Page 1

   

PASĀKUMU PLĀNOŠANAS UN IZSTRĀDES ELEMENTU  ANALĪZE  PASĀKUMA BUDŽETA IZSTRĀDE – 3. MODULIS

Moduļa saturs  1. nodaļa. Finanšpratība un naudas pārvaldība 2. nodaļa. Budžeta veidošana 3. nodaļa. Budžeta kontrole 4. nodaļa. Saistība starp stratēģisko vadību, stratēģisko plānošanu un budžeta veidošanu 

Mācību ilgums:  

10 stundas 

Kopējais darba apjoms stundās:  

25 stundas 

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


Moduļa mērķi  Uzdevumi/rezultāti  Izstrādāt budžetu konkrētam pasākumam    Zināšanas 

Prasmes

Kompetences

Padziļinātas zināšanas par  pasākuma finanšu kontroli     Pamata zināšanas par  galvenajiem budžeta  veidošanas noteikumiem  Specializētas zināšanas par  pasākuma veidam atbilstoša  budžeta izstrādi      

Prast izšķirt dažādus ar  budžeta izstrādi saistītos  konceptus, identificējot to  galvenās īpašības (posteņus,  izmaksu aplēses, faktiskās  izmaksas u.c.) 

Aplēš izmaksas tā, ka tās  gandrīz precīzi atspoguļo  faktiskās izmaksas 

Uzrauga budžeta izpildi  Prast definēt atbilstošus  jautājumus, lai noskaidrotu  Patstāvīgi pielāgo budžetu, ja  detalizētas pasākuma prasības  rodas neparedzētas  situācijas/izmaksas  Prast izstrādāt  detalizētu/pielāgotu pasākuma  Veic uzlabojumus savā darbā,  budžetu, ietverot visus ar  integrējot tajā iepriekšējās  attiecīgo pasākumu saistītos  pieredzes  posteņus.     

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


KOPSAVILKUMS Pirmajā  nodaļā  ir  aprakstīti  finanšpratības  un  naudas  pārvaldības  koncepti.  Tā  aplūko  būtiskākos finanšpratības aspektus un parāda, kādēļ ir svarīgi izglītoties finanšu jomā. Pēc  tam  izglītojamie  tiek  iepazīstināti  ar  jomām,  kurām  jāpievērš  īpaša  uzmanība  budžeta  veidošanas  un  pārvaldīšanas  procesos,  kā  arī  tiks  sniegta  detalizēta  budžeta  veidu  analīze  un informācija par jomām, kurās varat stratēģiski darboties.    Budžets  ir  tā  pasākuma  organizēšanas  procesa  daļa,  kas  sagādā  vislielākās  problēmas  un  kur var tikt pieļautas ļoti smagas kļūdas. Taču tiklīdz pasākumam ir noteikti visi īstenošanas  posmi, budžeta veidošana ir principā neizbēgama. Budžeta veidošanā ir arī jāsadarbojas ar  pasākuma  organizēšanā  iesaistītajiem  departamentiem  vai  jāņem  vērā  to  ārējo  iestāžu  vajadzības, kuras tiks apkalpotas.    Uz  brīdi  aizmirstot  par  pasākumiem,  uzņēmumiem  budžets  ir  jāsagatavo  finanšu  plāna  izstrādes  sākumposmā.  Ja  jums  nepieciešams  uzskaitīt  iekšējos  izdevumus,  obligāti  jāpievērš  uzmanība  tālāk  aprakstītajam.  Jūs  varat saskarties  ar  organizatoriskām  formām,  kas nevarētu pastāvēt citos gadījumos, nevar tikt izmainītas vai netiks pieņemtas. Ieteicams  budžetu  veidot,  saglabājot  plašu  perspektīvu  un  darbības  īstenojot  pakāpeniski  (soli  pa  solim).    ATSLĒGAS VĀRDI  finanšpratība, naudas pārvaldība, pasākumu koordinēšana   

 

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


1. NODAĻA. FINANŠPRATĪBA UN NAUDAS PĀRVALDĪBA    Finanšpratība  ir  finanšu  izglītība  un  izpratne  par  dažādām  finanšu  jomām.  Šis  koncepts  orientējas uz spēju efektīvi pārvaldīt personīgos finanšu jautājumus un ietver zināšanas par  atbilstošu  lēmumu  pieņemšanu  attiecībā  uz  personīgajām  finansēm,  piemēram,  ieguldīšanu,  apdrošināšanu,  nekustamo  īpašumu,  augstskolas  apmaksu,  budžeta  veidošanu, pensionēšanos un nodokļu plānošanu (Investopedia, 2017).    Detalizēts finanšpratības apraksts  Finanšpratība  ietver  arī  tādu  finanšu  principu  un  konceptu  pārzināšanu  kā  finanšu  plānošana,  saliktie  procenti,  parāda  pārvaldība,  rentablām  ietaupījumu  veidošanas  tehnikām  un  naudas  vērtību  laikā.  Sliktas  zināšanas  finanšu  jomā  var  novest  pie  sliktu  finanšu izvēļu veikšanas, kas var negatīvi ietekmēt personas finansiālo labklājību.  Galvenās  darbības, kas palīdz nodrošināt finanšpratību, ir budžeta veidošanai nepieciešamo prasmju,  izdevumu  izsekošanas  spēju  un  parāda  atmaksāšanas  tehniku  apguve,  kā  arī  efektīva  plānošana vecumdienām. Tāpat šādas darbības var ietver finanšu speciālista konsultācijas.  Mācības  par  šo  tēmu  uzlabo  izpratni  par  naudas  būtību,  finanšu  mērķu  noteikšanu  un  sasniegšanu, kā arī iekšējo un ārējo finanšu izaicinājumu pārvarēšanu (Investopedia, 2017).   

1. attēls. (Oddballwealth, 2017) 

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


Finanšu izglītības nozīmība  Finanšpratība  palīdz  cilvēkiem  kļūt  patstāvīgiem,  lai  viņi  varētu  sasniegt  finansiālu  neatkarību.  Cilvēkiem,  kuriem  ir  izpratne  par  šo  jomu,  jāspēj  atbildēt  uz  vairākiem  jautājumiem par iepirkšanos, piemēram, vai attiecīgais priekšmets ir nepieciešams, vai viņi  to  var  atļauties  un  vai  tas  ir  ieguvums  vai  veltīgi  iztērēta  nauda.  Finanšpratība  aptver  uzvedības un attieksmes, kādām cilvēkam jābūt pret naudu un kuras ir jāpiemēro ikdienā.  Finanšpratība parāda, kā persona pieņem finanšu lēmumus. Šī prasme var palīdzēt personai  izstrādāt  finanšu  ceļvedi,  lai  noteiktu  savus  ienākumus,  izdevumus  un  parādus.  Šis  jautājums  ir  arī  būtisks  mazo  uzņēmumu  īpašniekiem,  kas  dod  ievērojamu  ieguldījumu  ekonomikas izaugsmē un stabilitātē.     Finanšu  analfabētisms  ietekmē  cilvēkus  visos  vecumos  un  sociāli  ekonomiskajos  līmeņos.  Finanšu  analfabētisms  ir  iemesls  tam  ka  daudzi  cilvēki  kļūst  par  upuriem  ļaunprātīgiem  aizdevumiem,  augsta  riska  hipotekārajiem  kredītiem,  krāpniecībai  un  augstām  procentu  likmēm,  kas  sabojā  kredītvēsturi,  tas  var  novest  līdz  bankrotam  un  mantas  atsavināšanai.  Zināšanu  trūkums  finanšu  jomā  var  novest  pie  lielu  parādu  izveidošanās  un  sliktu  finanšu  lēmumu  pieņemšanu.  Piemēram,  fiksētu  vai  mainīgu  procentu  likmju  priekšrocības  un  trūkumi  ir  viegli  saprotami  koncepti,  kas  palīdz  pieņemt  informētus  lēmumus,  ja  jums  ir  finanšpratības  prasmes.  Saskaņā  ar  finanšu  nozares  pārvaldes  iestādes  veiktā  pētījuma  datiem,  53 %  Eiropas  iedzīvotāju  trūkst  zināšanu  finanšu  jomā.  Viņiem  trūkst  pamata  prasmju  kontrolēt  savus  bankas  kontus,  laicīgi  apmaksāt  rēķinus,  nomaksāt  parādus  un  plānot  nākotnei.  Mācībās  par  finanšpratību  būtu  jāietver  arī  organizatoriskās  prasmes,  uzmanības  pievēršana  sīkumiem,  patērētāju  tiesības,  tehnoloģijas  un  globālo  ekonomiku,  jo  ekonomikas  stāvoklis  pasaulē  lielā  mērā  ietekmē  ekonomisko  situāciju  Eiropā  (Investopedia, 2017).    Savukārt  naudas  pārvaldība  ir  process,  kas  ietver  budžeta  veidošanu,  taupīšanu,  ieguldīšanu,  naudas  tērēšanu  un  citas  atsevišķu  personu  vai  grupu  veiktas  kapitāla  izlietošanas uzraudzības darbības. Šo frāzi galvenokārt izmanto finanšu tirgos, runājot par  situācijām, kad investīciju speciālisti pieņem lēmumus attiecībā uz lieliem līdzekļu fondiem,  piemēram,  kopfondiem  vai  pensiju  plāniem.  Šeit  naudas  pārvaldību  var  saukt  arī  par  „investīciju pārvaldību” un „portfeļa pārvaldību” (Anon., 2017).   

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


Naudas pārvaldība  ir  plašs  termins,  kas  aptver  un  integrē  dažādus  pakalpojumus  un  risinājumus  visā  ieguldījumu  nozarē.  Tirgū  patērētājiem  ir  pieejams  plašs  resursu  un  tehnisko  risinājumu  klāsts,  kas  ļauj  tiem  individuāli  pārvaldīt  principā  ikvienu  viņu  finanšu  aspektu. Kad investori palielina savu neto vērtību, viņiem bieži vien ir nepieciešama finanšu  konsultantu  palīdzība  profesionālai  naudas  pārvaldībai.  Finanšu  konsultanti  parasti  tiek  saistīti  ar  privātajiem  banku  un  starpniecības  pakalpojumiem,  kur  tie  sniedz  atbalstu  holistisku naudas pārvaldības plānu izveidei, tostarp, īpašumu plānošanu, pensionēšanos un  citas  darbības.  Ieguldījumu  uzņēmumu  piedāvātie  naudas  pārvaldības  pakalpojumi  ir  arī  viens  no  galvenajiem  ieguldījumu  nozares  darbības  aspektiem.  Ieguldījumu  uzņēmumu  naudas  pārvaldības  pakalpojums  piedāvā  patērētājiem  ieguldījumu  iespējas,  kas  aptver  visas  finanšu  tirgus  aktīvu  kategorijas,  kurās  iespējams  veikt  ieguldījumus.  Investīciju  uzņēmumu  naudas  pārvaldītāji  arī  sniedz  atbalstu  institucionālo  klientu  kapitāla  pārvaldībai,  attiecībā  uz  investīciju  risinājumiem  institucionālajiem  pensiju  plāniem,  dāvinājumiem, fondiem un citiem aspektiem. Pakalpojumi un risinājumi Personīgo finanšu  pārvaldības  lietojumprogrammas  Augošajā  tehnoloģiju  tirgū  pastāv  lietojumprogrammas,  kas  paredzētas  personīgo  finanšu  pārvaldībai,  un  var  palīdzēt  patērētājiem  kontrolēt  gandrīz  ikvienu  savu  finanšu  aspektu.  Mint  ir  bezmaksas  finanšu  un  naudas  pārvaldības  lietojumprogramma, ko izstrādājis uzņēmums „Intuit”. Tā ļauj patērētājiem pievienot visus  personīgo  finanšu  kontus  un  sniedz  visaptverošu  personīgās  naudas  pārvaldības  funkciju  klāstu.  Mint  arī  sniedz  bezmaksas  kredītreitingu,  kā  arī  resursus  un  padomus  patēriņa  kredīta  pārvaldībai. Acorns  ir  personīgo  ieguldījumu  lietojumprogramma,  kurā  iespējams  integrēt patērētāja izdevumu kontus. Tā noapaļo pirkumu summas un iegulda šo atšķirību  zemu  izmaksu  biržā  tirgotajos  fondos.  Uzņēmuma  „Assets  Global”  izstrādātā  programma  Top  Money  Managers  investīciju  pārvaldniekiem  piedāvā  mazumtirdzniecības  un  institucionālo ieguldījumu pārvaldīšanas fondus un pakalpojumus, kas aptver visas nozares  aktīvu  klases,  kurās  iespējams  veikt  ieguldījumus.  Divi  no  biežāk  sastopamajiem  fondu  veidiem  ir  aktīvi  un  pasīvi  pārvaldītie  fondi,  kas  dublē  noteiktus  indeksus  ar  zemām  pārvaldības maksām. Sarakstā zemāk ir norādīti 10 pasaulē vadošie naudas pārvaldītāji, kas  sarindoti pēc to valdījumā esošo līdzekļu apmēra.     ($ milj.) uz 2016. gada 31. decembri   1. „BlackRock”, ASV, $ 5 147 852   2. „Vanguard Group”, ASV, $ 3 965 018   3. „State Street Global”, ASV, $ 2 468 456  

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


4. „Fidelity Investments”, ASV, $ 2 130 798   5. „Allianz Group”, Vācija, $ 1 971 211   6. „J.P. Morgan Chase”, ASV, $ 1 770 867   7. „Bank of New York Mellon”, ASV, $ 1 647 990   8. „AXA Group”, Francija, $ 1 505 537   9. „Capital Group”, ASV, $ 1 478 523   10. „Goldman Sachs Group”, ASV, $ 1 379 000   (Anon., 2017)       

           

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


2. NODAĻA. BUDŽETA VEIDOŠANA UN BUDŽETU VEIDI    Budžets  ir  finanšu  plāns  kādam  konkrētam  turpmākajam  periodam.  Ieguldījumu  budžeti  ietver  arī  ilgtermiņa  aplēses  par  organizācijas  mērķiem.  Budžetus  veido  gan  privātā,  gan  publiskā  sektora  organizācijas.  Valdības  parasti  vispirms  nosaka  ieņēmumu  avotus,  apkopojamo  nodokļu  ieņēmumu  apmēru,  ieņēmumus  no  projektiem  un  juridiskajām  sankcijām, kā arī ņem vērā iepriekš budžetā iekļautās vajadzības un situāciju kopienā. Valsts  iestādes  budžetus  parasti  izstrādā,  ņemot  vērā  izdevumus,  kurus  tās  var  veikt  saskaņā  ar  grāmatvedības datiem.    Budžets ir kvantitatīvs darbības plāns, kas nodrošina, ka resursi atbilst organizācijas iepriekš  noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. Budžets ietver gan finanšu, gan nefinanšu aspektus.   Pastāv trīs budžeta veidi: galvenais budžets, darbības budžets un finanšu budžets. Darbības  budžeti  nodrošina,  ka  tiek  noteikti  darbības  izmaksām  iepriekš  piešķirtie  resursi.  Darbību  budžeti ietver ražošanas budžetu, iepirkumu budžetu, cilvēkresursu budžetu un pārdošanas  budžetu. Turpretī finanšu budžets tiek izveidots saskaņā ar  budžetā paredzētajām darbībām  un plānotajiem darījumiem konkrētajā periodā, lai nodrošinātu, ka tiek identificētas izejošās  naudas  plūsmas  un  naudas  resursi.  Pastāv  tādi  budžeta  veidi  kā  ikmēneša  budžets  un  nepārtraukti atjaunots budžets.  Ja  veidojat  vienu  budžetu  visam  nākamajam  gadam,  tas  būs  nepārtraukti  jāatjauno  visus  nākamos  12 mēnešus,  pārskatīšanu  veicot  vai  nu  katra  mēneša  beigās  vai  katra  ceturkšņa  beigās.  Neatkarīgi  no  tā,  vai  tas  ir  bezpeļņas  organizācijas  vai  uzņēmuma  budžets,  tajā  ir  jānorāda ikviena īstenotā programma vai pasākums, kā arī ikviens programmas posms.    Budžeta veidošanas mērķis  Uzņēmējdarbības  plānošanas  procesā  budžeta  veidošana  ir  ļoti  nozīmīgs  aspekts.  Uzņēmuma  īpašniekam  ir  jāspēj  noteikt,  vai  uzņēmums  būs  rentabls.  Budžeta  veidošana  palīdz  prognozēt  uzņēmuma  finanšu  veiktspēju,  ja  tiek  īstenotas  atbilstošās  stratēģijas  un  plāni.  Budžets  nodrošina  finanšu  sistēmu  svarīgu  lēmumu  pieņemšanai.  Lai  efektīvi  pārvaldītu  uzņēmuma  darbību,  ir  pienācīgi  jākontrolē  izdevumi.  Piemērs  budžeta  nozīmei  lēmumu pieņemšanas procesā, ir naudas līdzekļu atvēlēšana reklāmas pasākumiem. Parasti,  kad  visi  reklāmai  atvēlētie  līdzekļi  ir  iztērēti,  tiek  pieņemts  lēmums  par  šo  aktivitāšu  pārtraukšanu.    

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


Budžeta veidošana  arī  palīdz  novērtēt  uzņēmuma  snieguma  prognozes  salīdzinājumā  ar  faktisko uzņēmuma sniegumu. Šī darbība ļauj uzņēmumu īpašniekiem vai vadītājiem noteikt  to,  vai  uzņēmums  strādā  atbilstoši  gaidām,  novērtējot  atšķirības  starp  budžetā  paredzētajiem un faktiskajiem izdevumiem. Detalizēts budžets sniedz informāciju par to, cik  daudz  uzņēmums  katru  mēnesi  var  tērēt.  Vēl  būtiskāk  –  tas  ļauj  uzņēmuma  īpašniekam  uzzināt, cik daudz ir jānopelna, lai nosegtu visas izmaksas. Budžeta lietderība ir atkarīga no  pieejamās informācijas precizitātes (Anon., 2017).  Apskatot šo metodi no piedāvāto iespēju, nevis priekšrocību aspekta, varam secināt, ka tās  mērķis  ir  vienkārši  sniegt  palīdzību  kapitāla  sadales  procesā.  Tā  kā  jaunajos  projektos  pieejamais kapitāls vienmēr ir ierobežots, vadībai ir jāizmanto kapitāla budžeta veidošanas  paņēmieni, lai noteiktu, kuri projekti dos vislielāko atdevi attiecīgajā laika periodā.    Labs  budžets  ir  balstīts  uz  pieredzi  un  izmanto  šo  informāciju  atsaucei,  kā  arī  ietver  detalizētus  un  paredzamus  izdevumu  apjomus  un  informāciju  par  faktoriem,  kas  var  ietekmēt visu iekšējo un ārējo budžetu.     Budžeta veidošanas process  Budžeta veidošana ir process, kura laikā tiek noteikti finanšu mērķi, aplēsti nākotnes finanšu  resursi un vajadzības, uzraudzīti un kontrolēti ienākumi un izdevumi, kā arī izvērtēts finanšu  mērķu  sasniegšanas  progress.  Principā  tā  ir  pārliecināšanās,  ka  organizācija  izdod  mazāk  nekā nopelna, un plānošana gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.    Lielām  organizācijām  ir  dažādas  norādījumu  kopas  budžetu  izstrādei.  Organizācijai  kļūstot  lielākai un sarežģītākai, vienam cilvēkam vairs nav iespējams sagatavot budžetu. Līdz ar to  budžeta  veidošana  ir  rūpīgi  jākoordinē  visas  organizācijas  ietvaros.  Finanšu  analītiķi  cieši  sadarbojas  ar  ikvienu  struktūrvienību,  lai  noteiktā  laika  posmā  apkopotu  budžeta  izveidei  nepieciešamo informāciju, un pēc tam nosūta datus augstāka līmeņa finanšu kontrolieriem    (Anon., 2017).    Budžets  būtu  jāizveido  komandas  darba  rezultātā.  Lejupvērstā  budžeta  veidošana  ir  izstrādes veids, kur budžetu nosaka organizācijas augstākā līmeņa vadība. Šī var būt efektīva  budžeta  sagatavošanas  metode,  taču  tā  kā  budžeta  izveidē  nepiedalās  darbinieki,  šāds  budžets var apspiest darbinieku vēlmi uzņemties problēmu risināšanu, kas var rasties darbu  izpildes laikā. Darbinieki nejūt atbildību par budžetu, kura izveidē viņi nav iesaistīti. Tādēļ, lai 

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


izvairītos no  pārāk  brīvas  vai  ļaunprātīgas  budžeta  izmantošanas,  kā  rezultātā  izskatās,  ka  nodaļas  tērē  mazāk  par  paredzēto  un  tām  ir  labāki  darbības  rādītāji,  vai  tās  iegūst  kādus  apbalvojumus, ir jāievieš noteikumi vai vadlīnijas. No otras puses ļoti ierobežoti budžeti var  radīt  traucējošas  un  neīstenojamas  situācijas.  Neatkarīgi  no  izvēlētās  pieejas,  būtiski  ir  paredzēt, ka nākotne kalpos kā budžeta izveides karte vai vadošais princips. Tomēr budžetu  nedrīkst  uztvert  kā  fiksētu  un  neaizvietojamu  dokumentu.  Ja  parādās  jaunas  iespējas,  mainās  apstākļi  vai  rodas  neparedzētas  situācijas,  budžets  nedrīkst  radīt  šķēršļus  šādu  iespēju radīto priekšrocību izmantošanai vai reaģēšanai uz neparedzētajiem apstākļiem.     Daudzi  uzņēmumi  izveido  īpašas  budžeta  komisijas,  kas  atbild  par  budžetu  izveidi  un  īstenošanu. Budžetu var arī uztvert kā līdzekli komunikācijai ar dažādiem departamentiem.  Visi  pārējie  departamenti,  izņemot  procesā  tieši  iesaistītos  departamentus,  piemēram,  pārdošanas,  ražošanas,  iepirkumu,  industriālo  attiecību,  mārketinga,  noliktavas,  datu  apstrādes,  grāmatvedības  un  kvalitātes  kontroles  departaments,  var  pārāk  zemu  novērtēt  savu un citu departamentu lomu attiecībā uz uzņēmuma budžeta mērķu sasniegšanu. Šāda  līdzdalība  pieprasa,  lai  dažādi  departamenti  savā  starpā  vienotos  un  diskutētu  līdz  brīdim,  kad tie kopīgi nonāk pie galējās budžeta versijas. Ja darbinieki kopīgi strādā pie uzņēmuma  mērķu  noteikšanas,  uzņēmums  iegūst  harmoniski  mērķtiecīgu  darba  vidi.  Budžeti,  kas  neņem  vērā  darbinieku  mērķus,  bieži  vien  ir  nesekmīgi.  Budžeta  izveide  noslēdzas,  kad  to  apstiprina atbilstošie departamenti un ar parakstu apstiprina augstākā līmeņa vadība.     Budžetu veidi  Darbības  budžetus  ir  iespējams  klasificēt  pēc  to  tēmām,  apstrādes,  nolūka,  tehniskās  struktūras,  mēroga,  ierakstu  būtības  un  sākotnējiem  ierakstiem.  Zemāk  ir  dots  dažādu  klasifikācijas iespēju kopsavilkums, kā arī aprakstīts šādas klasifikācijas izvēles pamatojums.      Klasifikācijas pamats 

Budžeta veids  Ienākumu budžets 

Subjekts Izdevumu budžets  Projekta budžets  Jautājumu apstrāde  Noteikta termiņa budžets 

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


Fiksēts budžets  Tehniskais sastāvs 

Salīdzinoši stabils budžets  Elastīgs budžets 

Tvērums

Kvanitatīvā perspektīva  Sākuma bāze 

Nepilnīgs budžets  Vispārīgs budžets  Programmas budžets  Aktivitātes budžets  Daudzuma budžets  Summas budžets  Tradicionālais budžets  Nulles budžets 

Ienākumu  budžets –  budžeti,  kuros  prognozes  un  vērtējumi  tiek  veikti,  pamatojoties  uz  ieņēmumiem,  tiek  saukti  par  ienākumu  budžetiem.    Piemēri  ienākumu  budžetiem  ir  pārdošanas prognožu budžeti, kur posteņi tiek klasificēti pēc pārdošanas veida, pārdošanas  teritorijas un produktu grupas, kā arī parastie ienākumu budžeti un budžeti peļņai no citām  darbībām (Peker, 1988).    Izdevumu  budžets  –  budžeti,  saskaņā  ar  kuriem  darbību  rezultāti  tiek  vērtēti  tikai  pēc  produktu  vai  pakalpojumu  un  ražošanas  izmaksu  attiecības,  tiek  saukti  par  izdevumu  budžetiem. Budžeta klasifikācija ir arī cieši saistīta ar uzņēmuma organizatorisko struktūru.  Nodaļa,  kas  tiek  organizēta  kā  uzņēmuma  izmaksu  vai  izdevumu  centrs,  ņem  vērā  tikai  saražoto produktu un izmaksu attiecības. Savukārt nodaļa, kas tiek organizēta kā ieņēmumu  centrs, strādā ar pilnīgu izdevumu un ieņēmumu plūsmu (Peker, 1988).    Projekta budžets – budžeti, kuri tiek izstrādāti konkrēta projekta īstenošanai, tiek saukti par  projekta budžetiem (Bozkurt, et al., 2001). Šāda projekta veidošana ir atkarīga no projekta  ilguma.     Dažreiz  projekta  vadītājs  var  apmierināt  vajadzību  pēc  darbiniekiem  un  citiem  resursiem,  izmantojot dažādu uzņēmuma funkcionālo nodaļu resursus.  Tādēļ šādā gadījumā, veidojot  šādu  budžetu,  ir  būtiski  ņemt  vērā  un  iekļaut  tajā  arī  to  nodaļu,  kas  sniedz  nepieciešamos  resursus, budžetos paredzētās summas (Anthony, et al., 2004).   

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


Budžets noteiktam  laika  periodam  –  ietver  aplēses  un  vērtējumus  par  noteiktiem  laika  periodiem,  ko  noteikuši  par  darbības  rezultātiem  atbildīgie  vadītāji  (Haftacı,  2010).  Šādus  budžetus parasti veido katriem sešiem mēnešiem, trīs mēnešiem, mēnesim vai īsākam laika  posmam atkarībā no šī budžeta prasībām.    Programmas budžets – programmas budžetā ir ietvertas pamatprogrammas, kuras darbību  vadība ir paredzējusi īstenot nākamajā darbību periodā. Ikviena darbība, ko darbību vadība  veic savu plānu īstenošanai, ir programma. Šajā gadījumā katrs produkts vai produktu grupa  ir  programma,  kā  arī  tādas  aktivitātes  kā  pētniecība  un  izstrāde,  mācības  un  reklāmas  kampaņas. Visi šāda veida budžeta ieņēmumu un izdevumu rādītāji ir noteikti programmā.  Piemēram, uzņēmumam, kas ražo pulverveida un šķidros mazgāšanas līdzekļus, katra šķidro  un pulverveida mazgāšanas līdzekļu grupa ir uzskatāma par atsevišķu programmu. Tāpat šis  uzņēmums par programmām var uzskatīt saistībā ar šiem produktiem veiktās pētniecības un  izstrādes darbības, kā arī īstenojamās reklāmas kampaņas.                                          

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


3. NODAĻA. BUDŽETA KONTROLE    Aktivitāšu budžets  Būtiski  ir  pieminēt,  ka  pasākumu  pārvaldības  kontekstā  par  veiksmīgu  pasākumu  ir  uzskatāms tāds pasākums, kas ir izpildījis visus izvirzītos mērķus. Tam ir nepieciešams veikt  stratēģisko plānošanu, īstenošanu un pasākuma izvērtēšanu. Veiksmīgi izplānots pasākums  nepārsniedz  budžeta  ierobežojumus  un  norisinās  bez  jebkādiem  negaidītiem  pārsteigumiem.  Kādu  cenu  noteikt  šādam  pasākumam?  Pasākumu  plānošanas  un  organizēšanas  uzņēmumi  cenšas  maksimizēt  peļņu,  savukārt  pasūtītāji  cenšas  samazināt  izmaksas. Pasākumu laikā samaksa tiek pieprasīta dažādos veidos. Daži no tiem ir aprakstīti  zemāk.     Komisijas  maksa  no  aktivitātes  cenas  –  maksa  par  konsultāciju  tiek  aprēķināta  kā  noteikts  komisijas  maksas  procents  no  aktivitātes  izmaksām.  Parasti  komisijas  maksa  ir  robežās  no  10–20 %.  Pasākumu  plānošanas  un  organizēšanas  uzņēmumi  katrai  aktivitāte  un  katram  klientam var piemērot atšķirīgu komisijas maksu. Tās apjoms ir atkarīgs no pasākuma veida,  apmeklētāju  skaita,  attiecībām  ar  klientu,  vienošanās  situācijas,  pasūtītāja  vajadzībām  un  laika ierobežojumiem. Komisijas maksas apmērs ir atkarīgs no konkrētās darbības veida.    Fiksēts tarifs – dažos gadījumos klients vai organizators par konsultāciju var pieprasīt nevis  procentus, bet fiksētu maksu. Vienojoties par fiksētu konsultācijas maksu, gan klientam, gan  organizatoram jābūt skaidri noteiktam.    Kompleksa  cena  –  pasākumu  plānotāji  var  izvēlēties  piedāvāt  kompleksu  cenu.  Citiem  vārdiem  sakot,  pasākumu  plānošanas  un  organizēšanas  uzņēmums  var  vienkārši  noteikt  vienu  cenu  par  visu  darbību  kompleksu,  ieskaitot  maksu  par  konsultācijām.  Šajā  gadījumā  visas  darbības  tiek  detalizēti  norādītas,  savukārt  izmaksas  netiek  detalizēti  atspoguļota.  (Babacan & Göztaş, 2011).    Stundu  likme  –  ja  projekta  īstenošanā  ir  jāiesaista  arī  pašnodarbinātas  personas,  var  vienoties  par  noteiktu  stundu  darbu.  Ja  uzņēmums  nolemj  maksāt  stundu  likmi,  bieži  vien  kopējās izmaksas paliek nezināmas, jo nav skaidrs, cik stundas patiesībā aizņems uzdevumu  izpilde  (Babacan  &  Göztaş,  2011).  Lai  pasākumam  izveidotu  labu  budžetu,  ir  jānosaka  un  jāuzskaita pat paši vienkāršākie izdevumi. Ja iespējams, jāizmanto iepriekšējo gadu budžeti. 

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


Izdevumi, kas rodas iestādei vai personai, ir jāuzskaita tieši tajā brīdī, kad tie tiek konstatēti.  Sponsori,  kuri  sniedz  finansiālu  atbalstu  izmaksu  segšanai,  ir  jāietver  budžeta  ienākumu  sadaļā.  Jāuzskaita  gūtie  ieņēmumi  un  jāaprēķina  summas  pēc  izdevumu  atskaitīšanas,  piemērojot 10 % uzcenojumu izmēģinājumu un kļūdu dēļ.     Tāpat tēriņu budžetus var kategorizēt atbilstoši šādiem aspektiem.  Funkcionālie/ar  ražošanu  saistītie  izdevumi  –  izdevumi,  kas  tieši  vai  netieši  rodas,  lai  nodrošinātu  efektīvu  personāla  darbu,  kā  arī  drošības,  atļauju,  celtniecības,  celtniecības  apdrošināšanas un administratīvā atbalsta izdevumi.     Izdevumi par pasākuma norises vietu – attiecīgo telpu/ēkas īre.     Popularizēšanas pasākumu izdevumi – skrejlapas, reklāmas izmaksas, izmaksas par dažādu  komunikācijas kanālu izmantošanu sabiedrības informēšanai un pasākuma popularizēšanai.    Ar  dalībniekiem  saistītie  tēriņi  –  izmaksas,  kas  rodas  saistībā  ar  pasākuma  apmeklētājiem,  māksliniekiem, runātājiem u.c.                                  

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


4. NODAĻA. SAISTĪBA STARP STRATĒĢISKO VADĪBU, STRATĒĢISKO  PLĀNOŠANU UN BUDŽETA VEIDOŠANU   

Stratēģiskā  plānošana  ir  ārkārtīgi  būtiska  stratēģiskajai  vadībai  un  ir  viens  no  galvenajiem  procesiem,  kas  tiek  veikts,  īstenojot  stratēģisko  vadību.  Saskaņā  ar  Vāgneru  (Wagner)  (Wagner,  2006)  stratēģiskās  plānošanas  nozīmīgumu  var  skaidrot  no  četriem  skatu  punktiem,  tostarp  vides  izpētes,  stratēģijas  veidošanas,  mērķu  sasaistes  ar  budžetu  un  stratēģiskās plānošanas kā procesa viedokļa.     Stratēģiskais plānošanas process sākas ar organizācijas mērķu noteikšanu. Lai iegūtu labāku  izpratni  par  to,  kā  stratēģiskā  plānošana  tiek  pielietota  praksē  un  uzlabotu  tās  veikšanu,  ir  nepieciešams  analizēt  saikni  starp  stratēģisko  plānošanu  un  organizācijas  sniegumu.  Efektīvai un noderīgai stratēģiskajai plānošanai ir nepieciešams, lai tajā iesaistītos darbinieki  no visiem uzņēmuma funkcionālajiem līmeņiem. Tādējādi tiek nodrošināts, ka stratēģiskajā  plānā tiks pārvarētas tādas iekšējās problēmas kā sāncensība starp nodaļām un projektiem,  pretošanās  pārmaiņām,  kā  arī  tiks  ņemta  vērā  resursu  nepieciešamība,  veikta  atbilstoša  resursu  sadale  u.t.t.  Uzņēmuma  vadības  noteiktās  iniciatīvas  un  darbības  virzieni,  kas  noformulēti kā misija, vīzija un izmaksu ietaupījumu/ parāda un kapitāla attiecību mērķi, kā  to  raksturo  Grants  (Grant)  (Grant,  2003)  rada  ierobežojumu  un  mērķu  sistēmu,  uz  kuras  pamata tiek pieņemti stratēģiskie lēmumi.    Stratēģisko plānošanu īsteno gan uzņēmumi, gan privāta un publiskā sektora organizācijas,  jo  tā  ir  būtisks  veida,  kā  panākt  efektīvu  organizācijas  sniegumu.  Stratēģiskā  plānošana  ir  pirmais  stratēģiskās  vadības  procesa  posms  un  rada  pamatu  citiem  posmiem  (stratēģijas  īstenošanai,  izvērtēšanai  un  kontrolei).  Šteiners  (Steiner)  (Steiner,  1979)  apgalvo,  ka  stratēģiskās  plānošanas  sistēmas  nodrošina  ietvaru  stratēģiju  formulēšanai  un  ieviešanai.  Tomēr,  lai  stratēģisko  plānošanu  transformētu  rezultātos,  jāpastāv  veicinošai  iekšējai  videi  un  kultūrai.  Ansofs  un  Makdonnels  (Ansoff,  McDonnel)  (Ansoff  &  McDonnel,  1990)  norāda,  ka  vide  nepārtraukti  mainās,  tādēļ,  lai  organizācijas  varētu  veiksmīgi  darboties,  tām  nepārtraukti jāpielāgo savas darbības. Lai izdzīvotu šajā ļoti dinamiskajā vidē, organizācijām  ir  nepieciešamas  stratēģijas,  kas  palīdz  tām  koncentrēties  uz  saviem  klientiem  un  pārvarēt  šķēršļus.  Stratēģiskā  plānošana  ievieš  izmaiņas,  kurām  uzņēmumos  dažreiz  tiek  izrādīta  pretestība.  Tompsons  un  Striklands  (Thompson,  Strickland)  (Thompson  &  Strickland,  1989) 

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


norāda, ka,  lai  efektīvi  īstenotu  izvēlētos  stratēģisko  plānu,  tam  ir  nepieciešams  atbalsts  visas organizācijas mērogā.    Finanšu  krīžu  plānošana  ir  galvenais  iemesls,  kādēļ  stratēģiska  budžeta  veidošana  ir  nozīmīgs  uzņēmuma  turpmākās  darbības  plānošanas  aspekts.  Uzņēmumam  vienmēr  ir  jādomā  par  problēmu  gadījumā.  Pieņēmumi  par  ienākumiem  vienmēr  ir  jākvalificē  ar  piemērotām  un  reālistiskām  alternatīvām,  lai  nodrošinātu  aizsardzību  problēmu  rašanās  gadījumā.  Cik  daudz  „rezerves”  plānu  ir  nepieciešams?  Cik  daudz  naudas  nepieciešams  uzglabāt  ārkārtas  situācijai?  Kādos  gadījumos  ir  atbilstoši  uzturēt  augstākus  rezerves  fondus?  Kādos  gadījumos  var  paaugstināt  risku,  lai  saņemtu  lielāku  ieguvumu  nākotnē?  Ja  pašreizējā finanšu vidē organizācija novērš uzmanību no iepriekš minētajiem jautājumiem,  organizācijas nākotne var tikt apdraudēta (Terrance, 2014).                                             

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


UZDEVUMS   Iedomājieties,  ka  organizējat  rokfestivālu.  Paredzēts,  ka  pasākums  ilgs  trīs  dienas  un  trīs  naktis.  Tajā  pašā  laikā  jums  kopā  ar  organizāciju,  kas  atbalsta  ar  krūšu  vēzi  slimojošas  sievietes,  ir  jāievieš  trīs  gadu  programma.  Veiciet  turpmāk  norādītās  budžeta  veidošanas  darbības attiecībā uz rokfestivālu, kas notiks jūsu valsts galvaspilsētā.      Ieņēmumu ieraksti  Galvenie finansiālie atbalstītāji  Citi atbalstītāji  Ziedojumi  Suvenīru pārdošana  Stendu īre  Ieejas maksa  Pārdotās biļetes  Saņemtais atbalsts  Citi ienākumi  Kopējie ienākumi  Izdevumu ieraksti  Ar vadību saistītie izdevumi  Darbinieku algas  Apdrošināšanas maksa  Ar oficiālajām atļaujām saistītie izdevum Izdevumi par balvām  Izdevumi par reprezentatīvajām dāvanā Izdevumi par pasākumiem  Pasākuma norises vietas īres maksa  Izdevumi par ceremonijām  Izdevumi par pasākuma izvērtēšanu  Izdevumi par naktsmītnēm  Reklāmas un mārketinga izdevumi  Pasākuma grafika izmaksas  Reklāmas izmaksas  Mārketinga pētījumu izmaksas  Plakātu izmaksas  Drukas izmaksas  Izdevumi par priekšnesumu  Izdevumi par komercīpašumu  Izdevumi par virzienu norādēm  Izdevumi par uniformām  Ēdināšanas izdevumi  Pasākuma filmēšanas izdevumi 

1. gads                                                                                                         

2. gads                                                                                                         

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 

3. gads                                                                                                         


Maksa par interneta lietošanu  Transporta izdevumi  Fotogrāfu algošana  Apsardzes algošana  Komunikācijas izmaksas  Citi izdevumi  Kopējie izdevumi  NETO IENĀKUMI  Varbūtības korekcijas (10 %)  NETO IENĀKUMI pēc korekcijām 

                         

                         

                         

Lūdzu, uzskatiet šo par pārbaudes sarakstu sava budžeta izveidei.    Pasākuma budžeta izveides laikā ir jāņem vērā varbūtības.   Budžetam jābūt skaidram, kā arī vienkārši saprotamam un novērtējamam.   Tāpat tam jābūt reālistiskam.    Pasākuma budžetā ir jānorāda ikviens ienākumu un izdevumu postenis.   Budžeta sarežģītība ir atkarīga no aktivitātes mēroga un rakstura.   Ja rodas jebkādas šaubas attiecībā uz budžetu, jākonsultējas ar finanšu ekspertu.   Ieņēmumiem no biļešu pārdošanas jābūt saprātīgiem.   Budžets ir regulāri jāpārskata.   Budžeta plānošanai, kontrolei, pārskatīšanai un pārraudzīšanai ir nepieciešams tikai  viens cilvēks.   Visa ar pasākumu saistītā finanšu informācija ir jādokumentē un jāsaglabā.                           

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 


PAPILDLITERATŪRA UN BIBLIOGRĀFIJA  

Anon., 2017. Investopedia. [Tiešsaistes resurss]  Pieejams: https://www.investopedia.com/terms/m/moneymanagement.asp  [Skatīts 01.12.2017].  Anon., 2017. Investopedia. [Tiešsaistes resurss]   Pieejams: https://www.investopedia.com/terms/b/budget‐manual.asp  [Skatīts 01.12.2017].  Anon., 2017. Reference. [Tiešsaistes resurss]   Pieejams: https://www.reference.com/business‐finance/purpose‐budgeting‐ c4af22bc867f1e70  [Skatīts 01.12.2017].  Ansoff, H. I. & McDonnel, E., 1990). Implanting strategic management. 2 ed. Londona:  Prentice‐Hall.  Anthony, R. N., Hawkins, D., Merchant, K. & Anthony, R., 2004. Accounting: Texts and  Cases. 11. ed. s.l.:McGraw Hill.  Babacan, E. & Göztaş, A., 2011. Etkinlik Yönetimi. 1 ed. Ankara: Detay Yayincilik.  Bozkurt, N., Hacirüstemoglu, R. & Ümit, A., 2001. Muhasebe Denetimi Uygulamalari.  s.l.:Alfa Basim Yayim Dagitim.  Grant, R. M., 2003. Strategic planning in a turbulent environment: evidence from the oil  majors. Strategic Management Journal, 5(24), pp. 491‐517.  Haftacı, V., 2010. İşletme Bütçeleri. In: İşletme Bütçeleri. 6. ed. s.l.:Beta Basim, Stambula,  pp. 36‐37.  Investopedia, 2017. Investopedia. [Tiešsaistes resurss]   Pieejams: https://www.investopedia.com/terms/f/financial‐literacy.asp  [Skatīts 01.12.2017].  Oddballwealth, 2017. Pinterest. [Tiešsaistes resurss]   Pieejams: https://tr.pinterest.com/pin/104216178856789250/  [Skatīts 01.12.2017].  Peker, A., 1988. I.Ü. Işletme Fakültesi Muhasebe EnstitüsüModern Yönetim Muhasebesi, Issue  53, p. 368.  Steiner, G. A., 1979. Strategic planning. 1 ed. Ņujorka: Free Press.  Terrance, L. C., 2014. Strategic budgeting instead of strategic planning. The Bottom Line,  Issue 27, p. 50.  Thompson, A. A. & Strickland, A. J., 1989. Strategy formulation and implementation. In:  Tasks of the general manager. 1 ed. Homewood: Irwin.  Wagner, R., 2006. Conversation on planning: Investigating the relationship between  strategies, actions and performance. Doktora disertācija, Minesotas universitāte               

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt  atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. 

LAT - Learning Unit 3 - AR  
LAT - Learning Unit 3 - AR  
Advertisement