Issuu on Google+

//pr0jects

4

April 2012

#

ABOUT ADVERTISING

1+1+1=100 // Baltcom un Alpha Baltic // Latvijas izcilnieki // Traušam nost putekļus no april2012 1 velosipēdiem // Rīgas Viļņi lekcija // Vietas, lietas un sajūtas, īpašas // spēles internetā


PATEIKT PALDIES!

Jau pilngadību sasniegušās

vadītājs

LAURIS ŠPILLERS Kā zināms, saskaņā ar Latvijas Reklāmas asociācijas datiem Alpha Baltic ir līdere reklāmas aģentūru topā. Lai arī 2011.  gads reklāmas tirgū bija bez būtiskas izaugsmes, tomēr Alpha Baltic apgrozījums sasniedza pat 15 % pieaugumu, kas nozīmē, ka esam pārsnieguši pirmskrīzes perioda  — 2008.  gada  — rādītājus. Šādus rezultātus palīdz sasniegt tas, ka klientiem piedāvājam kompleksus komunikācijas risinājumus gan mediju plānošanas, gan reklāmas, gan sabiedrisko attiecību un citās jomās, tādējādi ļaujot ieekonomēt līdzekļus un laiku. Lai pastāvīgi uzlabotu piedāvāto pakalpojumu līmeni, mēs regulāri izglītojam darbiniekus. Šajā jautājumā mums palīdz sadarbības partneri, kuri informē par nozares attīstības tendencēm, salīdzina mūsu sniegumu ar konkurentu sniegumu, kā arī ziņo par to, kas notiek

april2012

ārpus Latvijas robežām. Alpha Baltic darbinieki apmeklē dažādus seminārus un konferences gan Latvijā, gan ārvalstīs, un tie ne tikai dod konkrētas zināšanas, bet arī iespēju satikt nozares speciālistus no visas pasaules un dalīties pieredzē. Šie lieliskie rādītāji ir visu mūsu pūliņu rezultāts. Tāpēc es vēlos teikt paldies. Paldies klientiem, kuri novērtē mūsu darbu un nu jau 18 gados krāto pieredzi. Paldies sadarbības partneriem, kuri ar vislielāko atbildību veic savu darbu. Un paldies visiem Alpha Baltic darbiniekiem, kurus ikdienā redzu intensīvi strādājam, taču smaidīgus, pilnus entuziasma un degsmes.


//exp0se

AGNESE LEMŠA sabiedrisko attiecību projektu vadītāja

Č e t r i. [che:tri] Četri gadalaiki. Četri balti krekli. Četras debespuses un četri vēji. Četras asinsgrupas. Četras nedēļas mēnesī. Četrlapu āboliņš.

Č e t r i. Man patīk cipars četri. Arī senajiem grieķiem tas patika. Tik ļoti patika, ka patika vairāk par citiem, un ja vajadzēja kārtot kādas svarīgas lietas, grieķi tās centās atlikt uz ceturtdienu, ceturto datumu vai ceturto mēnesi. Viņuprāt, četri ir stabilitātes un pamatīguma simbols. Galds turas uz četrām kājām. Dzīvnieks arī. Mašīnai ir četri riteņi. RE:AD ir četri numuri. Stabili uz visiem četriem vaļiem turas mūsu Alpha Baltic. Vislabākā komanda, kurā katrs ir īstajā vietā un dara to, ko vislabāk prot. Piedāvājumu daudzpusīgums. Tieksme uz izcilību. Patiesa sava darba mīlestība. Un mums atkal ir, ko jums teikt. Tā ir tikai sakritība, ticiet man, bet RE:AD ceturtais numurs ir piedzimis aprīlī.

april2012


cr3dits //

AGNESE LEMŠA

LIENE GAIGALA

RE:AD redaktore

mākslinieciskā redaktore-dizainere

Vācieši apguva sabiedrisko attiecību pamatus no Freida. Amerikāņi tos iemācījās no vāciešiem, bet Agnese – no amerikāņiem. Tāds ir sabiedrisko attiecību zinību ciltskoks.

Viņu iedvesmo Vorhols, Pikaso, Goija, Mone, Karavadžo, Matiss, Dalī, Jānis Rainis un daudzi citi. Vienmēr gatava palūkoties uz lietām no neierasta skatu punkta un radīt ko patiesi skaistu un nebijušu.

ALEKSEJS GATIS BELOKOPITOVS ROZENFELDS fotogrāfs

radošais direktors

Reiz Gēte sūdzējās, ka skaisti mirkļi ir zūdoši. Lūk, nu tie ir paliekoši. Un nav neviena, kurš tos spētu tvert labāk kā Aleksejs.

Kam gan prasīt pēc padoma, kad nepieciešamas 222 radošas idejas piecu minūšu laikā? Protams, Gatim. Viņš ir dzirkstošs līderis, nepārspēts stāstnieks un nebeidzams iedvesmas avots ikvienam.

04

april2012

KRIŠJĀNIS PAPIŅŠ

KASPARS CEĻMALNIEKS

tekstu autors

web dizaineris

Tekstu autori sacer reklāmu tekstus. Teksti sastāv no vārdiem, bet vārdi – no simboliem un skaņām. Tādējādi rakstīt tekstu nozīme gleznot un komponēt vienlaicīgi.

Ja sastopaties ar izcilu mājas lapu, web spēli vai iPhone aplikāciju, ir liela varbūtība, ka to radījis Kaspars. Jo viņš ne tikai zina, kā pareizi uzrakstīt kodu, bet arī, kas liek jūsu sirdij pukstēt straujāk.

Mums ir ko teikt. Pieredze. Domas. Idejas. Sajūtas. Prieks un nopietnība sastopas šā žurnāla lapās un stāsta jums par to, kāda ir dzīve reklāmā – kādu to redzam mēs. Baudiet.


//ag3nda

1+1+1=100 jeb RPK, AB un AK sinerģija

07

Baltcom un Alpha Baltic sasniedz jaunas virsotnes

09

Laimas musturs

11

MAXIMA STIPENDIJU KONKURSS LATVIJAS IZCILNIEKI NR.3 Īstenosim TV un interneta kampaņas, dzerot Vytautas minerālūdeni

15

Traušam nost putekļus no velosipēdiem

21

Rīgas Viļņi lekcija aģentūrā Alpha Baltic

22

Latvijas radio pirāti

29

Alpha Baltic atmiņu mājas

32

Tie, kas labi strādā, labi arī atpūšas!

34

Vietas, lietas un sajūtas, īpašas. Tepat Baltijā

36

Kā attīstās spēles internetā

46

17

april2012

05


//pr0jects

1+1+1=100 jeb RPK, AB un AK sinerģija Rīgas piena kombināts (RPK) Filmēšana

Agneses Lemšas teksts Klāt matemātikas uzdevums – it kā elementārs, tomēr tai pašā laikā nākas palauzīt galvu vai meklēt skaidrojumu internetā. Kā var sanākt, ka 1 + 1 + 1 = 100? Un, lūdzu, ņemiet vērā, ka 100 ir vislabākais iespējamais rādītājs. Neturēšu sveci zem pūra un atklāšu jums šo sarežģīto formulu. Kā zināms, tā ir sinerģija, kas apvieno un atraisa cilvēkos mītošo spēku – vai tās ir zināšanas, pieredze, radošums vai potenciāls. Uzdevuma atšifrējums ir šāds. 1 – Rīgas piena kombināts (RPK), lielākais piena pārstrādes uzņēmums Latvijā un viens no vadošajiem savas nozares uzņēmumiem Baltijā. 1 – Alpha Baltic (AB), viena no lielākajām mārketinga komunikāciju grupām Latvijā un arī Baltijā. 1 – Antony Krank (AK), ēdienu stilists no Vācijas. Zinātājiem viņa vārds komentārus neprasa. Nezinātājiem tikai viens klikšķis, un, es apsolu, jums tecēs siekalas un kurkstēs vēders pat tad, ja tikko būsiet atnākuši no pusdienām – www.youtube.com/user/artemangiare

“būs šī saldējuma unikalitāte – garša, ko visi esam iemīļojuši jau kopš bērnības” Kopīgas ieceres vārdā, apvienojoties visprofesionālākajiem savas nozares pārstāvjiem, ziedojot trīs dienas un arī naktis, tika strādāts pie vēl nebijuši augsta līmeņa TV klipa radīšanas RPK zīmolam Ekselence. Rezultāts solās būs lielisks! Tikai mazliet pacietības un itin drīz tas jau būs vērojams un vērtējams TV ekrānos. Savukārt RPK zīmola Pols komunikācijas galvenais vēstījums, ko izmantosim radošajos risinājumos, būs šī saldējuma unikalitāte – garša, ko visi esam iemīļojuši jau kopš bērnības. Ne velti arī sauklis šim gardajam saldējumam ir – Pols! Mīļākais kopš bērnības. Klāt pavasaris, saule silda arvien siltāk. Laiks atvēsināties! Un sajust saldo bērnības bezrūpības garšu, kad tikām lutināti ar saldējumu Pols.

april2012

07


//pr0jects

Baltcom un Alpha Baltic sasniedz jaunas virsotnes Tijas Ezeriņas, Agneses Lemšas un Karīnas Priedes teksts Kā jau rakstījām iepriekš, arī pēc zīmola maiņas Baltcom turpināja sadarboties ar Alpha Baltic, lai sasniegtu arvien jaunas virsotnes. Nule tas ir izdevies, decembrī un janvārī īstenojot pārdošanas reklāmas kampaņu. Tās ietvaros aģentūra nodrošināja pilnu servisu, sākot no mediju plānošanas līdz pat visu radošo materiālu – TV un radio klipu, preses maketu un sinhronizētu interneta baneru – izstrādei. Kampaņas mērķis bija piesaistīt jaunus klientus un palielināt HD kanālu pakas abonentu skaitu. Uzdevums – nodot divus atšķirīgus vēstījumus dažādām mērķgrupām. Pirmkārt, abonējot digitālās televīzijas Lielo TV bloku un internetu vai telefonu, patērētāji varēja saņemt dāvanā Wi-Fi rūteri vai, otrkārt, papildus abonējot HD kanālu paku, dāvanu varēja jau izvēlēties, tas ir, saņemt bezmaksas Wi-Fi rūteri vai iegūt HD dekoderi uz 24 mēnešiem bez nomas maksas.

ieguvumu izvēles iespējām. Klipus raidīja dažādos laikos, lai „noķertu” plānoto mērķgrupu. „Pārdošanas kampaņas centrā bija vienots piedāvājuma komplekts ar digitālo televīziju un internetu ar telefonu vai bez tā, tomēr papildu labumi bija dažādi. Segmentēt klientu grupas, kā arī kampaņas vēstījumus noteikti bija pareizais lēmums, jo decembra un janvāra kampaņa sasniedza plānotos pārdošanas rezultātus gandrīz par 100%, tai skaitā vērojam arī strauju HD kanālu pieprasījuma pieaugumu,” stāsta, Baltcom Mārketinga departamenta direktore Diāna Volodkeviča. Turklāt televīzijā likām lietā dažādus risinājumus un papildus standarta klipu izvietojumiem izmantojām arī raidījumu atbalsta pozīcijas un palielinājām proporciju pirmajām pozīcijām reklāmas pauzēs.

Izstrādājot kampaņas konceptu un dizainu, uzsvērām gan pārdošanas ziņas, gan Baltcom produktu priekšrocības – kanālu daudzveidību, interneta ātrumu, HD kanālu kvalitāti, Baltcom pakalpojumu pieejamību – un darījām to jau ierasti krāsaini. Košās krāsas, atjautīgie teksti, pozitīvie reklāmas tēli un Baltcom kvalitāte – tas viss šo kampaņu padarīja jo īpaši rezultatīvu.

“košās krāsas, atjautīgie tekAuditorijas sti, pozitīvie reklāmas segmentācija un papildu tēli un Baltcom risinājumi televīzijā kvalitāte” Tieši iepriekš minēto vēstījumu dēļ tika pielāgoti gan interneta baneri, gan arī TV klipam bija divi dažādi nobeigumi – katrs informēja par vienotā piedāvājuma papildu

>> april2012

09


//pr0jects

Nestandarta idejas interneta vidē Izaicinājums bija izveidot interneta risinājumu, kas būtu gan informatīvs, gan mudinātu uz rīcību, tieši tādēļ izšķīrāmies par radošu un vienlaikus visai sarežģītu sinhronizēto baneru izmantošanu, kas uzsvēra to, ka Baltcom seko līdzi jaunākajām tehnoloģiju attīstības tendencēm, un kurus ievēroja teju ikviens interneta lietotājs. To apliecina rekordlielais klikšķu skaits uz baneriem – līdz pat 32 tūkstošiem dienā. Lai veicinātu vēstījuma pazīšanu, baneros izmantojām TV reklāmas klipa tēlus – gan meiteni ar planšetdatoru, kas acīmredzami piesaistīja neplānoti lielu uzmanību, gan rudmataino puisīti. Vēl nupat viņš draiski uzlūkoja mūs no TV ekrāniem, bet te jau norāda uz Baltcom jaunumiem interneta vietnēs. Viņa smaids atbruņo un aicināt aicina vēlreiz un vēlreiz aplūkot reklāmu.

“gan meiteni ar planšetdatoru, kas acīmredzami piesaistīja neplānoti lielu uzmanību, gan rudmataino puisīti”

“aptauja liecina, ka visefektīvākie komunikācijas kanāli bija TV un internets” Pieaug Baltcom zīmola atpazīstamība un produkta novērtējums Galvenais uzdevums tika sasniegts – klientu skaits pieauga un Baltcom zīmols vēl stabilāk nostājās starp konkurentiem. Atpazīstamības pētījums apliecina, ka ar šo kampaņu sasniegta augsta reklāmas atpazīstamība, tai skaitā noteiktajā mērķauditorijā. Aptauja liecina, ka visefektīvākie komunikācijas kanāli bija TV un internets. 41% respondentu pastāstīja, ka uzzinājuši jaunu informāciju par Baltcom, un 35% pēc reklāmas noskatīšanās bija meklējuši plašāku informāciju par piedāvājumu un uzņēmumu. Reklāmas piedāvājums bija ieinteresējis aptuveni katru ceturto mērķgrupas pārstāvi. Pēc reklāmas kampaņas palielinājusies Baltcom zīmola atpazīstamība un uzlabojies produktu novērtējums. Baltcom spontānā zīmola atpazīstamība ir palielinājusies par 8%, un mērķauditorijas vispārējās zināšanas par Baltcom produktu piedāvājumu pieaugušas par 10%. Salīdzinot ar laiku pirms reklāmas kampaņas, būtiski, ka Baltcom pakalpojumu abonenti sākuši pozitīvāk vērtēt uzņēmuma piedāvātos produktus. Pēc reklāmas kampaņas palielinājies arī to cilvēku skaits, kas apsver iespēju izvēlēties Baltcom sniegtos pakalpojumus. To cilvēku vidū, kas vēlas mainīt digitālo pakalpojumu sniedzēju, potenciālo Baltcom klientu skaits reklāmas kampaņas dēļ ir palielinājies par 10%.

april2012

11


//pr0jects

Laimas musturs Agneses Lemšas teksts Gaidot gada sirsnīgākās svinības – Ziemassvētkus, kas mūsu platuma grādos visbiežāk nāk ar sniegu un salu, Laima sadarbībā ar portālu Maminuklubs.lv izsludināja adīšanas akciju. Tās ietvaros kopš pagājušā gada nogales līdz pat janvāra beigām, tāpat kā Laimas Ziemassvētku saldumu kolekcija, arī pulkstenis bija ieguvis adītu mēteli ar autentisko Laimas burtu rakstu. Lai padarītu vizuālo tēlu vēl pievilcīgāku un atbilstošu laikapstākļiem, galvā tam bija uzlika cepure, kā arī apsieta šalle. Jāteic, ka tas bija īstajā laikā – aukstums bija sevišķi bargs. Varbūt nosalušajiem rīdziniekiem un pilsētas viesiem tas deva mazliet vairāk siltuma. Notika arī adīšanas meistarklases, kurās tika stāstīts par adīšanas pamatiem un to, kā uzadīt dažādus interesantus izstrādājumus. Lietderīgais tika apvienots ar patīkamo, un līdztekus adītprasmes apgūšanai visi varēja baudīt Laimas saldumus. Adīšanas meistarklašu akcija ilga četras nedēļas, tās laikā gan latviešu, gan krievu versijas portālā Maminuklubs.lv tika nodrošināta īpaša rakstu rubrika Laimas adīšanas skola, kurā varēja rast idejas adījumiem, padomus, māmiņu aptaujas, emuārus un fotoreportāžas no meistarklasēm. Publikācijas tika papildinātas ar Laimas produktu foto un kampaņas vizuālajiem materiāliem. Ziemassvētki jau aiz muguras, bet joprojām ir silti ap sirdi.

“idejas adījumiem, padomus, māmiņu aptaujas, emuārus un fotoreportāžas no meistarklasēm”

april2012

13


//pr0jects

MAXIMA STIPENDIJU KONKURSS LATVIJAS IZCILNIEKI NR.3 Dainas Saliņas teksts Vēl nesen rakstījām par stipendiju konkursa Latvijas Izcilnieki apbalvošanas pasākumu, bet nu ir pienācis laiks informēt, ka stipendiju konkurss, kura idejas autors un mecenāts ir lielveikalu tīkls Maxima, šogad notiks jau trešo reizi. Ja arī jūsu draugu un radu lokā ir kāds, kuram ir īpaši sasniegumi sportā, humanitārajās vai eksaktajās zinātnēs, mākslas vai mūzikas jomā, tad atgādiniet viņam, ka pieteikumus dalībai konkursā var sūtīt jau no 19. aprīļa. Sīkākā informācija par konkursu pieejama mājas lapā www.latvijasizcilnieki.lv Nav šaubu, ka arī šogad mēs saņemsim pieteikumus un vēstules no visizcilākajiem, kā tas bijis ierasts līdzšinējos gados. Gaidot jaunos pieteikumus, ar lielu interesi lasām Latvijas Izcilnieku pastkastītē saņemtās vēstules no pērnā gada stipendiātiem. Konkursa pirmajos divos gados mums ir izdevies iedvesmot un palīdzēt attīstīt talantus jau deviņdesmit skolēniem. Iegūtā stipendija daudziem izcilniekiem ir palīdzējusi īstenot sen lolotus sapņus. Piemēram, 1000 Ls stipendijas ieguvēja humanitāro zinātņu kategorijā Veronika Baltmane naudu izmantoja, lai apgūtu itāļu un franču valodu. Meitene ir pieteikusies šo valodu apmācības kursos. Viņa arī iegādājās portatīvo datoru, kas jau ir likts lietā, jo Veronika ir paspējusi uzrakstīt divus zinātniski pētnieciskos darbus. Tā kā mei-

“stipendija daudziem izcilniekiem ir palīdzējusi īstenot sen lolotus sapņus”

tenes intereses ir daudzpusīgas, viņa nolēma iegādāties arī profesionālo videokameru, kas lieti noder, lai uzņemtu un montētu īsfilmas. Tuvākajā nākotnē Veronika plāno apmeklēt foto kursus. Savukārt 1000 Ls stipendijas ieguvējs eksakto zinātņu kategorijā Georgijs Treņins iegādājās mācību līdzekļus, lai sagatavotos starptautiskajai olimpiādei ķīmijā. Kā uzsver izcilnieks, tad grāmatas, ko viņš iegādājās ir īpaši vērtīgas, jo tās Latvijā nav pieejamas. 2011. gada starptautiskajā ķīmijas olimpiādē Ankarā, kurā piedalījās ap 300 dalībnieku no visas pasaules, Georgijs ieguva bronzas medaļu. Konkursa mecenāts Maxima cer, ka par stipendiju iegādātās grāmatas Georgijam nākamajā starptautiskajā olimpiādē Vašingtonā palīdzēs iegūt zelta medaļu. Arī citi izcilnieki naudu ir prasmīgi ieguldījuši dažādos projektos un izaugsmi veicinošu lietu iegādē. Piemēram, izcilnieks eksaktajās zinātnēs Andris Jenerts 100 Ls stipendiju iztērēja, lai iegādātos teleskopu – nu Andris var novērot Mēnesi, Saturnu un tā gredzenus. Vēstulē Latvijas Izcilnieki organizatoriem viņš norāda: „Šis teleskops mani iepazīstinās ar kosmosa objektiem, kurus neesmu redzējis. Tādā veidā es apgūšu man līdz šim nezināmas lietas.” Savukārt izcilniece Renāte Grundule priecājas, ka par stipendiju bija iespēja iegādāties pašai savu instrumentu – flautu. Renāte vēstulē raksta: „Latvijas Izcilnieki stipendija bija lieliska iespēja tikt pie jauna instrumenta, jo mēs esam trīs māsas un visas apmeklējam mūzikas skolu. Katra spēlējam atšķirīgu instrumentu (flautu, vijoli, ģitāru) un bez stipendijas pie jauna instrumenta es nebūtu tikusi. Paldies par iespēju!” Esam saņēmuši ļoti daudz vēstuļu un labu vārdu, tāpēc varam ar simprocentīgu pārliecību teikt – esam lepni par izcilību!

april2012

15


//pr0jects

Īstenosim TV un interneta kampaņas, dzerot Vytautas minerālūdeni Agneses Lemšas teksts Birštono mineraliniai vandenys & Ko lutina savus cienītājus ar dažādiem minerālūdeņiem, tostarp ar senāko Lietuvā – Vytautas. Tam ir jau kopš 1924.  gada izkoptas tradīcijas un vērtīgs saturs ar daudz derīgām minerālvielām. To ieteicams lietot sportistiem, lai atjaunotu minerālvielu līdzsvaru organismā, kā arī pēc kārtīgām svinībām, kad gribot negribot sanācis nobaudīt tā pavairāk ugunsdziras. Vytautas noder ne tikai pēc fiziskām aktivitātēm un lustīgām ballītēm, stresa situācijās un karstās vasarās, tas vajadzīgs ikvienam un ikdienu, jo, kā jau visiem zināms, ūdens ir viena no tām dabas veltēm, bez kuras nespēj eksistēt neviens. Cilvēka organismam dienā ir jāuzņem trīs litri ūdens. Daudz! Pusi no vajadzīgā daudzuma mēs uzņemam ar pārtiku, savukārt otru pusi ieteicams uzņemt, dzerot minerālūdeni. Nāk vasara. Sinoptiķi prognozē, ka šī būs jo īpaši karsta  – teju tropiski laikapstākļi. Minerālūdens lieti noderēs. Arī mums, lai uzturētu mundru garu, možu prātu, vingru ķermeni un lieliski īstenotu Vytautas ieplānotās kampaņas TV un internetā!

“cilvēka organismam dienā ir jāuzņem trīs litri ūdens”

april2012

17


//pr0jects

Mūsu darbu saraksts kļūst garāks, klientu liste – plašāka un daudzveidīgāka “kam rūp sava un savu mīļo labsajūta, veselība un skaistums, kā arī tīra un sakopta apkārtējā vide”

Agneses Lemšas teksts Grupa TZMO ir dibināta 1951.  gadā Toruņā, Polijā. Tā apvieno daudzus pazīstamus zīmolus, tostarp Bella, Seni, Matopat, Happy, Dr Max, Eva Natura, Kanion un citus. To produkti tiek pārdoti vairāk nekā 60 tirgos Eiropas Savienībā, Centrāleiropā un Austrumeiropā, Āfrikā un Tālajos Austrumos. To aprūpē ir tikko dzimuši mazulīši, draiski bērni, spuraini pusaudži, viņu mammas, tēti, vecmammas un vectēvi. Ar vienu vārdu sakot, visi, kam rūp sava un savu mīļo labsajūta, veselība un skaistums, kā arī tīra un sakopta apkārtējā vide. Priecājamies paziņot, ka esam uzsākuši sadarbību ar zīmolu Bella. Tas ir sieviešu higiēnas preču zīmols, kas ieņem vadošo vietu Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgū, kā arī strauji iekaro Rietumeiropas un Āzijas tirgu. Alpha Baltic darbu sarakstā nu būs arī radošie un mediju risinājumi zīmolam Bella.

april2012

19


pr0jects //

12

april2011


//pr0jects

Traušam nost putekļus no velosipēdiem Dainas Saliņas teksts Pagaidām visiem velosipēdi lielākoties ir nolikti mājas stūrī, bet nepaspēsim ne attapties, kad velosezona atsāksies ar pilnu sparu. Alpha Baltic Sport organizētā vasaras maratonu sērija tiks atklāta 19.  maijā ar SMS  Credit Jūrmalas velomaratonu un Jūrmala Grand Prix 2012. Šī būs jau trešā sezona, kad Jūrmalas velomaratons pulcē veloentuziastus. Kā jau iepriekš ziņojām – šis gads būs īpašs. Pērn Jūrmala Grand Prix bija iekļautas 1.2 UCI Eiropas tūres kategorijā, bet šogad sacensības būs iekļautas 1.1 UCI Eiropas tūres kategorijā. Tā ir augstāka kategorija un nozīmē to, ka uz šīm sacensībām ieradīsies spēcīgākās Eiropas profesionālās velokomandas. Mēs jūs noteikti pārsteigsim ar šajā gadā piesaistītajām komandām. Tik augsta līmeņa sacensības Latvijā vēl nav organizētas, bet mums patīk izaicinājumi. Ne velti maratonu sērijas sauklis ir „Izaicini sevi!”

“tik augsta līmeņa sacensības Latvijā vēl nav organizētas, bet mums patīk izaicinājumi ”

Esam lepni, ka Alpha Baltic Sport organizētie Jūrmalas maratoni ir iemantojuši noteiktu popularitāti aktīvā dzīvesveida piekritēju vidū. Par to liecina kaut vai tas, ka sociālajos plašsaziņas līdzekļos mums jau ir pievienojies ievērojams skaits sekotāju: http://www.facebook.com/ maratonilv profilam ir vairāk nekā 1850 sekotāju, bet https://twitter.com/maratonilv – vairāk nekā 1150 sekotāju. Varam pačukstēt, ka mūsu sekotāji sociālajos plašsaziņas līdzekļos var saņemt īpaši noderīgu informāciju, kā sagatavoties velosezonai. Maratonam un sportiskiem sasniegumiem taču ir kārtīgi jāgatavojas, vai ne? Mēs informējam gan par to, kā veikt velosipēda apkopi, gan kā sagatavot ķermeni lielākai fiziskai slodzei. Turklāt, protams, kā parasti gaidāmi konkursi, kuros varēs laimēt noderīgas balvas. Ja vēl neesat piesekojies, tad gaidām jūsu klikšķi uz pogas like vai follow. Apsolām, ka būsit pirmais, kas uzzinās karstākos maratonu sērijas jaunumus. Atgādinām, ka 5. augustā visus aicinām uz Latvijā lielāko skrituļslidošanas maratonu  – Spice skrituļmaratonu. 26. augustā Jūrmalā gaidīsim uz starptautisko kalnu velosipēdu maratonu, kam piešķirta XCMS UCI kategorija. Iepriekš šī augstā kategorija nav piešķirta nevienām MTB sacensībām Latvijā. Savukārt vasaras maratonu sērija tiks noslēgta 9. septembrī ar skriešanas maratonu. Sīkāka informācija www.maratoni.lv.

april2012

21


pr0jects //

Rīgas Viļņi lekcija aģentūrā Alpha Baltic Agneses Lemšas teksts Paņemot rokās žurnālu vai avīzi – ko jūs domājat? Noteikti ne par to, kādas ir tendences preses tirgū. Vai varbūt tomēr? Drīzāk domājam par šo izdevumu saturu. Taču tiem, kas strādā mūsu nozarē, šīs tendences ir ļoti būtiskas. Nu jau bijusī izdevniecības Rīgas Viļņi mārketinga direktore Antra Bork-Ržečicka un reklāmas projektu vadītāja Sindija Frīdenberga mums sniedza vērtīgu ieskatu preses tirgus aizkulisēs.

Preses tirgus tendences Pēdējo 50 gadu laikā ir veikts tik daudz atklājumu zinātnē, cik visā iepriekšējā cilvēces attīstības vēsturē – esam apguvuši kosmosu, datoru, internetu, atklājuši lāzeru, pat parastais un visiem pierastais polietilēns ir atklāts pēdējos 70 gados. Mediju vide ir tikpat dinamiska kā visa mūsu apkārtējā vide, tā mainās ļoti strauji. Agrāk, sakot print, mēs domājām avīzes. Tagad print ir daudz plašāks jēdziens – sākot no cenu zīmes veikalā, beidzot ar klientu žurnāliem. Šoreiz par masu informācijas līdzekļiem – avīzēm un žurnāliem.

Kā veicas drukātajiem izdevumiem? Drukātie izdevumi sasniedz 95% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tā ir otra lielākā plašsaziņas līdzekļu kategorija. Arī Baltijā un Rietumeiropā situācija ir līdzīga un print sasniedz ļoti lielas iedzīvotāju masas. Tiesa, avīžu abonēšanas rādītāji samazinās un samazinās ļoti pamatīgi. Kopš 2007. gada tie ir kritušies par 58%. Avīzēm abonenti nodrošina līdz pat 85% no visiem realizētajiem apjomiem.

22

april2012

Savukārt žurnālu abonēšanas rezultāti salīdzinājumā ar avīzēm pieaug gadu no gada, neskatoties uz ekonomiskajām svārstībām. Ko no tā var secināt? Dienas izdevumi pakāpeniski zaudē savas pozīcijas, un ir sācies nedēļas, divnedēļu (kas ir jauna tirgus niša), mēneša izdevumu uzvaras gājiens. Ar nedēļas žurnāliem mēs varam sasniegt gandrīz tikpat lielu auditoriju kā ar visiem radio – atšķirība ir tikai 2%: ar nedēļas žurnāliem var sasniegt 78%, turpretī radio sasniedzamība ir 80% no auditorijas. Tātad – nedēļas izdevumi sasniedz 78%, mēneša izdevumi – 53%, dienas avīzes – 49%, divnedēļu izdevumi – 27% no kopējās auditorijas.

Kāpēc avīzes un žurnāli attīstās tik atšķirīgi? Vai tiešām visu nosaka papīrs un formāts? Kas ir raksturīgs avīzēm un kas – žurnāliem? Avīzēm tie ir garie teksta bloki, sekundārā vizuālā informācija, daudzpusīgais saturs – sākot ar horoskopiem un beidzot ar pamatīgu viedokļu analīzi. Ļoti svarīga ir skaidra navigācija, lai katru reizi savu iemīļoto komen-


//pr0jects

tāru atrodam vienā un tai pašā lapā. Katrai rubrikai ir noteikta vieta, un tas veido lietošanas paradumus un atvieglo orientēšanos laikrakstā. Avīzei ir ļoti svarīgi nekavējoties publicēt jaunu informāciju, un tas ir viens no galvenajiem kritērijiem.

Ko mēs gaidām no žurnāliem?

Savukārt žurnāliem ir uz noteiktas mērķauditorijas interesēm balstīts saturs. Žurnāli ir vizuāli izteiksmīgi, bagātīgi ilustrēti, reizēm bilde „runā skaļāk” nekā vārdi. Precīzāks uz mērķauditorijas interesēm balstīts saturs. Iedalījums pēc tematikas, nav stingru rāmju, parocīgāks formāts nekā avīzēm. Žurnāliem ir svarīga kvalitāte, kas rada izjūtas.

Sajūtas, pieredzi, padomu, izklaidi, socializāciju. Praktiski neko, kas būtu saistīts ar ātrumu, tāpēc žurnālu attīstības tendences ir tik atšķirīgas no avīžu attīstības tendencēm. Žurnāliem ir ļoti nozīmīga loma mūsdienu sabiedrībā – tie nav vienkārša izklaide, tie ir daudz kas vairāk. Vecāku, attiecību, veselības, dizaina, modes, karjeras un vēl, un vēl – tik dažādi ir žurnālu veidi. Žurnālu saturs ir balstīts uz cilvēku vajadzībām – pēc informācijas, kultūras, socializācijas. Dažādu veidu žurnāli apmierina atšķirīgas vajadzības.

Ko mēs gaidām no avīzēm? Svaigas ziņas, notikumu analīzi, viedokļus un prognozes. Informācijas nodošanas ātruma ziņā avīzes neapšaubāmi ir zaudējušas internetam. Interneta plašsaziņas līdzekļi spēj nogādāt jebkuru informāciju nekavējoties. Pāris klikšķu, un ziņa ir nodota apskatei lasītājiem ērtā laikā. Dažādu ziņu portālu saturs līdz pat 50% sastāv no laikrakstu veidotiem materiāliem. Uzticams un kvalitatīvs saturs ir dārgs – tam ir vajadzīgi augstas raudzes profesionāļi, analītiķi, pieredzējusi komanda, tāpēc no satura veidošanas viedokļa avīzēm ir potenciāls. „Es neliktu visas likmes uz internetu, jo arī izdevēji strauji apgūst tehnoloģijas un veido digitālās laikrakstu versijas, un nākotne būs print un interneta saspēlē – auditorija tiks sūtīta no viena pie otra. Tas notiek jau tagad, un daudzi mēģina atrast veiksmes algoritmu – cik daudz no drukātās versijas likt e-versijā un kā veidot saspēli. Ir vajadzīgs laiks, lai industrija to saprastu,” skaidro Antra. Iespējams, nākotnē avīžu auditorija samazināsies, bet kvalitātes ziņā būs augstvērtīgāka. Laba nākotne paredzama plašsaziņas līdzekļiem, kuri tieši pozicionēsies, piemēram, Dienas Bizness.

Izdevumi pielāgojas ikdienas gaitām – žurnālu lasīšana veidojas kā rituāls. Žurnāli ir ļoti personiski – cilvēks pats izvēlas, kad, kur un ko lasīt. 34–76 minūtes – tik daudz laika cilvēks pavada ar izvēlēto žurnālu. Ilgums ir atkarīgs no žurnāla veida – nedēļas žurnālam tiks atvēlēts mazāk laika, kas ir likumsakarīgi, jo satura apjoms ir mazāks. Plašsaziņas līdzekļi veido jaunus paradumus sabiedrībā un reaģē uz noteiktu paradumu maiņu. Vēl 20. gadsimta 60. gados Rietumu sabiedrībā sievietes loma bija mājas pavarda sargātāja, bet sieviešu žurnāli veicināja līdztiesību. Nu arī sieviešu žurnālu saturā atrodami raksti par karjeru.

Sociālo tīklu ietekme Attīstoties sociālajiem tīkliem, paralēli attīstījās jauna žurnālu kategorija – sabiedrības žurnāli, piemēram, Latvijā Kas Jauns, Privātā Dzīve. Agrāk šķita nepiedienīgi sekot slavenību dzīvei, tagad tas ir normāli. Publiskām personām privātuma robežas zūd. Tieši sabiedrības žurnāli ir pārdotākie gan Latvijā, gan Eiropā, gan Amerikā. Gan sociālie tīkli, gan sabiedrības žurnāli piedzīvo savu zvaigžņu stundu.

april2012

23


pr0jects //

Sabiedrības žurnālu spēku var ilustrēt ar citātu – televīzija jebkuru cilvēku var padarīt zināmu visā pasaulē, bet par zvaigzni viņu var padarīt tikai sabiedrības žurnāli.

Saturs un reklāma Avīzēs ir noteikts standarts – reklāmu nodalīt no satura, savukārt žurnālos viss var būt reklāma un viss var būt saturs. Piemēram, modes žurnālā modes un stila lapas – reklāma, kas saistīta ar saturu. Jebkurš sieviešu žurnāls mudina sievietes uzkrāsot lūpas! Iedomājieties, kā tiek veicināts lūpu krāsu patēriņš! Kas lasītājiem patīk žurnālu reklāmā? Cilvēki aptaujās atbild – reklāma žurnālos mums patīk. Viņi uzskata, ka reklāma žurnālos papildina saturu. Deviņi no desmit lasītājiem domā, ka žurnāli ir ērts veids, kā iegūt noderīgu informāciju par jaunām precēm un pakalpojumiem. Turklāt reklāma žurnālos ir efektīva – katrs otrais lasītājs piekrīt, ka reklāma žurnālos mudina pirkt. Ir daudz jomu, par kurām lasītāji ir teikuši, ka viņi žurnālos gribētu saņemt vēl vairāk informācijas par tām. Šīs jomas ir skaistumkopšanas pakalpojumi un preces, apavi, apģērbi, galantērija, medicīna, farmācija, automašīnas un to aksesuāri. Iedomājieties, ir cilvēku loks, kuri saka, ka viņi grib saņemt reklāmu! Lasītājiem patīk, ka reklāmu žurnālā var izpētīt sev vēlamā laikā un vietā. Šim apgalvojumam piekrita 89% aptaujāto. 85% respondentu patīk, ka reklāmām žurnālos ir pievienoti paraudziņi. Reklāma žurnālos ir ērts veids, kā iegūt noderīgu informāciju par interesējošajām precēm un pakalpojumiem – apstiprinoši atbildēja 85%. Jāņem vērā arī tā dēvētie intensīvie žurnālu lasītāji, kuri lasa vairāk par četriem dažādiem žurnāliem un kuri veido 35% no visiem žurnālu lasītājiem. Viņiem ir augsti ienākumi, viņi vairāk tērē skaistumkopšanai un modei, un viņus uzrunāt ar citiem plašsaziņas līdzekļiem ir daudz grūtāk.

24

april2012

Drukas tehnoloģiju attīstība Drukas tehnoloģijas attīstās, un tehnoloģisko risinājumu daudzveidība ir mūsdienu žurnālu māksla. Dažādas papīra faktūras, lakas, locījumi un citas novācijas ļauj reklāmu nodot netradicionālā veidā. Jo vairāk attīstās drukas tehnoloģijas, jo vairāk netradicionālu reklāmas risinājumu iespēju. Tas ļauj reklāmai kļūt vēl pamanāmākai – to gribas ne vien apskatīt, bet arī aptaustīt. Ar dažādiem risinājumiem var nodot pilnīgi atšķirīgas sajūtas. Paraugi, kuponi, dāvanas – tas viss liek cilvēkam justies tuvāk reklāmdevējam un tieši stimulē pārdošanu. Sievietes sapratīs – viens no veidiem, kā nomainīt ādas kopšanas krēmu, ir pamēģināt žurnālā ielikto paraudziņu.

Sponsorēšanas projekti Tas ir veids, kā reklāmdevējam pārmantot lasītāju uzticību. Lasītāji uzticas žurnāla redakcijas veidotajam saturam. Tā ir iespēja reklāmdevēja precei vai pakalpojumam pārmantot lasītāju uzticību žurnālam.

Nestandarta saturiskie risinājumi Nestandarta reklāmas risinājumu gadījumā ir svarīgi būt godīgam pret lasītāju un norādīt, ka materiāls tapis sadarbībā ar reklāmas klientu. To paredz arī likums. Bet saturiski pat veco, labo reklāmrakstu var pasniegt tā, lai cilvēkiem to gribētos izlasīt. Skaidrojošā reklāma – tas ir tikai izteiksmes līdzeklis, un, cik tā būs veiksmīga, atkarīgs no klienta izpratnes par mērķauditorijas interesēm.


//pr0jects

Amerikas Žurnālu izdevēju asociācijas piedāvātie fakti par žurnāliem Pēdējos piecos gados žurnālu lasītāju skaits ir audzis. Žurnāli piedāvā vairāk reklāmas iespaidu pusstundas laikā, nekā to dara TV vai internets. Žurnālu lasītāju segments vecumā no 18 līdz 34 gadiem pieaug, šis radītājs ir ļoti svarīgs, jo mums šķiet, ka jauni cilvēki lieto tikai internetu, taču nē – viņi lasa arī žurnālus. Žurnāla reklāmai tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā TV, radio vai interneta reklāmai. Lasot žurnālu, mēs tam veltām visu uzmanību un paralēli neiesaistāmies citās nodarbēs. Žurnāli ierindojas pirmajā pozīcijā, stimulējot cilvēkus apmeklēt interneta lapas. Tas ir viens no veidiem, kā palielināt mājaslapas apmeklējumu. Vairāk nekā stunda pagāja nemanot, jo lekcija bija ne tikai noderīga, bet arī ļoti interesanta un aizraujoša. Kad šķiet, ka zini jau pietiekami daudz, vienmēr atklājas – nē, ir tik daudz vēl nezināmā!

april2012

25


pr0jects //

Kino reklāmas aktualitātes 2012

Kino vienmēr mūs ieved citā realitātē ar spilgtākām krāsām, skaistākiem cilvēkiem un neticamiem stāstiem. Emocijas ir sakāpinātas, un mēs visu tā arī uztveram - saasināti. Kinoteātrī pat reklāmu uztveram citādi. Februāra sākumā mūsu ofisā viesojās SIA Pirmā līnija vadītāja Ginta Lejiņa un projektu vadītāja Elita Vanaga, lai iepazīstinātu ar kino reklāmas aktualitātēm 2012. gadā.

Agneses Lemšas teksts

26

april2012


//pr0jects

Kinoteātris kā medijs

Runājot par reklāmklipiem, jāatzīmē, ka kinoteātros tiek uzskaitīts apmeklējums un nav statisko operāciju auditorijas lieluma aprēķināšanai. Par labākajām vietām reklāmblokā tiek uzskatītas pēdējās divas, kurām tiek piemērota paaugstināta maksa. Mērķauditoriju iespējams sasniegt, izvēloties filmu, kinoteātri, auditoriju un demonstrēšanas laiku. Izvēloties atbilstošu filmu, var sasniegt jebkuru auditoriju, ko esat definējuši. Jāuzsver, ka ir dominējošās demogrāfiskās grupas, kas ir jaunie, maksātspējīgie un aktīvie patērētāji. Bez tam ar kino ir iespējams piekļūt citādi grūti sasniedzamām auditorijām – pusaudžiem, jauniem vīriešiem no 18 līdz 24 gadu vecumam, kā arī vecākiem ar pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem. Ir pieejams jauns reklāmas pakalpojums – statiskā reklāma uz ekrāna desmit minūtes pirms seansa. Tas ir HD izšķirtspējas fails un labs risinājums tiem reklāmdevējiem, kuriem nav klipa. Tādā veidā iespējams nokļūt uz ekrāna labā kvalitātē. Reklāmu kinoteātrī var izvietot gandrīz visur – plazmas un kases monitoros, ar uzlīmēm uz grīdas, kāpnēm, WC spoguļiem un durvīm, eskalatoriem, kolonnām, foajē stikla, izvietojot plakātus kāpnēs, pie kinoteātra fasādes un, ja vien nepieciešams, noliekot kinoteātra telpās automašīnu! Turklāt reklāmas materiālus iespējams izplatīt kinoteātra kasēs kopā ar biļeti, izvietot reklāmas stendus kases zonā, nodrukāt reklāmu repertuāra bukletā un uz kinobiļetēm, ievietot reklāmu popkorna tūtā vai pat likt uz krēslu pārvalkiem.

“uzmanību koncentrē ekrānam un ir atvērts reklāmai” Sezonalitāte Vislielākais skatītāju skaits 2011.  gadā ir bijis augustā un decembrī, arī janvārī. Šogad janvārī skatītāju skaits ir pārsniedzis 200 tūkstošus! Protams, apmeklētāju skaits ir atkarīgs no demonstrētajām filmām. Šogad gaidāms ļoti daudz lielfilmu. Lielu apmeklējumu sola Bada spēles, Vīri melnā 3, Madagaskara 3 un citas. Turklāt šis ir Bonda gads – 2. novembrī būs jaunā Bonda filma, un patlaban jau tiek pieprasītas reklāmas vietas uz to. Ir liela interese par paaugstinātas maksas vietām, kas ir pēdējās reklāmu blokā.

Digitalizācija Kinoteātros paredzētas lielas pārmaiņas. Līdz nākamā gada beigām visiem kinoteātriem būs jādigitalizējas. Latvijā kopumā ir septiņi kinoteātri ar 41 zāli un 7632 vietām. Vai visas zāles spēs digitalizēties, tas paliek atvērts jautājums. Kā notiks digitalizācija? 35 milimetru filmu formāts tiks samazināts līdz minimumam, visas zāles būs ar digitālo aprīkojumu, kas nodrošinās reklāmu translēšanu HD formātā. Kad būs notikusi pilnīga digitalizēšana, reklāmdevēji varēs izmantot 5.1 skaņu. Tas nozīmē, ka reklāmklips neatšķirsies no filmas. Pagaidām kinoteātris ir vienīgais medijs, kurā iespējams pārraidīt reklāmu tik augstā izšķirtspējā.

Kino apmeklējumu statistika 2011.  gadā visos Latvijas kinoteātros kopumā ir bijuši 1,91 miljons apmeklējumu. 54% no visiem apmeklējumiem bijuši kino Citadele, 19% – Cinamon Alfa, bet 11% – Multikino. Piemēram, kino Citadele vidējais apmeklējums 2011. gadā vienā nedēļā ir 21 400.

Ko cilvēks gaida, ejot uz kino? Vispirms jau izklaidi, iespēju izrauties no ikdienas, kā arī kino skatīšanās pārdzīvojumu. Visticamāk, ka viņš negaida reklāmas. Tomēr tās tur ir, kā jau visur, kurp vien mēs ejam. Kāpēc ir vērts apdomāt reklāmas izvietošanu kinoteātros? Skatītājs emocionāli stimulētā stāvoklī uzmanību koncentrē ekrānam un ir atvērts reklāmai. Viņš uztver reklāmu gan tieši, gan zemapziņas līmenī. Pavisam nesen ar bērnu bijām uz vienu no šī gada lielfilmām – animācijas filmu Lorakss. Teikšu atklāti, patiešām biju pozitīvi emocionāli atvērta ne tikai filmai, bet arī visam, kas notika uz ekrāna, arī reklāmai. Kino ir jauks piedzīvojums – lai no kuras puses to skatām.

april2012

27


pr0jects //

s a j i v t a L o i d a r i t Ä r pi

ON AIR 28

april2012


//pr0jects Kristīnes Tjarves Intervija ar Radio 101 zīmola vadītāju Ilgvaru Rukeru Radio ir viens no mūsu ikdienas paradumiem. To mēdzam ieslēgt dažādās situācijās – lai klausītos, kas notiek pasaulē, vai arī fona mūzikai. Man pašai bērnībā radio bija svarīgs vakarā, kad ar nepacietību gaidīju vakara pasaciņu. Vēlāk jau patika radio Super FM, kas raidīja no diskotēkām Bezdelīgu ielā 12, bet tagad katrai dienas daļai ir cits radio. No rīta tas noteikti ir Star FM kopā ar Baibu un Jāni, dienas gaitā – Radio 101, bet pa ceļam uz mājām jau cita radiostacija. Jāatzīst, radio kļūst aizvien radošāks un meklē pieeju savam patērētājam, lai noturētu viņa uzmanību, iesaistītu komunikācijā, turklāt to izdarīt kļūst aizvien grūtāk.  Radio 101 man atgādina filmu, ko pirms pāris gadiem redzēju kino – Radio pirāti (The Boat that Rocked), varbūt pateicoties tā galvenā varoņa līdzībai ar Māri Žigatu, varbūt tai brīvības sajūtai. Tādēļ arī vēlējos uzrunāt radio revolucionārus Latvijā un saprast, kā viņiem sokas.

Izrādās, 13. februāris pēc UNESCO dalībvalstu iniciatīvas iekļauts UNESCO Starptautisko svinamo dienu kalendārā kā Pasaules radio diena (World Radio Broadcasting day), un 2012. ir pirmais gads, kad šī diena visā pasaulē tiks īpaši izcelta. 13. februāris kā Pasaules radio dienas datums izvēlēts tāpēc, ka 1946. gada 13. februārī tika dibināts Apvienoto Nāciju radio. Vai arī jums 13. februāris bija svētku diena? Mēs neko īpaši nesvinējām, kaut gan zinājām šo faktu un bijām pamanījuši, ka ziņu portāli par to komunicēja. Mūsdienās atšķirībā no 1946.gada, kad tika dibināts radio, šī komunikācijas forma ar auditoriju ir mainījusies. Salīdzinājumam varu minēt: ja mēs atzīmētu šos svētkus, tas būtu kā šobrīd svinēt hokeja dzimšanas dienu, proti, tad, kad hokejs sākās, to spēlēja ar nūju un konservu bundžu mežonīgajā Kanādā. Tagad ir pavisam citi laiki un hokejs ir pilnīgi citāds, apaudzis ar komerciju. Arī radio ir audzis līdzi laikam – it īpaši Radio 101, un no radio tā klasiskajā mediju izpratnē ir saglabājusies tikai filozofija (runāt ar sabiedrību), bet ne forma un saturs. Es neparedzu, ka šī svētku diena turpmāk tiks īpaši atzīmēta.

Kā mainījies radio šo gadu laikā? Patērētāju vajadzības mūsdienās strauji mainās, līdz ar to arī informācija un veids, kādā viņi saņem šo informāciju. Patiecoties mūsdienu tehnoloģijām, ar radio starpniecību var sasniegt visplašāko auditoriju. Radio spēj novērst sociālas, politiskas un ekonomiskas pārmaiņas, ātri reaģēt uz dažādiem notikumiem un pavēstīt par tiem sabiedrībai, sevišķi ar mūsdienu mediju formātu, kur radio ir apvienots ar sociālajiem tīkliem. Mūsdienās radio ir ļoti operatīvs saziņas līdzeklis. Radio 101 filozofija – mēs nemācam nevienu dzīvot: pamatā mēs atspoguļojam, radām platformu viedokļu apmaiņai, esam radio, kurš nevis runā, bet sarunājas. Mēs veidojam dialogu ar savu klausītāju, ticot, ka tas ir indivīds, kurš pats spēj pieņemt lēmumu un izteikt viedokli. Mūsu klausītājs ir inteliģents

“mūsdienās radio ir ļoti operatīvs saziņas līdzeklis” cilvēks, kuram nav nepieciešams teikt priekšā, kas jādara un kas ir balts vai kas ir melns. Vienīgā reize, kad tendenciozi parādījām savu viedokli, bija nesen notikušais referendums pret krievu valodu – lai parādītu tautai vienojošo elementu, mēs visu dienu spēlējām dziesmas latviešu valodā. No citiem radio mēs atšķiramies ar to, ka spējam operatīvi iesaistīt patērētājus izklaidē un reklāmas aktivitātēs, saņemot viņu viedokli, atbildi, iesaistot darbībā.  

Ja jūs būtu radio advokāts, kādus aizstāvības vārdus jūs teiktu reklāmdevējiem, kuri apgalvo, ka radio ir izmirstošs medijs?

>> april2012

29


pr0jects //

Pa lielam es neprotestētu pret šo apgalvojumu. Kā jau minēju sākumā, radio tā klasiskajā izpratnē tāds arī ir – izmirstošs. Tas, kas ir palicis no agrākās šā medija formas, ir radio filozofija – dialogs ar sabiedrību. Forma un saturs ir stipri mainījies. Tāpēc par Radio 101 var teikt, ka tas ir radioveidīgs mediju formējums, kuru iespējams patērēt arī bez radioaparāta, piemēram, TV, internetā, telefonā, ar sociālo mediju palīdzību, kā arī ieraudzīt, ejot garām pilsētas burzmā vai atnākot uz studiju. Asums jaunu izpausmju meklējumos būs izdzīvošanas ķīla jebkuram medijam, ne tikai radio. Mēs mēdzam teikt: radio ir miris, lai dzīvo radio. Mēs esam paskatījušies uz radio no sabiedrības vajadzības un secinājuši, ka tajā valda citi informācijas saņemšanas paradumi, arī attiecībā uz saturu sabiedrība kļuvusi prasīgāka. To visu esam apvienojuši tādā kā mediju hibrīdā, kura pamata filozofija ir radio.

Ko jūs kā radio eksperti ieteiktu reklāmdevējiem, izvietojot reklāmu radio? Kas būtu jāņem vērā? Cilvēki iedalās divās lielās kategorijās: vieni ir konservatīvie, otri – tie, kuri mēģina kaut ko jaunu. Labi, ka ir šie otrie, trakie, kas veido kaut kādu evolūciju un attīstību, kas liek meklēt jaunus veidus, kā vēl vairāk un interesantāk sasniegt plašāku auditoriju. Tāpat ir arī dažādi radio – vairāk konservatīvi un vairāk revolucionāri. Radio 101 noteikti ir pret jebkādu ierastu sistēmu, tas ir vitāls katalizators lokālai rutīnai. Tāpēc mēs savā darbā ar klientiem katru reizi vadāmies pēc principa – vai mēs varam izdarīt savādāk, radošāk nekā citi? Pārsteidzošāk? Vai šis veids jau kaut kur dzirdēts, izskanējis? Vienmēr mē-

30

april2012

“vieni ir konservatīvie, otri – tie, kuri mēģina kaut ko jaunu” ģinām atrast kaut kādus jaunus veidus, lai informācijas plūsma nenotiktu tikai vienā virzienā. Sociālie tīkli izmainījuši patērētāju paradumus un informācijas patēriņu, kā rezultātā viss kļuvis stipri dinamiskāks. Tāpēc mans ieteikums būtu burtiski out-of-box, jo lielākā daļa šīs zemes radio joprojām ir radio aparātā. Un tur ir pretruna jau pašā saknē. Dinamisks medijs. Dinamiska vide. Mēs koncentrējamies uz aktīvo klausītāju, un rezultātā informācijas pasniegšanas veids tiek piemērots viņam. Bet vecs saturs un tā pasniegšanas forma. Otrs ieteikums – maksimāli integrēties saturā, piemēram, produktu klātbūtne studijā. Meklēt veidus, kā reklāma netraucē saturam, bet klausītāju iepriecina, izklaidē, informē, citiem vārdiem sakot – pievienoto vērtību radio saturam.  

Vai nav tā, ka aktīvais klausītājs, kurš komunicē sociālajos medijos, ir tikai galvaspilsētas iedzīvotājs? Kā paliek ar komunikāciju Latvijas reģionos? Negribas cilvēkus dalīt grupās, kopumā cilvēks pēc būtības ir labs, bet tajā pašā laikā jāpiebilst, ka no bizne-


//pr0jects

sa viedokļa klausītājs laukos ļoti lēni maina savus paradumus, piemēram, visu mūžu turas pie viena mobilā operatora u.tml. Visiem vienlaikus mīļš nebūsi. Mūsu mērķauditorija, ko esam nodefinējuši un izvēlējušies, ir cilvēks ar ambīcijām pret savu ikdienu. Savu mediju esam radījuši viņiem, mentālā līmenī esam ar viņiem. Nevaram savu radio tik ļoti vispārināt, tad tas nebūs vajadzīgs nevienam. Mēs piedāvājam satura kvalitāti, jo paši esam prasīgi un mūsu klausītāji ir tādi paši, mēs esam atvērti ikvienam. Ar laiku pelēkā masa varētu pavilkties. Ne velti ir teiciens, ka no laukiem cilvēki tiecas uz Rīgu, no Rīgas – uz Londonu, no Londonas – uz Ņujorku. Tā ir absolūta patiesība, mēs paši pašlaik esam Rīgā ar skatienu uz Ņujorku.

Kā jums veicas ar jūsu 101 ideju? Vai ir izdevies realizēt plānoto, un vai ir padomā kas jauns? 22. jūnijā jau būs divi gadi, kopš mēs darbojamies. Atskatoties uz šo periodu, varu minēt, ka esam izvēlējušies pareizo auditoriju – viedokļa līderus. Ļoti labi, ka esam izvēlējušies tieši šo auditorijas daļu, tā ir pietiekami liela, kaut arī nomināli tas varbūt ir mazāks apjoms skaitliskā ziņā. Salīdzinājumam varu minēt, ka 80% no valstī esošās naudas pieder 20% cilvēku. 20% cilvēku diezgan daudz ietekmē un rada to sabiedrības saturu, ko patērē pārējie, pasakot priekšā, kas ir vai nav pareizi. Mēs vairāk esam par inteliģenci, par personības izaugsmi. Uzskatu, ka ir labi, ka sākām savu biznesu, jo ir lietas, kuras ļoti labi var reklamēt, izmantojot mūsu radio, un ir tādas, kas nebūtu atbilstošas mūsu medijam. Idejas ir Radio 101 konkurences asmens. Un, protams, personības. Bet dziesmas mainās dažādos formātos, atskaņošanas biežumā. Tāpat arī ziņas. Taču idejas attiecībā gan par Radio 101 konceptu, gan par to, kā mēs izklausāmies saturiski, būtu visnotaļ grūti kopēt. Ir mums virkne sekotāju, piemēram, video tiešraides no studijām, idejas par TV utt., taču kopējot jāmāk nokopēto lietot. Tas ir kā skolā – var jau kaut ko nošpikot no sola biedra, taču tas nenozīmē, ka radīsies izpratne par nokopēto un ko ar to iesākt? Citiem vārdiem sakot, mums nekad nebūs idejiskais status quo. Tāda nav, ja runā par kreativitāti. Bezgalīgs process, kuru iedvesmo sabiedrības un reklāmdevēju vajadzības.

Kas ir tās nozares, kurām jūs ieteiktu izvēlēties šo viedokļa līderu auditoriju? Tās ir nozares un zīmoli, kas ir aktīvi: telekomunikācijas, automašīnu zīmoli un servisi, plaša patēriņa preces, kas ir ar pievienotu vērtību, protams, arī komercnozares: bankas, kredīti, apdrošināšana. Domāju, ka labs piemērs ir mūsu sadarbības projekts cepumiem Selga, ar ko kopā esam izveidojuši pirmo interaktīvo radio spēli Selgaslideri.lv, kur mūsu klausītājiem bija jāpērk cepumi, jāmeklē kodi un jāvāc virtuālie vai arī reālie sekotāji.

Esmu pamanījusi, ka jūs daudz izmantojat studiju, jūsu veiksmīgo atrašanās vietu pašā Rīgas centrā? Mūsu sākotnējā doma bija būt redzamiem, atrasties cilvēku plūsmas krustpunktā, kas ir veiksmes stāsts mūsu studijai – iespējai iesaistīt savus patērētājus gan pašā studijā iekšā, gan ārpusē. Garāmgājēji mēdz ieskatīties, kas notiek studijā, pamāt mūsu ētera pārstāvjiem, uzsmaidīt, atnākt uz studiju un iesaistīties komunikācijā, aktivitātēs. Interesanta pieredze bija ar Kondrašina kalendāra fotosesiju, kad mūsu tiešraidi no studijas vēlējās redzēt tik daudz skatītāju, ka nācās uzlabot tehniskos parametrus, lai būtu iespēja visiem vērot notiekošo no malas.

“sākotnējā doma bija būt redzamiem, atrasties cilvēku plūsmas krustpunktā” Ko tu vēlies pateikt tiem, kuri bažījas, ka jūsu radio netiek mērīts ar TNS vai citiem mediju mērīšanas instrumentiem? Tagad kļūst arvien vieglāk strādāt, jo ir vairāki lielie klienti, kas sevi uzskata par mainstream produktiem/zīmoliem, kas paši nāk pie mums un arī atgriežas. Pirmajiem, kas nāca, tas bija kā tāds eksperiments, kas izrādījās ļoti veiksmīgi. Esam sapratuši, ka mūsu veidotā nestandarta reklāma strādā, un klientu plūsma pieaug. Tas mums rada pārliecību, ka mūsu izvēlētā mērķauditorija ir viedokļa līderi. Mēs neietekmējamies no dažādiem mediju mērīšanas rīkiem. Interesanti, cik trakam jābūt cilvēkam, lai mēneša garumā staigātu ar burtnīcu un pierakstītu pa minūtēm, kuru radio viņš klausās Mēs pret šiem pētījumiem izturamies diezgan skeptiski. Drīzāk šos rezultātus parāda mūsu pārdošanas rezultāti. Kā labu piemēru varu minēt neseno Bites kampaņu, kad nedēļas laikā par 403% pārsniedzām plānotos rezultātus. Tādas ir daudzas kampaņas, piemēram, Subaru centra atvēršana Imantā, kas bija ļoti veiksmīgs projekts, jo autocentrā bija daudz apmeklētāju un reālu pirkumu, bet vēlāk noskaidrojām, ka arī viņu konkurentu salonā tajā dienā bijis negaidīts pieplūdums. Varam droši apgalvot, ka 95% mūsu realizēto kampaņu ir strādājušas, 5% ir kļūda, ieteikums, kā kaut ko mainīt, uzlabot, lai šis procents būtu mazāks, piemēram, ne tik veiksmīgs konkurss, balva u.tml.

april2012

31


pr0jects //

Alpha Baltic atmiņu mājas Agneses Lemšas teksts Alex fotogrāfijas Ir svarīgi, lai kaut kur paliktu tas, ar ko cilvēks dzīvojis. Un paražas. Un ģimenes svētki. Un atmiņu mājas. Svarīgi ir dzīvot, lai atgrieztos.

Par mums runā mūsu darbi. Mēs veidojam tradīcijas. Alpha Baltic atmiņu mājas. Ik gadu noslēdzam ar īpaši pārdomāta plānotāja izveidi. Šogad tas tapis tīrās līnijās, krāsās un iPhone minimālismā ieturētā stilā. Tā radās aPlāns.

“rakstīšu visus labos darbus – izdarītos un iecerētos”

Plānotāja ideja – 12 mēneši, 12 kolēģi, 12 krāsaini stāsti. Katrs mēnesis tiek sākts ar kāda kolēģa bilžu kolāžu, atklājot viņa gadu – neparastas lietas, vietas un sajūtas. Lai stāsti būtu pēc iespējas patiesāki un parādītu to autoru neparastiem notikumiem piesātināto gadu, tika izmantotas ar mobilajiem tālruņiem tapušas fotogrāfijas.

Esam saņēmuši ļoti pozitīvas un iedvesmojošas atsauksmes no tagadējiem aPlāna īpašniekiem – mūsu klientiem, sadarbības partneriem, draugiem un, jā, arī no konkurentiem.

Ir teicis Antuāns de Sent-Ekziperī.

Protams, tie nebūtu mēs, ja nebūtu padomājuši arī par kādu apslēptu interesantu risinājumu. Tie ir luminiscējošie logo, lai pat tumšajās diennakts stundās varētu ieplānot kādu svarīgu tikšanos, un termopapīrs uz pirmā vāka, zem kura noslēpies mūsu vēlējums visiem jums. Kāds? Gan jau esat to atklājuši! Ja ne, tad lai jums tas ir patīkams pārsteigums. Tāpat par tradīciju, ko gaida itin daudzi, ir kļuvis plānotāju izlozes konkurss sociālajā tīklā Facebook. Šogad uzdevums bija uzminēt, cik sekundēs mums izdosies sakarsēt termopapīru uz kalendāra vāka, berzējot ar pirkstu, lai pilnībā atklātu apslēpto tekstu. aPlānu saņēma tie 50, kuru rezultāti bija visprecīzākie.

32

april2012

„Oi, jā! Ienāku es birojā, skatos – uz galda kastīte… Pēc simbola stūrītī es sapratu. PALDIES! Šis ir labs! Nolēmu, ka tur rakstīšu visus labos darbus – izdarītos un iecerētos! Es nevarēju iedomāties, ka reizēm tāds sīkums spēj sajūsmināt.” „Gribēju pateikt jums visiem mīļu paldies par dāvanu – tik superīga un praktiska… Es dikti cerēju, ka arī šogad tikšu pie AB plānotāja, jo tas ir superīgs, piedevām ir iespēja mazliet tuvāk iepazīt 12 personības!” Un vēl, un vēl. Mums ir mūsu atmiņu mājas. Un būs arī turpmāk.


//pr0jects

Plānotāja ideja – 12 mēneši, 12 kolēģi,12 krāsaini stāsti

april2012

33


0ff the t0pic //

Tie, kas labi strādā, labi arī atpūšas! Agneses Lemšas teksts Māra Lapiņa fotogrāfijas Strādā kā zemnieks, ēd kā muižnieks. Ir tāds sakāmvārds. Taisnība. Tas lieliski atspoguļojās Alpha Baltic Ziemassvētku pasākumā, kas notika dizaina viesnīcā Annas Hotel pagājušā gada nogalē. Pēc labi padarīta darba, pārvarot sagurumu un sastrēgumu, visi kopā devāmies uz Zaubes pagastu, kur jau pa ceļam mūs sagaidīja patīkams pārsteigums – galvaspilsētā neesošais sniegs šeit rāmi gulēja uz laukiem un pamodināja aizsnaudušos svētku sajūtu un ticību, ka ir taču ziema! Vakara gaitā atskatījāmies uz gada laikā paveiktajiem darbiem, kā gaišreģi mēģinājām ieskatīties nākotnē un izteikt prognozes, lutinājām savas garšas kārpiņas ar gardu ēdienu un savus kolēģus ar labiem vārdiem, ļāvām acīm priecāties par interjeru un prātam atpūsties no darbiem. Īsāk sakot, baudījām jauku vakaru vislabākajā kompānijā.

34

april2012


0ff the t0pic //

Vietas, lietas un sajūtas, īpašas. Tepat Baltijā Ne vienmēr ir jāmēro tāls ceļš, lai redzētu un uzzinātu kaut ko jaunu. Tepat Latvijā un arī pie mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā notiek gana daudz interesantu pasākumu, kurus būtu vērts apmeklēt atbilstoši savām interesēm, vēlmēm un mērķiem. Esam apkopojuši galvenos pasākumus visās Baltijas valstīs no maija līdz jūlijam – daudziem sen zināmus, citiem jaunatklājumus. Bet lietderīgi, lai pārliecinātos, ka zāle arī te ir zaļa. Ja esat ieplānojuši ceļojumu virzienā uz dienvidiem – uz valsti, kurā basketbols ir viens no populārākajiem sporta veidiem, lai neteiktu nacionālais, un kuras vārds rakstos pirmo reizi ir minēts pirms aptuveni tūkstoš gadiem – 1009. gadā –, tad te būs ieteicamās vietas, lietas un sajūtas

Lietuvā.

36

april2012

Agneses Lemšas teksts sadarbībā ar Kairi Volmersoni (Kaire Volmerson, Alpha Baltic EE) un Tomu Joci (Tomas Jocyus, Alpha Baltic LT), izmantots interneta resurss www.liveriga.com un citi


// 0ff the t0pic

Starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls New Baltic Dance No 01.05.2012. līdz 10.05.2012. Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla New Baltic Dance 14 gadu vēsturē tas ir kļuvis par vienu no galvenajiem un prestižākajiem dejas festivāliem Baltijas jūras reģionā. Pirmais festivāls 1997. gadā pulcēja dalībniekus galvenokārt no bijušās Padomju Savienības valstīm, kur laikmetīgā deja vēl bija pirmsākumos. Kopš tā laika dalībvalstu skaits ir būtiski pieaudzis – festivālā uzstājušās Baltijas, Ziemeļvalstu, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Beļģijas, Izraēlas, Kanādas, Slovēnijas, Serbijas, Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Polijas, Šveices un Senegālas deju grupas. Festivālā New Baltic Dance 14 gadu laikā ir piedalījušās aptuveni divsimt deju grupas un neatkarīgie horeogrāfi. Festivāla programmu sagatavo Lietuvas Deju informācijas centrs un Viļņas festivāls, tajā iekļautas gan labi zināmas grupas ar slaveniem priekšnesumiem, gan jaunas grupas un horeogrāfi ar eksperimentāliem darbiem. Viens no festivāla mērķiem ir iepazīstināt ar jaunumiem, tāpēc pasākums ir atvērts pirmizrādēm, priekšnesumiem, kas jau piedzīvojuši pirmizrādes, kā arī mēģinājumiem. Turklāt festivāls dod iespēju Lietuvas horeogrāfiem parādīt savus jaunākos darbus. Vairāk informācijas www.dance.lt

13. Starptautiskais universitātes teātra forums No 07.05.2012. līdz 12.05.2012. Starptautiskais universitātes teātra forums Viļņā šogad svinēs desmito dzimšanas dienu. Tas ir unikāls jauniešu organizēts pasākums Baltijas valstīs. Foruma laikā studenti, kas interesējas par teātri, apvienojas, lai veidotu interaktīvas izrādes. Foruma mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību sociāliem un ar kultūras mantojumu saistītiem jautājumiem, kā arī dot iespēju iepazīt citam citu, sadarboties un dalīties pieredzē. Daži no veiksmīgākajiem projektiem ir Viļņa nacionālo kultūru krustpunktā (2003), kurā tika pētīts Viļņas daudzveidīgais kultūras mantojums, Atvērt aizmirstas telpas (2005), kas pētīja Viļņas slēgtās baznīcas, un Perpetuum Mobile (2007), kas pievērsās tehnoloģiskā mantojuma aizsardzībai. Forumā viesojušās teātra trupas no Spānijas, Baltkrievijas, Somijas, Polijas, Francijas, Krievijas, Latvijas, Zviedrijas un Itālijas. 13. Starptautiskajā universitātes teātra forumā piedalīsies vairāki Lietuvas studentu teātri un ārvalstu viesi. Programmā iekļautas izrādes, radošās darbnīcas un dažādas akcijas. Vairāk informācijas  http://forumas.vgtu.lt/

april2012

37


0ff the t0pic //

Muzeju nakts 18.05.2012. Traķu ezerpilī (Trakų salos pilis) jau septīto reizi notiks Muzeju nakts pasākumi. Tikai reizi gadā tiek dota iespēja apmeklēt pili naktī. Eiropā šo pasākumu rīko saskaņā ar Starptautiskās muzeju padomes iniciatīvu, un tas notiek Starptautiskās muzeju dienas ietvaros, kas jau kopš 1978. gada 150 valstīs ik gadu tiek svinēta 18. maijā. Katru gadu aptuveni 40 Eiropas muzeju piedalās Muzeju nakts pasākumos. Šajā dienā pils vārti ir atvērti arī pēc darba laika beigām, un tās viesi var baudīt neparasto notikumu. Muzeja personāls un entuziasti ir tērpušies viduslaiku tērpos, amatnieki un tirgotāji ieņem vietas pagalmā līdzās aizsargmūrim, pavāri gatavo ēdienu uz uguns, atmodinot autentisku viduslaiku pils atmosfēru. Pēc tumsas iestāšanās pasākums turpinās lāpu un sveču gaismā, elektrības izmantošana ir ierobežota līdz minimumam. Pilī atgriežas muzejam neraksturīga dzīvība: apmeklētājiem ir iespēja parunāt ar dižkunigaiša gleznotāju, satikt galminiekus, spēlēt šahu ar dižkunigaiti vai tērzēt ar mūku… Apkārt klīst drūms bende, dižkunigaiša jokdaris un citi pils iemītnieki. Pasākuma laikā pagalmā un pils lielajā zālē notiek bruņinieku cīņas, dažādi koncerti un teātra izrādes. Jau par tradīciju kļuvusi teatrālā upurēšana Galves ezerā. Mūki, dāmas un viņu kalpones pavadīs ziņkārīgākos viesus ekskursijās pa pils labirintiem. Kā katru gadu, notiks arī dārgumu meklēšana. Pils būs dzīvības pilna līdz pat pasākuma beigām krietni pēc pusnakts. Vairāk informācijas www.trakaimuziejus.lt

Ielu mūzikas diena 19.05.2012., sākums 12.00 Ielu mūzikas diena ir pasākums, kas apvieno visus, kuri sazinās, izmantojot universālo valodu – mūziku. Atsaucoties uz mūziķa un aktiera Andrjusa Mamonto-

38

april2012

va (Andrius Mamontovas) uzaicinājumu, profesionāli mūziķi un amatieri iziet Viļņas ielās, pagalmos, parkos un skvēros. Ar dažādiem mūzikas instrumentiem viņi spēlē roku, klasisko mūziku, džezu, avangarda un folkmūziku vai pat atskaņo afrikāņu ritmus. Šajā dienā visas Lietuvas pilsētas iesaistās jaunrades, mūziķu un publikas mijiedarbības svētkos. Vairāk informācijas www.gatvesmuzika.lt

Viļņas festivāls 2012 No 22.05.2012. līdz 10.06.2012. 1997. gadā dibinātais Viļņas festivāls ir viens no prestižākajiem un daudzveidīgākajiem mūzikas notikumiem Lietuvā. Lai gan festivāls galvenokārt vērsts uz klasisko mūziku, ko izpilda labi zināmi solisti, ansambļi un simfoniskie orķestri no visas pasaules, tas veicina mūsdienu lietuviešu mūzikas attīstību, pasūtot jaunus liela mēroga darbus un piedāvājot skatītājiem arī džeza koncertus un muzikālā teātra izrādes. Festivāla organizētāju un mūziķu sadarbība ar pasaulslaveniem māksliniekiem ir veicinājusi Lietuvas starptautisko popularitāti ne tikai mūzikas, bet arī politikas jomā. Viļņas festivālā ir uzstājušies Mstislavs Rostropovičs (Mstislav Rostropovich), Rikardo Muti (Riccardo Muti), Kšištofs Pendereckis (Krzysztof Penderecki), Jurijs Bašmets (Yuri Bashmet), Gidons Krēmers (Gidon Kremer) un Vadims Repins (Vadim Repin); džeza leģendas Deivs Brubeks (Dave Brubeck), Makojs Tainers (McCoy Tyner), Als Žaro (Al Jarreau), Herbijs Henkoks (Herbie Hancock), Als di Meola (Al di Meola), Čiks Korea (Chick Corea), Pako de Lusija (Paco de Lucia), Vintons Marsalis (Wynton Marsalis) un Jazz at Lincoln Center Orchestra. Viļņas festivāla aktīvā iesaistīšanās Lietuvas kultūras tūrismā un ciešā sadarbība ar diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs ir izraisījusi lielu ārzemju viesu interesi gan par šo pasākumu, gan par Lietuvas kultūras dzīvi kopumā. Vairāk informācijas: www.vilniusfestivals.lt,  www.filharmonija.lt


// 0ff the t0pic

Login 2012 No 31.05.2012. līdz 01.06.2012. LOGIN ir vadošā tehnoloģijām veltītā konference Baltijas valstīs. Priecājamies paziņot, ka 2012. gadā LOGIN notiek jau 6. reizi! Vairāk nekā seštūkstoš interesentu jau ir piedalījušies izstādē, ieskaitot pagājušā gada rekordlielo auditoriju – 2500 dedzīgu prātu, ko iedvesmoja progresīvu lekciju, grupu diskusiju un semināru maratons divu dienu garumā. Vairāk nekā četrtūkstoš entuziastu noskatījās šo pasākumu tiešsaistē. Katru gadu LOGIN aicina garīgos celmlaužus no visas pasaules, lai iedvesmotu Lietuvas un tās kaimiņvalstu digitālo tehnoloģiju profesionāļus un uzņēmējus. Četras skatuves, pieci konferences virzieni, iedvesmojošas lekcijas un semināri, atpūtas zonas un augsta līmeņa uzņēmējdarbības kontaktu veidošanas pasākumi radīs nelielu ekosistēmu, kurā dibinātāji varēs atrast investorus, uzņēmumu īpašnieki un mārketinga speciālisti uzzināt par jaunākajām tendencēm, interaktīvo plašsaziņas līdzekļu speciālisti un dizaineri satikt cits citu, studenti pilnveidot CV un bezpeļņas organizācijas atklāt jaunus veidus, kā izmantot tehnoloģijas saviem mērķiem. Ikvienu iedvesmos labākie runātāji un piesaistīs jaunākās interneta tendences. Vairāk informācijas www.login.lt

Viļņas izaicinājums 2012 02.06.2012. Ielūdzam jūs iesaistīties 4. Viļņas izaicinājumā, kurā piedalīsies vairāk nekā tūkstoš sportistu. Pasākuma popularitāte aizvien pieaug ekstrēmā sporta un jautrības apvienojuma dēļ, ko iespējams baudīt pašā Viļņas sirdī. Tas sniedz

unikālu iespēju izpētīt pilsētas džungļus un pārbaudīt sevi riteņbraukšanā, orientēšanās sacensībās, smaiļošanā un kalnos kāpšanā Baltijā lielākajās piedzīvojumu sacīkstēs. Sacensībās var piedalīties ikviens. Sporta plūsma tiek piedāvāta visiem, kam patīk aktīvs dzīvesveids un izaicinājumi. Savukārt Elites plūsma būs kā fiziski, tā tehniski grūti pārvarams izaicinājums profesionāliem sportistiem, kurā būs arī īpaši smags virvju posms un lieliskas balvas (naudas balvas un bezmaksas piedalīšanās pasaules klases pasākumā). Vairāk informācijas www.vilniuschallenge.lt

Jāņu (Rasos) svinēšana Verķu (Verkiai) reģionālajā parkā 23.06.2012. Jāņu svinēšana Verķu parkā notiek saskaņā ar senām lietuviešu tradīcijām, ko saglabājuši veci ļaudis. Svinību laikā tiek pīti vainagi, zīlēts ar zālītēm, dejotas Jāņu dejas, veikti seni rituāli, vainagi mesti Nerē, cilvēki meklēs papardes ziedu, mazgāsies rasā un ar dziesmām sveiks uzlecošo sauli. Svētkos uzstāsies populāri folkloras ansambļi. Lielākā daļa svētku dalībnieku parasti ierodas tautastērpos un rotāti vainagiem. Vairāk informācijas www.pavilniai-verkiai.lt

april2012

39


0ff the t0pic //

Igaunija –

valsts, kuras nosaukums, visai iespējams, ir cēlies no romiešu vēsturnieka Tacita darba Germania, kurā viņš līdzās ģermāņiem aprakstījis arī austrumos dzīvojošas ciltis, ko nosaucis par eistiem (latīņu Aestii). Vistālāk uz ziemeļiem izvietotā Baltijas valsts, kurā runā šādi – ieklausies. Ja jūs nepamet doma doties braucienā uz Igauniju, vai tas būtu izklaides brauciens pa aizsalušo Baltijas jūras ceļu ziemā, sevis izzināšanas vai savas pieredzes bagātināšanas brauciens, lai apskatītu vislabāk aizsargāto un neskarto viduslaiku pilsētu Eiropā – Tallinu, iesakām apmeklēt.

Tiri (Türi) ziedu gadatirgus No 18.05.2012. līdz 20.05.2012. Jau gadu desmitiem pavasara dārzkopības sezonas sākums Igaunijā tiek sagaidīts ar Tiri ziedu gadatirgu, kas notiek šīs pilsētas Kalevi ielā. Tagad notiks jau 34. gadatirgus, kurā būs pārstāvēti dārzkopības uzņēmumi, mežsaimniecības skolas un privātie dārzi. Visi dalībnieki piedāvās dažādas preces, kas paredzētas dārzu labiekārtošanai. Būs arī tradicionālā gadatirgus programma. Vairāk informācijas http://www.lillelaat.tyri.ee/

Õllesummer No 04.07.2012. līdz 07.07.2012. Õllesummer 2012 jau atkal aicinās uz Igauniju izcilus ārzemju māksliniekus, kā arī iepazīstinās ar vietējo mūzikas dzīvi.

40

april2012

Tiks turpināta tradīcija pasākuma vietā izveidot liela izmēra atrakcijas – 2012. gadā festivāla laikā Tallinas Dziesmu svētku estrādē tiks izveidots lielākais atrakciju parks, kāds Igaunijā jebkad bijis. Atrakciju parka, kas ceļos pa Baltijas jūru no Zviedrijas, platība būs 5000 m², un tas piedāvās vairāk nekā 30 dažādu atrakciju izklaižu meklētājiem jebkurā vecumā. Vairāk informācijas http://www.ollesummer.ee/est/eng

Vecpilsētas dienas No 26.05.2012. līdz 02.06.2012. Vecpilsētā sākas īsts svinību neprāts, kad ielas piepilda mūziķi, viduslaiku tēli, tirdziņi un notiek visdažādākie pasākumi.

Rabarock 15.06.2012. un 16.06.2012. Kā katru gadu, vasara sākas Jervakandi (Järvakandi) – notiks Rabarock festivāls. Sākot ar 2005. gadu, Rabarock Igaunijas publikai sniedz iespēju redzēt lieliskus mūziķus no visas pasaules. Festivālā piedalās gan leģendāras rokzvaigznes, gan jaunie mūziķi, ir pārstāvēti ļoti dažādi mūzikas žanri – no polkas līdz rokam, no metāla līdz indie. Tāpat kā citus gadus, festivālā būs arī daudz patīkamu pārsteigumu. Vairāk informācijas http://www.rabarock.ee/?lang=en


// 0ff the t0pic

Mums ir zaļāka zāle nekā kaimiņam. Un saldējums garšo vēl labāk nekā bērnībā. Debesis ir zilākas nekā tad, kad jūs spēlējāt kazakus razboiņikus. Un viss ir lieliski tieši te un tagad. Un nevis tur, kur mūsu nav.

Latvija.

Riteņbraukšanas maratons sporta un tautas klasē 19.05.2012. Ikviens velosporta cienītājs ir aicināts pieteikties un vērot riteņbraukšanas maratonu Jūrmalā. Pieteikties ir aicināti gan pieaugušie, gan bērni. Vairāk informācijas http:// www.maratoni.lv/lv/jurmalas-velomaratons/

4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas Jūrmalas vasaras diena kūrortsezonas atklāšana

Ik gadu 4. maijs ir valsts svētku diena – šajā datumā 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ar kuru atjaunoja 1922. gadā pieņemto Satversmi. Savukārt 1940. gada 17. jūnijā notikušo PSRS armijas ienākšanu Latvijā deklarācija pasludināja par starptautisku noziegumu, kas vardarbīgi pārtrauca Latvijas valsts eksistenci. Ar šo lēmumu AP atjaunoja Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku valsti un noteica pārejas periodu valsts varas de facto atjaunošanai, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu. Par to tika informēta toreizējās PSRS un citu pasaules valstu un tautu vadība. Plaša un daudzveidīga Latvijas Republikas atjaunošanas svētku programma norisinās ik gadu. Notiek ekumeniski dievkalpojumi, pie Rīgas pils norisinās karoga pacelšanas svinīgā ceremonija. Nozīmīgākajos pasākumos piedalās valsts augstākās amatpersonas. Šajā dienā tiek pasniegti valsts augstākie apbalvojumi. Visas dienas garumā notiek dažādi svētku koncerti, plašākās aktivitātes norisinās 11. novembra krastmalā.

19.05.2012. Tradicionālais svētku gājiens pa Jomas ielu no Majoriem uz Dzintariem un krāšņa kultūras programma visu dienu Turaidas ielā pie izejas uz Dzintaru pludmali. Pasākums katru gadu pulcē vairākus tūkstošus Jūrmalas iedzīvotāju un pilsētas viesu. Tā ietvaros notiks svinīgs svētku gājiens pa Jomas ielu, populāru mūziķu koncerti visas dienas garumā, izklaides bērniem un klasiskās mūzikas koncerts vakarā. Visus pilsētas viesus gaida patīkami pārsteigumi. Vairāk informācijas http://www.jurmala.lv

Muzeju nakts 19.05.2012. Muzeju naktī visi muzeji ir atvērti vēl pēc pusnakts,

april2012

41


0ff the t0pic // un šajā akcijā piedalās gan galvaspilsētas, gan visu Latvijas reģionu muzeji. Muzejiem pievienojas arī citas institūcijas, kas glabā un popularizē kultūras mantojumu: teātri, koncertzāles, bibliotēkas, augstskolas. Ieeja muzejos akcijas laikā ir bez maksas. 18. maijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā muzeju diena, kas Latvijā tiek svinēta kopš 1978. gada. Ar to saistīti pasākumi notiek ne tikai šajā datumā, bet visas nedēļas garumā. Jau vairākus gadus Muzeju dienas centrālais notikums ir starptautiskā akcija Eiropas muzeju nakts. Šajā īpašajā naktī muzeji darbojas vēl pēc pusnakts. Līdz ar tradicionālajām ekspozīcijām notiek arī dažādi īpaši pasākumi – radošās darbnīcas, koncerti un teātra uzvedumi. Vairāk informācijas http://www.muzeju-nakts.lv

Sigulda Jazz 2012 02.06.2012. Ar otro starptautisko džeza festivālu tiek atklāta brīvdabas mūzikas festivālu sezona Latvijā. Pasākumā Sigulda Jazz 2012 neskanēs akadēmiski sarežģīta koncertzālei piederīga mūzika, ar kuru parasti asociējas džezs. Līdz pat pusnaktij Siguldas pilsdrupu estrādē skanēs smooth jazz, funk un big band. Vairāk informācijas http://www.jazzfest.lv/lat/jaunumi/

Rīgas Operas festivāls 2012 No 05.06.2012. līdz 17.06.2012. Rīgas Operas festivāls – pirmais šāda mēroga un ieceres festivāls Ziemeļeiropā – ir kļuvis par vērtīgu tradīciju, ko gaida gan Latvijas kultūras baudītāji, gan citu valstu skatītāji. Rīgas Operas festivāla rīkošanas tradīcija aizsākta 1998. gadā, festivāls ik vasaru noslēdz Latvijas Nacionālās operas sezonu ar aizvadītā muzikālā gada spilgtākajiem notikumiem, piedāvājot mākslinieciski augstvērtīgu sniegumu un iespēju novērtēt Latvijas Nacionālās operas radošo prioritāšu attīstību. Ik gadus Rīgas Operas festivāls piedāvā noskatīties sezonas jauniestudējumus, iepriekšējo sezonu spilgtākos uzvedumus, baudīt kādu lielās formas vokāli instrumen-

42

april2012

tālo darbu, tikties ar iemīļotiem pašmāju solistiem un spožām ārzemju zvaigznēm, kā arī atcerēties saviļņojošākos mirkļus, baudot visskaistākās operu melodijas. Vairāk informācijas http://www.opera.lv/lv/festivals/ rof2012/

Līgo, Rīga! 23.06.2012. un 24.06.2012. Līgo svētki – gada īsākā nakts, kurā tiek cildināta daba un auglība. Neiztrūkstoši ir ugunskuri, alus un siers, ziedu vainagi un dziedāšana. Turklāt, lai sagaidītu Jāņu rītu, nav jādodas uz Latvijas laukiem – grandioza svinēšana notiks pašā Rīgas centrā, Daugavas krastmalā. Līgo vakarā te ir viss svētkiem nepieciešamais – lieliskākie gardumi, izcilākie tautasdziesmu zinātāji, iemīļotākie mākslinieki un atsaucīgi cilvēki, kas gatavi ļauties Līgo nakts burvībai. Rotaļas, dažādi latviešu rituāli, danči un sadziedāšanās. Siers un alus. Var uzzināt, kur vislabāk meklēt papardes ziedu, nogaršot putojošu alu, sieru saules dzeltenumā, smaržīgus pīrāgus. Uzstāsies gan folkloras kopas un ansambļi, gan populārās mūzikas pārstāvji no rokmūzikas līdz šlāgerim.

Jomas ielas svētki 01.07.2012. Kā katru jūliju, arī šogad Jomas iela Jūrmalā no jūrmalnieku un pilsētas viesu iecienītas pastaigu vietas pārvērtīsies par skanošu, dejojošu un smejošu svētku ielu. Vairāk informācijas http://www.jurmala.lv


pr0jects //

Mums viņa tāda ir vienīgā projektu vadītāju asistente

Elīna Vaivode „Mana līdzšinējā darba pieredze saistīta ar daudz un dažādām jomām, to skaitā arī ar mārketingu. Esmu priecīga par to, ka man bija iespēja strādāt arī ārzemēs, līdz ar to varēju papildināt savas zināšanas, kā arī paplašināt redzesloku reklāmas jomā. Mani vienmēr ir interesējuši dažādi radoši procesi, kuros jāliek lietā ne tikai zināšanas, bet arī fantāzija un savas idejas. Reklāmas joma mani fascinē ar savu neatkārtojamību, kas nebeidz pārsteigt,” stāsta Elīna. Kāpēc Elīna pievienojās mūsu komandai? „Atgriežoties Latvijā pēc pavadītā laika Londonā, secināju, ka vēlos strādāt reklāmas jomā arī šeit. Pateicoties lieliskiem kolēģiem Alpha Baltic kompānijā, man ir iespēja strādāt radošā un interesantā jomā, kurā nekad nav garlaicīgi. Esmu pateicīga par doto iespēju gūt jaunas zināšanas un pieredzi, strādājot vienā no labākajām mārketinga komunikāciju aģentūrām Baltijā,” skaidro jaunā kolēģe. Elīna allaž cenšas izvirzīt sev arvien jaunus mērķus, arī

44

april2012

“jaunus mērķus, arī šķietami nesasniedzamus, lai vēlāk darītu visu, lai tos sasniegtu, līdz ar to gūstot gandarījumu un pārliecību” šķietami nesasniedzamus, lai vēlāk darītu visu, lai tos sasniegtu, līdz ar to gūstot gandarījumu un pārliecību, ka nekas nav neiespējams. „Novērtēju sev doto laiku, cenšoties to izmantot maksimāli un pēc iespējas pozitīvākā noskaņojumā, radot labāku vidi gan sev, gan apkārtējiem. Uzskatu, ka jācenšas ievērot principu, ka ikvienam jānodarbojas ar sevis pilnveidošanu tik lielā mērā, lai neatliktu laika kritizēt citus.”


//pr0jects

Jānis Graubiņš projektu vadītājs

„It’s Not How Good You Are, It’s How Good You Want to Be” (Paul Arden) Pavisam nesen Jānis Graubiņš uzsāka darba gaitas Alpha Baltic projektu vadītāju asistenta amatā. Nu viņš rekordātrumos ir kļuvis par projektu vadītāju. Kā viņam tas izdevies? Tikai un vienīgi ar neatlaidību un neiedomājami lielu interesi par savu darāmo. Lasiet, ko viņš pats par to domā. Jānis Graubiņš, Alpha Baltic projektu vadītājs. Gada beigās uzņēmumā ieguvu labākā asistenta apbalvojumu – tiesa, šajā laikā es biju vienīgais asistents. Lai vai kā, vienu varu droši apgalvot – darbojoties šajā amatā, es vienmēr esmu paturējis prātā teicienu, ko turpina atkārtot mūsu radošais direktors Gatis: „Nekas nav neiespējams, cilvēki lido arī uz Mēnesi.” Šis teiciens spilgti ataino, ka ar apņēmību un neatlaidību ir iespējams īstenot pat vispārdrošākās lietas, jo kurš gan pirms 50 gadiem spēja noticēt, ka uz Mēnesi tik tiešām ir iespējams aizlidot. Arī es šī teiciena iespaidā daru visu, lai sasniegtu iecerēto, ja ne vienā, tad otrā vai trešajā veidā,

un vienmēr cenšos izvirzīt aizvien augstākus mērķus. Pols Ardēns rakstīja, ka nav svarīgi, cik labs jūs esat, bet gan, cik labs vēlaties būt. Es vēlos būt pats labākais tajā, ko daru. Bez tam, kad šķiet, ka jau daudz kas ir apgūts, īstenībā var apjaust, cik daudz vēl ir jāmācās. It īpaši tas ir raksturīgi, strādājot projektu vadībā reklāmas aģentūrā. Darbs reklāmas aģentūrā nozīmē to, ka ir jābūt lietas kursā par visu – ir jāspēj brīvi orientēties ne tikai mārketingā, bet arī citās jomās. Kopš esmu kļuvis par projektu vadītāju, esmu sācis plašu pašizglītošanās ceļu, lai spētu saglabāt to augsto līmeni, kādu sasnieguši kolēģi. Nekad neapstāties pie sasniegtā un pastāvīgi likt sev izkāpt no komforta zonas. Tiklīdz cilvēks ieslīgst pašapmierinātībā, viņš vairs necenšas pēc tā mazumiņa, kas labu darbu nošķir no perfekta, tā, kas stagnāciju nošķir no attīstības. Protams, tas nav vieglākais ceļš, bet, pēc manām domām, tas ir vienīgais pareizais, ja tiešām mīlat to, ko darāt. Mošanās naktī ar satrauktu sirdi – tie nav apgrūtinājumi, bet gan tas, kas šo darbu padara tik interesantu. Man pat liekas, ka bez šī visa nebūtu iespējams novērtēt to, ko esmu sasniedzis. Dažreiz pats svarīgākais nav tas, kur esat nonācis, bet gan pats ceļojums.

“Nekas nav neiespējams, cilvēki lido arī uz Mēnesi” april2012

45


pr0jects //

Kā attīstās spēles Fanhauss.lv gadījums internetā: Birkas: spēles, fanhauss.lv, interaktivitāte, tiešsaiste, flash, 2012 Autori: Uvis Leskavnieks, Kaspars Ceļmalnieks Telekomunikāciju operators Baltcom vēlējās pastiprināt pārliecību par sevi kā izklaides zīmolu jauniešu un aktīvo interneta lietotāju vidū. Lai piesaistītu šīs auditorijas uzmanību, ieteicām svaigu un aizraujošu konceptu – atsevišķu mājaslapu, kur šie cilvēki brīvā laikā varētu izklaidēties.

Klients: Baltcom (kampaņa Svētki mājās) Laiks: 11/2011 un 03/2012 Medijs: internets tiešsaistē Ideja: Gatis Rozenfelds Vizuālais risinājums: Krists Zankovskis Teksti: Krišjānis Papiņš Video filmēšana un apstrāde: Uvis Leskavnieks (gaismošana, aktieru atlase, stils un grims: Stylemasters Studio)

Izstrāde internetam: Kaspars Ceļmalnieks, Kaspars Bondars Projekta vadītāja: Karīna Priede

Testēšana un rezultāts (lai atskaņotu, spiediet uz attēla)

Ieviešana Izveidojām online spēļu vietni www.fanhauss.lv, kurā ikviens var spēlēt sešas dažādas spēles. Tā kā jauniešus vispār nav nemaz tik viegli ar ko pārsteigt, izlēmām akcentēt satura interaktivitāti; daļa spēļu veidotas tā, lai rastos iespaids, ka spēlētājs sacenšas ar reālu personu. Lai nodrošinātu integrētu pieeju, dizains un personāži ņemti no kampaņas ATL materiāliem. Mums jau patīk viss jaunais un progresīvais, taču nedrīkstēja aizmirst, ka lapas ielādei jābūt raitai arī uz kusla datora ar lēnu interneta pieslēgumu. Tā laika gaitā atklājās, ka lielākais izaicinājums būs pilnekrāna video spēlēšana reālā laikā. Tas lika rūpīgi sagatavoties pirms filmēšanas, nemaz nerunājot par safilmētā loģisku programmēšanu, kuru līdz galam var novest vien uz pirkstiem saskaitāmi vebmāsteri Rīgā.

46

april2012

Mūsu spēlētājs nedrīkstēja pamanīt, ka spēles laikā fonā notika atlikušā satura ielāde un citas tehniskas norises. Vidusceļu panācām, testējot dažādus Flash iebūvētos atskaņotājus un video kompresijas metodes. Mēģinājām uzķert to intrigas punktu, kurā cilvēkam saglabājas azarts turpināt arī pēc vairākkārtēja zaudējuma.


//pr0jects Tas ir, spēles nedrīkstēja būt ne par grūtu, ne par vieglu. Tāpat, lai noturētu apmeklētāju interesi, spēles atšķīrās pēc to intensitātes un grūtuma pakāpes. Turklāt katram bija iespēja uzstādīt rekordu, iekļūt topā un saņemt ar interneta tematiku saistītas balvas – Wi-Fi rūterus. Mijiedarbība starp programmu un lietotāja darbībām vislabāk izdevās spēlēs Plaukstiņduelis un Domu spēks, kamēr jāatzīst, ka spēlē No lūpām lasi video pārejas starp vārdiem varēja būt mazāk manāmas. Protams, katras epizodes sākumu un beigas varēja pludināt ar references kadru, taču tik skrupulozai pēcapstrādei praktiski nekad nav laika.

Kas sagaida turpmāk Ja līdzīgs projekts būtu jāatkārto, labprāt iemēģinātu roku spēlēs, kur interneta lietotāji var ne vien sacensties pret datoru, bet arī cits pret citu, piemēram, izmantojot vebkameru, kas spēj nolasīt cilvēka kustības.

Taču ir viena atkāpe. Nav jābūt īpaši apdāvinātam, lai saprastu, ka mūsu mērķauditorija labprāt uzstādītu rekordus, arī gaidot 2. trolejbusu, tāpēc nevaram ignorēt mobilās platformas pieprasījumu smagsvara interneta lietotāju vidū. Kamēr Android operētājsistēmas telefonu popularitāte vēl tikai ieskrienas, nav iespējams tā vienkārši pārcelt 1:1 fanhauss.lv saturu viedtālruņos bez visas vietnes pārprogrammēšanas, jo Apple savos i-produktos neatbalsta Flash satura atskaņošanu. Taču kopumā prognozējam, ka nišas attīstībā jaunas vēsmas turpinās ienest HTML5.

Rakstu papildinošs klips angļu valodā (lai atskaņotu, spiediet uz attēla)

“Risinājumi, kuru pamatā ir pilnekrāna video, ir augoša tendence”

Piemērs no pagājušā gada projekta, kurā saturu rada pats lietotājs (lai atskaņotu, spiediet uz attēla) Risinājumi, kuru pamatā ir pilnekrāna video, ir augoša tendence, pateicoties tehnoloģiskai attīstībai: pieaugošiem pieslēgumu ātrumiem un video pielāgošanas iespējām.

april2012

47


inspirati0n //

Nekad neatteiks palīdzību. Pat pats to piedāvās. Mūsdienās reti sastopama rakstura īpašība. Alpha Baltic Sport projektu vadītāju asistents.

Mārtiņš

Ikaunieks Only the Strong Survive: The Odyssey of Allen Iverson (Larry Platt) Patiess un iedvesmojošs stāsts par Allena Aiversona grūto ceļu uz basketbola Meku – NBA! Smags darbs atmaksājas vienmēr!

Filma Remember the Titans Iesaku noskatīties tiem, kuri vēl joprojām netic, ka ar spēcīgu komandas darbu var sasniegt labākus rezultātus kā sportā, tā arī biznesā!

Kanye West – Stronger Hiphopam nav robežu!

Spānija. Vienmēr ir vilinājusi ar savu kultūru, arhitektūru un labo vīnu!

48

april2012


Stāsti, kurus es stāstīšu saviem mazbērniem Es esmu vecāks nekā Google, viedtelefoni un visas citas lietas, bez kurām tu nespēj iztikt Mēs bijām pēdējā paaudze, kas lietoja vadus un kabeļus Kad es augu bija tikai 150 Pokemonu Spēles es spēlēju uz pirmās paaudzes PlayStation un X-Box Es pieredzēju kompatdiska popularitāti un norietu Vienīgais, no kā baidījos, kad biju tavā vecumā - uzkāpt uz konstruktora klucīšiem Es esmu dzimis citā tūkstošgadē



RE:AD #4