eiropas ideja. Galvenās diskusijas raisījās par to, kā šī brīža ģeopolitiskie notikumi Ukrainas kontekstā ietekmē Baltijas valstu drošību, kā radošās industrijas var stiprināt savu kapacitāti un attīstīt starptautisko eksportspēju, kādi šķēršļi un nākotnes perspektīvas ir radošo industriju nozarei, kādi ir minoritāšu un migrācijas problēmjautājumi un to risinājumi Baltijas valstīs.

Savā prezentācijā par radošo industriju nozīmi Baltijas valstu ekonomikas attīstībā iepazīstināju ar Latvijas pieredzi radošo industriju jomā un tās attīstības perspektīvu. Šai nozarei piemīt būtisks potenciāls ekonomikas izaugsmē, un nākotnē radošo industriju attīstība aizvien vairāk ietekmēs citas nozares, veidojot daudzveidīgu starpnozaru sinerģiju. Tāpēc ES dalībvalstīs ir būtiski aktīvi veidot radošo industriju kvartālus, piemēram, Latvijā tāds varētu būt Tabakas Fabrikas (TAB FAB) kvartāls.

Tikāmies ar Latvijas vēstnieku Lielbritānijā V. E. Andri Teikmani, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā vadītāju Liliju Zobens-East un Latvijas diasporas pārstāvjiem. Pārrunājām Kultūras ministrijas prioritātes darbā ar diasporu, Lielbritānijā dzīvojošo latviešu tautas mākslas kopu iespējas plašāk iesaistīties Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku kus-

tībā, bērnu iespējas piedalīties vasaras nometnēs Latvijā, Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas rezonansi Lielbritānijā un informācijas pieejamību par Latvijas aktualitātēm. Šogad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Bet pēc Rīga 2014 sekos vēl viens Latvijai nozīmīgs gads – mūsu valsts prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Arī kultūrā nākamais gads būs ne mazāk bagāts.

Ceru, ka latviešus no visas pasaules Latvijā atkal kopā savedīs mūsu tradīcijas: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki un Starptautiskais Folkloras festivāls «Baltica». n Dace Melbārde Latvijas Republikas kultūras ministre

Laikraksts latviešiem Apvienotajā Karalistē Iznāk kopš 2010. gada jūlija Izdevējs: Anglo Baltic News Mājas lapa internetā : www.anglobalticnews.co.uk Redaktore: Linda Burda (editor@anglobalticnews.co.uk) Korektore: Alise Rožukalne Dizains un makets: Modris Brasliņš (modris.bras@gmail.com) Redakcija: Evija Marinska (info@anglobalticnews.co.uk) Lote Lārmane lote.larmane@anglobalticnews.co.uk; Agnese Serkova agnese.serkova@anglobalticnews.co.uk Žurnālisti: Andris Ozoliņš (andris.luka@inbox.lv) Gunita Puciriusa (trikumag@inbox.lv) ABN Vecāku klubs: Jana Grieze (jana@anglobalticnews.co.uk) Reklāma un mārketings: reklama@anglobalticnews.co.uk marketing@anglobalticnews.co.uk Abonēšana: avize@anglobalticnews.co.uk Iespiests Iliffe Print Cambridge Ltd Winship Road Milton, Cambridge CB24 6PP Iznāk reizi mēnesī Metiens: 10 000 eksemplāri

©Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz Anglo Baltic News obligāta.

Pārpublicēšana tikai ar rakstisku Anglo Baltic News atļauju

www.anglobalticnews.co.uk

ABN

Jūnijs / 2014

MĒS UZ SALAS

Labdarības akciju organizēšana – hobijs, kas sniedz milzīgu gandarījumu

Viena no «Giving for Latvia» (turpmāk tekstā: «GFL») dibinātājām - Daniela Utāne stāsta par labdarības organizāciju, un cik daudz gandarījuma brīvprātīgajiem sniedz GFL atbalstīšana

M

Pirms pāris gadiem pie manis vērsās draudzene ar ierosinājumu kāpēc ir uzsaukumi palīdzēt Āfrikas bērniem, pasākumi, lai vāktu ziedojumus Āzijas bērniem, bet ne Latvijas bērniem? Mums radās ideja sarīkot labdarības balli, taču māca neziņa, vai cilvēki no Latvijas ziedos daudzi paši atrodas Anglijā ne jau labas dzīves dēļ. Turklāt balvām izsolei vajadzēja meklēt labumus no Latvijas, dāvanu kartes. Riskējām, metām šaubas pie malas, atradām pulciņu domubiedru un visi ķērāmies pie darba. Bijām pārsteigti - 90% gadījumu, kad kādam ko lūdzām, cilvēki bija ļoti pretimnākoši.

Latvijā tajā laikā jau darbojās ducis krīzes centru - pašvaldības iestāžu, kur uz pāris nedēļām var apmesties bērni, jaunieši un māmiņas, kas cietuši no fiziskas un emocionālas vardarbības savā ģimenē. Krīzes centri saņem daļēju finansējumu no valsts, bet tas nesedz visas izmaksas, un tiem nākas knapināties vai meklēt atbalstītājus. Krīzes centros Latvijā katru gadu nonāk ap 2,5 tūkstoši bērnu! Tieši viņiem mēs vēlējāmies palīdzēt.

Kad pēc katras balles ir savākts zināms ziedojumu apjoms, mēs uzrunājam krīzes centrus un piedāvājam viņiem «dāvanu budžetu». Saņemot centru lūgumus, izvērtējam, vai izvēlētās lietas tiešām iepriecinās bērnus. Tad sazināmies ar ražotājiem un veikaliem, kas preces pārdod, ar mērķi «izkaulēt» papildu atlaides, tā, lai varam centriem iegādāties pēc iespējas vairāk. Pērn kļuvām par Lielbritānijā oficiāli reģistrētu labdarības organizāciju. Šāds statuss ļauj izmantot Lielbritānijā populāro «Gift Aid» prowww.anglobalticnews.co.uk

Vokāliste Tīna Gelnere, vēstnieks Andris Teikmanis, akordeoniste Ksenija Sidorova, šefpavārs Mārtiņš Rītiņš un un daži no balles organizatoriem, Inga Pikše, Andrejs Rītiņš un Daniela Utāne

Foto: no LaLondas arhīva

aija sākumā Londonā norisinājās «Giving for Latvia» organizēta distances labdarības izsole un labdarības balle ar mērķi vākt ziedojumus bērnu un jauno māmiņu krīzes centriem Latvijā. Pasākuma laikā ziedojumos tika savākti £3,700, kas nākamo nedēļu laikā tiks izlietoti, lai nopirktu 10 krīzes centriem Latvijā dāvanas – lietas, ko lūguši paši centru direktori krīzes iestāžu vides uzlabošanai un bērnu rehabilitācijas veicināšanai.

Labdarības izsoles nagla - koka šūpuļzirdziņš

grammu, kuras ietvaros HMRC labdarības organizācijai piemaksā par katru mārciņu, ko ziedojis Lielbritānijas nodokļu maksātājs. Tā ziedojumus vairojam vēl. Turklāt jau no paša sākuma apņēmāmies, ka administratīvajiem izdevumiem netērēsim ne santīma. Prāvajam pulciņam brīvpratīgo, kas palīdz ar balles organizēšanu un līdzekļu koordinēšanu, šī nodarbe ir hobijs, kas sniedz pozitivitāti un gandarījuma sajūtu. Un jāatzīst, ka balles organizēšanā brīvprātīgie ne tikai iegulda savu laiku un zināšanas, bet arī apgūst jaunas prasmes, piemēram, mārketingā, pārdošanā, un citas iemaņas, ko pēcāk var izmantot savā maizes darbā. Un, protams, organizatori savā starpā ļoti cieši sadraudzējas. Katru gadu balles atšķiras gan publikas, gan satura ziņā. Šogad balles organizēšanā atkal pieteicās jauni palīgi, un rezultāts bija patiesi negaidīts, skatot no dažādām šķautnēm.

Gribētos dalīties ar diviem fantas-

tiskiem stāstiņiem par šī gada maija balles izsoli. Viens no tiem ir par kādu īpašu koka šūpuļzirdziņu, otrs par Anglijā strādājošiem Latvijas amatniekiem, kas visai savdabīgā veidā vairoja ziedojumus GFL. Koka šūpuļzirdziņš, ko dāvināja Latvijas vēstniecība Lielbritānijā, bija mūsu izsoles nagla. Stāsts par zirdziņu iesākas šādi. Vēstniecībai bija divi koka šūpuļzirdziņi, paglabāti īpašām situācijām. Kad 2013. gadā piedzima princis Džordžs, vēstniecība vienu no zirdziņiem dāvināja Princim Viljamam un Ketrīnai Midltonei. Mūsu labdarības izsolei vēstniecība ziedoja otru zirdziņu (dubultnieku tam, ar ko, iespējams, spēlējas mazais princis). Vēstnieks šim sūpuļzirdziņam pat pievienoja sevis parakstītu pavadvēstuli. Ballē izsoles laikā divi sīvi solītāji vienojās par darījumu, ka katrs no viņiem ziedo lielo izsoles summu (tātad, GFL guvums ir dubults) ar nosacījumu, ka zirdziņš tiek nogādāts Latvijā uz kādu no krīzes centriem, lai ar to varētu

rotaļāties bērni. Īsts labdarības piemērs. Bet arī otrs stāsts ir neticams. Par Andreja Rītiņa mākslas darbu, kurā īpašā tehnikā bija apspēlēta Bītlu tēma, visvairāk solīja kāds vīrs ar nelatvisku vārdu un uzvārdu.

Mēs, balles organizatori, minējām, kāds gan viņam varētu būt sakars ar Latviju. Kad Andrejs šim vīram pēc balles nogādāja balvu, atklājās burvīga saikne. Vīrs, kuram ir vairāki būvniecības uzņēmumi Anglijā, jau vairākus gadus savos uzņēmumos nodarbina amatniekus no Latvijas.

Mūsu puiši viņu vienu vakaru krogā esot pierunājuši piedalīties distances labdarības izsolē. Tā viņš, iegūstot izsoles balvu, ziedoja GFL trīs ciparu summu. Latvijas amatnieku vārdus nezinām, bet domās sūtam viņiem milzīgu paldies par lielisko atbalstu.

Cilvēku situācijas ir dažādas, un ne katrs, kas vēlas palīdzēt Latvijas krīzes centriem, var ziedot naudiņu vai mums uzreiz uzticas. Mēs cenšamies iesaistīt visus laba vēlētājus. Katru gadu Londonā vācam mantiskos ziedojumus, bērnu un mammu drēbes, apavus un rotaļlietas, sporta inventāru. Šī gada februārī vien uz Latviju nosūtījām 730kg ziedojumu.

To bez maksas uz Latviju nogādāja «airBaltic». Kopumā kopš 2009. gada krīzes centriem Latvijā esam nosūtījuši gandrīz 3 tonnas mantisko ziedojumu un nopirkuši dāvanas par vairāk kā 15 tūkstošiem mārciņu.

Krīzes centri ir ārkārtīgi pateicīgi par katru mazumiņu. Viņu pateicības vārdi domāti visiem, kas vairāku gadu garumā atsaukušies uz mūsu aicinājumiem palīdzēt ar mantiskiem un naudiskiem ziedojumiem. Bet bieži centru vēstules arī atgādina, cik svarīgi ir turpināt šo aizsākto labdarības darbu. Pērn Talsu centrs mums rakstīja «Paldies atbalstītājiem Londonā! Pateicoties ziedotājiem, bērniem ir radusies iespēja pilnvērtīgāk un aktīvāk pavadīt brīvo laiku, daļa no bērniem pirmo reizi mācās spēlēt galda spēles».

Krīzes centri vienmēr priecājas par viesiem, kas viņus apciemo, bet bērniem palīdzēt var pat tad, ja esat simtiem kilometru attālumā.

Balles laikā viesiem minējām, ka centram «Rasas Pērles», kas atrodas Balvos, ļoti noderētu palīdzība ar Eiropas projektu rakstīšanu. Tie ir projekti, kur var pieteikties uz vairākiem tūkstošiem eiro centru labiekārtošanai un darbinieku apmācībai. Nu mums pieteikusies atbalstītāja, kura pārvalda angļu valodu, un pazīstama ar formālām procedūrām un dokumentāciju, un esam šī «distances brīvprātīgā» kontaktus nodevuši krīzes centram.

Mums ir vēl vairākas «distances

brīvprātīgo» vakances, kuras ceram aizpildīt: l palīdzība ar Eiropas Savienības finansējuma projektu rakstīšanu vairākiem centriem ārpus Rīgas; l pieredzes apmaiņas / apmaiņas braucienu organizēšana; l ārvalstu rehabilitācijas materiālu uzmeklēšana internetā, tulkošana uz latviešu valodu; l filantropijas kontaktu meklēšana starptautisko rotaļlietu, higiēnas preču un zāļu ražotājkompānijās, lai viņiem pārsūtītu Latvijas Bērnu Fonda sagatavotu lūgumu ziedot preces krīzes centriem.

Dzīvojot Anglijā, ar labdarības idejām sastopamies ik dienu – tie ir labdarības veikaliņi katrā sevi cienošā miestiņā un tā saucamie «fundraising» pasākumi, kad cilvēki pieņem izaicinājumu, piemēram, skrien maratonā un saviem draugiem lūdz par šīm pūlēm ziedot naudu kādam izvēlētam labdarības mērķim.

GFL misija ir iedzīvināt labdarības idejas to Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri dažādu apstākļu dēļ nonākuši Anglijā. Liels prieks, ka atsaucība ir tik milzīga.

Vēlreiz vēlamies pateikties šī gada labdarības balles atbalstītājiem: Latvijas vēstniecībai Lielbritānijā un Andra Teikmaņa kungam personīgi – restorānam «Vincents» un Mārtiņam Rītīņam personīgi – akordeonistei Ksenijai Sidorovai – vokālistei Tīna Gelnerei – gleznotājai Vinetai Kaulačai – māksliniekam un vakara vadītājam Andrejam Rītiņam – baristam Ingemāram Dzenim – fitnesa klubam «Vingro sev» un Ievai Kundziņai personīgi – «Daugavas Vanagu Fonda» Londonas nodaļai – «Daugavas Vanagu Fonda» Londonas nama viesnīcai – «Grange Hotel» – grupām «Prāta Vētra» un «Instrumenti» – saldumu ražotājam «Taste Caps» – «ameli. lv» rotas lietu meistarēm – skaistuma klīnikai «4.dimensija» – «Anglo Baltic News» – latviesiem.co.uk – Facebook grupai «LaLonda». n

Info «Giving for Latvia» atbalsta krīzes centrus Allažos, Balvos, Dobelē, Koknesē, Ogrē, Rīgā, Talsos, Valmierā un Zantē.

Sīkāka informācija: www.givingforlatvia.com Ziedojumiem: www.charitiestrust.org/charities/GivingForLatvia Fundraising: https://mydonate. bt.com/charities/givingforlatvia

3 3

ABN

MĒS UZ SALAS

Jūnijs / 2014

Londonas «Salinieki» ar deju pārstāv Latviju Anglijā

4

Foto: TDK «Salinieki»

L

ondonas Tautas Deju Kolektīvu (TDK) «Salinieki» 2012. gada janvārī nodibināja Baiba Freidenfelde, kura ir arī ilggadēja latvisku pasākumu rīkotāja Anglijā un Kentas grāfistes latviešu bērnu skoliņas «Garā Pupa» vadītāja. Pirmais Salinieku mērķis bija piedalīties 2013. gadā notikušajos XXV Vispārējos Latviešu Dziesmu un Deju Svētkos.

Lai to izdarītu, bija jaizveido vismaz astoņu pāru sastāvs, jāiemācās prasītās repertuāra dejas, kā arī jānosūta šo deju video ieraksts uz Latviju komisijai vērtēšanai.

Turpmāk Londonas «Daugavas Vanagu Namā» svētdienās kopā sanāca dejotgribētāji gan ar Latvijā attīstītu ilggadēju deju pieredzi, gan tie, kuri dejojuši kādreiz skolas laikos, kā arī tie, kuri izdomājuši pirmo reizi uzvilkt tautas tērpu un sajust, kāda tad ir tā tautas deju dejošana. Pēc daudziem «Au !», «Vēlreiz !?», «Kur ir diagonāle!?», «Jākustās veiklāk!» izsaucieniem, gada laikā «Salinieki« sagatavoja prasītās piecas dejas un tika apstiprināti par Deju Svētku dalībiniekiem.

Kolektīvs izveidojās īpaši saliedēts un draudzīgs. No malas bieži bija dzirdami tādi komentāri, kā: «Jūs vienmēr un visur draudzīgi kopā». Draudzīgās un jautrās noskaņās «Salinieki« pakoja tautas tērpus un bariņos pa divi, pa trīs lidoja uz Rīgu, lai cits piedalītos savos kārtējos, cits - pirmajos Deju Svētkos. Deju Svētku nedēļa pagāja neaizmirstamā gaisotnē, gan Daugavas Stadionā, gan vakaros, kopā staigājot pa Vecrīgu. Kolektīvā dejo dažāda vecuma un profila dejotāji ar ļoti dažādām dzīves pieredzēm un no visas Latvijas nākuši. Vēl tagad atceroties, pabrīnamies, kā mums tik labi sanāca saprasties. «Salinieki» dzīvoja visi kopā, kādā Lāčplēša ielas deju studijā, vienā no zālēm.

Turpat katrs izvērtēja, cik stundas veltīs miegam, turpat tika ieturētas kopīgas maltītes, arī gludināti tērpi un apbrīnotas sadejotās tulznas.

Ikvienam dejotājam tā bija neierasti lielas fizikās slodzes nedēļa.

Visas nedēļas garumā «Salinieki» fizisko spēku izsīkumu kompensēja ar smiekliem un kārtējo izdziedāšanos, izdancošanos.

Radās kolektīva izdomātas dziesmas un saukļi. Mēs bijām ārzemēs dzīvojošie tautieši, pilni Deju Svētku emociju, un priecīgi par sajūtām visiem kopā esot Rīgā. Īpaši emocionāls izvērtās arī svētku gājiens. Kad gāja diasporas jeb ārzemēs dzīvojošo latviešu kolektīvi, malās stāvošajie gājiena vērotāji skaļi sauca «Brauciet mājās!», «Mums jūsu pietrūkst!», «Gaidām mājās!». Tas bija negaidīti un sirsnīgi. Ne vienam vien acīs sariesās asaras. Šo sezonu «Salinieki» sāka septembra mēnesī. Triecientempā gatavojāmies lielajam deju koncertam kopā ar ilgus gadus pastāvošo Londonas TDK «Londona Dejo» un goda viesi no Latvijas - TDA «Liesma», kas ir viens no nopelniem bagātākajiem kolektīviem Latvijā.

Joki mazi! «Salinieki», protams, gribēja nodejot dejas tehniski labi,

kā arī straujā, enerģiskā tempā, ko pēc Deju Svētkiem nolēma saglabāt kā sev raksturīgu dejas stilu.

Kolektīvu sāka vadīt viena no dejotājām, Dace Jankova – Priede.

Dace dejot sākusi triju gadu vecumā. Mācījusies dejot pie viena no latviešu skatuviskās tautas dejas pamatlicējiem un stingrākajiem skolotājiem, Imanta Magones. Bērnībā dejojusi I.Magones vadītajā TDA «Dzirkstelīte», tad TDA «Liesma».

Daži gadi nodejoti arī pie ne mazāk stingrās A. Baumanes TDA «Rotaļa» un pie J. Purviņa TDA «Līgo».

«Kad ilgus gadus dejots gandrīz profesionālā līmenī, prasības pret jebkuru uzstāšanos ir augstas. Tāpat

ir zināms, cik daudz mērķtiecīga darba jāiegulda, lai uztrenētos šādai dejošanai. Strādājot ar «Saliniekiem», mēģinu panākt, lai visi dejotāji precīzi izpilda dejas zīmējumu, kvalitatīvi izpilda deju soļus, vienādi ceļ rokas, cēli tur muguras, skatiens būtu vienmēr vērsts pareizajā virzienā, u.tml. Deja jāspēj nodejot lidojoši vieglā un tai pat laikā enerģiskā deju solī. Tikai tā, un ne savādāk! Lai šādi dejotu, mēģinājumos dejotājus trennēju fiziskajā izturībā, lokanībā, dažādu sarežģītības pakāpju deju soļos. Apgūstam arī baleta elementus. Tas, galvenokārt, lai nostiprinātu muguru un veidotos skaistākas roku kustības. Arī mācāmies pareizi izpildīt

dažādus griezienus. Mums patīk dejot, un vēlamies to darīt aizvien labāk», saka kolektīva vadītāja Dace Jankova – Priede. Šajā sezonā «Salinieki» pirmo reizi uzstājās oficiālā pasākumā, par kuru kļuva LNPL rīkotais un plaši apmeklētais 18. novembrim veltītais koncerts Londonā, «Westminster Cathedral Hall», Ambrosdenas avēnijā (Ambrosden Avenue). Vēstnieka A. Teikmaņa uzruna un klātbūtne piešķīra pasākumam īpaši svinīgu noti. Pēc koncerta «Salinieki» izmantoja iespēju personīgi iepazīties ar vēstnieku. Taču par kolektīva līdz šim labāko uzstāšanos kļuva tikko 4.maijā notikušās latviešu kultūras dienas

Pīterboro (Peterborough). Pasākumā piedalījās pieci Anglijas latviešu tautas deju kolektīvi, kā arī kori, folkloras kopas, bērnu ansambļi. «Salinieki» pirmo reizi publikai atrādīja vairāku mēnešu darba augli - «Pērkoņdanci».

Deja ir salīdzinoši gara un ļoti ātrā tempā. Tādā pat tempā tika izpildīta deju klasika «Sudmaliņas». Salinieki uzdrošinājās nodejot deju no «labāko Latvijas deju kolektīvu repertuāra» - «Šķērsu Dienu Saule Teka». Kā arī vienmēr ar ovācijām uzņemto raksturdeju «Pieci Vilki Kazu Rāja». Tik labs un enerģisks kolektīva dejojums esot bijis pārsteigums pat pašai vadītājai.

«Salinieku» tuvākie plāni ir otro gadu pēc kārtas uzstāties «Bērzes Strazdu» rīkotajā Jāņu svinēšanas pasākumā «Mūsmājās». Iespējams, drīz «Saliniekus» varēs redzēt arī kādā «LaLondas» rīkotajā pasākumā. «Salinieki» ir pateicīgi par atbalstu «Daugavas Vanagu Fondam». Mēģinājumi notiek «Daugavas Vanagu» Londonas Nama aktu zālē, ik svētdienu.

Jāpateicas visiem dejotājiem, kuri straujajā Londonas ikdienā atlicina laiku mēģinājumiem. Daudzi vēl bez dejošanas uzņemas pienākumus, kas saistīti ar kolektīva tērpu pārziņu, finansēm, pasākumu rīkošanu, u.c.

Dejotājiem pašiem jāiegādājas viens tautas tērpa komplekts, lai būtu ar ko uzstāties. Šajā sezonā no pašu maksātās ikmēneša biedra naudas ir uzsākta otrā tērpu komplekta darināšana. Viena no nākotnes vīzijām ir būt veiksmīgiem un ar kāda uzņēmuma vai organizācijas atbalstu spēt iegādāties kolektīvam Nīcas tautastērpa komplektu. Nīcas tautas tērps tiek uzskatīts par svarīgu latviešu kūltūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļu. Visbiežāk tieši šajā visai greznajā tērpā Latvija tiek pārstāvēta ārzemēs, un vairākas ļoti populāras tautas dejas, kā piemēram «Gatves Deja», tiek pārsvarā dejotas tikai Nīcas vai līdzīgajā Bārtas novada tērpā.

Savā ziņā sāpīgas ir šīs ierobežotās iespējas Anglijas skatītājam visā krāšņumā uzvest skaistākās dejas un dot iespēju redzēt, pat aptaustīt, piemērīt mūsu krāšņāko tautisko kroni, villaini. Ieguldījums mūsu kultūras saglabāšanā šeit dzīvojošo latviešu vidū un Latvijas tēla spodrināšana citu Anglijas iedzīvotāju vidū ir tas, ko mēs darām un vēlamies darīt aizvien labāk. Visticamāk, katrs latvietis vismaz reiz dzīvē ir dejojis vai dziedājis, un vairumam tas sagādā prieku. Anglijā dzīvojošie latvieši tiek īpaši aicināti apmeklēt TDK «Salinieki» koncertus, pēc kuriem parasti visiem ir iespēja padejot vai padziedāt.

Lielākie dejotgribētaji ir laipni aicināti pievienoties kolektīvam patstāvīgo dejotāju kārtā. n

Informācija Sekojiet mums facebook: https://www.facebook.com/ salinieki

www.anglobalticnews.co.uk

Tu

Vai kådreiz esi ticis ievainots nelaimes gadîjumå?

Ja tā, iespējams, ka Tu vari par to pieprasīt kompensāciju. Lai par to pārliecinātos, sazinies ar Ievu Medni uzņēmumā «Osbornes Solicitors» un saņem bezmaksas konsultāciju.

Uzņēmums «Osbornes Solicitors» atrodas Londonas ziemeļos, un tas ir vadošais personīgo ievainojumu juristu birojs.

Pašlaik tas pārstāv klientus no latviešu kopienas, kuri vēlas iegūt kompensācijas par ievainojumiem.

Vairāk, nekā 40 gadu laikā uzņēmums ir palīdzējis tūkstošiem cilvēku iegūt kopumā miljoniem mārciņu lielu kompensāciju.

www.osbornes.net/latviesu www.osbornes.net/russian

Més

esam palîdzéjuši neskaitåmiem cilvékiem saistîbå ar: Negadījumiem darbā Satiksmes negadījumiem Paklupšanu un paslīdēšanu Galvas un smadzeņu ievainojumiem Muguras traumām Negadījumiem brīvdienās Fatāliem ievainojumiem Negadījumiem, strādājot kā pašnodarbinātai personai Sazinies ar mums šodien un piesakies uz konsultāciju ar latviski runājošo padomnieci Ievu Medni, tādējādi uzzinot, vai vari pieprasīt NO WIN NO FEE kompensāciju.

Ja Tev jau ir jurists, taču neesi apmierināts ar viņa pakalpojumiem, sazinies ar mums, un, iespējams, mēs varēsim to mainīt.

Ar Ievu Medni iespējams sazināties pa numuru

07860 951519

Свяжитесь с нашим русско- и украиноговорящим специалистом Наталией Скотт по поводу того, можете ли Вы подать иск о компенсации личного ущерба. Tел:

07514 055049

ABN

TIESĪBAS

Jūnijs / 2014

Darbs Lielbritānijā: rokasgrāmata nr. 4 Bērnu pabalsts jeb «Child Benefit» nemainās - kamēr vien «bērns» (1620) ir 12+ stundas pilna laika izglītībā, jaunietis drīkst strādāt un vecāki turpina saņemt minēto pabalstu.

Noderīga informācija: https://www.gov.uk/child-benefit16-19 (sekojiet saitei internetā, lai būtu lietas kursā par likuma izmaiņām, gadījumā ja lasāt šo rakstu gadu pēc tā publicēšanas - likumi regulāri mainās.)

1) CTC pastāv ierobežojumi: jaunietis drīkst strādāt līdz 24 stundām nedēļā (23,5 nedēļā, bet nesasniedzot pilnas 24 stundas), lai vecāki joprojām kvalificētos TC; www.gov.uk/child-tax-credit-whenchild-reaches-16 (sekojiet saitei internetā, lai iepazītos ar visiem nepieciešamajiem nosacījumiem, lai saņemtu Tax Credit.

Visa informācija par vakancēm, arī jauniešiem, mūsdienās ir pieejama internetā. Šeit apkopotas dažas valsts tīmekļa saites. Es neieteiktu izmantot privāto darbā iekārtošanas aģentūru pakalpojumus, jo tās vienmēr ir motivētas strādāt savā, ne darba meklētāja labā.

Laima Brencs FAQ & Support un ABN konsultante FAQ & SUPPORT Reģistrēts tulkošanas un konsultāciju birojs 07850661815 faq.lv@consultant.com http://faqandsupport.wordpress.com

Ja

esat tikko ieradies vai plānojat pārcelties uz dzīvi Lielbritānijā, tad šī nelielā rokasgrāmata jums sniegs informāciju par to, ko der zināt, ierodoties šeit un meklējot darbu, iekārtojoties īslaicīgi vai ilgstoši, vai apmetoties uz dzīvi Lielbritānijā pavisam.

Kāds lasītājs mums vaicāja, vai «Anglo Baltic News» varētu sniegt informāciju par darba iespējām un likumdošanu Lielbritānijā vasarā, pusaudžiem, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu.

Vēlamies pateikties lasītājam par jautājumu, un balstoties uz to sagatavojām materiālu par jauniešu darba iespējām Anglijā.

Visiem zināms, ka pilngadība Latvijā tiek sasniegta ar 18 gadu vecumu.

Tomēr šeit, Anglijā jaunieši patstāvīgu dzīvi ir tiesiski uzsakt jau ar 16 gadu vecumu.

Minimālā alga kopš 2013. gada 1.oktobra: Algas likme

Vecums

£6.31 £5.03

21 18-20

£3.72

16-17

£2.68

Mācekļiem jaunākiem par 19, jeb 19+ pirmajā mācekļa gadā

Kādas ir iespējas atrast darbu jauniešiem vasaras periodā?

No pieredzes varu teikt, ka tās ir pat ļoti labas. Tomēr jāņem vērā, ka darba meklēšana ir jāuzsāk laikus. Ja to atliksiet uz pēdējo skolas mēnesi vai vasaras sākumu, 70% gadījumu tas jau ir par vēlu.

Vasaras periods, bez šaubām, ir atvaļinājumu laiks arī šeit, Anglijā.

IETEIKUMI: l Laikus sagatavojiet savu CV un motivācijas vēstuli, izsūtiet vai iznēsājiet tās pēc iespējas vairākiem potenciālajiem darba devējiem l Neesat izvēlīgi darbu ziņā - jo vairāk vietās pieteiksieties, jo lielāka pašam būs izvēle veiksmes gadījumā l Attieksme: iznēsāt dažus CV uz atsevišķām «bodītēm» un veikaliņiem, un gaidīt, kad tie atsauksies, ir neauglīgi. Bieži darba devējs pat

6

Info neatbild ar «nē, paldies», kas nozīmē, ka gaidīšana ir zemē nomests laiks l Uztveriet darba meklēšanu kā savu darbu! No rīta saposieties un «ejiet uz darbu» meklēt darbu. Mājup dodieties tikai, kad visas iespējas ir tikušas izsmeltas, viss iespējamais ir izdarīts. Kāpēc? Tapēc, ka šajos laikos darbs tiklīdz kā parādās, tā arī pazūd.

Vakar vakances vēl nebija, šorīt tā parādījās, bet, kā zināms, «kurš pirmais brauc, pirmais maļ», un līdz vakaram tā jau būs aizņemta.

Daudzi darba devēji šajos laikos nemaz neizsludina darba vakances internetā, vai kur citur. Zinot patreizējo darba tirgu, darba devējam pilnīgi pietiek ar savu skatlogu, savu mājas lapu, vai pat pietiek ar jau iesniegto potenciālo kandidātu CV klāsta pārcilāšanu. Tas var izrādīties par veiksmes faktoru un likt jums vēlāk izjust gandarījumu par to, ka nenokautrējāties un ienesāt attiecīgajā iestādē savu CV, un pratāt to noformēt tā, ka darba devējs to novietoja iesniegumu kaudzes virspusē. Tādēļ ir svarīgi sagatavot labu, atmiņā paliekošu CV un pavadvēstuli l Nekad iepriekšējās darba attiecībās aiz sevis «nesadedziniet visus tiltus», nekad nevar zināt, vai nebūs vajadzības atgriezties. Esiet laipns, draudzīgs, tāds, kādu darbinieku gribētos satikt atkal, pasaukt atpakaļ, tiklīdz parādās jauna vakance l Savu CV sagatavojiet profesionālā formātā, ne garāku par divām lappusēm l Palīdzību sastādot CV var lūgt savā skolā, koledžā, un «Conex-

ion» centros, kā arī mūsu birojā. Ņemiet vērā, ka arī pavadvēstulei jeb motivācijas vēstulei ir jabūt pievilcīgai, tādai, kas pievērš uzmanību un izceļ tieši jūsu CV. Tā var būt arī ar roku rakstīta - ļoti glītā rokrakstā, gaumīgi noformēta, uz citas krāsas papīra vai īpašā formātā sagatavota. Tomēr tai nevajadzētu būt pārāk uzmācīgai - atcerieties, ka tā radīs pirmo priekšstatu par jums, kas var izrādīties arī vienīgais un noteicošais. Veiksmes gadījumā tā radīs vēlmi iepazīt jūs tuvāk, līdz ar to intervija ir garantēta, kas arī ir jūsu mērķis l Kā ar savu CV pievērst darba devēja uzmanību? Kā piemēru minēšu agrāk internetā populāro «McDonalds» pieteikuma formu, ko bija iesniedzis kāds 17 gadus vecs jaunietis, kurš arī tika pieņemts darbā, jo menedžeriem patika viņa humora izjūta un atklātība.

Jaunietis savā CV rakstīja, ka viņš pieņems jebkuru darba piedāvājumu, tomēr nākošo piecu gadu laikā vēlētos ieņemt menedžera amatu.

Sadaļā «dzimums» – «sex» Gregs atbildējis «Nē, vēl ne. Joprojām gaidu īsto personu». Jūs varat atrast Grega CV internetā, meklējot pēc atslēgvārdiem «mcdonalds Greg Bulmash CV 17».

Tomēr joki pavisam noteikti nedrīkst pārkāpt ētikas vai pieklājības robežas, un tie ir jāizmanto ar mēru, jo ne visiem darba devējiem piemīt humora izjūta, un pavisam «nevainīgs» jociņš var radīt tieši pretēju iespaidu, liekot jums izskatīties iedomīgam vai pat rupjam

l Tāpēc svarīgi ir uzzināt ko vairāk par potenciālo darba devēju, pirms pavadvēstules sagatavošanas. Uzmeklējiet atsauksmes par darba devēju un kārtīgi iepazīstieties ar uzstādītajām prasībām. l Motivācijas jeb pavadvēstules bieži ir svarīgākas par pašu CV. Bieži cilvēki sagatavo vienu kopēju pavadvēstuli visiem darbiem un vakancēm. Vērtīgāk ir sagatavot katrai vakancei individuālu pavadvēstuli, tādejādi demonstrējot individuālu pieeju vakancei un ievērojot uzmanību attiecībā uz detaļām. Tāpat ļoti vēlams uzzināt ko vairāk par uzņēmuma izcelsmi, vēsturi un plāniem, vēstulē pastāstot, kāds būtu jūsu ieguldījums kompanijā, kāpēc pieņemt tieši jūs, atsaukties uz kompānijas līdzšinējiem sasniegumiem, utt. Tādā veidā jūs demonstrēsiet savu ieinteresētību tieši šajā kompanijā un izklausīsieties pārliecināts par savām spējām un savu potenciālo ieguldījumu.

Kādas ir iespējas, ja jaunietis mācās likuma noteiktajā pilna laika mācību iestādē un viņa vecāki saņem Bērnu Pabalstu (CB) un Nodokļu kredītus (WTC, CTC)? Šī nauda vecākiem netiek atņemta, ja jaunietis uzsāk strādāt no mācībām brīvajā laikā. Saskaņā ar Lielbritānijas likumdošanu, jaunietis drīkst strādāt 24 stundas nedēļā, lai vecāki joprojām kvalificētos šiem pabalstiem. Ja strādā 24 un + stundas, tad pabalsta piešķiršana tiek pārtraukta.

www.gov.uk/jobs-jobsearch www.indeed.co.uk www.reed.co.uk www.totaljobs.co.uk www.cv-library.co.uk www.jobsin.co.uk www.monster.co.uk www.jumptojobs.co.uk www.ukjobsnet.co.uk www.jobstoday.co.uk www.fish4.co.uk www.jobsgopublic.com www.trovit.co.uk www.myjobsearch.com www.jobsearch.co.uk www.jobsite.co.uk www.redgoldfish.co.uk

Savukārt, interneta vietne www. apprenticeships.org.uk ir ļoti labs karjeras atspēriena punkts tiem 16 gadus vecajiem jauniešiem, kuri tikko pabeiguši skolu. Lielbritānijas valdība ir izveidojusi mācekļa shēmu (apprenticeship), un norādītajā vietnē var atrast savā apkārtnē tuvākos mācekļu posteņus. Mācekļa amata apmaksa būs ievērojami mazāka par minimālo algu, tomēr tā ļauj jaunietim kādā noteiktā nozarē gūt praksi un pat izglītību.

Esi neizpratnē par to, kādu karjeru izvēlēties? Kādus kursus apmeklēt, kādas kvalifikācijas apgūt un kur meklēt ar to saistītu informāciju?

Interneta vietnē www.nationalcareersservice.direct.gov.uk jaunieši vari saņemt bezmaksas atbalstu, kā arī izmantojot pieredzējušu CV veidotāju palīdzību. n www.anglobalticnews.co.uk

ABN

Jūnijs / 2014

PALĪDZĒSIM

Tas spēks, ko neredz pilienā – top liels un varens kopumā

L

2009. gada 17. jūlijā, kad sārtojās meža zemenes, mūsu ģimenē ienāca puisēns vārdā Lorens. Divgadīgā māsiņa Helēna tika pie «lielās māsas» statusa, papus priecājās par nākotnes kompanjonu bumbas dzenāšanā, bet es vienkārši izbaudīju jauko mazulīti un biju ļoti laimīga.

Mēs rimti vadījām skaistās vasaras dienas un priecājāmies par iespēju

Foto: No personīgā arhīva

aikraksta «Anglo Baltic News» maija numura rubrikā «Palīdzēsim» rakstījām par 43 gadus veco latvieti Nauri Gūtmani un viņa autoavārijas rezultātā gūto smago muguras traumu, kuram dzīvojot šeit Anglijā nepieciešama tautiešu atsaucība un palīdzība dārgas operācijas veikšanai. Šoreiz iepazīstinām ar gandrīz piecus gadus veco puisēnu Lorenu, no kura māmiņas, latvietes un ABN labdarības akcijas «Shoebox - Piepildi kurpju kasti Latvijas bērniem» aktīvas koordinātores Lilijas Fušē, redakcija saņēma vēstuli.

būt kopā. Puisēns pa to laiku auga un attīstījās, sagādājot mums daudz prieka brīžu. Tad nāca pošu laiks, un trīs ar pusi mēnešu vecumā Lorens saņēma komplekso poti (DTaP/IPV/ Hib un Men C ). 10 dienas pēc šīs

potes viņam sākās epilepsijas lēkmes vai tie saucamie krampji. Mēs tikām nogādāti pie labiem speciālistiem Evelīnas klīnikā, Londonā, un tika uzsākta ārstēšana. Bet nu viss, ko Lorens bija iemācījies savā 3 mēnešu īsajā mūžiņā, bija zudis. Viņš vairs nemācēja smaidīt un vāvuļot savā zīdaiņa valodiņā. Viņš vienkārši nekustīgi gulēja un vairs nespēja priecīgi kūļāt kājiņas. Tas bija tikai sākums emocionāli tik smagajam «riņķa dancim» starp slimnīcām, dakteriem, zālēm, dakteriem, slimnīcām, zālēm, EEG (elektroencefalogrāfija), zāļu nomaiņu, MRI (magnētiskā rezonanse), zālēm, daudz un dažādām asins analīzēm, ģenētiskiem izmeklējumiem, zālēm, ādas biopsiju utt.

Visbeidzot ārsti un medicīnas darbinieki mums piemēroja diagnozi - Pārtingtona sindroms. Pārtingtona sindroms ir ļoti reta ģenētiska saslimšana, pasaulē ir reģistrēti tikai 20 gadījumi. Šī kaite sevī ietver garīgo atpalicību, nekoordinētas kustības, epilepsijas krampjus un ataksiju.

Lorena gadījumā arī progresīvo mikrocefāliju. Nu Lorenam ir 4 gadi.

Viņš ir ļoti dzīvespriecīgs zēns, kam patīk skola, garas pastaigas mežā, mūzika un grāmatu izpēte. Kā kārtīgam vīrieša cilvēkam, viņam arī ļoti patīk izbraucieni ar auto un gardas maltītes. Līdz šim brīdim viņam ir bijuši neskaitāmi fizio un ergoterapijas kursi. Tiek meklēts ļoti daudz informācijas, lai varētu palīdzēt mūsu puisēnam attīstīties un tikt vaļā no mokošās epilepsijas. Šobrīd esam atraduši un jau sākuši praktizēt jaunu ārstēsanas veidu - ABR terapiju. Šis ir pats sākums, bet Lorens jau piedzīvo pozitīvas izmaiņas. Viņam vairs nav epilepsijas lēkmju naktīs, nu viņš var gulēt netraucēts līdz pašam rītam.

Līdz tam lēkmes viņu mocīja 3 - 4 naktis nedēļā, un tās naktis bija ļoti mokošas mazajam.

Otrā lielā izaugsme kopš terapijas sākuma ir balss atgūšana. Nu zēns var arī «runāties». Šī jaunā terapija ietver sevī daudz darba, laika un pacietības no mums, vecākiem.

Bet, ja Lorenam uznāk lēkmes, tad mēs vienkārši nevaram strādāt.

Tad mums jāliek mazajam mieru un jāļauj atpūsties. Mēs ļoti ceram, ka vienu dienu Lorens būs spējīgs

satvert un noturēt kaut ko savās rociņās, mācēs smieties, sēdēt, rāpot un, iespējams, pat runāt un staigāt!

Bet sāksim ar mazumiņu. Iesākumā mums jātiek vaļā no pastāvīgās un nogurdinošās ēdiena atvemšanas un trakoti nejaukās epilepsijas. Esmu nesen izveidojusi Lorena Facebook lapu, ja vēlaties sekot mūsu gaitām un Lorena attīstībai, un atbalstīt mūs, tad meklētājā ievadiet «Lorens yourney with abr therapy and not only» vai arī klikšķiniet uz linka - https://www.facebook.com/pages/Lorens-journey-with-ABR-therapy-andnot-only/543712775749334?ref=tn_ tnmn , klikšķiniet uz “like” un tad “get notifications”.

Iegūstot vairāk sekotāju mēs arī varēsim palīdzēt informācijai par ABR metodi nokļūt pie plašāka cilvēku loka. Es gribētu izmantot iespēju un izteikt pateicību mūsu ģimenei un draugiem. Paldies, ka esat mūsu lielie spēkakmeņi! Mēs esam ļoti, ļoti pateicīgi par jūsu spēju dot mums spēku un izturību! Paldies par lielo mīlestību un milzīgo atbalstu! Bez jums šis ceļš būtu grūtāks. n Lorena mamma Lilija

Trauma darba vietā? Trauma ceļu satiksmes negadījumā?

Mūsu pieredzes bagātie juristi un latviski runājošs klientu speciālists palīdzēs Jums gūt kompensāciju gūto traumu gadījumos

Pieredzējuši juristi kompensācijas jautājumos! tālr. 07753498895 www.kompensacijas-uk.lv www.anglobalticnews.co.uk

7

ABN

Reemigrācija

Jūnijs / 2014

Mājup ar zināšanu klēpi

Laiks, kad pirmie ieceļotāji Anglijā nakšņoja patiltēs, ir sen pagājis. Tagad Anglijas pilsētās izveidojušās cienījamas latviešu kopienas. Latvieši sāk pulcēties, sarosās sabiedriskā dzīve.

Vienmēr jau tā nebija. Saruna ar reemigrantu Mareku Babrānu, kas nupat atgriezies Latvijā

ABN: No kuras puses esi nācis, un kā uzsāki darba gaitas?

Mareks: Nāku no skaistas vietas Ilūkstes novada Dvietē. Tomēr mīlestība spieda pamest savu kluso Sēliju un pārcelties uz Jelgavu. Tur apprecējos, pabeidzu Jelgavas Lauksaimniecības universitāti un ieguvu inženiera diplomu. 90. gados valdīja vispārējā tirgotprieka gaisotne, tādēļ nolēmu savu inženiera sistemātisko domāšanu realizēt tirdzniecības gultnē. Izturēju konkursu, strādāju akciju sabiedrībā «Latfood», kas ražoja «Ādažu čipsus», un veiksmīgi veidoju karjeru. Uzsāku ekspeditora amatā un izaugu līdz lielo klientu menedžera amatam. Manu darbu novērtēja un piedāvāja darba iespēju «UAB Daisena» - veidot pārstāvniecību Latvijā.

Tas bija nopietns izaicinājums - veidot uzņēmumu no nulles, kas arī lieliski izdevās. Drīz jau vadīju desmit tirdzniecības menedžeru darbu. Jāsaka, ka no lietuviešiem varēja pamācīties darba metodes, jo tirgotāji viņi ir jau no bērna kājas.

ABN: Kā sadūšojies doties uz Angliju?

Mareks: Treknajos gados Latvijā uzplauka būvniecība. Man piezvanīja deju kolektīva kolēģis un piedāvāja kļūt par izpilddirektoru «Hansa Interiors Latvija». Celtniecības buma laikā apdares materiālu bizness zēla un plauka, valdīja vispārējs optimisms.

Kad sākās lielā krīze, viss sagriezās ačgārni. Būvniecības pasūtījumi un peļņa samazinājās. Toties labklājības gados ņemtie kredīti nekustamā īpašuma iegādei nekur nepazuda. Strādājot celtniecības biznesā, pastiprināti apguvu angļu valodu – izrādās, ka tas atmaksājās...

ABN: Kā uzsāki darbu, vai Tev bija kāds konkrēts mērķis?

Mareks: Aizbraucis uzsāku visu to sāpju ceļu, kuru iet daudzi emigranti. Sūtīju visur savu CV, staigāju pa kafejnīcām un iestādēm, piedāvājot savus pakalpojumus. Lai spētu samaksāt par īri, pārtiku un kredītiem, strādāju dažādus gadījuma darbus, tīrīju dārzus, mazgāju mašīnas, veicu sīkus remontdarbus. Gadījuma darbu strādnieka posms ilga četrus mēnešus.

Man patīk tirdzniecība, un šajā jomā man bija liela pieredze, tāpēc jau no sākuma zināju, ka meklēšu darbu tieši šajā nozarē. Apmeklēju vairākas vairumtirdzniecības bā-

8

Foto: Andris Ozoliņš

Andris Ozoliņš

..esmu nācis pasaulē nevis, lai nopelnītu sev iztiku, bet padarīt pasauli labāku, laimīgāku!

Sapratu - tas ir Dieva pirksts, nolēmu mainīt savu dzīvi un atgriezties mājās zes piedāvājot Latvijas produktus, tomēr samērā ilgi sadarbība neattīstījās, kā biju plānojis. Pateicoties manai mērķtiecībai un neatlaidībai (zvanīju atkal un atkal) manas pūles vainagojās panākumiem - «Monolith (UK) Ltd» kompānija, kurai patika mans domāšanas veids, atsaucās un piedāvāja vadīt jaunu projektu.

Kompānija bija internacionāla un tirgoja Austrumeiropas produktus. Tā es Anglijā nostrādāju par tirdzniecības menedžeri 5 gadus.

ABN: Pirmie kucēni bija jāslīcina?

Mareks: Tieši tā. Kompānija bija starptautiska, un viņu tirdzniecības pieredze krietni atšķīrās no Latvijā gūtās pieredzes pārtikas produktu izplatīšanā. Sākumā nācās ilgi pārliecināt mazpilsētu turkus un indiešus tirgot Latvijas produktus. Kad beidzot par sadarbību vienojāmies, produktiem bija beidzies derīguma termiņš, kā arī šie produkti vietējiem pircējiem nebija pazīstami. Kļuva skaidrs, ka Austrumeiropā ražotos produktus vērts piedāvāt tikai tajās vietās, kur sastopama liela austrumeiropiešu kopiena. Viņiem, tajā skaitā arī latviešiem, dzimtās zemes ierastie ēdieni svešumā palīdz vieglāk adaptēties.

ABN: Kuri no Anglijā pieejama-

jiem Latvijas produktiem bija visiecienītākie?

Mareks: Esmu ieteicis ļoti daudz pārtikas produktu, kurus ražo vairāk nekā 20 Latvijas uzņēmumu. Piedāvājuma spektrs orientēts uz Latvijas viesstrādnieku iecienītajiem produktiem. Daļa no tiem Anglijas veikalos ir nopērkama, tomēr ir arī tādi produkti, kuri iepriekš Anglijas tirgū nebija pieejami, piemēram, rupjmaize.

Tā mūsu vairumtirdzniecības bāze sāka Lielbritānijas tirgū izplatīt «Floras» un «Lāču» rupjmaizi, «Mildas» ražotos produktus, štovētos Dimdiņkāpostus, Tukuma Eksporta kefīru, «Nākotnes» gaļas kūpinājumus, «Talsu rituli». Alus sortimentā par ļoti populāru kļuva Bauskas alus, daudziem patika tā īpašā garša.

ABN: Kā tas notika Anglijā - tāpat kā Latvijā?

Mareks: Situācija bija nestandarta.

Mārketinga metodes izdomāju pats, izmantojot gan zināmus paņēmienus, gan pielietojot jaunradi. Sakārtoju preču reklamēšanas un izvietošanas sistēmu. Veikalos līmējām plakātus ar produktiem un valstu simboliku. Pie veikalu āra vitrīnām un tirdzniecības stendos izvietojām ražotājvalstu karodziņus. Tieši tas

bija jaunievedums – izlikt produktus, grupējot pēc ražotājvalsts, nevis pēc preču grupām.

Mūsu tautieši, ejot gar veikalu un redzot skatlogā reklāmas plakātus ar valstu karogiem, droši gāja iekšā un zināja, ka varēs nopirkt, piemēram, šprotes. Tika rīkotas klientu dienas, kurās varēja iepazīties un nogaršot dažādu valstu produkciju. Ieviesis un attīstījis savas mārketinga metodes, iepazinis Anglijas tirgus nianses, dalījos savās zināšanās ar darba kolēģiem, apmācot un trenējot darbiniekus kvalitatīvai, efektīvai pārdošanai.

ABN: Kā noritēja izplatīšana? Iznāca daudz braukāt? Kā sapraties ar sveštautiešiem?

Mareks: Darbu optimizēju, izmantojot interneta sociālos tīklus. Meklēju katrā mazpilsētā dzīvojošos latviešus un ar tiem sazinājos. Tautieši ieteica labākos partnerus, ar kuriem varēju sadarboties. Pēc darījuma noslēgšanas ar sociālo tīklu starpniecību informēju cilvēkus par jauna produkta pieejamību pilsētā. Izveidojās arī savs iespaids par citiem iebraucējiem. Piemēram, turki ir lieli tirgotāji.

Viņiem rūp, lai plaukti ir tik pilni, ka lūzt. Viņiem nauda turas, un savas biznesa lietas viņi kārto precīzi. Toties indiešiem ir cits mērķis. Viņi izvēlas grāmatveža vai bankas klerka darbu, ir kulturāli. Centīgie latvieši Anglijā ir laba strādnieka zīmols - ja saka, ka no Latvijas, skaidrs, ka būs labs darbinieks. Poļi ir centīgi strādnieki līdz brīdim kad kļūst par vadošajiem darbiniekiem. Tad viņos pamostas mazo panu sindroms un reizē arī pasivitāte.

ABN: Kas palika atmiņā no Lielbritānijas?

Mareks: Sākumā es dzīvoju Londonas dienvidos, tad pārcēlos uz Stratfordu. Izplatītāja darbs ir saistīts ar ļoti intensīvu pārvietošanos, jo katram veikala īpašniekam produkts ir jāprezentē. Veicot tālas distances krustu šķērsu pa salu, iemīlējos senlaicīgajās angļu mazpilsētiņās. Tās ir tik gleznainas un savdabīgas. Piemēram, tāda ir Glastonberija, kurā notiek slavenais mūzikas festivāls.

Patika Vemblijas stadions, kalnainais Mančesteras apgabals, garākais tilts Velsā, gleznainā Skotija!

ABN: Vaļasprieki, kontakti?

Mareks: Esmu rūdīts latviešu tautas deju dejotājs, un ar to nodarbojos ilgus gadus. Tiklīdz ierados Londonā, uzreiz atradu «Daugavas vanagu» mītni, un reizi nedēļā apmeklēju deju kolektīva «Londonas deju kopa» nodarbības, kuras ar lielu entuziasmu vadīja Viktors Grigulis. Tas man ļoti palīdzēja. «Daugavas vanagu» ligzda ir atvērta nedēļas nogalēs. Tur arī gāju atpūsties un socializēties. Dejo-

tāji vispār veido ciešu, ļoti draudzīgu klubiņu, kurā viens otram izpalīdz un atbalsta. Reiz kāds kolēģis piedāvā labu darbu, es atsaku, man jau ir, bet manam draugam derētu! Ko tu, man pašam divi brālēni darbu gaida! Tātad kolektīva biedram priekšroka pat radinieku priekšā!

ABN: Kad sāka vilkt uz mājām?

Mareks: Biju jau Anglijā nodzīvojis piecus gadus. Dzīves ritms nostabilizējies. Darbā – sistēma izveidota, viss notika, kā biju kādreiz iecerējis. Reiz mana sieva liktenīgi atsūtīja Robina Šarmas grāmatu «Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari». Man iespiedās atmiņā rindas - esmu nācis pasaulē nevis, lai nopelnītu sev iztiku, bet padarīt pasauli labāku, laimīgāku!

Sapratu - tas ir Dieva pirksts, nolēmu mainīt savu dzīvi un atgriezties mājās, lai pēc laika atkal meklētu jaunus izaicinājumus savai profesionalitātei. Gribu iegūt jaunu izglītību mārketingā un tirdzniecības vadībā, tādēļ esmu nolēmis mācīties biznesa augstskolā «Turība». Domāju strādāt par konsultantu, izmantot savu pieredzi darbā ar klientiem un preču virzīšanu tirgū. Labi pārzinu darba algas motivācijas modeļa izveidi. Ja darbinieks zinās, par ko strādā, čaklums un rezultāts neizpaliks.

Anglijā sāku pievērst vairāk uzmanības veselīgam dzīvesveidam un sportam. Šajā ziņā nozīmīga loma ir istabas biedram Raimondam Lisinskim, kurš regulāri no rītiem vingroja un skrēja. Es skatījos, skatījos un arī pamazām sāku pavilkties līdzi. Tagad regulāri no rītiem noskrienu trīnīti (3km) un kārtīgi pavingroju. Šogad skrēju Rīgas starptautiskajā «Nordea» maratonā 5km, nākošgad skriešu 10km, un tad jau paskatīsimies, kā veiksies tālāk. Lai arī lielu daļu sava darba laika pavadu pie datora un dokumentiem, pulveris turas. Pagājušogad alus festivālā uzvarēju alus mucu celšanas konkursā. Pārāk smagas nebija, tikai grūti bija cilāt, jo alus iekšā šūpojās.

ABN: Ko novēlētu Anglijā palicējiem?

Mareks: Ja jau esat svešumā, tad daudz ceļojiet, iepazīstiet zemi, cilvēkus, kultūras, un gūstiet zināšanas, papildiniet savu pieredzi. Nedzīvojiet savrupi, nodibiniet kontaktus, tie var noderēt! Labākās idejas sakrājiet ideju bankā, piemēram, ierakstot atsevišķā kladē. Pulcējieties kopā ar savējiem Jāņos, koncertos, dažādos pulciņos, sporta komandās un interešu grupās, koros un deju kolektīvos. Meklējiet iespēju bērniem apmeklēt latviešu skolu, atbalstiet savas avīzes kā «Anglo Baltic News», tās ir domātas jūsu labumam. Galvenais, neaizmirst kā garšo mājas... un latviešu zeltenes skūpsts. n www.anglobalticnews.co.uk

ABN

Jūnijs / 2014

Mūsu uzņēmēji

Latviešu dizaineru uzņēmums veiksmīgi tagad darbojas arī Lielbritānijā «M

oonlit Design» ir dizaina firma, kas strādā pie plaša profila pasūtījumiem – dažādu veidu noformējumiem: svētku tematiskajiem noformējumiem, prezentācijām, stilistiskajiem noformējumiem, kā arī realizē dažādus datorgrafikas projektus: dizaina un maketa izveidi firmas stilam, iepakojuma dizainus, brošūras, kalendārus, bukletus, plakātus, izkārtnes, gaismas reklāmas, utt. «Esam komanda ar ilgu darba pieredzi, kas uzmanīgi uzklausa katru klientu un profesionāli pievērš uzmanību detaļām, kas ir laba kombinācija veiksmīgam startam», par starptautisko projektu stāsta Artis Onckulis - projektu vadītājs un «tilts» starp dizaineru komandu un klientu Lielbritānijā.

ABN: Pastāsti, kas veido «Moonlit Design» komandu?

Artis: Pamatā tas ir ģimenes uzņēmums, kurā piesaistīti arī citi profesionāli komandas biedri. Komandas veidošanas pamatnoteikums – komandas locekļu daudzpusība, kreatīva domāšana, elastība katram savā nozarē. Doma par uzņēmuma dibināšanu jau ir «ar bārdu», taču, kā zināms, viss notiek tad, kad tam ir jānotiek, un juridiski tas radās 2013. gadā. Katram tā dalībniekam ir savs virziens, kādā viņš strādā.

Uzņēmuma darbības lauks ir plašs.

Tikpat plašs, cik tā darba spēks tieši ģeogrāfiskajā izpratnē. LV-UK-ASV (Meksika). Pateicoties laikmetīgām tehnoloģiskām saziņas iespējām un izmantojot tās savā ikdienā, mums ir iespējo veikt kopējus darbus arī atrodoties tālu citam no cita. Uzņēmuma dibinātājs un virzītājspēks ir Inese Onckule – cilvēks ar plašu pieredzi visdažādākajās sfērās, sākot no skiču radīšanas, darba organizācijas, noformējamo detaļu sagādāšanas no ārzemju firmām, ja nepieciešams, butaforu piesaistes ar materiālu dažādību (koku, plastikātu, porolonu, putuplastu, stikla šķiedru), līdz projektu realizācijai vietā un laikā. Komandai tiek piesaistīti «freelanceri».

Nepieciešamības gadījumā tie var būt butafori, floristi, montētāji, galdnieki, apgleznotāji, utt. Tas atkarīgs no noformējuma satura, vajadzībām, klienta vēlmēm un prasībām. Daudz strādāts ir arī ar grafisko dizainu, vei-

www.anglobalticnews.co.uk

Informācija

dojot firmas stilu, iepakojuma dizainus, brošūras, kalendārus, bukletus, plakātus, izkārtnes, gaismas reklāmas, utt. Revita Onckule ar mums strādā no Amerikas. Amerikā viņa strādā ar vadošiem modes dizainiem lielākajā luksusa zīmolu ādas ražotnē «Old Gringo» un «Moonlit Design» specializējas tieši zīmola izstrādē (piemēram, «Lalondas» logo, «Moonlit Design» logo, «Old Gringo» iepakojumi), kā arī nodarbojas ar interjera dizainu un arhitektūru. Pats esmu projektu vadītājs Lielbritānijā,

kā arī veidoju video rullīšus mediju projektiem un izstrādāju telpisku dizainu 3D. Arnis Ušackis ir fotogrāfs, kas nodrošina datorgrafikas darbu ar vēlamajiem foto darbiem, un Dāvis Viļums Lielbritānijā specializējas Web lapu izstrādē, programmēšanā.

ABN: Pie kādiem projektiem esat strādājuši un kurus no tiem izceltu īpaši?

Artis: Ir strādāts pie lieliem projektiem Latvijā - gan pie «Lido» atpūtas centra tematiskajiem noformējumiem, gan pie «Lido» stila

ikdienā, Arēnas «Rīga», «DN Nord» bankas fasādes un Ziemassvētku noformējuma, lielveikalu fasāžu svētku noformējumiem, kā arī Kaļiņingradā pie lielveikala «Eвропа» noformējuma un citiem projektiem. Sadarbībā ar Latvijas lielāko atrakciju rīkotāju «Annels» izveidojām milzīgu Lieldienu zaķi, kā arī rudenī pēc rekonstrukcijas «Spicē» durvis vēra bērnu pilsētiņa «Lido». Lepojamies ar tādu klientu, kā «Lāči». Tie paši «Lāči», kas cep ļoti garšīgo maizi. Veidojam iepakojumus Ziemassvētkiem ar oriģinālzīmējumiem. Mūsu uzdevums ir izveidot produktu līniju Ziemassvētkiem tā, lai tā sniegtu svētku sajūtu, un ikvienam būtu vēlme produktus iegādāties, sākot no bērna līdz vecvecākiem. Tie ir produkti visām gaumēm, produkti ģimenēm... Vēl viens no lepnumiem sadarbībā ar «Lāčiem» ir mūsu veidotie iepakojumi bērnu cepumiem «Knīpucis» ar slavenās mākslinieces Margaritas Stārastes bērnu zīmējumiem. Tie radīti mākslinieces piemiņai, jo daudzi uzauguši ar viņas grāmatiņām Pamatā darbība notiek Latvijā, bet daži grafiskie pasūtījumi jau tiek veikti arī šeit - tas ir ceļa sākums Lielbritānijā. Mēs ar azartu un iedvesmu ķeramies klāt pie katra dizaina, jo mīlam savu darbu un vē-

Moonlit Design (London) 43 Penrose Street Kennington London SE173DW (+44) 078700701 Moonlit Design ( Riga ) Mūzas iela 1 Garkalnes pag.

Rīgas raj., Langstiņi, LV-2137 (+371) 29481183 http://www.moonlit-design. com

lamies, lai klients no tā gūtu gandarījumu. Mums ir svarīgs plašums, kur izplest spārnus. Esam elastīgi, un viss mūsu darbs ir pielāgots katra klienta individuālajām vēlmēm.

ABN: Kāpēc uzņēmumam izvēlējāties nosaukumu «Moonlit design»?

Artis: Tāpēc, ka daļa noformēšanas darbu notiek pa nakti - mēness gaismā. Pa dienu tie tiek sagatavoti, lai pa nakti tos uzstādītu. Noformējuma pamatnosacījums - klients nāk baudīt izdarīto, klientam jāsajūtas pārsteigtam, jāizjūt svētku sajūtu uzreiz, bet ne darba tapšanas procesā, redzot pusfabrikātu. Mēnessgaisma - tā gaisma, kurā var redzēt konkrēti apspīdētu objektu, šajā gadījumā mūsu produktu. n

9

ABN

REĢIONOS

Jūnijs / 2014

Bērtonā atzīmēta latviešu teātra diena B

Foto: Jānis Trumsiņš

urton-upon-Trent, kas zināma arī kā Burton On Trent vai vienkārši Bērtona, atrodas Anglijas centrālajā daļā, Stafordšīras (Staffordshire) austrumos, pie upes Trentas. Kā jau daudzās pilsētās Lielbritānijā, arī šajā pilsētā dzīvo latvieši. No visas sirds ir prieks redzēt, ka mūsu tautieši aktīvi darbojas it visās jomās, lai saglabātu savu kultūru.

Tāpat kā citās Lielbritānijas pilsētās, arī Bērtonā notiek dažādas latviešu aktivitātes. Piemēram, 17.maijā pilsētā tika aizvadīta Teātra diena. Pastāstīt par notiekošo Bērtonā ABN uz sarunu aicināja Aivitu Skabārnieci.

ABN: Aivita, Jūs bijāt šī lieliskā pasākuma vadītāja. Sakiet, kā radās ideja rīkot Teātra dienas kādā Anglijas pilsētā?

Aivita: Tā ir tradīcija, kas tika aizsākta pagājušajā gadā, turpinās šogad, un, cerams, turpināsies arī nākamajos gados. Pirms pusotra gada bariņš cilvēku, kam patīk spēlēt teātri un kuriem gribējās izrauties no ikdienas rutīnas, sanācām kopā. Mūsu mērķis ir iepriecināt šeit dzīvojošos latviešus, atgādināt, ka te ir ne tikai darbs. Tā kā daudzi cilvēki dzīvojot Latvijā, ir pieraduši apmeklēt dažādus kultūras pasākumus, tad vēlējāmies viņiem sniegt kaut nelielu, iespēju apūsties un radoši

izpausties arī šeit. Tā kā Bērtonā jau otro gadu darbojas latviešu bērnu sestdienas skoliņa «Sprīdītis», tad veidojām kopēju pasākumu, kas ir arī atskaites punkts par gada laikā paveikto mums pašiem.

ABN: Pasākumā piedalījās gan tautieši no Bērtonas, gan arī, ja tā var teikt, ciemiņi no citām pilsētām…

Aivita: Jā, sestdienās skoliņas «Sprīdītis» bērni sadziedājās ar diviem lieliskiem mūziķiem - Māri un Egīlu no Derbijas (Darby). Vēlamies viņiem izteikt pateicību par visa pasākuma apskaņošanu.

ABN: Pastāstiet nedaudz vairāk par Bērtonas latviešiem, kuri piedalījās pasākumā.

Aivita: Pasākuma programma bija ļoti plaša. Tajā piedalījās «Valērijas Deju studijas» audzēkņi, kā arī Annija un Nikita ar moderno deju sniegumu. Savukārt, ar saksafona spēli mūs iepriecināja Annija. Sestdienas skoliņas bērni, kuri ir vecuma grupā no 3 – 12 gadiem, uzstājās ar koncertu. Pirmo reizi savu sniegumu atrādīja arī bērnu teātra pulciņš «Bitītes stropā» ar izrādi «Liela doma».

Gribu pateikt lielu paldies bērnu vecākiem, kuri, neskatoties uz ikdienas steigu, atrod laiku atvest bērnus uz sestdienas nodarbībām un kuriem ir svarīgi,

lai viņu bērni neaizmirst dzimto valodu. Amatieru teātris «Strops» izklaidēja skatītājus ar komēdiju «...tā notiek kaimiņos». «Stropa» kontā jau ir vairākas izrādes. Esam viesojušies arī pie skatītājiem ārpus Bērtonas. Iepriekšējos Līgo svētkos piedalījāmies līgo pasākumā, kas notika «Mūsmājās», arī šogad tur piedalāmies - gan mēs, gan skoliņa ar koncertu.

ABN: Vai latviešu rīkotajiem pasākumiem ir liela atsaucība?

Aivita: Par atsaucības trūkumu nevaram sūdzēties. Bērtonas latvieši kultūras pasākumus apmeklē labprāt. Pagājušajā gadā pasākumu apmeklēja vairāk kā 100 cilvēki, šogad atsaucība bija ne mazāka.

ABN: Ar ko pati nodarbojaties ikdienā?

Aivita: Ikdienā esmu mamma uz pilnu slodzi. Savukārt, sestdiena ir tā diena, kad savu laiku veltu latviešu skoliņai, kur kopā ar savu kolēģi Gitu Pridāni mācam bērniem latviešu tautas tradīcijas, valodu, rokdarbus, mūziku, kā arī vadu abus teātra pulciņus. Tā kā Latvijā esmu bijusi saistīta ar kultūras un literāro dzīvi, piedaloties dažādos dzejas pasākumos, tad šāda darbošanās man nozīmē ļoti daudz. Tā sniedz man gandarījumu un pabaro manu dvēseli. n

izvadītajā mēnesī «Anglo Baltic News» redakcija piedalījās Latviešu kultūras dienas pasākumā Pīterboro pilsētā. Vērojot pasākumu bija liels prieks par Lielbritānijā dzīvojošo tautiešu aktivitātēm, veidojot pulciņus, koru un deju kolektīvus. Izņēmums nav arī Miltonkīnsas pilsēta (Milton Keynes), kur tikko izveidots pirmais un vienīgais latviešu koris, un 3.augustā tas plāno sniegt savu pirmo koncertu, intervijā ABN vēsta kora vadītāja Ērika Beck.

ABN: Kā radās ideja izveidot latviešu kori Miltonkīnsas pilsētā? Ērika: Doma, ka vajadzētu nodibināt latviešu kori, virmoja gaisā jau labu laiku. Laikam tomēr lavieša dvēsele nevar iztikt bez mūzikas, pat ne ārpus Latvijas robežām. Biju domubiedru meklējumos, jo vienai uzsākt šāda mēroga darbu būtu diezgan grūti.

Viss notika pateicoties Miltonkīnsas latviešu biedrībai, kas saveda mūs kopā.

Vienā no Latviešu biedrības tikšanās reizēm iepazinos ar Ievu, kurai prātā arī bija šāda pati doma.

Ieva par to ieminējās Lindai, kas ļoti labprāt pievienojās mūsu trio, un tā nu mums izveidojās darbīga un uzņēmīga komanda. Mēs sanācām kopā, pārrunājām, ko un kā varētu darīt, izteicām savas domas un vēlmes, uzņēmāmies katra savu atbildības lauciņu un uzrīkojām pirmo mēģinājumu. Korim vēl nav līdz galam izdomāts nosaukums, taču drīzumā būs arī tas.

10

Foto: Soraya Billimoria

Miltonkīnsā izveidots pirmais latviešu koris A

ABN: Pastāsti nedaudz par sevi un meitenēm. Ērika: Esam visas no Rīgas. Es savulaik absolvēju Rīgas 1. bērnu mūzikas skolu, mācījos vokālu pie Jolantas Gulbes un Gabor Winand, kā arī biju savā laikā

vairāku popgrupu soliste. Pašlaik esmu tā saucamā pilna laika māmiņa. Ieva ir kora administratore. Absolvējusi Bedfordšīras universitātes «Media Production» bakalaura kursu, nodarbojas ar īsfilmu montāžas menedžēšanu

un strādā pilna laika darbu. Linda, savukārt, mums ir kora administratore, pēdējā kursa studente Northamptonas universitātē un nodarbojas ar pasākumu organizēšanu un vadīšanu.

ABN: Cik daudz dalībnieki šobrīd ir korī? Ērika: Šobrīd esam apmēram 10 dalībnieki. Tomēr liels prieks, ka ar katru mēģinājumu dalībnieku skaits aug, un, ņemot vērā, ka pagaidām bijuši tikai 3 mēģinājumi, esam ļoti gandarīti par šo sasniegumu.

ABN: Cik bieži notiek mēģinājumi, un kurā vietā? Ērika: Mēģinājumi notiek apmēram reizi divās nedēļās, taču, piemēram, jūlijā tie būs katru nedēļu, jo 3.augustā paredzēts pirmais koncerts. Tikšanās vieta ir Miltonkīnsas «Arts Central» 3. stāvā.

To atrast ir diezgan vienkārši - atrodas blakus centrālās dzelzceļa stacijas ieejai pie ēstuves «Subway». Precīza adrese ir: 3rd Floor (South), Station House, MK9 1BB ABN: Vai korī var pieteikties jebkurš? Ērika: Visi dziedāt gribētāji ir laipni aicināti pievienoties mūsu jauktajam korim bez dzimuma un vecuma ierobežojumiem. Muzikālā izglītība nav nepieciešama, bet vēlme dziedāt, uzstāties un iegūt jaunus draugus gan! Pieteikties var mūsu Facebook lapā: latviešu koris Milton Keynes vai arī vienkārši ierodoties uz mēģinājumu.

ABN: Kādi ir gaidāmie tuvākie pasākumi? Ērika: Kā jau iepriekš minēju, pirmais koncerts paredzēts 3. augustā Milton Keynes Starpkultūru Festivāla ietvaros «Campbell Park». n www.anglobalticnews.co.uk

ABN

Jūnijs / 2014

REĢIONOS

Aizvadītas otrās Latviešu kultūras dienas 4. maijā Pīterboro, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, godinot Latvijas Neatkarības Deklarācijas parakstīšanas 24. gadadienu, latviešu biedrība Pīterboro organizēja Latviešu kultūra dienu, kas šogad pulcēja jau vairāk nekā tūkstoti dalībnieku un interesentu

V

Foto: Jana Grieze

airāk kā tūkstotis dalībnieku un interesentu 4. maijā pulcējās Pīterboro galvenajā laukumā, lai piedalītos latviešu biedrības organizētajās Latviešu kultūras dienās par godu Latvijas Neatkarības Deklarācijas parakstīšanas divdesmit ceturtajai gadadienai. Arī «Anglo Baltic News» bija klāt, lai satiktos ar saviem lasītājiem un dalītos priekā un lepnumā par Latvijas kultūru un tradīcijām.

Diena sākās agri, un ap pulksten deviņiem laukumā kā sēnes pēc lietus bija uzradušās daudzas teltis, kas piedāvāja visu, sākot no tradicionālajiem latviešu ēdieniem līdz pat rotaslietām. Blakus vēstniecības informācijas stendam, kurā bija pieejama dažāda informācija par Latviju un šī gada kultūras galvaspilsētu Rīgu, darbojās arī «Anglo Baltic News» pārstāvji.

«Anglo Baltic News» informācijas stendā bija iespējams iegūt avīzes maija numuru, piedalīties abonēša-

Arī «Anglo Baltic News» bija klāt, lai satiktos ar lasītājiem un dalītos priekā un lepnumā par Latvijas kultūru un tradīcijām

nas konkursā un aizpildīt aptauju, ar kuras palīdzību mēs vēlējāmies noskaidrot, kāds ir mūsu lasītājs.

Mazākajiem no mūsu lasītājiem bija iespēja piedalīties ABN Vecāku kluba sagatavotajās aktivitātēs – bērni zīmēja savu vīziju par Latviju, kamēr vecāki turpat blakus šķirstīja ABN maija numuru vai pildīja lasītāju aptauju.

Pulksten desmitos cauri laukumam lepni izsoļoja dalībnieku gājiens, bet atklāšanas ceremonijā svētku dalībniekus uzrunāja Pīterboro mēre Džūna Stouka, Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis un Lielbritānijas vēstniece Latvijā Sāra Koulija, aicinot izcelt tās latviešu kultūras vērtības, kas mums ir tik svarīgas – mūsu tautas dejas un dziesmas.

Visas dienas garumā uz skatuves ne mirkli nemitējās rosība. Savu sniegumu atrādīja latviešu folkloras grupa «Dūdalnieki», vīru koris «Ķekava», Bērnu un jauniešu ansamblis «Varavīksne» no Tukuma, Londonas un Straumēnu kori, Pīterboro latviešu tautas deju kopa «Sadancis», latviešu tautas deju kopa «Lestere», «Salinieki» no Londonas, latviešu tautas deju kopa «Kamoliņš» no Līdsas, «Londona Dejo» un kokles ansamblis «Kokļu Zapte».

Svētku noslēgumā Bredfordas latviešiem tika nodota simboliska tautas josta, kas nozīmē, ka arī nākamā gada latviešu kultūras dienas norisināsies Bredfordā. Šīs bija otrās latviešu kultūras dienas Lielbritānijā pēc Latvijas Neatkarības atgūšanas. Pagājušajā gadā tās tika organizēta Londonā, un tās rīkoja Latviešu studentu asociācija sadarbībā ar Latviešu Nacionālo padomi Lielbritānijā un Latvijas vēstniecību. n Lote Lārmane

Konkurss ABN grib iepazīt savu lasītāju! Līdz 1.augustam sūti selfiju (jebkādu foto ar sevi un avīzi) ar kādu no ABN avīzes numuriem uz avize@anglobalticnews.co.uk un piedalies konkursā, lai laimētu laikraksta “Anglo Baltic News” abonementu līdz gada beigām!

Konkursa uzvarētāji tiek izlozēti katru nedēļu. Labākie un oriģinālākie selfiji tiks publicēti ABN augusta numurā.

Informācija par svarīgiem notikumiem un latviešu aktivitātēm Lielbritānijā kopā ar lielāko laikrakstu

www.anglobalticnews.co.uk

latviešu valodā Apvienotajā Karalistē – “Anglo Baltic News”!

ABN redakcija piedāvā laikraksta piegādi uz jebkuru pasta adresi Apvienotajā Karalistē un Latvijā.

Laikraksta piegādes cena: par vienu numuru Lielbritānijā 3.00 GBP, Latvijā 3.50 EUR; līdz gada beigām Lielbritānijā 18.00 GBP, Latvijā 21.00 EUR. Lai pasūtītu laikrakstu, nosūtiet savu pasta adresi, samaksājot “Paypal” kontā avize@angloblaticnews.co.uk.

11

ABN

ABN

Jūnijs / 2014

ABN veltītie bērnu zīmējumi latviešu Latviešu kultūras dienās Pīterboro mazākajiem no mūsu lasītājiem bija iespēja piedalīties ABN Vecāku kluba sagatavotajās aktivitātēs – bērni zīmēja savu vīziju par Latviju

12

www.anglobalticnews.co.uk

ABN

Jūnijs / 2014

ABN

kultūras dienās Pīterboro

ē m ī Uzz u sav u! j i v t La

www.anglobalticnews.co.uk

13

ABN

IEPAZĪSTI SALU

Jūnijs / 2014

Kembridža ‑ «Šeit mēs gūstam apgaismību un vērtīgas zināšanas» Kembridžā vasarā norisinās dažādi festivāli un pasākumi, taču viens no nozīmīgākajiem šīs vasaras notikumiem ir slavenās velo sacensības Tour de France - 7. jūlijā brauciena dalībnieki pedāļus mīs tieši pa Kembridžas vēsturiskajām ieliņām.

Ja esat tur, noteikti nepalaižat garām arī iespēju apmeklēt pilsētas tirdziņu un, kas zina, varbūt radīsies vēlēšanās izmēģināt laimi pie tirdziņa friziera The Market Barber.

Lote Lārmane

Kā

Kembridžas universitāte Jau tikai noejot vienas ielas garumā, Kembridžā tu vari justies kā izpeldējies vēsturē. Kembridžas universitāte sastāv no trīsdesmit vienas koledžas, un katrai no tām ir sava ēka ar savu vēsturisko mantojumu. Vecākā no ēkām ir Peterhouse, kas dibināta 1284. gadā, bet jaunākā - Robinson College – dibināta 1977. gadā. Lielāko daļu no koledžām var apmeklēt bez maksas, bet dažas no tām, piemēram, iespaidīgā King’s College, prasa nelielu ieejas maksu no četrām līdz astoņām mārciņām. Iepriekš gan rūpīgi jāizpēta, kuros laikos koledžas ir atvērtas tūristiem, jo studiju laikā universitāte ir slēgta.

Kembridžas universitāte veidota ap 1209. gadu, kad Oksfordas universitāti pameta vairāki pasniedzēji un izveidoja paši savu apvienību. Cauri gadu simteņiem Kembridža saglabājusi sāncensības garu ar Oksfordu, kas izpaužas visdažādākajos veidos, piemēram, gadskārtējās airēšanās sacensībās. Sacensības notiek neitrālā teritorijā – Temzas upē, Londonā.

Parasti tās norisinās marta pēdējā vai aprīļa pirmajā sestdienā.

Baznīcas, laivas un velosipēdi Dienas laikā ar kājām var mierīgi apstaigāt arī lielāko daļu no pilsētas trīsdesmit sešām baznīcām, sākot ar St Benet’s baznīcu, kas ir vecākā vēl joprojām funkcionējošā ēka Kembridžā, būvēta 1000.-1050. gadā, līdz pat slavenajai apaļajai baznīcai jeb Church of the Holy Sepulchre, kurā

14

Kā nokļūt Kembridžā?

Foto: Lote Lārmane

vēsta Kembridžas universitātes moto, šī pilsēta ir īstā vieta, kur gūt jaunu pieredzi. Ja vēlaties ceļojot ar galvu pa priekšu mesties iekšā vēsturē, tad Kembridža ir domāta tieši jums. Pilsēta, kas slavena ar to, ka kalpo par mājām vienai no izcilākajām un prestižākajām universitātēm pasaulē – Kembridža piedāvā tūristiem arhitektūras mantojumu, kas datēts ar 1000.-1050. gadu, un ir bijusi mājvieta vairākiem pasaulslavenās grupas «Pink Floyd» dalībniekiem. Pilsēta ir pazīstama arī kā modernā futbola šūpulis – spēles pirmos noteikumus sarakstīja Kembridžas universitātes biedri 1848. gadā, un arī pirmā spēle pēc Anglijas Futbola asociācijas noteikumiem 1863. gadā notika tieši Parker’s Piece parkā.

ieeja, tā pat kā lielākajā daļā pārējo baznīcu, ir bez maksas.

Tomēr galvenā pilsētas atrakcija, ko noteikti nevajadzētu laist garām, ir iespēja doties ekskursijā pa Kemas upi (no kuras cēlies Kembridžas nosaukums – Kemas tilts). Pilsētā ir vairāki laivošanas uzņēmumi, starp kuriem izvēlēties, un vienas ekskursijas laiks variē no četrdesmit piecām minūtēm līdz stundai, cena - no septiņām (bērniem) līdz četrpadsmit mārciņām (pieaugušajiem), ja biļeti pērk iepriekš. Laivas ir dažāda izmēra, bet katrai no tām ir norīkots savs vadītājs, kurš ar garas nūjas palīdzību stumj laivu pa seklāko Kamas daļu, vienlaikus stāstot par Kembridžas vēsturi un iekārtu.

Laivošana ir ļoti izplatīts sporta veids Kembridžā, un universitātē ir vairāki airēšanas klubi, kurus pārvalda 1868. gadā dibinātā Kembridžas Airēšanas asociācija.

Kā jau iespaidīga tūristu centrāle, Kembridža ir padomājusi par transporta pieejamību pilsētas robežās.

Pilsētu var sasniegt gan ar vilcienu (Kembridža ir savienota ar ātru un bieži apkalpotu dzelzceļa līniju no Kingskrosas stacijas, un regulāri kursē vilcieni arī no citām Lielbritānijas pilsētām), gan mašīnu un autobusu (National Express piedāvā braucienu uz Kembridžu no visām lielākajām Lielbritānijas pilsētām, un Stagecoach X5 maršruts savieno Kembridžu ar Oksfordu, braucot caur Bisteru, Bekingemu, Miltonkīnsu un Bedfordu). n

Informācija Kembridža ir pilsēta Kembridžšīras grāfistē.

Atrodas 80 km uz Ziemeļiem no Londonas Kamas upes krastos, tās iedzīvotāju skaits ir aptuveni 120 tūkstoši, 24 tūkstoši no tiem – studenti.

Kembridža ir otrā lielākā pilsēta savā grāfistē tūliņ aiz Pīterboro.

Liecības par apdzīvotību Kembridžas apkārtnē meklējamas jau Bronzas laikmetā.

Pilsēta ir mājas Cambridge United futbola klubam.

Vairāk informācijas: http://www.visitcambridge.org/

www.anglobalticnews.co.uk

ABN

Jūnijs / 2014

VECĀKU KLUBS

Jana Grieze, «ABN Vecāku klubs» vadītāja

A

izvadītajā maija mēnesī ABN Vecāku klubs piedalījās ne tikai Latviešu Kultūras dienas pasākumā Pīterboro un ar sajūsmu noskatījās uz bērnu - ABN mazo palīgu azartisko aktivitāti palīdzot laikrakstam uzzīmēt «savu Latviju», bet arī sveica visas māmiņas, atzīmējot Mātes dienu. Par tikpat stipru tradīciju pasaulē, godinot tēva lomu ģimenē un sabiedrībā, ir kļuvusi arī Tēva diena.

Kaut arī līdz Tēva dienai Latvijā, kas piekto gadu pēc kārtas tiks atzīmēta septembrī, ir vēl laiks, Lielbritānijā Tēva diena vairs nav aiz kalniem. Šogad tā valstī, kurā šobrīd mītam, tiks svinēta 15. jūnijā. Tēva dienas mērķis ir popularizēt ideju, ka vīrietim kā tēvam ir jābūt gandarītam un lepnam par savu ģimeni un bērniem. Tāpat tēviem ir svarīgi saņemt pateicību un mīļus vārdus par ģimenei veltītajām nesavtīgajām rūpēm.

Tāpat kā Mātes dienas atzīmēšanas tradīcijai, arī Tēva dienai ir savs izcelšanās stāsts. Tēva diena tika iedibināta ASV 20. gadsimta sākumā kā papildinājums Mātes dienai, lai atzīmētu tēva sniegto ieguldījumu ģimenē. To aizsāka un pirmo reizi svinēja Sonora Smārta Doda Spokānā, Vašingtonā 1910. gadā. Viņas tēvs bija Pilsoņu kara veterāns un vientuļais tēvs, sešu bērnu ģimenes aprūpētājs.

Tikai 1972. gadā prezidents Niksons šo dienu pasludināja par oficiālu valsts brīvdienu, lai gan tā tika plaši atzīmēta jau visā 20. gadsimta garumā. Tagad Tēva dienu svin arī citās Eiropas un pasaules valstīs, vien svinēšanas datumi un tradīcijas mēdz būt atšķirīgas.

Tomēr neaizmirsīsim arī par vēl kādiem brīnišķīgiem latviskiem svētkiem – līgošanu un Jāņiem šeit, svešumā. Lai labi garšo Jāņu siers, lai laba balss līgo dziesmas dziedot un veiklas kājas dancojot līdz rītam.

Vēlam veiksmi visiem, kuri dosies papardes zieda meklējumos latviešu līgo svētkos «Mūsmājās» Anglijā.

Nobeigumā, atgriežoties pie Tēva dienas, kuru «Anglo Baltic News» Vecāku kluba redakcija īpaši vēlas izcelt laikraksta jaunajā numurā, vēlos atgādināt, ka Tēva dienas svētki popularizē ideju, ka būt tētim ir moderni un ar to ir jālepojas.

Tajā pašā laikā, šī diena vīrietim atgādina arī par pienākumiem un atbildību, kas saistās ar kļūšanu par vecāku. Sveicu visus tēvus šajā dienā, kuru mums, latviešiem, kas dzīvo Lielbritānijā, ir priekšrocība atzīmēt divas reizes gadā, un, izmantojot dubultu priekšrocību, īpaši vēlos sveikt savu mīļo vīru Jāni Griezi un mūsu lielisko ABN īpašnieku Lauri Lauski šajā dienā! n www.anglobalticnews.co.uk

Divu meitu tētis no Latvijas turpina piepildīt savus sapņus un mērķus Anglijā Atzīmējot Tēva dienu, kas Lielbritānijā tiek svinēta jūnija mēnesī, šoreiz piedāvājam stāstu par tēti, kurš strādā nenolaižot rokas, nebīstas no grūtībām un neatlaidīgi cīnās par savu sapni kopā ar savu ģimeni

V

Kristīne Sviķe

ecāku klubs ir bieži informējis lasītājus par uzņēmīgām un aktīvām māmiņām, kuras ir uzdrošinājušās uzsākt savu uzņēmējdarbību, riskēt un smagi strādāt, lai piepildītu savus sapņus. Ainārs Ivanovs ir divu bērnu tēvs, kurš nevis izvēlējās ierasto fabrikas darbu Lielbritānijā, bet ir viens no tiem latviešiem, kurš uzsācis savu uzņēmējdarbību, atverot savu auto servisu.

ABN: Ainār, cik ilgi Tu dzīvo Lielbritānijā?

Ainārs: Lielbritānijā dzīvoju kopš 2004.gada 14.decembra. Uz šejieni atbraucu tāpat kā vairākums labākas dzīves meklējumos, nopelnīt naudiņu. Iesākumā bija doma no Anglijas pārvākties uz ASV, bet tā arī esmu šeit palicis līdz šai pat dienai. Sāku strādāt fabrikā, tur arī iepazinos ar savu sievu, pēc kāda laika nodibinājām ģimeni, uz kredīta paņēmām māju.

ABN: Kā izdomāji atvērt savu autoservisu?

Ainārs: Viss bija forši, bet cik tad ilgi strādāsi fabrikā? Ar auto remontu nodarbojos jau kopš Latvijas laikiem, arī šeit dzīvojot brīvajos brīžos pie mājas ielas malā remontēju mašīnas.

Man ir vienmēr gribējies atvērt savu servisu, jo remontēt mašīnas ir mans hobijs. Apstākļi iegrozījās tā, ka man bija iespēja pārpirkt jau esošu biznesu 2012.gadā.

ABN: Vai bija grūti uzsākt savu uzņēmējdarbību?

Ainārs: Nevarētu teikt, ka klientu bija daudz, bija jāpacīnās, lai atgūtu arī zaudētos klientus. Sākums bija ļoti smags, strādājam mēs divi - es un krāsotājs. Es veicu mehāniķa darbus. Mājās nācu ļoti vēlu, kad visi manējie jau gulēja, bija daudzas reizes, kad caurām naktīm strādāju un paliku turpat servisā. Pirmais gads pagāja nomaksājot īri, rēķinus un milzīgos parādus, ko pārņēmu no iepriekšējiem īpašniekiem.

ABN: Kā ir ar konkurenci?

Ainārs: Darbs nav pastāvīgs, vienu nedēļu darba ir daudz, citu - nav nekā. Konkurence ir liela, Korbijas pilsētā vien ir vēl trīs latviešu autoservisi, arī poļu, serbu un, protams, angļu. Kad paliku strādāt servisā viens bez krāsotāja, nevarēju

Foto: No personīgā arhīva

Redaktores sleja

atļauties zaudēt savus klientus, nācās pašam iemācīties sagatavot un krāsot mašīnas. Tas viss tika apgūts pašmācības ceļā. Protams, ka bija smagi, it īpaši grūti man padevās slīpēšana un formu veidošana. Bija nepieciešama liela pacietība. Veselu gadu nostrādāju viens pats. Ziema bija diezgan skarba, jo darba bija maz.

Kopš šā gada marta mēs jau esam divi īpašnieki, esam arī nomainījuši servisa nosaukumu. Tagad mēs esam «BM car body repairs and services».

ABN: Vai izdodas apvienot ģimenes dzīvi ar uzņēmējdarbību?

Vai visam pietiek laika?

Ainārs: Mājās īpašs palīgs neesmu, sieva reizēm dusmojas. Pārsvarā savu laiku es pavadu servisā. Protams, ka nesanāk ar ģimeni pavadīt tik daudz laika, kā gribētos. Vismaz svētdienās es cenšos nestrādāt un būt kopā ar ģimeni.

ABN: Kā bērni iejūtas šeit un vai ir apraduši ar Lielbritānijas vidi?

Vizītkarte Ainars Ivanovs Īpašnieks, direktors, mehāniķis un krāsotājs MB car body repairs and services Unit 11 Rutherford Court, Earlstreet Industrial Estate, Corby, NN17 4SJ Tel.: 07889 489968

Ainārs: Vecākā meita sāka dzīvot Anglijā, kad viņai bija četri gadi.

Viņa šeit uzreiz sāka iet skolā, dažu mēnešu laikā sāka runāt angliski.

Jaunākā meita piedzima mums jau esot šeit. Līdz ar to Anglijas vidē abas meitas jūtas brīvi.

ABN: Vai ir arī kādi radi, tuvinieki šeit, kas palīdzētu ar bērnu pieskatīšanu?

Ainārs: Nav neviena, un līdz ar to ir grūti. Nav radu, vecāku un vecvecāku šeit, nav neviena, kas varētu palīdzēt, ja kādreiz vajag pieskatīt bērnus.

Auklei maksājām milzu summas veselus četrus gadus līdz brīdim, kad mazā sāka iet skolā. Liela problēma strādājošiem vecākiem šeit ir arī tas, ka nav neviena, kas aizved un izņem bērnus no skolas. Tagad vismaz es to varu darīt pats.

ABN: Kādā valodā runā bērni?

Ainārs: Manas meitenes savā starpā runā angliski, arī domā angliski. Tā kā mums nav doma atgriezties Latvijā, mēs īpaši nespiežam viņas mācīties latviešu valodu. Protams, ka mēs ar sievu ar bērniem runājam latviski.

Vecākā meita gan bieži saka, ka gribētu dzīvot Latvijā - kad paaugsies, tad varēs arī pati izlemt, kur dzīvot. Gribētos, lai šeit būtu kāda latviešu skoliņa brīvdienās, tad gan mazo sūtītu pamācīties.

ABN: Tātad Latvijā atgriezties neplānojat?

Ainārs: Kā jau teicu, atgriezties Latvijā nedomājam. Mēs tur savu nākotni neredzam, lai cik skumji tas neskanētu... Gribu augt un attīstīties šeit, šis ir tikai pats sākums, vēl ir tik daudz, ko paveikt. Ceru tikai, ka mana sieva spēs to izturēt, it īpaši manu ilgo prombūtni no mājām.

Ainārs: Ko Tu novēlētu mūsu laikraksta lasītājiem?

Ainārs: Lasītājiem gribētu novēlēt piepildīt savus sapņus un mērķus, ar kuriem viņi atbrauca uz Angliju. Vēlu visiem skaisti nosvinēt Jāņus! Ļoti žēl, ka šis ir pēdējais gads, kad varam to darīt «Mūsmājās». Tiekamies tur! Vēl gribētu aicināt lasītājus neaizmirst uzvesties pieklājīgi un ar cieņu pret apkārtējiem arī, kad svinam svētkus un iedzeram (smaida). n

ABN Vecāku klubs konkurss vismazākajiem «Mans vasaras piedzīvojums!»

Atsūti foto ar savu mazuli (0-3 gadi) līdz mēneša beigām un laimē burvīgu bērnu komplektiņu no bērnu aksesuāru ražotāja Latvijā – UHTI! Vasarīgo fotogrāfiju sūti uz e-pastu: jana@ anglobalticnews.co.uk Konkursa uzvarētājs tiks paziņots nākamajā laikraksta numurā kopā ar jauno konkursu.

UHTI Latvijā ražoti aksesuāri bērniem uhti@outlook.com https://www.facebook.com/ pages/UHTI/365148790290862

15

ABN

AUTO

Jūnijs / 2014

Ar panākumiem no Stounlejas pārbūvēto auto izstādes atgriezušies latviešu autoražotāji No 4.līdz 5.maijam Stounlejas (Stounleigh) «Kit Car», kas ir pasaulē lielākā komplekta auto izstāde un piedāvā skatītājiem unikālu iespēju vienuviet apskatīt vairāk pārbūvēto auto, nekā jebkur citur uz planētas, piedalījās arī latviešu autoražotāju komanda

SIA «First Choice» uzņēmuma vadītājs Edgars Podnieks izrāda «Austin Healey» Latvijā pārbūvēto modeli ENIGMA

Arī Latvija šogad pirmo reizi Stounlejas pārbūvēto auto izstādē varēja lepoties ar savu stendu

S

tounlejas piecu izstāžu hallēs bija aplūkojami 400 klubu stendu un vairāk, nekā 4000 privātpersonām piederošu komplektu auto. Arī Latvija šogad pirmo reizi izstādē varēja lepoties ar savu stendu, proti SIA «First Choice» un divpusējā sadarbības partnera «Healey Design Ltd » rūpnīcā Bauskā tapušo un ar rokām būvētās britu sporta retro mašīnas «Austin Healey» kopiju.

Sirsnīgi par «ipsīti» dēvētais, bet izstādes vajadzībām par ENIGMA nosauktais sešdesmito gadu sporta mašīnas reprodukcijas modelis ir Latvijas auto būves uzņēmuma vadītāju un kluba jaunais konceptu-

16

Kopā ar savu komandu vēlos radīt sava veida latviešu superauto ālais projekts. ««Austin Healey 3000» piedzīvojis pamatīgu modernizāciju, ieguvis jaunu dizainu un kļuvis platāks, garāks un drošāks, kā arī ticis pie ādas salona», ABN stāsta SIA «First Choice» uzņēmuma vadītājs Edgars Podnieks. «Ceļš uz izstādi

bija garš un pārbaudījumiem pilns, mašīnas prototips, kas tika vests uz piekabes, izturēja sešas stundas garu lietusgāzi Polijā, taču garāmbraucēju un skatītāju apbrīnas un sajūsmas saucienu pavadīti, galamērķi sasniedzām emocionāli pozitīvi uzlādēti». ‘

Latviešu auto ražotāji stāsta, ka uz izstādi vesti divi jaunās mašīnas prototipi – retro versija un modernākā, kura izstādē izpelnījusies vislielāko interesi. «Austin Healey 3000» mūsdienīgāko prototipu latviešiem ir izdevies izveidot par ērtu ikdienas divvietīgu kupejas luksusa klases automašīnu, un turīgākajiem interesentiem tā esot bijusi pievilcīga tādēļ, ka tā bija viena no retajām mašīnām, kuras bagāžniekā ir iespējams ērti novietot golfa nūju komplektu. Auto ražotāji neslēpj, ka izvirzījuši ambiciozus, bet tai pat laikā drosmīgus mērķus, kā eksporta uzņēmumam iekarot Lielbritānijas tirgu. Nopietnās investīcijas auto ražošanā ļaušot radīt 36 šīs mašīnas gadā, turklāt interesi auto iegādāties izīrēšanai turīgiem klientiem izstādē izteikuši britu golfa korti un kāds luksusa viesnīcu tīkls, kā arī klienti no Tuvajiem Austrumiem.

«Atgriežoties no Stounlejas auto izstādes, esam uzsākuši darbu pie jauna «Austin Healey 3000» komplekta mašīnas prototipa ar jaudīgāku motoru, mūsdienīgāku stilu, un jaunu risinājumu meklēšanas.

Strādājam pie dažādām «ekstrām», piemēram, kondicioniera, kas jātestē ilgtermiņā un noteiktā temperatūrā,

kas, savukārt, apmierinātu un būtu saistoši potenciālajiem klientiem Tuvajos Austrumos. Neslēpšu, ka kopā ar savu komandu vēlos radīt sava veida latviešu superauto, un posms, kas noiets un piedzīvots auto komplektēšanā, varētu tikt uzskatīts par bērnudārza pabeigšanu, bez kurā gūtās pieredzes skolā iestāties nav iespējams, kur nu vēl to pabeigt», saka SIA «First Choice» uzņēmuma vadītājs Edgars Podnieks.

Stounlejas pārbūvēto auto izstādi latviešu auto ražotāji pirmo reizi apmeklēja pērn, un tieši pēc tās viņi sāka plānot un pārdomāt savu ambiciozo projektu, nonākot pie secinājuma, ka, ja ir patiesa vēlēšanās ko sasniegt, tad ir jāķeras pie darba. Šogad Stounlejas izstādē ir gūts patiess gandarījums par paveikto, gūta pārliecība par produkta pieprasījumu industrijas tirgū, ekspertu atzinīgais novērtējums un milzu lepnums par neatlaidīgo un brīžiem pat pārcilvēcisko atdevi ceļā uz sapni – komplekta mašīna jeb tā saucamais «Kit Car» «Austin Healey 3000» prototips – «Enigma».

«Jelgavas komanda strādāja daudz – pat 20 stundas dienā, un daža laba sieva teicās savu vīru neredzējusi četras dienas. Īpaši vēlos pateikties projekta vadītājam Ivaram Freibergam. Mēs esam cilvēki, kurus kopā savedis smags darbs, bet tieši šādos projektos un virzībā uz konkrētu, nopietnu rezultātu rodas īpaša tuvības sajūta un milzu gandarījums par paveikto, sasniegto. Īpašs lepnums ir arī par sajūtu, ka latvieši nebīstas smaga darba un lielu mērķu, izprotot, ka dzīve ir viens liels mācību laukums un rakstura audzināšana, nepadodas un prot novest lietas līdz galam», nosaka Edgars Podnieks.

Gandarītie auto ražotāji Latvijā nule kā tapušo auto prototipu augusta beigās prezentēs prestižajā komplekta auto izstāde Doningtonā, bet septembrī Mančesterā.n www.anglobalticnews.co.uk

ABN

Jūnijs / 2014

SPORTS

Kompānija nedēļas nogalei, enerģijas izlāde un volejbols Londonā «M anuprāt, ir daudz tādu latviešu, kuri jūtas tieši tāpat, kā es, kad nokļuvu Londonā. Izjutu ilgas pēc Latvijas, un kaut kā ļoti pietrūka. Tā droši vien bija kompānija, draugu pulks, ar ko kopā pavadīt nedēļas nogali, iepazīties ar jauniem draugiem un izlādēt atlikušo enerģiju», «Anglo Baltic News» stāsta Gundars Rautenbergs, Londonas volejbola spēļu organizators.

Viss sākas 2011. gada vasarā, kad nelielā skaitā (ap 6-8 cilvēki) savācā-

www.anglobalticnews.co.uk

mies Mile End parkā. Volejbola tīklu iegādājās Dimitrijs, kuru pazinu no volejbola treniņiem Latvijā. Paplašinoties draugu un paziņu lokam, arī spēlētāju skaits ar katru sezonu auga. Uz volejbola spēli sanācām katru svētdienu – spēlējām no dienas vidus līdz pat vēlai tumsai, kamēr vairs nevarēja redzēt bumbu. Vienīgais, kas mums jebkad traucēja, bija lietus, pretējā gadījumā ik svētdienu mūs varēja sastapt Mile End parkā.

Ejot laikam, gribējām paplašināties, un man paveicās iepazīties ar Pēteri Baumani, kurš aktīvi rīkoja dažādus pasākumus latviešiem. Tā nu Pēteris sāka reklamēt volejbola svētdienas

Izjutu ilgas pēc Latvijas, un kaut kā ļoti pietrūka. Tā droši vien bija kompānija, draugu pulks, ar ko kopā pavadīt nedēļas nogali

«LaLonda» (latvieši Londonā) domubiedru grupā, kurā ir ļoti daudz aktīvu un sportisku biedru. Tieši ar «LaLondas» palīdzību izdevās arī atrast

lielākos volejbola talantus, kuri vēlējās ne tikai labi pavadīt laiku, parkā spēlējot volejbolu, bet arī ziedot vakarus, lai trenētos un spēlētu Londo-

nas līgā, kur esam sasnieguši jau teju premjerlīgas slieksni. Ar profesionālo spēli Londonā nodarbojas jau četri Latvijas pilsoņi, bet Mile End parks ir atvērts visiem spēlēt gribētājiem un gribētājām. Tas, protams, nesa rezultātus, un cilvēku skaits sasniedza teju 30 interesentu, neskaitot līdzjutējus, kuri uz parku nāk jautri pavadīt savu brīvo laiku. Tā nu mēs turpinām kāpt uz augšu – pēdējā volejbola svētdienā dalībnieku skaits bija sasniedzis 45 spēlētājus, atbalstītājus un līdzjutējus neskaitot.

Izskatās, ka cilvēkiem interesē šis pasākums, un tie, kuri to ir apmeklējuši, atgriežas un turpina darboties. n

17

ABN

PIE GALDA

Jūnijs / 2014

Vasarīgas un radošas idejas Līgo svētku galdam Sadarbībā ar žurnālu «Pie Galda!», www.piegalda.lv

Zaļā skābeņu cūka ar zaļiem dārzeņu salātiem

Jaunie kartupeļi krāsainos «mundieros» Nepieciešamās sastāvdaļas: 30 mazi kartupelīši 10 plānas laša šķēlītes (svaigas vai auksti kūpinātas) 10 bekona šķēlītes (svaigas, vītinātas vai kūpinātas) 10 svaigas vistas filejas šķēlītes (2 vistas filejas) 4 ķiploka daiviņas 4 ēdamkarotes mīksta sviesta 3 ēdamkarotes sasmalcinātu diļļu buntīte svaiga timiāna zariņu sāls, malti melnie pipari 6 koka irbulīši Mērcei 150 ml skābā krējuma 150 ml majonēzes 1 ķiploka daiviņa sāls 6 porcijas Pagatavošanas gaita: Kartupeļi «mundieros» 1. Kartupeļus nomazgā un liek vārīties. Vāra ~ 5 minūtes, līdz kartupeļi ir gandrīz gatavi, bet mazliet stingri. Svarīgi, lai tie nesāk plaisāt. Tad tos nokāš un atdzesē.

2. Koka irbulīšus uz 20-30 minūtēm iemērc aukstā ūdenī, lai tie cepšanas procesā nesadegtu. Mīkstu vai kausētu sviestu sajauc ar saspiestām ķiploka daiviņām.

3. Sagatavo «mundierus». Gatavās šķēlītes samēro ar kartupeļiem, lai strēmelītes būtu līdzīga platuma.

Ja šķēlītes ir stipri platākas, tās var pārgriezt uz pusēm.

4. Vistas filejas un laša strēmelītes pārklāj no vienas puses ar sviestaķiploku maisījumu. Atlikušo maisījumu pataupa glazūrai.

5. Kartupelim aptin apkārt strēmelīti tā, lai ķiploku sviests būtu ietīts uz iekšpusi, un tūlīt sprauž uz iesmiņa.

18

10 kartupeļus aptin ar bekonu, 10 – ar vistas filejas strēmelītēm un pēdējos 10 ietin plāni sagrieztās laša šķēlītēs. Uz katra iesmiņa uzdur piecus kartupeļus. Visu apkaisa ar sāli un pipariem. Sakārto tā, lai kartupeļu nenosegtā daļa visiem bumbuļiem būtu uz vienu pusi.

6. Atlikušo sviesta-ķiploku maisījumu sajauc ar sasmalcinātām dillēm un šķipsniņu sāls.

7. Uz sakarsētām oglēm iesmiņus liek cepties tā, lai kartupeļu nenosegtā daļa būtu uz leju. Kad viena puse apbrūnējusi, apgriež uz otru pusi un arī apcep brūnu. Ar karotīti uz kartupeļiem liek diļļuķiploku sviesta glazūru un timiāna zariņu. Ja grilam ir vāks, aizver to uz 5 minūtēm.

Mērce Sagatavo mērcīti. Ķiploka daiviņu smalki sakapā vai izspiež caur ķiploku spiedi. Sajauc bļodā krējumu ar majonēzi un ķiplokiem.

Pēc garšas pievieno šķipsniņu sāls.

Iesmiņus pasniedz galdā karstus ar mērci un svaigiem salātiem.

Pagatavošana: 1. Mīklai samaisa kopā miltus ar cukuru, pierīvē aukstu sviestu un ar rokām sataisa drupačas. Tad pievieno sakultu olu, pamazām ūdeni un samīca vijīgu mīklu. Mīklu ietin pārtikas plēvē un ļauj ½ h atpūsties.

2.Tikmēr nemizotus burkānus novāra mīkstus, tad atdzesē, nomizo un sablenderē. Biezenim pievieno mannu, cukuru, 1 ēdamkaroti skābā krējumu un sakultas olas, pēc garšas arī sāli. Visu samaisa kopā.

3. No mīklas ar glāzes palīdzību izveido groziņus, kurus līdz malām piepilda ar burkānu pildījumu un kārto uz pannas. Pārkaisa ar cukuru un kanēli.

4. Cep 180 °C temperatūrā 15 minūtes. Tad izņem, pārsmērē bagātīgi ar krējumu, pārkaisa ar cukuru un liek cepties vēl 25 minūtes. Uzreiz pēc izņemšanas vēlreiz pārsmērē ar krējumu un ļauj pilnībā atdzist.

Zaļā skābeņu cūka ar zaļiem dārzeņu salātiem Nepieciešamās sastāvdaļas: Gaļai: 1 kg cūkgaļas mīkstuma vai karbonādes gabala 4 lieli sīpoli 300 g skābeņu 4 ēdamkarotes sojas mērces sāls, malti melnie pipari Salātiem: 1 neliels Ķīnas kāposts 2 mazi vai 1 liels gurķis 1 liels tomāts 1 paprika 2-3 selerijas kāti dažādu sēkliņu maisījums (saulespuķu, sezama, ķirbju u.c.) sāls, citronpipari 1 citrons

Sklandarausis Sastāvdaļas: Mīklai: 500 g rudzu miltu 50 g sviesta 1 ola 1 ēdamkarote cukura 200 g ūdens sāls Pildījumam: 500 g burkānu 2 olas 1 ēdamkarote mannas 1 ēdamkarote skābā krējuma 100 g cukura nedaudz sāls un kanēļa 100 ml skābā krējuma

Biezpiena kūka ar zemenēm

3 ēdamkarotes vīnogu kauliņu eļļas 6 porcijas Pagatavošanas gaita: Gaļa: 1. Gaļu nomazgā, nosusina un sagriež ~ 1 cm biezās šķēlēs.

2. Sīpolus notīra un sagriež gredzenos.

3. Gaļu un sīpolus kārto pamīšus bļodā un pārlej ar sojas mērci.

Pieber sāli, piparus un samaisa.

Gaļu nemīca, bet vienmērīgi sacilā.

4. Skābenes noskalo, nosusina un sagriež.

5. Liek lielā traukā, pielej ~100 ml auksta ūdens un sablenderē. Ja blenderis vai virtuves kombains ar grūtībām maļ skābenes, pielej vēl nedaudz ūdens.

6. Iegūto skābeņu masu pielej gaļai un rūpīgi samaisa.

7. Bļodu pārsedz, liek vēsumā uz 56h.

8. Gaļu grilē ~10-15 minūtes.

Salāti: 1. Ķīnas kāpostu smalki sagriež.

2. Gurķi pārgriež gareniski uz pusēm un sagriež plānās šķēlītēs.

3. Tomātus, papriku un seleriju kātus sagriež nelielos gabaliņos. Pievieno salātiem.

4. Sēklu maisījumu uz pannas apgrauzdē un pārkaisa dārzeņiem.

5. Salātus pārlej ar citrona sulu un eļļu.

6. Pārkaisa ar sāli un citronpipariem.

7. Viegli sacilā visu kopā.

8. Pasniedz ar svaigi grilēto gaļu.

Biezpiena kūka ar zemenēm Nepieciešamās sastāvdaļas: Mīklai 300 g miltu 150 g cukura

150 g sviesta 1 ola ½ paciņa (~ 8 g) cepamā pulvera šķipsniņa sāls Pildījumam 400 g sausa biezpiena 4 olas 100-120 g pūdercukura ½ tējkarote vaniļas cukura rīvēta citrona miziņa 1 vidēja citrona sula 3 ēdamkarotes miltu 3 ēdamkarotes rīvētu svaigu zemeņu ar cukuru Dekorācijai pūdercukurs vai kakao 10 zemenes 8-12 porcijas Pagatavošanas gaita: 1. Sviestu saputo ar cukuru un šķipsniņu sāls. Pievieno olu un kārtīgi izmaisa.

2.Miltus samaisa ar cepamo pulveri un pievieno mīklai.

3. Visu samīca viendabīgā mīklā.

Mīca, kamēr tā vairs nelīp pie rokām.

Mīklu ietin pārtikas plēvē un liek uz 15-20 minūtēm ledusskapī.

4. Biezpienu samaļ vai izberž caur sietu. Olu dzeltenumus atdala no baltumiem. Biezpienam pievieno pūdercukuru, rīvētu citrona miziņu, citrona sulu, miltus, vaniļas cukuru, olu dzeltenumus un visu kārtīgi samaisa.

5. Atsevišķi stingrās putās saputo olu baltumus un uzmanīgi iecilā tos biezpiena masā.

6. Atdzesētu mīklu izrullē cepamās veidnes lielumā, ieklāj veidnē un nolīdzina malas. Pa virsu mīklai uzklāj cepamo papīru, uz kura uzber sausas pupas vai putraimus, lai, pamatnei cepoties, mīkla neceltos augšā. Pamatni cep cepeškrāsnī 180 °C 10-15 minūtes.

NB! 7. Kūkas pamatni izņem no cepeškrāsnis, noņem cepamo papīru ar putraimiem. Uzziež svaigi rīvētās zemenes ar cukuru.

8. Virs zemenēm liek biezpiena masu.

9. Izlīdzina kūkas virsu un liek cepeškrāsnī. Cep 150 °C 55-60 minūtes. Gatavību pārbauda, iedurot koka irbulīti. Kūka ir gatava, kad mīkla nelīp klāt pie irbulīša. Atdzesētu kūku dekorē ar pūdercukura vai kakao sirsniņām un svaigām zemenēm. n www.anglobalticnews.co.uk

ABN

Jūnijs / 2014

JĀŅU FEĻETONS

Nenopietni par nopietno Līgo slepenās lietas

JOKI Jāņu rītā saule lēca, Draugi vēl par Jāni rēca.

Kā tas tumsā kļūdījās, Un ar govi bučojās!

Latvju tauta stipra bija Dižas dienas vakarā.

Vēl kuplāka viņa kļuva Papard’s ziedu sakarā.

Pēc Līgo svētkiem uz psihiatrisko slimnīcu zvana Jānis un saka: - Dakter, mana sieva sajukusi! Neko vairs nesaprot!

- [?]

- Pa istabu balti zirgi auļo, bet viņa nevienu neredz!

Foto: ABN arhīvs

Līga ar savu auto ietriecas cita automobiļa pēcpusē.

Izlēkusi no sava auto, viņa izbrīnā kliedz: «Kas ar visiem Jāņu dienā notiek? Esiet uzmanīgāki! Šī jau ir piektā automašīna, kurā es ietriecos - kas, neviens vairs braukt neprot?»

Andris Ozoliņš

P

asaulē nav nevienu tik dižu svētku kā Līgo. Ne ar vienu citu dienu gadā raibais sēļu, līvu, kuršu, zemgaļu, latgaļu utt. pulks, ko tagad saucam par latviešiem, sevi tik nepārprotami neidentificē, kā ar vasaras saulstāvjiem*.

Piedevām, šo dienu par sakrālu uzskata vairums pasaules tautu. Tomēr Līgo vakars un Jāņi glabā arī vienu otru noslēpumu. *(no pavasara un rudens saulgriežiem, kad mainās nakts un dienas attiecības, vasaras un ziemas saulstāvji atšķiras ar to, ka saule it kā stāv savā punktā).

Kad jālīgo? Kosmiskā meditācija Katrā vasarā pienāk saulstāvji, brīdis, kad saule pakāpjas visaugstākajā punktā, un diena ir visgarākā. Pēc tam saule slīd lejup, gada vīrišķo, sēklu sējošā daļu pārlīgojot sievišķīgajā, auglīgajā daļā. Līgo svētku svinamie datumi ir vairāki, un pat izvēlīgākais svinētājs var atrast sev piemērotāko. Visvienkāršākais ir paskatīties vārda dienas valsts kalendārā, kur skaidri un gaiši uzrakstīts: Līgo – Jāņi, 23. - 24. jūnijs. Toties astronomiskais kalendārs nosaka vasaras sākšanās dienu, kas šogad iekrīt 20. - 21. jūnijā. Svinēt astronomiskos Saulstāvju svētkus mūsdienās izvēlas dažādu neopagānisma virzienu piekritēji, kuru pulciņā ierindojami arī dievturi. Angļiem vasaras saulstāvjos noris krāšņi druīdisma festivāli Stounhendžā. Pavisam izsmalcināti snobi, kā agrākie latvju druīdi - bramaņi, www.anglobalticnews.co.uk

šo datumu noteikšanu saskaņos ar sauli, mēness fāzēm un darba ritmu. Šogad šīs skaitījums arī iekrīt 21. - 22. jūnijā. Vispirms rāmi nosvin kosmiskos svētkus, pēc nedēļas var ķerties pie to sabiedriskā varianta - šašlikiem, gāzētā pudeļu alus un R.Paula ziņģēm. Galu galā, jo vairāk svētku, jo labāk.

Jāņu laikā domās vairāk vajadzētu pakavēties pie augstākām tēmām, jo Jāņu naktī atveroties debess. Ja tai brīdī kaut ko vēlas, tad tas piepildās.

Ja Jāņu vakaru izlaiž caur skursteni baltu balodi, tad to cilvēku visi mīlot. Jāņu vakarā visās ēkās jāiesprauž pīlādži, lai pērkons neiespertu. Jāņu vakarā salasītās zāles der visām slimībām.

Ko slēpj Jāņugunis Saulstāvju naktī ļaudis kāpa pakalnos un augstu gaisā pacēla Jāņugunis – garā kārtī piesietas sveķu, tad piķa mučeles. Kādreiz daudzos Latvijas pakalnos dega šīs svētās ugunis. Spožajai liesmai bija jātēlo saule un jāpārvelk tās spēks no vienas gada puses uz otru, nodrošinot auglību. Kad muciņa sadega, no zemē nobirušajām degošajām skaidām aizdedzināja Jāņu ugunskurus.

Ugunskuri, iespējams, bija vairāki, un daži tika veidoti kā mākslas darbi. Lopus dzina caur diviem ugunskuriem.

Veidoja mazu bērnu ugunskuriņu un lielāku pieaugušajiem, ievēlēja uguns karalienes. Vai arī puiši leca pāri ugunskuram, nav skaidri zināms, taču meitas leca noteikti. Sakrālajai ugunij bija jāsasilda sievietes klēpis un jāveicina auglība. Jāatceras, ka tāda praktiska lieta kā apakšbikses parādījās salīdzinoši nesen.

Papardes zieds un Mīlestība Visas puķes noziedēja, papardīte vien nezied: Tā ziedēja Jāņu nakti, zelta miglu miglodama - vēsta tautasdziesma. Papardes ziedēšanu

uzskata par mītu. Tomēr tā vis nav.

Papardes patiešām zied. To lapu apakšā atrodas brūnas kārpiņas, kas kaut kad ap Jāņiem pārplīst un izmet gaisā mikroskopiskas sporas, kas izskatās kā zeltaina migliņa. Tā vismaz ir nofilmējuši zinātnieki. Tautas paruna mudina iet mežā tikai pa pāriem - Kas Jāņu naktī divpadsmitos viens atrodas mežā, to var saplosīt zvēri.

Tabu (aizliegums) atcelšana Senajām tautām gadā bija dienas, kad sabiedriskie tabu nebija spēkā Jāņu nakti nezināju, kura sieva, kura meita: Saulītei noejot, visām vaiņags galviņā. Vainags simbolizē sievietes mūžīgi atdzimstošo nevainību, ozola kroņi esot rotājuši Olimpa Dievu galvas. Tātad vainadziņš un ozola vainags mūs ieved dziļā mistēriju pasaulē. Mīlestība šajā naktī ir svēta. Katrā vīrā iemiesojās Saules dievs Līgo (Lugus, Ludus) un sievā - Zemes dieve Jana (Dana, Anna), viņu savienošanās vairoja visas zemes auglību.

Protams, tas nenozīmē, ka mūsdienās par katru cenu tradīciju vārdā jāpārkāpj laulība. Tomēr reizi gadā uz savu laulāto paskatīties kā uz kosmiskas dievības pārstāvi jau var.

Plikums Lai izjustu vienotību ar dabas spēkiem, drēbes traucē. Un kad vēl paskraidīt kailam, ja ne Jāņos - Jāņa naktī vajag kailam apskriet laukus, tad labāk aug. Latvijā šī tradīcija sāk atdzimt. Radikālāk noskaņoti līgotāji pulcējas pakalnos vienkopus un svin svētkus kaili. Tomēr rituāli ir rituāli, un odi ir odi. Nevajag pārspīlēt. Populāri kailo skrējieni notiek gleznainajā Kuldīgā un reizēm brīvdabas mākslas centrā Pedvālē. Kamēr puiši barā pliki bizinās pa laukiem, meitas pulcējās bariņos upju un ezeru krastos un plikas peldās - Jāņa naktī meitas skatās ezerā, tad ezera ūdenī redzot brūtgānu nākam.

Svētku gājiens Kas gan ir svētki bez gājiena! Jāņu laikā krāšņi karnevāla gājieni joprojām notiek daudzās Eiropas valstīs.

Noteikti neiztikt bez pārģērbšanās un dziedāšanas. Senāk, iespējams, tika nesti no niedrēm pīti auglības simboli - falli, kurus vēlāk sadedzināja. Igauņi mēģina savīt kopā Jāņu dienu ar valsts pastāvēšanas svētkiem. Ļoti laba doma - kad vēl, ja ne Jāņos svinēt nācijas dienu!

Teiksma par Līvzemi (senas leģendas rekonstrukcija) Reiz senos laikos Līvu zemē dzīvojuši divi kvēli mīlētāji – Saulesstars un Vakarkrēsla. Viņi ļoti vēlējās satikties, tomēr tikko tie pastiepa rokas skāvienam, bargā audžumāte Nakts aizvēra Tumsas vārtus. Jaunieši gauži raudāja, viņu asaras pārvērtās akmeņos un darīja zemi smagu. Beidzot cilvēku žēlabas aizkustināja Glāžu kalna Dievu sirdis. Varenā Zemes dieve Jana lūdza uz visām lietām izmanīgo Saules dievu Līgo palīdzēt. Sacīts, darīts! Līgo devās uz zemes augstāko kalnu un gada īsākās nakts vakarā aizdedzināja gaisā dzintara bumbu, ko viņš bija izgatavojis no visiem smaidiem un smiekliem ko Glāžu kalnā bija savācis.

Tās liesmas laistījās visās varavīksnes krāsās un Nakts, skaistuma apburta, aizmirsa aiztaisīt vārtus. Mīlētāji nu beidzot satikās dižo paparžu pavēnī un papardes ziedu apzeltīts, meitenes klēpis tapa apaugļots. No tā laika Līvu zeme piepildījās ar auglību un bērnu smiekliem. Tautu, kas radās no šīs naksts sakara nosauca par lībjiem un vārds nozīmē, ka dzīvot un mīlēt (lieben, leben – vācu valodā) mums ir viens un tas pats! Lai dzīvība un mīlestība vienmēr satiktos, lībji katrā saulstāvju naktī paceļ augstu gaisā uguns lodes. Bet no milzīgās dzintara lodes atliekām radās dzintari mūsu Marē - jūra.

Priecīgus svētkus! n

Tiem, kas vēl nav pamanījuši, latviešiem ir 4 tosti. Īsais: «Nu!» Garais: «Nu, tad!»

Pavisam garais: «Nu, tad, nu!»

Supergarais: «Nu tad, par to pašu!»

Īsa, īsa Jāņu nakte Par visām naksniņām, Gara, gara tā dieniņa, Kas pēc Jāņiem jāstrādā!

Kāpēc nedzied līgotāji Līgo, līgo Jāņu dienu sagaidot(i), līgo AKKA/LA(K)A atnākusi Līgo, līgo Ļaužiem mutes aizbāzusi Līgo Ja Jāņu naktī 14 reizes apskrien ap māju, tad piekūst kājas.

Lai būtu daudz piena, tad Jāņu naktī jāizslauc otra saimnieka govis.

Kas Jāņu dienā ejot rasā mazgāties, tam mājās esot atvienots karstais ūdens.

Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, sievasmātei nepatīk, ka viņu aprunā.

Ja Jāņu rītā redzi trejkrāsu saulīti lecam, tad pārbaudi, vai tiešām esi ielicis kontaktlēcas.

Ja Jāņu rītā pamostoties secini, ka mājā vairs nav nevienas mēbeles, tad tev ir bijis pagastā lielākais ugunskurs.

Ja Jāņos līst - būs slapja vasara, ja snieg, esi aizsvinējies. n

19

KULTŪRA&IZKLAIDE

Anglijā norisinājusies pieprasītākā latviešu jauniešu ballīte

ABN

Jūnijs / 2014

Notiks pirmais brīvdabas mūzikas festivāls Anglijā dzīvojošiem latviešiem

Z

olīdi jaunieši zolīdās kurpēs grauž saulespuķu sēklas publiskā pasākumā? Tas ir iespējams tikai «Treniņtērpu ballītē»! 17. maijā latvieši Anglijā no skapjiem vilka ārā savus sporta kostīmus un devās uz gada ērtāko ballīti, kas norisinājās Igauņu namā Lesterē.

Pagājušā gada lielāko pasākumu organizatoru Lielbritānijā - «Bērzes Strazdu» skandalozākā un arī kritizētākā ballīte šogad uzņēma jaunus apgriezienus. Gada pieprasītākā «Treniņtērpu ballīte 2» pulcēja lielu skaitu jauniešu, kuri brīvā sporta apģēbā un ērtās lakādas kurpēs grieza dančus un demonstrēja, kuram šoreiz bija izdevies labāks ietērps. Esot tālu projām no draudīgā Rīgas Centrāltirgus rajona, pozitīvismam un jokiem nebija gala. Kā atzīst pasākuma organizētāji, atpūta un iespēja iztrakoties brīvā «tusiņa» atmosfērā nāca jauniešiem tikai par labu. «Jauni paziņas un domubiedri, priecīgi un atpūtušies latvieši, humors un poztīvas emocijas - pasākums izdevies, misija izpildīta», atzīst atraktīvie pasākuma veidotāji «Bērzes Strazdi». n

20

Nu

jau vairāk kā divus gadus «Bērzes Strazdi» aktīvi rīko pasākumus Lielbritānijā dzīvojošiem latviešiem ar dažādu viesmākslinieku no Latvijas piedalīšanos. Pēc daudzkārtējiem lūgumiem tiek rīkots gada vērienīgākais, krāsainākais un notikumiem bagātākais pasākums - «Bērzes Strazdu Festivāls». Šogad pirmo reizi notiks brīvdabas mūzikas festivāls, kas tiek organizēts Anglijā dzīvojošiem latviešiem ar četrām grupām un diviem populāriem DJ no Latvijas, kā arī ar trīs vietējo latviešu grupu piedalīšanos. Festivāla apmeklētājus priecēs dzīvā mūzika, īpaši sagatavota programma, putu pūtējs, konkursi, balvas, pārsteigumi un kārtīga ballīte ar populāriem izpildītājiem.

«Bērzes Strazdu Festivāls» norisināsies trīs dienas un divas naktis populārajā Jāņu svinēšanas vietā «Musmājās».

Piektdien, 25. jūlijā ierašanās sākas jau no plkst. 16.00. Plkst. 20.00 kā pirmie festivālu atklāj Anglijas latviešu vidū jau ļoti populārie kavermūzikas virtuozi - grupa «Mazie Rakari». Jau trešo reizi pie «Bērzes Strazdiem» viesosies nepārspējamais duets «Transleiteris» ar saviem karstajiem vasaras hītiem. Pirmā vakara noslēgumā klausītājus priecēs viena

no populārākajām un iespaidīgākajām latviešu grupām - «Musiqq».

Pēcāk sekos dejas ar neatkārtojamo DJ Vento un «Bērzes Strazdiem».

Sestdien, 26.07. visas dienas garumā sevi pierādīt būs iespēja jauniem, šobrīd mazāk zināmiem Lielbritānijā dzīvojošiem latviešu DJ. Kā arī mūs priecēs roka grupa no Velingboro - «Albert Road». Būs iespēja piedalīties volejbola turnīros visas dienas garumā. Darbosies arī tirdziņš, kur varēs iegadāties dažādus Latvijas labumus un, protams, arī latviešu alu.

Plkst 20.00 uz skatuves kāps uzlecošās roka zvaigznes - «Stereo Skull».

Pirmo reizi uz «Bērzes Strazdu» skatuves uzstāsies Eirovīzijas zvaigznes - grupa «PER», kā arī pirmo reizi Anglijā uzstāsies slavenais duets Rassel un Sabīne Berezina.

Afterparty spēlēs labākie Latvijas DJ - Ex da Bass un DJ Vento. n Ieejas maksa pasākumā: £20. £5 par telti Vairāk informācijas: pie Strazdu Veras: 07703611883 www.strazdi.co.uk berzesstrazdi@inbox.lv draugiem.lv Facebook Twitter www.anglobalticnews.co.uk

ABN

Jūnijs / 2014

KULTŪRA&IZKLAIDE Afiša PASĀKUMS

Antīko traktoru, tvaika mašīnu un auto parāde / St Merryn Steam and Vintage Rally Antīko traktoru, tvaika mašīnu un citu auto parāde Kornvolā notiek jau kopš 1980. gada, kad tā pirmo reizi tika sarīkota, lai savāktu naudu vietējai baznīcai. Parāde joprojām turpina vākt naudu vietējām labdarības organizācijām, un to plaši apmeklē visas tuvākās antīko automobīļu izstādes. Parādes laikā Kornvolā ir pieejamas arī dažādas citas aktivitātes, sākot no dzīvās mūzikas līdz pat senu sporta tradīciju paraugdemonstrējumiem. n Parāde Kornvolā norisinās 21. un 22. jūnijā Vairāk infornācijas: http://www. visitcornwall.com

PASĀKUMS

Vērienīgākie Līgo svētki Lielbritānijā - «Mūsmājas 2014»

PASĀKUMS

Pūķu laivu skriešanas sacīkstes (Dragon Boat Racing) Pūķu laivu skriešanās sacīkstes, savukārt, ir festivāls, kas iedvesmojies no ķīniešu tradīcijām – tas ir labdarbības pasākums, kura laikā var piedalīties vai vērot vērienīgas laivu sacīkstes, kur katrā laivā ir līdz desmit cilvēkiem, ieskaitot bundzinieku laivas priekšgalā. Piedalīties var ikviens – paredzēts, ka par 200m garās distances ātrāko pievārēšanu cīnīsies līdz pat 40 komandām. Sacīkšu dalībnieki tiek aprīkoti ar laivām un ķiverēm, un var saņemt trofejas un medaļas gan par ātrumu, gan interesantākajiem tērpiem, kā arī par visvairāk savāktajiem ziedojumiem labdarības organizācijas CRASH mērķu labā.n 14. jūnijā Pīterboro, 22. jūnijā Miltonkīnsā, 26. jūnijā Londonā, 2. jūlijā Dorney Lake, 3. augustā Notingemā, 6. septembrī Kembridžā Vairāk informācijas: http://www. dragonboatfestivals.co.uk

Pasākumu organizatori «Bērzes Strazdi» piedāvā lielākos, tradīcijām bagātākos, muzikālākos un iespaidīgākos Jāņus ārpus Latvijas 2014

J

FESTIVĀLS

Holi krāsu festivāls Londonā / Holi Festival Of Colours London Festivāls, kas veidots, iedvesmojoties no hindu kultūras - Holi ir viens no slavenākajiem festivāliem Ziemeļindijā. Festivāls norisinās pilnmēness laikā un tas apzīmē labā uzvaru pār ļauno un pavasara sākumu, apzīmējot mīlestību, vienlīdzību un prieku.

Festivāla laikā dalībnieki iekrāso sevi dažādās krāsās un met gaisā krāsainus pulverus, lai izrādītu brīvības un krāsu esamību viņu ikdienas dzīvē.

Festivāla eiropeiskā versija norisinās jau trešo gadu pēc kārtas un, papildus hindu tradīcijām, tajā skan elektroniskā mūzika un dejas notiek līdz pat rītam. n Pasākums Karalienes Elizabetes Olimpiskajā parkā norisināsies 28. un 29. jūnijā Vairāk informācijas: http://holifestival.com www.anglobalticnews.co.uk

au trešo gadu pēc kārtas «Bērzes Strazdi» rīko lielākos Līgo svētkus Lielbritānijā. Ar katru gadu latviešu skaits aizvien pieaug. Pēc ilgām diskusijām par šogad pārdoto «Daugavas Vanagu» Koventrijas īpašumu «Mūsmājas» tika nolemts, ka Jāņiem tomēr jānotiek.

«Mūsmājas» ir bijusi latviešu pulcēšanās vieta pēdējos 60 gadus, un ja šim gadam ir jākļūst par pēdējo, tad šī būs lieliska iespēja mums visiem nolīgot latviskā atmosfēra, kāda gadu gaitā ir izveidojusies «Mūsmājas». Ar ko šogad organizatori ir ieplānojuši priecēt līgotājus?

Jāņi trīs dienu garumā, kā likums, latviešiem reizi gadā ir jāizbauda.

Ierašanās paredzēta jau no piektdienas, 20. jūnija pēcpusdienas, lai ieņemtu labākās vietas telšu pļavā.

Agrajiem līgotājiem būs iespēja mazliet iesildīt balsis kopā ar «Bērzes Strazdiem» akustiskajā vakarā ar latviešu dziesmu grāmatām rokās.

Sestdienu, 21. jūniju sākam ar rīta rosmi. Visas dienas garumā skanēs latviešu dziesmas.

Līdzi jāņem savas Jāņu zāles, lai kopā pītu lielāko Jāņu vainagu. Mūs priecēs tautas deju kolektīvs «Salinieki» no Londonas, kā arī bērnu ansamblis, lugas un teātra izrādes Jāņu tematikā kopā ar skoliņu «Sprīdītis» no Bērtonas. Ar ekskluzīvu programmu uzstāsies koklētāju grupa «Kokles Zapte». Notiks radošā darbnīca

Jāņi trīs dienu garumā, kā likums, latviešiem reizi gadā ir jāizbauda bērniem kopā ar Lesteres nodaļas «Daugavas Vanagiem» un Bērtonas aktīvajiem latviešiem.

Sportiskās aktivitātes lieliem un maziem piedāvās arī «Autopulks» no Volverhamptonas. Tirgotāji priecēs ar dažādiem latviešu labumiem, dzīvo alu un siltu ēdienu Jāņu tirdziņā.

Notiks lielā Jāņu ugunskura iedegšana un apdziedāšana. Neiztiksim arī bez ilgi gaidītās nakts balles līdz rītausmai: vakara iesākumā mūs priecēs folkloras kopa «Žeperi» no Pīterboro, turpinājumā uzstāsies kavermūzikas virtuozi, dzīvā grupa «Mazie Rakari» ar vecām un jaunām, visiem zināmām latviešu dziesmām, pēcāk notiks dejas līdz rītam kopā ar «Bērzes Strazdiem». Svētdienā būs iespēja palikt ilgāk un izbaudīt skaisto «Mūsmāju» dabu, uzspēlēt volejbolu vai vienkārši cept gaļu līdz pat vakaram. n

«Mūsmājas 2014» Tiekamies lielākajos Līgo svētkos ārpus Latvijas «Mūsmājās 2014»!

Ieejas maksa pasākumā: £15, £5 par telti. Bērniem līdz 15 gadu vecumam ieeja brīva.

Vairāk informācijas pie «Strazdu» Veras: 07703611883 www.strazdi.co.uk berzesstrazdi@inbox.lv draugiem.lv Facebook Twitter

SACĪKSTES

«Tour De France 2014» posmi Lielbritānijā Pirmos 3 no 21 prestižā daudzdienu velobrauciena «Tour De France 2014» posmiem aizrautīgie velosportisti pavadīs Lielbritānijā. Ievērojamās sacīkstes sāksies Līdsā, no turienes dalībnieku ceļš vedīs uz Herogitu.

Nākamjā dienā sportisti mēros distanci no Jorkas un Šefīldu, bet trešais posms iekļauj ceļu no Kembridžas uz Londonu. Šīs būs 101. «Tour De France» sacensības kopš to aizsākuma 1903. gadā. «Tour De France» ir pasaulē pazīstamākā velosacensība, kas parasti notiek 21 dienu un dalībniekiem jāveic ap 3200 kilometriem.

Sacīkstes risinās Francijā un tai tuvākajās kaimiņvalstīs. n «Tour De France» posmi Lielbritānijā noritēs 5. jūlijā Līdsā un Herogitā, 6. jūlijā Jorkā un Šefīldā, 7. jūlijā Kembridžā un Londonā Vairāk informācijas: http://www. letour.com

21

ABN

KULTŪRA&IZKLAIDE

Jūnijs / 2014

Jūnija mēneša filma Lielbritānijā - «Monako princese»

J

ūnija mēnesī pirmizrādes uz kinoteātru lielajiem ekrāniem piedzīvos vairāki Holivudas lielprojekti: asa sižeta zinātniskās fantastikas trilleris «Rītdienas robeža» ar Tomu Krūzu un Emīliju Blantu galvenajā lomā, kā arī asa sižeta komēdijas par atraktīvajiem policistiem - «Džampstrīta 21» otrā daļa.

Taču jūnija kino jaunpienesumu vidū par mēneša filmu ABN izvēlas un iesaka noskatīties filmu «Monako princese», kas maija mēnesī atklāja Kannu kinofestivālu.

«Monako princese» ir dramatisks stāsts par leģendāro Holivudas aktrisi Greisu Kelliju, kura pameta spožo kinokarjeru, kļūstot par greznās Eiropas pundurvalstiņas Monako firsta Renjē III sievu un tautā iemīļotu princesi. Tas ir arī viens no skaistākajiem un dramatiskākajiem mīlas stāstiem pasaulē...

Kāzas, kas tika pārvērstas par mediju šovu, un traģiska nāve 52 gadu vecumā, kas satrieca miljonus.

Greisa - Monako princese gāja bojā dažus kilometrus no Kannām, kur pāris gadu desmitus iepriekš liktenīgi tika uzaicināta un sastapa savu karalisko līgavaini.

Kinolentē stāstīts par Holivudas aktrises Greisas Kellijas un greznās pundurvalstiņas Monako firsta laulības gadiem, kad viņa pēc trilleru meistara Alfrēda Hičkoka uzaicinājuma apsvēra iespēju at-

griezties kino pasaulē. Darbība risinās pagājušā gadsimta 60. gados laikā, kad nelielā pilsētvalsts nonāca politiskā konfliktā ar Franciju.

Gandrīz jābrīnās, ka šī karaliskā biogrāfija līdz šim netika pievērsusi Holivudas kino industrijas uzmanību, un, lai gan senais mīlas stāsts tagad ir pārvērsts filmā, Monako karaliskā ģimene jau paziņojusi, ka no šīs filmas norobežojas... Filmu «Monako princese» nopēluši Kellijas bērni - Monako princis Al-

Krustvārdu mīkla 1

2

3

4

5

9

6

7

8

10

berts II, kā arī viņa māsas - Hannoveres princese Karolīna un Monako princese Stefānija. Viņi vairākkārt uzsvēruši, ka filmā attēlotie notikumi nav vēsturiski precīzi, un tā nav uzskatāma par biogrāfisku. Lai gan filma nesenajā Kannu kinofestivālā saņēma nievājošas atsauksmes no kinokritiķiem, viņi nenoliedz, ka tā ir viegli skatāma, reibinoša un stilīga, par ko lielākoties var pateikties 60. gadu interjera, atmosfēras un modes precīzam iedzīvinājumam kinolentē,

kā arī modes un stilas ikonas Kellijas atveidotājai. Greisu Kelliju filmā atveido mūsdienu modes un stila ikona, austrāliešu aktrise, «Oskara» balvas ieguvēja un Monako princesei tik līdzīgā Nikola Kidmena («Mulenrūža», «Stundas», «Austrālija», «Dogvila»), savukārt Renjē III lomā redzams britu aktieris Tims Rots. Filmas veidotājs ir franču režisors Olivjē Dāns, kurš uzņēmis filmu par slaveno franču dziedātāju Edīti Piafu ar Marionu Kotijāru galvenajā lomā. n

Sadarbībā ar krustvārdu mīklu žurnālu «Prāta dzirnas» Latvijā

Jānis … (1943), latviešu gleznotājs.

7. Dot. 8. Studentu organizācijas biedri. 11. Graudzāļu dzimtas ģints – kokveida augi ar posmainiem, dobiem stiebriem. 17. Bulta. 19. Veģetācijas tips, kurā dominē skujkoku meži.

21. Irdens drupu nogulumiezis.

23. Latviešu rakstnieka A.Gobas dzejoļu krājums – Saules ...” 24. Varas pārstāvis. 27. Speciālistes, kas saistītas

11 12

13

15

14

16 17

18

19

20

21

22

26

27

28

30

29

31

32

33 34

35

36

37

38

39 40

41

43

Līmeniski 9. Grāmatas lapa ar virsrakstu, autora uzvārdu, izdošanas gadu. 10. Ķert zivis ar makšķerei līdzīgu rīku. 12. Ķermeņa īpašība saglabāt kustību. 13. Izžuvuši savvaļas putnu mēsli. 14. Atpūtas brīdis. 15. Pārklāties ar mākoņiem. 16. Valodniecībā – vārdu saīsinājumu saliktenis. 18. Eksistē. 20.

22

42

44

Sedzot (ko virsū), pārklāt, apņemt. 22.

Vagonetes (sar.). 25. Augļi – kauleņi un blīvu, cietu koksni. 26. Valstu vai valdību vadītāju apspriede. 30. Uzskats, viedoklis. 31. Paņemt no zemes. 32.

Tehnikā – ceļamie mehānismi, kuros kombinēti vairāki trīši. 34. Ķirbjaugu dzimtas augs ar gareniem augliem,

«Monako princese» Filma kinoteātros Lielbritānijā skatāma no 6.jūnija.

Biļetes un sīkāku informāciju var meklēt interneta vietnē: http://www.cineworld.co.uk

ar augiem. 28. Citronmētras. 29. Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā. 33. Cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza priekšplānā. 35. Ķīmijā – organisks savienojums, kurā ar skābekļa atomu saistīti divi ogļūdeņraža radikāļi. 36.

Darbīga, arī spraiga, intensīva. 38.

Teksta atvirzījums no malas rindas sākumā. 39. Paukošanas ierocis. n (Atrisinājums nākamajā numurā!)

Maija numurā publicētās krustvārdu mīklas atrisinājums

23

24 25

Informācija

«PrātaDzirnas» abonēt varat šeit: www.pratadzirnas.lv kas pēc nogatavošanās atdalās no kāta un izmet sēklas. 37. Jūras zivis tropu un mērenajā joslā. 40. Uzsvārči, virsvalki. 41. Vidū. 42. Ierīce vairāku lauksaimniecības mašīnu pievienošanai traktoram. 43. Ietiepīgs, stūrgalvīgs.

44. Naktssveču dzimtas lakstaugs.

Stateniski 1. Tāds augs, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz viena un tā paša auga. 2. Domāt, cenšoties ko izlemt, atrisināt. 3. Molusku čaulas.

4. Pūču dzimtas putns. 5. Iekoptas augsnes josla ap koku vai krūmu. 6.

L Ž I G D Z D B A A L V A I E M Ā R Ķ I J P A S

G V A L Ī V A L S I L I M O M S A P R S Ī MŠ U

R G O I E S S I E L K A N V A T S K E B E C

I E T I Z B E S A Z Ī B B I Z A S S Ā T L S S A V Ē O R T T U R Ā L I I E L S

U M I S T E S U N I I G T B K R M A GM M Ē T T Ē S E A R B E T E S G K I S M A R A G D O Ē N I N Ā T Ē T S U T R E S S G A T R I E K Ī B A J E K R A S T I J S S E

M A A S E S O R I A I

www.anglobalticnews.co.uk

ABN

Jūnijs / 2014

AtpŪTA

Horoskopi jūnijam

Sadarbībā ar ASTRONET.LV “Sertificēta astrologa konsultācijas klātienē un caur Skype” Auns Sākoties siltajam laikam, beidzot sajutīsi īstu dzīvības sparu.

Darbi ies no rokas, arī citās sfērās būs novērojams uzplaukums. Iespējams, ka dažbrīd būs jārisina jautājumi, kuri pēdējā pusgada laikā tika atlikti malā.

Vērsis Sajūtas solās būt visnotaļ patīkamas, tendētas uz savas vērtību sistēmas pilnveidošanu. Daudzi var iesaistīties arī darījumos, iegādāties sev svarīgas un nepieciešamas lietas, sākot no rotām, beidzot ar nekustamo īpašumu.

Riski, savukārt, var būt saistīti ar vājo pielāgošanās spēju, kā arī iespējamo pārstrādāšanos.

Dvīņi Šo periodu vēlams uztvert kā enerģijas uzkrāšanas laiku, lai vēlāk – jūlijā, varētu realizēt darbus ar dubultu sparu. Iespējams, ka aktivizēsies mājokļa un transporta jautājumi.

Vēzis Mēneša pirmā puse ir piemērots laiks dokumentu revīzijai mājoklī, kā arī sarunām par dzimtas saknēm,

noslēpumiem.

Savukārt, tuvojoties Saulgriežiem, vēlams pievērsties mājokļa remontam, kā arī doties ceļojumā uz dzimtenes ārēm.

Lauva Daudz laika tiks veltīts mācībām, sarunām par visdažādākajām tēmām. Iespējams, ka būs atkārtoti jādodas komandējumos, kā arī neplānotos pārbraucienos. Pēc Saulgriežiem aktualizēsies mājokļa jautājumi – tad arī būs pienācis laiks nopietnākām sarunām ar vecākiem, kā arī mājokļa remontam.

www.anglobalticnews.co.uk

Skorpions Ledus ir izkustējies, un nu ja noteikti būs atgriezusies dzīvības pulsācijas sajūta.

Daudz darba prasīs attiecības, jo tajās, iespējams, jāveic kardinālas izmaiņas, jāpārdala atbildības un pienākumu nasta. Intīmajā dzīvē dominēs vēlme pēc visa estētiskā, skaistā, tāpēc neaizmirstiet palutināt savus partnerus/partneres ar kādu jauku un mīļu dāvanu!

Jaunava Mēneša vidū izjutīsi vēlmi visu mest pie malas un doties garākā atvaļinājumā. Ja nevari atļauties atpūtu, tad rodi laiku pagātnes notikumu analīzei, dzīves retrospekcijai.

Strēlnieks Sākot ar mēneša vidu vēlams ievērot piesardzību komunicējot ar jaunākiem cilvēkiem, kā arī risinot transporta un mācību jautājumus. Līdz pat jūlijam vēlams atturēties no jaunu transportlīdzekļu iegādes.

Svari Periods solās būt izteikti aktīvs un patīkams. Ņemot vērā lielo enerģijas pieplūdumu, palie- linās arī traumatisma risks, tāpēc dodoties izklaidēs, iz-

Mežāzis Ierastais miers var tikt nedaudz patraucēts, kam par iemeslu būs pārmērīgas ambīcijas un vēlme apēst lielāku kumosu, nekā var nokost. Iespējami konflikti ar dzimte-

Privātsludinājumi SKAISTUMS & VESELĪBA Piedāvāju frizieres pakalpojumus.

Griežu, krāsoju, šķipsnu pieaudzēšana.Strādāju ar Keunes kosmētiku un krāsām.

Sievietēm sākot no £10, vīriešiem no £5, bērniem atkarīgs no vēlmēm. Atrodos Wellingborough.

Tālr. 07541715330 ______________________________ Veicu Holistic masāžas (uzlabo asinsriti, atbrīvo no muskuļu sāpēm, palīdz atbrīvoties no celulīta kā arī ieteicams cilvēkiem ar lieko svaru).Domāta visa vecuma grupai arī bērniem. Pilna ķermeņa masāža (1h) £20, (30 min -£15).

Kristīne - 07735446571. Izbraucu arī pie klientiem uz mājām (ārpus Wellingborough jāapaksā ceļa izdevumi). ______________________________ Veicu dažāda veidu vaksācijas.

Strādāju ar cieto vasku (bikini, paduses, seja) un šķidro vasku ( kājas, rokas). Lakoju nagus ar gēla lakām. Wellingborough.

Pierakstīties pa tālr. – 07724330683 ______________________________ Gēla nadziņu pieaudzēšana uz formiņām ar dizainu vai bez.

braucienos, noteikti vēlams parūpēties par personīgo drošību. Kopumā šis ir arī veiksmīgs periods fitnesa programmas uzsākšanai.

Harmony gelish lakas. Manikīrs pedikirs Sīkāka informācija pa tel: 07523822071 Ludmila Stana.

Corby ______________________________ DARBS Varu pieskatīt mazu bērnu vecumā no 0-2gadi. Wellingborough.

Tālr.- 07407226323 ______________________________ TEHNIKA Aparatūras izīrēšana un uzstādīšana pasākumiem. Northamptonshire.

Tālr. – 07407226323 ______________________________ TRANSPORTS/ PĀRVADĀJUMI Transports uz / no Lutonas, Stanstedas un East Midland lidostām ar vieglo auto. Par cenām un pārējo informāciju lūdzu interesēties privāti pa tālruni: 07917937659 ______________________________ Sūtījumu pārvadājumi UK – LV – UK. Telefons: LV + 371 25921121; UK + 447513859259 ______________________________ DZĪVNIEKI Atdodam gādīgās rokās 3 mēnešus vecu mīļu un ļoti mierīgu rudu kaķu puiku. Telefons: 07778119529 (Milton Keynes)

nē palikušiem cilvēkiem, tāpēc risinot jūtīgas tēmas, vēlams ievērot piesardzību. Iespējami konflikti ar kaimiņiem, tuviem asinsradiniekiem. Aktīvākie zīmes pārstāvji/pārstāves turpinās pārdzīvot dažāda rakstura krīzes, kā arī būs spiesti iedziļināties savas tumšākās puses izziņas procesā. Ūdensvīrs Jūsu uzvaras gājiens turpināsies, jo spēsiet dzīvē mest aizvien jaunus izaicinājumus.

Kaut ārēji tiks pausts miers, iekšienē daudzi izjutīs vēlmi pēc radikālām un neatgriezeniskām pārmaiņām.

Vēlams nepaļauties uz gadījumu, bet gan, pieņemot lēmumus, visu kārtīgi izanalizēt, jo atkāpšanās ceļa var nebūt. Iespējama arī iedziļināšanās dažāda veida mistērijās, noslēpumos.

Zivis Kopumā vairāk vai mazāk veiksmīgs periods, kuru raksturo ģimenisku vērtību dominēšana, kā arī viss,

kas saistīts ar attiecību tēmu.

Aktivizēsies intīmā dzīve, dzims jaunas idejas, kā to pilnveidot un sasniegt aizvien labākus rezultātus. Iespējams, ka būs jārisina arī mājokļa un dzīvesvietas jautājumi, kā arī jāpiedalās nopietnās diskusijās ar vecāko paaudzi. Vēlams atturēties no kredītu un aizņēmumu ņemšanas. n Jānis Bēniķis j.benikis@gmail.com, skype:j.benikis, www.astronet.lv

Labākā dāvana Tavam angliski runājošajam draugam vai draudzenei – horoskops angļu mēlē http://realhoroscopes. myshopify.com/

Pieņemšana Bezmaksas sludinājumus var ievietot reģistrējoties «Anglo Baltic News» mājas lapā internetā www.anglobalticnews.co.uk.

Maksas sludinājumi laikrakstā «Anglo Baltic News» privātpersonām: viena sludinājuma cena: l vienkāršs teksts – 15 GBP, l Izcelts teksts – 20GBP. Sludinājuma tekstu sūtīt uz reklama@anglobalticnews.co.uk.

Sludinājumi (teksts līdz 40 vārdiem) privātpersonām tiek izvietoti tikai rubrikās: Pērk, Pārdod, Darbs (Piedāvā/Meklē), Transports/ Pārvadājumi, Auto, Tehnika, Izglītība, Skaistums un Veselība, Mājoklis, Dzīvnieki, Pakalpojumi, Apsveikumi, Iepazīšanās, Dažādi.

Par sludinājumiem, kas reklamē uzņēmumu, iestādi, organizāciju, rakstīt uz marketing@anglobalticnews.co.uk

23