KRĀSLAVAS VALSTS ĢIMNĀZIJAS AVĪZES "ATSPULGS" 2. IZDEVUMS

Page 1

2014./2015. m. g. NR. 2 (novembris - decembris)

A

L

Ģ I M N Ā Z I J A S

ATSPULGS V

K R Ā S

V A L S T S

A

S

VĪZE


2

ATSPULGS


ATSPULGS AVĪZES VADĪTĀJA AIJA JAKOVELE REDAKTORS Sergejs Kižlo REDKOLĒĢIJA Gunita Dzalbe Sabīne Gūtmane Juris Sozvirskis Santa Ludziša Ilze Curika Dāvids Babrovskis Rita Solima Edvards Beinarovičs Ņina Pizāne Inga Orupe Anita Jonina Sandra Gendele Renāte Šroma Reinis Maļuhins Inta Bukovska E-PASTS atspulgs.kvg@gmail.com SOCIĀLIE TĪKLI

www.facebook.com/groups/atspulgs.kvg/

ATSPULGS

3


LAI JAUNAIS GADS NES JAUNA LAI SALTAS, TUMŠAS NAV NE LAI SPĒKA DAUDZ, LAI VISS, KO D LAI NEPAGURST NE SIRDS, NE

Laimīgu 2015. ga 4

ATSPULGS


AS DIENAS, EVIENAS. DARA, SOKAS, E ROKAS!

adu! ATSPULGS

5


SATURS

8 20 22 24

SKOLAS DZĪVE 2014./2015. m.g. 1. semestra sudraba un zelta liecību ieguvēji Izglītojošs brauciens uz Sanktpēterburgu NOVEMBRIS - Patriotisma mēnesis Jaunsargu nometne Dalība Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdē 2014.gada rudens debašu sezona Pirmais pusgads Krāslavas Valsts ģimnāzijā

IEPAZĪSTI KVĢ Sadarbības sākums ar Lietuvu Ilggadējā skolas muzeja vadītāja Janīna Gekiša

PASAULES JAUNUMI Politika Kino Sports

IEPAZĪSTI UN UZZINI GAISMAS PILI EBOLAS VĪRUSU NOBELA PRĒMIJU DZĪVO KATEDRĀLI

INTERVIJA AR JĀNI CAUŅU

6

ATSPULGS

32


KUR MĀCĪTIES TĀLĀK? HOROSKOPS SVĒTKU RECEPTES KUR BRAUKT EKSKURSIJĀ? SKOLĒNU PORTFOLIO RADOŠIE DARBIŅI APSVEIKUMI

38 40 42 46 48 70 76

ATSPULGS

7


SKOLAS DZĪVE

2014./2015. M.G. 1. SEMESTRA SUDR

Krāslavas Valsts ģimnāzija vienmēr ir bijusi slavena ar savu augsto māc

ir stipri augstāki par vidējo. Tāpēc ar šo mācību gadu mūsu skolā ir jaun

līdz 8,4 ballēm, svinīgā ceremonijā tiks pasniegtas sudraba liecības.Savu

pasniegtas ze

SUDRABA LIECĪBU IEGUVĒJI

VĀRDS, VIDĒJAIS UZVĀRDS VĒRTĒJUMS Raimonds Gorenko 8,07 Alise Samsonoviča 8,00 7. a Jurģis Viļums 8,20 Ligija Zukule 8,27 Inese Maslova 8,19 9. a Sintija Skerškāne 8,13 Samanta Sozvirska 8,44 10. c Rita Zuboviča 8,07 Iveta Gornika 8,20 11. klases Diāna Jakovele 8,19 Elīna Miglāne 8,00 Ingūna Vorslova 8,00 Inta Bukovska 8,29 12. klases Marta Ozerska 8,07 Artūrs Gorenko 8,29 Sergejs Kižlo 8,00 KLASE

8

ATSPULGS


RABA UN ZELTA LIECĪBU IEGUVĒJI

cību līmeni. Mums katru gadu ir pietiekami daudz skolēnu, kuru rezultāti

na tradīcija. Skolēniem, kuru noslēguma vērtējums semestrī veido no 8

ukārt skolēniem, kuru vidējais vērtējums būs no 8,5 līdz 10 ballēm, tiks

elta liecības.

ZELTA LIECĪBU IEGUVĒJI

KLASE 7. a 10. c 11. c 12. c

VĀRDS, UZVĀRDS Ieva Ivonna Skerškāne Jana Kitoka Aivars Dunskis Ieva Jokste Aiva Staņēviča Natālija Mihailova Renāte Šroma Viktors Urkauskis

VIDĒJAIS VĒRTĒJUMS 8,67 8,57 8,67 9,00 9,53 8,57 9,15 8,93

ATSPULGS

9


SKOLAS DZĪVE IZGLĪTOJOŠS BRAUCIENS UZ SANKTPĒTERBURGU Šovasar 100 aktīvākajiem Latvijas skolēniem bija iespēja doties ceļojumā uz Sanktpēterburgu. Tā kā Ievai Jokstei bija godalgotas vietas skolas un novada krievu valodas olimpiādēs un piedalījās krievu val. valsts olimpiādē, un Mārtiņš skudra daudz palīdzēja krievu valodas metodiskās apvienības vadītājai novada olimpiāžu un konkursu organizēšanā, viņi arī piedalījās šajā izglītojošā braucienā, kas norisinājās no 17. līdz 25. jūlijam. Brauciens uz Sanktpēterburgu bija mans pirmais tālais ceļojums. Pirms brauciena es sameklēju informāciju par Sanktpēterburgu, jo man gribējās uzzināt, kādas ievērojamas vietas tur varēs apskatīt. Es uzzināju, ka pilsēta ir uzcelta Baltijas jūras krastā, cauri pilsētai uz Somijas līci plūst Ņevas upe, un pilsēta atrodas uz vairāk nekā 100 salām un 60 kanāliem un upēm, ar ko tā ir izpelnījusies otru nosaukumu „Ziemeļu Venēcija”. Un nu pienāca laiks, kad es varēju apskatīt visu to, ko redzēju fotogrāfijās un par ko biju daudz lasījis. Katru dienu Pēterburgā brauciena organizatori mums piedāvāja dažādas ekskursijas pa pilsētu, gan arī braucienu ar kuģīti pa kanālu, radot iespēju apskatīt pilsētu no Ņevas upes. Saule mūs lutināja, un par laika apstākļiem nevarējām sūdzēties visu septiņu dienu laikā. Arī gide apgalvoja, ka mums esot paveicies ar laika apstākļiem, jo ierasti tie esot ļoti mainīgi. Apmeklējām Ermitāžu, kas ir viens no vislielākajiem un bagātākajiem muzejiem pasaulē. Ar dienu nepietiek, lai iepazītu Ermitāžas plašo mākslas kolekcijas piedāvājumu, kurā iekļauti Leonardo Da Vinči, Pikaso un Rembranta un citu mākslinieku meistardarbi. Mākslas eksperti apgalvo, ka nepieciešami vairāki gadi, lai viens cilvēks paspētu izpētīt katras kolekcijas gleznas. Mums bija iespēja apskatīt Pētera I rezidenci – Pēterhofu, kuru dēvē par parku, piļu un strūklaku pilsētu. Ievērojamā tūrisma objektā - Carskoje Selo, pārsteidza Dzintara istaba. Oriģinālo istabu nolaupīja kara laikā, un tā ir pazudusi jau daudzus gadus, bet tā pēc senajām fotogrāfijām detalizēti tika restaurēta laikā no 1979. gada līdz 2003. gadam. Katru dienu pēc interesantām ekskursijām, kad atgriezāmies viesnīcā, mums bija iespēja labāk iepazīties ar jauniešiem no Kazahstānas, Turcijas, Moldovas, Latvijas un citām valstīm. Mēs spēlējām ģitāru, dziedājām, klausījāmies dzeju un vienkārši runājām. Visas dienas bija neaizmirstamas un ļoti aizraujošas. Bija ļoti skumji braukt prom. Mārtiņš Skudra 12.b

10

ATSPULGS


Kādas, jūsuprāt, ir skaistākās pasaules pilsētas? Es domāju, ka daudzi, kā vienu no skaistākajām pasaules pilsētām minētu Sanktpēterburgu. Un, patiesi, esmu pārliecinājusies, ka tā ir tiešām burvīga pilsēta. Šovasar man, manam skolasbiedram un vēl aptuveni simts Latvijas jauniešiem bija tā lieliskā iespēja doties uz šo izslavēto vietu. Nedēļa, ko pavadīju Sanktpēterburgā, vēl ilgi paliks manā un arī pārējo ceļabiedru atmiņās. Pēterburga mūs sagaidīja ar pārsteidzoši jauku un vasarīgu laiku. Izkāpuši no vilciena, mēs uzreiz devāmies apskates ekskursijā pa izslavēto Ziemeļu Venēciju. Un kā gan vēl labāk iepazīt kanāliem pilno vecpilsētu, ja ne iesēsties mazā kuģītī un doties izbraucienā? Bija tik neparasti un aizraujoši vērot seno arhitektūru saplūstam ar jauno, redzēt Austrumus satiekamies ar Rietumiem. Pēc tam devāmies apskatīt pāris kultūras pieminekļus no iekšpuses, kā arī uzkāpām skatu tornī, no kura varēja redzēt Pēterburgu no putna lidojuma. Tad jau bija laiks doties uz viesnīcu, kur vakarā notika iepazīšanās vakars. Izrādījās, ka mēs neesam vienīgie viesi no ārzemēm. Iepazīt Pēterburgu bija ieradušās grupas no Kazahstānas, Moldovas, Turcijas un citām valstīm. Šis bija jautrs vakars, katra delegācija prezentēja sevi. Skanēja dziesmas, dejas, tika lasīta dzeja, mūsu grupas puiši dziedāja ģitāras pavadījumā. Beigās, protams, kopīga diskotēka un kopīgas izklaides. Turpmākās dienas paskrēja kā raibs un košs virpulis. Mēs apmeklējām teju visus nozīmīgākos kultūras un vēstures objektus pilsētā un tuvākajā apkārtnē. Pabijām pilsētiņā Puškinā, agrāk dēvētā par Caru ciemu. Šie abi nosaukumi ļoti labi raksturo šo vietu. Te daudzus savas dzīves gadus pavadījis Puškins (arī mācījies), tāpat te ik uz soļa ir jūtama karaliska atmosfēra: pilis, aristokrātu vasarnīcas, parki un vēl un vēl. Neapšaubāmi krāšņākā vieta Puškinā ir Katrīnas pils, kurā atrodas slavenā Dzintara istaba (Tā pilnībā veidota no Baltijas jūras dzintara). Tāpat pabijām slavenajā Ermitāžā. Šī vieta mani patiesi pārsteidza. Nekur citur nebiju redzējusi tik plašu un visaptverošu mākslas darbu kolekciju. Diemžēl paspējām apskatīt vien mazu daļiņu no tā visa, tāpēc es ceru, ka vēl varēšu kādreiz tur atgriezties, lai visu apskatītu pamatīgāk. Tāpat mēs apmeklējām arī Pēterhofu- caru rezidenci. Par šo vietu iepriekš biju dzirdējusi, ka tā ir īsta strūklaku un parku paradīze. Redzētais man nelika vilties. Atliek vien pabrīnīties, kā cilvēki, laikmetā, kurā nebija moderno tehnoloģiju, spēja uzbūvēt, ko tik grandiozu. Pēterburgas vēsture, kā zināms, sastāv ne tikai no skaistām lappusēm vien. Pilsēta ir piedzīvojusi arī grūtus laikus- blokādi Otrā pasaules kara laikā. Mums bija iespēja iepazīties ar šī smagā laika vēsturi, uzzināt daudzas detaļas, apmeklēt memoriālu, tāpat bija iespēja aprunāties ar cilvēkiem, kuri, vēl bērni būdami, piedzīvoja blokādi. Man pašai vislabāk patika viena no pēdējām ekskursijām. Tā bija ekskursija pa naksnīgo pilsētu, tās klusajām un ne tik klusajām ieliņām, pa parkiem un skvēriem. Tā bija pavisam cita pilsēta. Klusa. Beidzot tūristu pūļu pamesta. Ekskursijas kulminācija bija Ņevas upes krastā, kur mēs vērojām slavenos paceļamos tiltus. Un jāatzīst, tas bija tiešām fantastisks skats. Nedēļa paskrēja nemanot. Pa dienu ekskursijas, izbraucieni, vakaros- radošie vakari, spēles un dejas. Teju katrs bija sadraudzējies ar kādu ārzemnieku, vai arī atradis draugus pašu grupā. Nedēļa Pēterburgā bija tiešām jauka un interesanta. Esmu pārliecinājusies, ka Pēterburga, tiešām ir viena no skaistākajām pasaules pilsētām. Ieva Jokste 11.c

Ieva Jokste pie viena no Pēterburgas paceļamajiem tiltiem

Ar jauniegūtajiem draugiem.

ATSPULGS

11


SKOLAS DZĪVE NOVEMBRIS - PATRIOTISMA MĒNESIS Mūsu skola, kā ik gadu, ļoti gatavojas Valsts svētkiem. Visu klašu skolēni ar lielu atdevi piedalās skolas gan pirmssvētku, gan svētku pasākumos. Skolēni rakstīja nelielus radošos darbiņu „Es un Latvija”, no kuriem mēs izveidojam skaistu „ķieģeļu” sienu, kas veiksmīgi papildina skolas noformējumu svētkiem, daļa skolēnu palīdzēja skolotājiem rotāt skolu, bet skolas parlaments gatavoja piemiņas lentītes, kuras pēc tam dalīja skolā, līdz ar to katram skolēnam bija iespēja atbalstīt Latviju Patriotu nedēļas ietvaros. Ģimnāzijas kolektīvs ir labi pacenties, lai skolā radītu svētku noskaņu, lai katrs iedegtos par savu dzimteni, jo ikviens šajā darbā ir ielicis savu sirds un dvēseles daļiņu.

DZIESMU FESTIVĀLS „SKANI MANA DZIESMA, SKANI, LATVIJA!” Pirmsākumos dziesmu konkurss, vēlāk dziesmu festivāls savā varā ir pārņēmis visu skolu jau vairākus gadus pēc kārtas. Pirmajos konkursos skolēni piedalījās mazliet nedroši, mazliet bailīgi, bet tagad notiek tiešām īsti dziesmu kari starp klasēm ar papildus prezentācijām, literārajām montāžām, kas tikai paspilgtina katras klases uzstāšanos. Ikgadu 11.novembrī mēs dziedam ļoti sirsnīgas, patriotiskas un noteikti latviešu dziesmas. Lai konkurss noritētu tiešām azartiskā gaisotnē, tika aicināta arī žūrija, kuras sastāvā bija profesionāli mūzikas eksperti – citu skolu mūzikas skolotāji. Pagājušajā mācību gadā mēs nolēmām uzaicināt ciemiņus no citām pilsētas un novada skolām, sagaidījām necerētu atsaucību. Arī šogad mums bija ļoti daudz ciemiņu: Varavīksnes vidusskolas puišu ansamblis, divi kolektīvi no Izvaltas, Poļu skolas ansamblis, pamatskolas divi ansambļi, kurus mēs ļoti gaidījām. Visi mēs dziedājām gan par Latviju, gan par spēku, gan par vienotību vai vienkārši latviešu tautas dziesmas. Viss pasākums bija ļoti emocionāls un sirsnīgs. Pirms uzstāšanās katra klase teica ļoti sirsnīgus vārdus. Tie bija gan par mūsu dzimteni Latviju, gan par savu klasi. Atmosfēra zālē bijāt ļoti sirsnīga un pacilāta. Bija arī redzams, ka visi ir centušies un ar lielu prieku baudīja kopā būšanas mirkļus. Pasākuma noslēgumā kā pārsteigums skanēja mūsu ģimnāzijas skolotāju kopdziesma, mēs kārtējo reizi pārliecinājāmies, ka viņi mums ir vislabākie, ka viņi spēj ne tikai prasīt no mums, bet arī rādīt ar savu priekšzīmi, kā jādara. Dziesmu festivāls daudzus aizkustināja līdz sirds dziļumiem. Pasākumam beidzoties, mēs visi bijām apņēmības pilni – nākamgad noteikti turpināt šo jauko tradīciju!

12

ATSPULGS


LĀPU GĀJIENS Lāpu gājiena tradīcijas aizsācēji Krāslavā esam mēs – Krāslavas Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Pirmsākumos pilsētas ielās izgāja tikai mūsu skola, bet nu jau vairākus gadus mums piebiedrojas visas pilsētas skolas, jaunsargi un tehnikuma audzēkņi. Lāpu gājiens noslēdzas ar piemiņas brīdi pie pieminekļa „Māte Latgale raud”. Šogad Lāpu gājiens mums notika gandrīz uzreiz pēc dziesmu konkursa, tāpēc arī ciemiņiem bija iespēja kuplināt mūsu rindas. Ar svecēm un lāpām rokās izejot pilsētas ielās, mēs jūtam lepnumu par savu skolu, par savu pilsētu, par savu zemi, par to, ka mēs esam vienota tauta un mēs esam brīvi. Kad piemiņas brīdī pie pieminekļa „Māte Latgale raud” uzsāka dziedāt Latvijas himnu, daudziem sariesās asaras acīs, himna skanēja vareni, droši un bezgala skaisti.

Man pašai un arī citiem bija grūti savaldīt emocijas, bet, kad sāka rādīt filmas „Rīgas sargi” fragmentus, bija neiespējami izturēt, jo tur rādīja, kā mūsu vecvectēvi, vectēvi cīnījās par mūsu zemi un viennozīmīgi bija gatavi ziedot savu dzīvību Latvijas labā. Diez vai viņi visi bija bagāti, dzīvē nodrošināti un cīņā devas tāpēc, lai aizsargātu savu labklājību, daudzi droši vien dzīvoja (tāpat kā mūsdienās) trūkumā, bet viņiem visiem bija lepnums par savu Valsti. Noteikti ir, par ko padomāt tiem mūsdienu cilvēkiem, kuri visā vaino Valsti, valdību, politisko situāciju. Laiks paskatīties apkārt un izdomāt, kur tieši TU vari pielikt roku, lai mūsu Valsts zeltu un plauktu!

ATSPULGS

13


SKOLAS DZĪVE

14

ATSPULGS


JAUNSARGU NOMETNE Šogad no 27. līdz 29. oktobrim notika jaunsargu nometne Preiļos. Piedalījās Krāslavas, Līvānu, Preiļu un Maltas novadu jaunsargu organizāciju dalībnieki. No Krāslavas piedalījās 8 jaunieši, starp citu,5 no tiem ir ģimnāzisti. Kopumā nometnē darbojās 38 jaunsargi. Iesākumā nometne tika plānota Preiļu poligonā,bet nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ tā tika pārnesta uz telpām. Tas nedaudz sarūgtināja daudzus jauniešus, bet tik un tā bija ļoti saspringts un nogurdinošs nodarbību grafiks. Nometnē bija lieliska iespēja labi pavadīt laiku, kā ārī parādīt savas zināšanas, kuras tika pārbaudītas praktiskos darbiņos. Katrs rīts sākās ar rīta rosmi, kura „ļoti” patika visiem dalībniekiem. Visas dienas garumā tika rīkoti dažāda veida uzdevumi un pārbaudījumi. Pirmajā dienā bija nometnes atklāšana un ierindas mācība. Otrajā dienas pusē bija orientēšanās sacensības pa pāriem Preiļu parkā ar kompasiem un karti. Vakarā bija medicīnas apmācība un triecienšautenes AK-4 izjaukšanas un salikšanas sacensības uz laiku. Otrajā dienā tika pārbaudīta lauku kauju iemaņas un granātas mešana.Tā ilga praktiski visu dienu. Kā arī tika stāstīts par lidotāju Jāzepu Baško. Prezentāci-

ja notika Preiļu kultūras namā. Kad ārā jau satumsa, sākās individuālā nakts orientēšanās ar lukturīšiem. Pēc garās un fiziski smagās dienas visi devās gulēt. Trešajā dienā notika telpas uzkopšana un nometnes noslēguma pasākums, kā arī apbalvošana par iegūtajām vietām sacensībās. Kopumā šī nometne patika visiem tās dalībniekiem un noteikti daudzi vēlas turp atgriezties. Krāslavas jaunsargu organizācijas dalībniece Rita Solima

ATSPULGS

15


SKOLAS DZĪVE DALĪBA MAZĀKUMTAUTĪBU KONSULTATĪVĀS PADOMES SĒDĒ „LATVIJAS SABIEDRĪBAS SALIEDĒTĪBA NO LATGALES REĢIONA RAUGOTIES”

Šī gada 19.novembrī Daugavpils Valsts ģimnāzija, Daugavpils 3.vidusskola un mēs, Krāslavas Valsts ģimnāzijas pārstāvji, Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Mazākumtautību konsultatīvās padomes pārstāvju aicināti, ieradāmies Rīgā, Melngalvju namā, uz diskusiju „Latvijas sabiedrības saliedētība no Latgales reģiona raugoties”. Sākumā katrai skolai tika dots laiks prezentācijām. Pēc skolu prezentācijām uzstājās Konsultatīvās padomes locekļi, dažādu biedrību un korporāciju pārstāvji, kas savās runās uzsvēra, ka svarīgākais un būtiskākais ir Latvijā dzīvojošajiem dažādu tautību pārstāvjiem zināt latviešu valodu, cienīt un godāt valsts kultūru un būt aktīviem pilsoņiem. Šobrīd tas tik tiešām ir aktuāls jautājums Latvijā, it īpaši Latgalē, un tas ir ļoti būtiski, ka šim jautājumam tiek pievērsta uzmanība un par to tiek diskutēts. Kaut arī cerejām, ka būs aktīva diskusija starp mūsu skolēniem un citu skolu pārstāvjiem, tas nenotika, bet tas ir tikai mazs sīkums šajā lielajā pasākumā. Šī tikšanās mūsos radīja pozitīvas emocijas, jutāmies novērtēti un esam pateicīgi par mums izrādīto godu piedalīties šāda līmeņa diskusijā.

16

ATSPULGS


2014. GADA RUDENS DEBAŠU SEZONA 2014.gada rudens debašu sezonas tēma bija „ Valsts un sabiedrības atbalsts vietējiem ražotājiem veicinās/neveicinās Latvijas ekonomisko un sociālo izaugsmi”

Mūsu skolas debašu komandas ļoti veiksmīgi startēja Latgales reģiona debašu turnīrā, kurā piedalījās komandas no Ludzas, Daugavpils, Rudzātiem. Ieva Jokste, Ingūna Vorslava un Aivars Dunskis ieguva 1.vietu, arī 2.vietu izcīnīja mūsējie – Vikrors Urkauskis, Inta Bukovska un Renāte Šroma. 6.decembrī Jelgavas Valsts ģimnāzijā notika Nacionālais debašu turnīrs, kurā piedalījās 32 komandas no visas Latvijas. Neskatoties uz to, ka veiksmes mijās ar neveiksmēm, tomēr abas mūsu komandas bija pirmajā desmitniekā - sešās spēlēs piecas uzvaras. Tas noteikti ir labs rādītājs.

DEBAŠU KLUBA ”SOKRĀTS” VADĪTĀJA SK. V. NALIVAIKO

ATSPULGS

17


SKOLAS DZĪVE PIRMAIS PUSGADS KRĀSLAVAS VALSTS ĢIMNĀZIJĀ Pirmais pusgads jaunajā skolā pagāja jauki, bet tomēr bija diezgan grūti, jo jauni skolotāji, jauna klase un viss jauns. Šī skola mums ļoti patīk, jo tajā ir ļoti labi skolotāji kuri atbalsta mūs, jauniņos. Ļoti jauks direktors, ar kuru var labi parunāt un pārrunāt dažādus notikumus. Mūsu klases audzinātāja Ilga Stikute ir ļoti laba un ar viņu ir ļoti interesanti. Viņa vienmēr palīdzēs, ja mums kaut kas ir nesaprotams, nepieciešams. Mēs vēl pagaidām esam salīdzinoši nevarīgi, jo mums vienmēr un visur ir vajadzīgs viņas atbalsts. Šīs skolas telpās lielākā daļa no mums pabija nedaudz agrāk, vēl pirms 1.septembra. Vasarā mums bija neliela nometne, kurā mūs iepazīstināja ar šīs skolas telpām un skolotājiem. Pirmais iespaids par pašu skolu bija nedaudz savādāks, pamatskolā (mūsu bijušajā skolā) gaiteņos bija vismaz 10 lieli logi, kas nodrošināja tiešām lielu gaišuma sajūtu, ģimnāzijā ir tieši pretēji. Mums tas neliekas slikti, bet noteikti tas ir savādāk. Šajā skolā mēs, septītie, esam laba kompānija – lielakā daļa bijušie pamatskolas klasesbiedri vai skolas biedri un vēl divas meitenes no Skaistas pamatsolas. Kad mēs pirmo reizi vērām šīs skolas durvis, uzsākot mācības, mums bija bail no jaunās skolas, jaunajiem skolotājiem, nu gluži kā pirmajā klasē. Bet pēc kāda laika mēs sapratām, ka šeit mums būs jauni draugi un viss izdosies, ka mēs uzzināsim 18

ATSPULGS

šeit daudz ko jaunu. Šajā skolā ir labāka un nopietnāka pieeja mācībām. Ģimnāzijā ir sarežģītāki kontroldarbi un vairāk ir jāmācās. Tāpēc atzīmi ir nopelnīt grūtāk. Visi pirmie kontroldarbi jau ir aiz muguras, nebija nemaz tik grūti, bet tomēr ... Šajā skolā ir daudz dažādu aktivitāšu un daudz pasākumu, sen jau tā nepiepūlējāmies skolas labā! Šeit visi skolotāji ir jautri, saprotoši, bet (atklāsim noslēpumu!) no dažiem iesākumā bija bail. Matemātikas skolotāja ir ļoti jauka un vienmēr pastāstīs kaut ko jaunu. Sporta skolotājs ir ļoti sportisks un moderns un klausās jauku mūziku. Krievu valodas skolotāja ir mīļa un vienmēr aicina piedalīties dažādos konkursos. Vācu valodas un ģeogrāfijas skolotāja vienmēr sniegs grūtā brīdī kādu labu padomu. Latviešu valodas un literatūras skolotaja vienmēr uzklausīs un pateiks ko jauku, kā rezultātā garastāvoklis vienmēr būs labs. Bioloģijas skolotāja saskatīs katra cilvēka stiprās un labās puses. Mājturības un sociālo zinību skolotāja iemāca, kādam ir jābūt cilvēkam, un tas ir ļoti svarīgi. Angļu valodas skolotāja mūs vienmēr uzmundrina un iedrošina mācīties angļu valodu. Mūzikas skolotāja ir diezgan laba dziesmu pazinēja. Vēstures skolotājs labi un interesanti māca. Visi skolotāji ir ļoti labi, bet nu dažreiz gan mēs viņus izvedam no pacietības. Nu bet tādi mēs esam! Ģimnāzijas septītie


Sen aiz kalniem jaukā vasara. Ir sen jau noplakušas emocijas, mācību gadu uzsākot, un pamazām tālākajos atmiņu plauktos nogulst 1. septembra un jaunu satikšanos brīži. Ceļš uz zināšanām Krāslavas Valsts ģimnāzijā mums, desmitajiem, nu jau iegājis ikdienas ritmā. Šogad mācības Krāslavas Valsts ģimnāzijā uzsāka 51 skolēns, līdz ar to tika izveidotas trīs 10. klases - divas matemātiskās un viena humanitārā klase. Visām trim 10. klasēm ir paveicies, jo klašu audzinātājas ir jaukas un atsaucīgas skolotājas. 10.b klases audzinātāja - Ļubova Makareviča, 10.c klases audzinātāja - Inga Skerškāne un 10.d klases audzinātāja - Sandra Nemeņonoka. Klases audzinātājs ir ļoti svarīgs cilvēks, jo jebkuram ģimnāzistam ar šo cilvēku būs jāmāk saprasties tuvākos 3 gadus, un tieši klases audzinātājs veido klases atmosfēru, kurā skolēni labi jutīsies. Visi desmitklasnieki ļoti ātri un ļoti labi iejutās jaunajā skolā. Un šajā procesā viennozīmīgi talkā nāca mūsu mīļās klašu audzinātājas, kuru atbalstu mēs sākām just jau no pirmajām skolas dienām. Lai arī skola ir mācību iestāde, kur mums dienas lielāko daļu jāpavada, apgūstot eksakto un humanitāro zinātņu nianses, taču noteikti piekritīsiet, ka to veikt ir daudz interesantāk jaukā kompānijā, t. i., brīnišķīgā klases kolektīvā. Iepazīšanās ar klasesbiedriem grūtības nesagādāja, jo liela daļa skolēnu bija pazīstami jau pirms skolas. Daži bija vecie, labie draugi un paziņas, ar kuriem kopīgi pabeidzām 9. klasi, daži bija vecie klasesbiedri, ar kuriem šķīrāmies pēc 6. klases, dodoties uz ģimnāziju, bet daži ir tiešām „jauniņie” no citām novada pamatskolām. Katrā 10. klasē ir daži skolēni, kuri mācās ģimnāzijā jau kopš 7. klases, viņi ar prieku palīdzēja

iejusties ģimnāzijas sienās skolēniem no citām skolām. „Vecie” ģimnāzisti palīdzēja „jauniņajiem” atrast vajadzīgos kabinetus, iepazīstināja ar jauniem skolotājiem. Kā uzskata paši 10 - ie, visiem bija viegli atrast kopīgu valodu ar ģimnāzijas skolotājiem, un tāpēc stundās valda patīkama gaisotne. Skolotāji ir ļoti pretimnākoši, un līdz ar to mācīties ir vieglāk. Stundās ir interesanti, valda radoša gaisotne, laiks paskrien ātri, jo skolotāji prot pārsteigt un ieinteresēt skolēnus. Visi desmitklasnieki uzskata, ka ar klasesbiedru un skolotāju atbalstu noteikti pārvarēs visas grūtības, un 12. klases izlaiduma valsis nav nemaz tik nesasniedzams mērķis. Rita Solima 10. d

ATSPULGS

19


IEPAZĪSTI KVĢ SADARBĪBAS SĀKUMS AR LIETUVU

Ik gadu, nu jau 11 gadu garumā, mēs, Krāslavas Valsts ģimnāzijas kolektīvs, ar lielu aizrautību gatavojam dažnedažādus kopīgus pasākumus kopā ar Visaginas skolotājiem un skolēniem. Tāpat arī viņi aicina mūs atbildes vizītēs. Šajos gados ir piedzīvots daudz: pieredzes apmaiņa mācību procesā, kopīgi kultūras, sporta un tūrisma pasākumi utt. Bet kā tas viss sākās? Kāpēc tieši lietuvieši un kāpēc konkrēti Visaginas „Verdenes” pilsētas skolas kolektīvs? 2003.gadā Daugavpils Universitātes Vācu valodas tālākizglītības centra vadītājs Jens Grabovskis vācu valodas skolotājiem piedāvāja iesaistīties projektā ‘’Hallo, kaimiņi!’’ Atsaucās mūsu toreiz vēl Krāslavas ģimnāzijas vācu valodas skolotājas Anna Vagale un Romualda Veštere, kā arī Lietuvas Republikas Visaginas pilsētas ’’Verdenes’’ vidusskolas skolotāja Irēna Bikulciute. Daugavpils Universitātes Vācu valodas tālākizglītības centrā notika pirmā trīspusējā tikšanās. Sagatavojām pirmo skolēnu tikšanos Visaginas pilsētā. Tikšanās noritēja ļoti saistoši, vācu valodā prezentējām savas valstis un skolas, iepazināmies ar „Verdenes’’ skolu, kopīgi grupās plānojām nākamās tikšanās reizes, baudījām garšīgas lietuviešu sarūpētas pusdienas un kafiju, apskatījam pilsētu. Pirmajai tikšanās reizei sekoja atbildes vizīte Krāslavas ģimnāzijā. Un tā tas turpinājās vairākus gadus. Skolēnu vidū šīs tikšanās bija ļoti iecienītas. Mēs kopīgi gatavojām albumus, mācījāmies lietuviešu valodu un viņiem mācījām latviešu valodu, mācījāmies lietuviešu dziesmas un mācījām savējās, iepazinām Visaginas pilsētu un parādījām savu Krāslavu, kā arī Aglonu, Velnezeru, Sauleskalnu un citas ievērojamas Latgales vietas. Sadarbībai veiksmīgi turpinoties, „ Verdenes’’ vidusskola piedāvāja mums noslēgt līgumu starp skolām. 2006. gadā tika noslēgts divpusējs skolu sadarbības līgums, kuru Krāslavas ģimnāzijas vārdā parakstīja direkstors Gunārs Japiņš un „ Verdenes’’ vidusskolas vārdā Elvira Telksniene. Kopš līguma parakstīšanas norit regulāra ikgadējas skolotāju un skolēnu delegāciju apmaiņas. SANDRA GENDELE 12. b

20

ATSPULGS


ILGGADĒJĀ SKOLAS MUZEJA VADĪTĀJA JANĪNA GEKIŠA

Jau ilgus gadus esam pieraduši, ka Krāslavas Valsts ģimnāzijas muzeja stūrmanis ir skolotāja Janīna Gekiša. Minot vārdus „skolas muzejs” mums noteikti pirmā asociācija ir ar šīs skolotājas vārdu. Visas lielās ģimnāzijas jubilejas, ikgadējie skolas karoga svētki, skrupulozais darbs ar muzeja materiāliem vienmēr pagāja cītīgā skolotājas uzraudzībā. Bet 2014./2015. mācību gadā skolas muzeja uzraudzību un darbību pārņem jauna vadītāja skolotāja S. Varslavāne. Mēs esam ļoti pateicīgi sk. J. Gekišai par mūža ieguldījumu skolas muzeja darbībā. Bez šīs skolotājas pašaizliedzīgā, nenogurdināmā, cītīgā darba mūsu skolas muzejs nekad nebūtu sasniedzis tādu līmeni, kāds tas ir šobrīd. Sakot milzīgu paldies skolotājai, mēs piedāvājam nelielu ieskatu šīs skolotājas radošajā darbībā. J. Gekiša dzimusi Robežnieku pagastā 1930. gadā– prezidenta Alberta Kvieša laikā. Dzīvoja dažādās valsts iekārtās, dziedāja dažādas himnas, mācījās dažādās skolās: latviešu – krievu – baltkrievu – krievu – latviešu. Bieži vien savu rīcību vajadzēja pieskaņot laikmetu prasībām, daudz ko nācies darīt aplami, jo bija jāievēro valdošās ideoloģijas spēles noteikumi. 1950. gadā pabeidza Indras vidusskolu, 1951. gadā – pedagoģisko klasi Krāslavas 1.vidusskolā, vēlāk studēja neklātienē Daugavpils Skolotāju institūtā krievu valodas un literatūras fakultātē. Skolotājas gaitas uzsāka 1951. gadā Līvanu rajona Pētermuižas pamatskolā. Kopš 1952. gada sk. J. Gekišas pedagoģiskā darbība saistīta ar Krāslavas 1.vidusskolu – ģimnāziju. Bija audzinātāja absolventu klasēm 1968., 1983., 1989. un 1993. gadā 9.klasei. Paralēli krievu literatūras mācīšanai caur daudzajām ekskursijām uz krievu klasiķu dzīves vietām ar lielu atdevi bija iedziļinājusies novada, pilsētas un skolas vēsturē. Bija apzinājusi daudzu cilvēku likteņus, izstrādājusi tēmas par nozīmīgiem notikumiem novadā un pilsētā. Sešus gadus skolā vadīja Republikas virtuālās enciklopēdijas projektu, izveidojot 59 aprakstus par novadniekiem dažādās nominācijās. Ģimnāzijas vēstures garo gadu notikumus skolotāja mēģināja apkopot un atstāt liecību gan par skolotājiem, gan par skolas absolventiem, kas nākamajām paaudzēm atgādinās par skolas pastāvēšanu, par zaudējumiem un panākumiem, par lielo skolas saimi, kas spodrināja skolas tēlu kopš 1923. gada, uzrakstot vairākas grāmatas.

1. 2. 3. 4. 5.

Skolotājas Janīnas Gekišas lielākie apbalvojumi: 1995. g. IAI Goda raksts par iegūto 3. vietu Latvijas skolotāju konkursā „Audzināšana – vērtību kopšanai sevī un citos’’ 2003. g. LR IZM Atzinības raksts par mūža ieguldījumu – skolas vēstures muzeja izveidošanu 2003. g. IZM Pateicība par ieguldījumu skolēnu patriotiskajā audzināšanā 2007. g. IZM Pateicība par skolas identitātes uzturēšanu un skolas muzeja satura izmantošanu audzināšanas darbā 2009. gadā Valts augstākais apbalvojums – Atzinības Krusts un Atzinības Krusta diploms par nopelniem Latvijas valsts labā. Arī mēs, atspuldzēni, sakām milzīgu PALDIES skolotājai par pašaizliedzīgo darbu skolas vēstures saglabāšanā! SANDRA GENDELE 12. b

ATSPULGS

21


PASAULES JAUNUMI

POLITIKA LATVIJA – ES PADOMES PREZIDĒJOŠĀ VALSTS Latvija ES Padomē būs prezidējošā valsts laikā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 30. jūnijam. Šajā laikā Latvijā notiks aptuveni 200 dažāda līmeņa valsts institūciju organizēti pasākumi - neformālās ES Ministru padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi līdzīga satura un formas pasākumi. Prezidentūras pasākumu mērķauditorija ir valstu vadītāji, ES institūciju pārstāvji, nozaru ministri, valsts un pašvaldību iestāžu vadītāji un darbinieki, komersanti, nevalstisko organizāciju un sociālo partneru pārstāvji, kā arī citi interesenti. Vienā dienā paralēli plānoti aptuveni trīs pasākumi ar vidēji 100 dalībniekiem katrā pasākumā. 2015. gada aprīlī, maijā un jūnijā vienā dienā paralēli plānoti aptuveni pieci pasākumi.

KINO NOTIKS PIRMĀS LATVIEŠU STEREOSKOPISKĀS JEB 3D FILMAS PIRMIZRĀDE

“RĪGA-2041” - Pirmā Latvijas 3D filma! “RĪGA-2041” apvienoti vairāki stāsti, kas ataino cilvēku meklējumus pēc laimes. Filmas darbība norisinās Rīgā, pilsētā, kuru ir pārņēmis laimes kults. Tiek reklamēti dažādi izgudrojumi un tehnoloģijas, kas atrisinātu ikkatra cilvēka problēmas. Filmas varoņi neatgriezeniski maina savu izskatu, jaunības mīlestību, projekcijas aizstāj reālus cilvēkus, laimes dakterīši ir pieprasīta profesija. Atbildēt, vai nākotnē laime rodama tehnoloģiskos risinājumos, vai arī tomēr jāklausa senajam ticējumam, ka katrs pats ir savas laimes kalējs, būs katra skatītāja paša rokās. Kinoteātros no: 23.01.2015 Filmas «Rīga-2041» uzņemšanā kopīgā darbā vienojās četri režisori, kuriem stereoskopiskais 3D formāts ir jauns izaicinājums. Savu redzējumu filmā atklās latviešu režisors Kārlis Vītols, kas līdz šim plašāk bijis zināms kā animācijas filmu režisors un mākslinieks. Tāpat filmēšanas komandā piedalījās latviešu režisors Didzis Eglītis, kurš kā plaša spektra kino industrijas darbinieks iepriekšēju pieredzi guvis, veidojot dokumentālās filmas un īsfilmas, kā arī strādājis reklāmas industrijā. Jau vairākus gadus Eglītis pēta iespējas ar paštaisītiem rīkiem uzņemt filmas 3D formātā. Komandā ir arī divas ārzemju režisores: Adina Istrate no Rumānijas ir pabeigusi Londonas Filmu skolu, bet igauņu režisore Trīna Rūmeta pabeigusi Baltijas Filmu un mediju skolu. Abām režisorēm ir pieredze īsfilmu veidošanā.

22

ATSPULGS


SPORTS ‘

RIODEŽANEIRO OLIMPISKO SPĒĻU MEDAĻAS TIKS IZGATAVOTAS NO VECAS ELEKTROTEHNIKAS 2016.gada vasaras olimpisko spēļu medaļas tika izgatavotas no metāla, kas iegūts, pārstrādājot lietotu elektrotehniku, paziņojis Brazīlijas monētu nama prezidents Fransisku Franku. Tādējādi Riodežaneiro olimpisko spēļu rīkotāji vēlas parādīt savas rūpes par ekoloģiju un ilgtspējīgu attīstību. “Medaļu izgatavošana - viens no svarīgākajiem sagatavošanās darbiem,” aģentūra “Xinhua” citē Olimpiādes orgkomitejas prezidentu Karlosu Nusmanu. Brazīlijas monētu namam būs jāizgatavo 4924 apbalvošanas un 75 tūkstoši piemiņas medaļu, kas tiks pasniegtas olimpisko un paralimpisko spēļu uzvarētājiem un dalībniekiem. Viņiem jau ir medaļu kalšanas pieredze - Brazīlijas monētu nams ar tām nodrošināja 2011.gada pasaules militārpersonu spēles un 2007. gada Panamerikas spēles, kas notika Riodežaneiro. “GADA BALVAS SPORTĀ 2014” “Gada Balvas sportā 2014” svinīgajā ceremonijā, kas piektdien notika kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, par Latvijas labākajiem sportistiem otro gadu pēc kārtas atzina skeletonistu Martinu Dukuru un cīkstoni Anastasiju Grigorjevu. Savukārt, Paralimpiskās komitejas speciālbalvu ieguva mūsu novadnieks, šķēpmetējs Dmitrijs Silovs, kurš augustā uzvarēja Eiropas čempionātā, finālsacensību laikā uzstādot savu personisko rekordu un tuvāko sekotāju apsteidzot par veseliem sešiem metriem.

ATSPULGS

23


IEPAZĪSTI GAISMAS PILI

24

ATSPULGS


ATSPULGS

25


IEPAZĪSTI GAISMAS PILI

26

ATSPULGS


GAISMAS PILS ARHITEKTS - GUNĀRS BIRKERTS AVOTS: http://www.ir.lv/2014/8/29/infografika-gaismas-pils-skaitlos

ATSPULGS

27


IEPAZĪSTI EBOLAS VĪRUSU

28

ATSPULGS


ATSPULGS

29


UZZINI PAR NOBELA PRĒMIJU Izcilajam zinātniekam A. Nobelam bija daudz sasniegumu fizikā un ķīmijā, tāpat viņš bija liels literatūras cienītājs, taču Miera (Nobela) prēmija bija viņa mīļotajās Bertas Kinski ieteikums, kura pati arī vēlāk, 1905. gadā, to saņēma. Turklāt Miera (Nobela) prēmijas izveidošana bija ļoti būtiska pašam Alfrēdam Nobelam un viņa publiskajam tēlam, lai viņš savas nodarbošanās dēļ vairs netiktu dēvēts par nāves tirgotāju. Nobela prēmija ir apbalvojums, ko piešķir cilvēkiem, kas ir veikuši izcilus pētījumus, atklājumus vai devuši ievērojamu sniegumu sabiedrībai zinātnē un kultūrā. Pirmās Nobela prēmijas tika pasniegtas 1901. gadā. Apbalvojums tiek piešķirts par sasniegumiem fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā, miera veicināšanā un ekonomikā. Klīst leģenda, ka Alfrēds Nobels savā testamentā pieminējis, ka viņš negribot, lai viņa vārdā nosaukto prēmiju pasniegtu matemātikas zinātnē, jo viņa sievai (dažos avotos – līgavai) bijis romantisks sakars ar zviedru matemātikas profesoru Gostu Mittagu-Leffleru. A. Nobels baidījies, ka izcilais matemātikas profesors varētu būt reāls pretendents uz prēmiju, un uzskatījis, ka tādā gadījumā Lefflers būtu uzvarējis. Jāatzīst, ka šāds fakts līdz šim tā arī nav apstiprināts, tāpēc tiek uztverts vien kā anekdote. Reiz Alfrēds Nobels avīzē izlasīja savu nekrologu. Tā nosaukums bija “Nāves tirgonis ir miris.” Patiesībā bija nomiris viņa brālis, kuru sajauca ar Alfrēdu. Tas tomēr lika viņam aizdomāties par to, kāds viņš paliks cilvēku un radinieku acīs pēc nāves. Lai spodrinātu savu reputāciju, viņš nolēma dibināt Nobela prēmiju.

NOBELA MEDAĻA

NOBELA PRĒMIJAS PASNIEGŠANAS CEREMONIJA 30

ATSPULGS


UZZINI PAR DZĪVO KATEDRĀLI – BAZNĪCU NO AUGOŠIEM KOKIEM Daudzas Eiropas baznīcas ir īsti arhitektūras meistardarbi, bet Itālijā ir kāda īpaša katedrāle,kuras galvenais mākslinieks tomēr ir daba, jo tajā akmeņi un koka stabi izmantoti tikai stādu nostiprināšanai un sienas mainās ik brīdi, simbolizējot dzīvības spēku. Tā ir Dzīvā jeb Zaļā katedrāle (Cattedrale Vegetale) netālu no Bergamo pilsētas, Itālijas ziemeļos, Areras kalna pakājē. Tā jau kļuvusi par populāru tūristu, mākslas mīļotāju un ticīgo svētceļojumu galamērķi. Cattedrale Vegetale veidojas no dzīviem kokiem un to zariem, kas kalna pakājē tiek audzēti katedrāles formā. Piecu eju bazilika veidota no 42 kolonnām, ap kurām vijas vairāk nekā 600 kastaņas un lazdas, bet tās balsta 1800 egļu stabi – dzīvo koku zari sniedzas uz augšu un sāniem, veidojot arkas. Paredzams, ka pēc aptuveni 10 - 15 gadiem baznīca būs “izaugusi”. Tā kā šīs kolonas ir cilvēku roku darbs, tās ar laiku sāks bojāties, tādēļ to vidū ir iestadīta koku rinda, kas turpinās dzīvās sienas. Jau pēc dažiem gadiem koki pāraugs cilvēku veidoto režģi un to zari veidos pilnīgi dabīgu jumtu un sienas. Rāmis un stādīšana tika pabeigta 2010. gadā kā viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskā biodaudzveidības gada notikumiem, bet, tā kā koki turpina augt lēnām, 650 kvadrātmetrus lielā katedrāle izveidosies pamazām. Cattedrale Vegetale ir viens no pašiem iespaidīgākajām un precīzākajām koku katedrālēm pasaulē, bet tā nav pirmā vai vienīgā. Tās autors un arhitekts Džuliano Mauri (Giuliano Mauri) līdzīgu “dzīvo” celtni jau bija uzbūvējis Valsuganā, Itālijā, 2002. gadā, kā laikmetīgās mākslas, vides un dzīvās mākslas brīvdabas izstādes Arte Sella daļu (tajā ir vēl citi augu vidoti objekti). Plānots, ka tā būs pilnībā “izaugusi” 2017. gadā, bet to jau tagad var apmeklēt ik dienu, dodoties pastaigā pa dabas mākslas ceļu.

AVOTS:

http://turismagids.delfi.lv/jaunumi/dziva-katedrale-baznica-no-augosiem-kokiem-italija.d?id=45308918#ixzz3NOD1ua8

ATSPULGS

31


32

ATSPULGS


INTERVIJA AR JĀNI CAUŅU ‘

BASKETBOLS IR SPĒLE, KAS SAISTA PIETIEKOŠI DAUDZ KRĀSLAVAS JAUNIEŠU. ARĪ MŪSU ĢIMNĀZIJĀ KATRĀ KLASĒ BŪS KĀDS VIENS VAI VAIRĀKI SKOLĒNI, KURI DIEZGAN NOPIETNI NODARBOJAS AR ŠO SPORTA VEIDU. IZŅĒMUMS NAV ARĪ 12. D KLASE. DIEZGAN AKTĪVS BASKETBOLISTS ŠAJĀ KLASĒ IR JĀNIS CAUŅA.

1. Jāni, mēs visi zinām, ka tu esi basketbolists, vai tu nodarbojies vēl ar kādiem citiem sporta veidiem?

Jā, es vasarā labprāt nodarbojos ne tikai ar basketbolu, bet arī ar futbolu. Es biju spēlējis FK “Krāslava”. Šobrīd es nodarbojies tikai ar basketbolu un esmu ļoti apmierināts! 2. Cik sen tu jau spēlē basketbolu un futbolu, un kāpēc tieši šie sporta veidi, nevis, piemēram, vieglatlētika? Basketbolu es sāku spēlēt jau 8 gadu vecumā. Es atceros, ka treneris Raitis Timma, vērojot mani futbola treniņu laikā, novērtēja manu sportisko formu un līmeni un uzaicināja mani apmeklēt basketbola treniņus. Man patīk basketbols un futbols, nevis, piemēram, vieglatlētika, jo tie ir komandas sporta veidi – patīk spēles, kuras balstās uz komandas biedru sadarbību. 3. Šogad Krāslava startēja gan VEF JAUNATNES BASKETOLA LĪGĀ, kas ir jau ierasts, gan arī 3. LATVIJAS BASKETBOLA LĪGĀ. Kādas ir emocijas un ambīcijas, jo 3. LATVIJAS BASKETBOLA LĪGĀ tava komanda debitēja pirmo reizi? 3. Latvijas Basketbola Līgā treneris un, protams, arī visa komanda grib iekļūt izslēgšanas spēlēs, bet, redzot pretinieku spēkus, sapratām, ka varam sasniegt vairāk nekā tikai iekļūšanu izslēgšanas spēlēs, bet īsti nezinām, vai šie sapņi kļūs par realitāti. Savukārt, VEF Jaunatnes Basketbola Līgā, mēs gribam, 2. divīzijā, austrumos, iegūt 1. vietu. Vai tas mums izdosies – grūti pateikt, jo komandā ir daudz problēmu, piemēram, spēlētāju traumas, līdz ar to mēs nevaram labi nospēlēt. 4. Vai komandā spēlē arī KVĢ skolēni, varbūt arī spēlē skolas absolventi?

Jā!

5. Kā tu raksturotu, katru KVĢ spēlētāju? Mēģini to izdarīt īsi un kodolīgi! Mūsu komandā spēlē gan pašreizējie KVĢ skolēni, gan arī KVĢ absolventi. Tādi ir Kaspars Miglāns – dzīvespriecīgais; Pāvels Podjava – ātrais; Artūrs Gorenko – cīnītājs; Jānis Govilovskis – metējs; Einārs Purvinskis – cilvēks, kurš nekad nepadodas; Alens Ločmelis – asais cilvēks; Reinis Vigulis – snaiperis; Edgars Gribs (absolvents)– tā kā viņš ir LBL 3 komandas kapteinis, var teikt, ka viņš ir mūsu skolotājs; Reinis Dilba (absolvents) – nepiekāpīgais lācis.

ATSPULGS

33


INTERVIJA ‘

6. Viens no tavas komandas locekļiem tevi noraksturoja tā “apaļais komandas vilcējs” – tu tam piekrīti? Vai es esmu komandas vilcējs – es par sevi to nevaru teikt, jo, manuprāt, tas nebūs objektīvs viedoklis. Tas ir jāvērtē kādam no malas. Bet “apaļais komandas vilcējs”, manuprāt, tāpēc ka daudzi uzskata, ka man ir lieli un apaļi vaigi. (smejas) 7. Vai ir jau notikušas spēles un cik bieži tās notiek, kādi ir panākumi? Ir jau notikušas 10 spēles VEF Jaunatnes Basketola Līgā, no kurām mēs 8 spēles uzvarējām, bet 2 spēles zaudējām, manuprāt, tas ir diezgan normāli. Cerējām nospēlēt vēl labāk. Diemžēl zaudējām ne pārāk spēcīgām komandām. Bet 3. Latvijas Basketbola Līgā ir notikušas 11 spēles, no kurām 4 uzvarējām un 7 zaudējām. 8. Cik reizes nedēļā jums notiek treniņnodarbības un cik ilgi? Treniņi mums notiek, var teikt, katru dienu, pirmdienās, trešdienās un piektdienās sporta zālē, bet otrdienās un ceturtdienās trenažieru zālē. Un treniņi ilgst 2 stundas. 9. Ar tik saspringtu treniņu un spēļu grafiku, vai vispār iespējams paspēt gan mācībās, gan sportā? Protams, ja cilvēks dara, cenšas un cīnās līdz pēdējam, ir iespējams visu paspēt, bet tas ir atkarīgs no tā, vai cilvēks pats to vēlās. Bet ne vienmēr tas izdodas, jo pēc treniņiem ir nogurums. Un arī spēles notiek gandrīz katru sestdienu un svētdienu, dažreiz arī abas dienas pēc kārtas, un tāpēc mācībām laika gandrīz vai neatliek. 10. Tev varbūt ir kāds elks (tētis, mamma, Jānis Timma vai kāds cits sportists), kuram tu gribi līdzināties? Kāpēc, jā/ Kāpēc, nē? Protams! Manuprāt, visiem jābūt savam elkam, lai sasniegtu mērķus. Un mans elks ir LeBrons Džeimss, viņš ir viens no labākajiem NBA spēlētājiem, un viņš ir mans elks, jau kopš bērnības. 11. Nākotnes plāni – tie būs saistīti ar sportu vai tomēr kaut kas cits? Es domāju saistīt savu nākotni ar sporta jomu, bet es nezinu, vai man izdosies spēlēt basketbolu, tomēr es centīšos un cīnīšos, lai sasniegtu savu mērķi. Ja gadījumā man tas neizdosies, es gribētu kļūt par basketbola menedžeri vai arī basketbola treneri. 12. Kā tu raksturotu savu treneri Raiti Timmu, kāpēc viņš ir labāks par pārējiem treneriem? Treneris mums ir perfekcionists, viņš vienmēr grib, lai mēs izdarītu visu bez kļūdām un maksimāli labi. Un viņš arī izspiež no mums to centību un atbildības sajūtu. Kā arī viņš spēj atrast katra spēlētāja labākās puses un pēc tam tās “noslīpēt” līdz profesionālam līmenim. 13. Kādi ir tavi labākie panākumi sportā? Mani labākie panākumi sportā ir 3. vieta basketbola sacensībās starp labākajām Latvijas basketbola skolām, tas notika diezgan pasen, bet es to uzskatu par labāko panākumu. Kā arī vairākus gadus tiku apbalvots par labiem panākumiem sportā Sporta Laureātā. Biju arī Jaunatnes Basketbola Līgas 2. divīzijā labākais punktu guvējs.

34

ATSPULGS


14. Kā tu iedvesmotu jaunāko paaudzi nodarboties ar sportu, jo mūsdienās jaunieši ir kļuvuši pasīvi, mazaktīvi? Puiši, iegaumējiet - pretējam dzimumam patīk sportiski cilvēki, jo viņi labi izskatās un viņiem ir labākas fiziskās dotības. Kā arī veselība, nodarbojoties ar sportu, kļūst labāka, cilvēks mazāk slimo. 15. Tev ir savs dzīves moto?

Jā, mans dzīves moto: Dzīvo, strādā!

16. Izvēlies: Nike vai Adidas: Bumba vai apavi: Sports vai izglītība: Tēja vai kafija: Sporta bikses vai džinsi: Skaistums vai veselība: iPhone vai Samsung: David Guetta vai Calvin Harris: Facebook.com vai Draugiem.lv: Draugi vai darbs: Matemātika vai angļu valoda: Bārda vai ūsas: Roku darbs vai smadzeņu darbs: Iemest pašam vai dod piespēli: Zobens vai spalva: Grāmata vai filma:

Nike; bumba; sports (smejas); ne stipra kafija; sporta bikses; veselība; iPhone; Calvin Harris; Facebook.com; neatbildēšu; angļu valoda; bārda; roku darbs; iemest pašam, bet arī iedot piespēli (smejas); zobens; filma.

Paldies par interviju!

Ar Jāni sarunājās Sergejs Kižlo

ATSPULGS

35


36

ATSPULGS


ATSPULGS

37


KUR MĀCĪTIES TĀLĀK?

KUR MĀCĪTIES PĒC 9. KLASES? Pēc pamatskolas apliecības iegūšanas Tev, devītklasniek, ir jāizvēlas – turpināt vispārējo izglītību vai sākt profesionālo. Tas ir atkarīgs no Taviem „stratēģiskajiem” plāniem: kļūt par praktisku darbu darītāju izvēlētajā arodā vai iegūt teorētiskas zināšanas, kas ļauj studēt augstākajās izglītības iestādēs. Tev ir iespējas apgūt: • vispārējās vidējās izglītības programmas, • profesionālās vidējās izglītības programmas, • arodizglītības programmas, • profesionālās pamatizglītības programmas

IZGLĪTĪBAS IESPĒJAS PĒC PAMATSKOLAS PROGRAMMAS

KUR?

CIK ILGI?

KO IEGŪSI?

DAUGAVPILS

Vispārējās vidējās izglītības

Profesionālās pamatizglītības arodskolās, profesionālajās skolās, amatu skolās u.c.

3 gadi

2 gadi (ar nepabeigtu pamatizglītību 2 – 3 gadi – 3 gadi)

3 – 4 gadi

atestātu par vispārējo vidējo izglītību un iespēju turpināt mācības arodizglītības, vidējās profesionālās izglītības un augstākās izglītības programmās.

apliecību par profesionālo pamatizglītību (1. profesionālās kvalifikācijas līmeni) un iespēju turpināt mācības arodizglītības, vidējās profesionālās izglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās. Atsevišķās izglītības iestādēs šajās programmās uzņem izglītojamos ar nepabeigtu pamatizglītību (7–8 klašu izglītību). Šie audzēkņi līdztekus profesionālās pamatizglītības programmai pabeidz 9. klasi un iegūst vispārējo pamatizglītību.

diplomu par profesionālo vidējo izglītību (3. profesionālās kvalifikācijas līmeni) un iespēju turpināt mācības augstākās izglītības programmās.

atestātu par arodizglītīb (2. profesionālās kvalifikācijas līmeni). Lai iegūtu vidējo izglītību un līdz ar to – iespēju turpināt mācības augstākās izglītības programmās, nepieciešams līdztekus mācībām arodskolā 3 gadus mācīties vakarskolā vai pēc trīsgadīgās arodizglītības programmas beigšanas vēl vienu gadu mācīties vispārējās vidējās izglītības izlīdzinošajā programmā.

VALSTS UN PAŠVALDĪBU DIBINĀTĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀDES

2. Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola „Saules skola” 3. Daugavpils Mūzikas vidusskola 4. Daugavpils Tirdzniecības profesionālā vidusskola 5. Daugavpils Valsts tehnikums

KRĀSLAVA

1. Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiāle

RĒZEKNE

1. Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola 2. Austrumlatgales Profesionālā vidusskola 3. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola ATSPULGS

arodskolās, amatu skolās, tehnikumos, profesionālajās skolās u.c.

Profesionālās vidējās izglītības

vidusskolās, ģimnāzijās, vakara (maiņu) skolās u.c.

1. Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola

38

Arodizglītības

tehnikumos, arodvidusskolās, amatu skolās, dažādās profesionālajās (mākslas, mūzikas, amatniecības u.c.) skolās.


KUR MĀCĪTIES PĒC 12. KLASES?

Cien. absolvent, Tu esi sasniedzis robežu, kad jāpieņem atbildīgs lēmums, kas būtiski ietekmēs Tavu karjeru un labklājību. Sperot izšķirīgo soli, pārliecinies, vai dodies pareizajā virzienā! Piedāvājam iepazīties ar Latvijas Universitātes studiju programmām: STARPFAKULTĀŠU STUDIJU PROGRAMMAS • Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs • Skolotājs BIOLOĢIJAS FAKULTĀTE • Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs • Bioloģija DATORIKAS FAKULTĀTE • Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs • Datorzinātnes • Programmēšana un datortīklu administrēšana EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE • E-biznesa un loģistikas vadības sistēmas • Ekonomika • Finanšu menedžments • Grāmatvedība, analīze un audits • Starptautiskās ekonomiskās attiecības • Starptautiskā ekonomika un komercdiplomātija • Vadības zinības FIZIKAS UN MATEMĀTIKAS FAKULTĀTE • Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs (Vidusskolas matemātikas skolotājs) • Fizika • Matemātika • Matemātiķis–statistiķis • Optometrija ĢEOGRĀFIJAS UN ZEMES ZINĀTŅU FAKULTĀTE • Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs • Ģeogrāfija • Ģeoloģija • Vides zinātne

JURIDISKĀ FAKULTĀTE • Tiesību zinātne ĶĪMIJAS FAKULTĀTE • Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs • Ķīmija MEDICĪNAS FAKULTĀTE • Ārstniecība • Farmācija • Māszinības • Zobārstniecība (angļu valodā) PEDAGOĢIJAS, PSIHOLOĢIJAS UN MĀKSLAS FAKULTĀTE • Māksla • Pirmsskolas izglītības pedagogs • Psiholoģija • Psiholoģija (profesionālā) • Skolotājs • Sociālais pedagogs SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTE • Informācijas pārvaldība • Komunikācijas zinātne • Politikas zinātne • Socioloģija TEOLOĢIJAS FAKULTĀTE • Teoloģija un reliģiju zinātne VĒSTURES UN FILOZOFIJAS FAKULTĀTE • Filozofija • Vēsture

HUMANITĀRO ZINĀTŅU FAKULTĀTE • Angļu filoloģija • Āzijas studijas • Baltu filoloģija • Franču filoloģija • Klasiskā filoloģija • Krievu filoloģija • Kultūras un sociālā antropoloģija • Moderno valodu un biznesa studijas • Somugru studijas • Vācu filoloģija

ATSPULGS

39


HOROSKOPS (2015. GADA)

A

UNS Ja daudz un nopietni līdzi nedomās, tad 2015. gadā Auns iesāks ļoti daudz aizraujošas lietas, projektus,

darbus. Radošs, enerģijas un iedvesmas pilns gads, kurā idejām bagātais Auns skries kā aizsvilies, lai darītu, darītu un darītu. Vienai lielai daļai Aunu šis gads vainagosies ar ģimenes pieaugumu, citi nespēs atkauties no pretējā dzimuma uzmanības. Lai vai kā, notikumu virpulis, ko ragainis iegriezīs gada sākumā, turpinās griezt pašu un tuviniekus visu gadu. Par to, vai iesāktās lietas un darbi piedzīvos laimīgu rezultātu, grūti spriest. Auniem jau tā laika par maz, lai gaidītu, kur nu vēl, ja apkārt notiek tik daudz raiba. Ja Auns aizrausies ar to, ko dara un sajutīs vēl sabiedrības atbalstu, tad panākumi un atzinība garantēti. Un, ja Auns redz, ka viņam gavilēs, tad ies līdz galam un darīs, un jāsaka arī, ka viss izdosies. Auns šogad veiksminieks, taču atgādināšu, ka viss labais reiz beidzas un gada otrajā pusē pienāks brīdis, kad var nākties saķert galvu un dvest par to, cik daudz neizmantotu iespēju. Gada otrajā pusē Auni var rēķināties ar pozitīviem notikumiem profesionālajā jomā. Darbu kļūs vairāk, iespējas pavērsies kā ziedlapiņas pēc lietus. Te būtu vērts sevi pieturēt un piebremzēt straujo tempu, un salikt punktiņus uz “i“savām vēlmēm un nākamajiem dzīves soļiem.

V

ĒRSIS Vērsim 2015. gadu varēs sadalīt teju vai divās daļās - pirmajā Vērsis labprāt nekustētos, bet dirnētu

siltumiņā tuvu vecāsmātes krāsniņai un pīrādziņiem, otrajā tieši otrādi - paglabājiet vietiņu, es tur atgriezīšos, bet, iespējams, ka tikai pret rītu. Soli pa solim. 2015. gada sākums jau tā mājas mīlošos Vēršus vēl vairāk piestiprinās mājas dzīvei. Gribēties jau gribēsies gulšņāt un baudīt saules starus, taču apstākļi, notikumi un cilvēki tam nedaudz stāvēs pretim. Cilvēki prasīs padarītus darbus, rūpes par ģimeni un tās dalībniekiem (iespējams, arī pieaugumu). Jo stabilāks šis veidojums, jo lielāka iespēja, ka nekas cits neatliks - būs jākārto zemes, īpašuma vai dzīvesvietas jautājums. Nenoliedzami, Vērša cienīga rīcība, taču jāielāgo, ka līdz ar jaunām virmojošām sajūtām pie krāsniņas nāks līdzi ilgstošas attiecības ar kredītiestādēm. Pirms ķerties klāt koka stādīšanai un mājas celšanai, jāapdomā savas iespējas par tām rūpēties finansiāli un emocionāli. Gada noslēgumā Vēršiem jāizvēdina galva, jāķeras klāt kādai sen kārotai idejai, jāļauj vaļu jūtām mīlestībā un radošajās izpausmēs. Laid, lai iet!

D

VĪŅI Šis gads būs līdzīgs pašu Dvīņu dabai. Gads sāksies ar urdošu enerģijas pieplūdumu. Gada sākumā

Dvīņi jutīsies kā savā trauciņā, kā savā ādā un īstajā vietā. Jaunas iepazīšanās, jaunas vairāk un mazāk nopietnas satikšanās, daudz kontaktu un aumaļām jaunas informācijas. Labākais, ko ar to visu darīt - ņemt sev vērtīgo, netērēt laiku tur, kur nav pievienotās vērtības, kur nav intelektuālā ieguvuma. Jauniegūtās zināšanas jāvirza savā profesionālajā izaugsmē. Jauni cilvēki var nākt ar jaunām iespējām karjeras lauciņā Darba jautājumiem gada sākumā būs jāpieiet ļoti nopietni, iespējami būtiski lēmumi - piemēram, mainīt to, kas gadu gadiem nav mainīts. Gadam griežoties uz otru pusi, Dvīņi pamazām atteiksies no lielās ņemšanās cilvēku baros un izvēlēsies tīties mīļotā cilvēka skavās, pieglausties un būt kopā tikai ar tiem, kuri sniedz patiesu mīlestību un rūpes. Aktuāli būs transporta maiņas/remonta jautājumi, dzīvesvietas uzlabošanas darbi vai pat patstāvīgās dzīvesvietas maiņa uz citu. Rūpes par ģimenes gada izskaņā pārsteigs pašus Dvīņus. Tie, kas ilgi gaidījuši šo mirkli, beidzot stūrēs laulības ostā, aizrautīgi darbosies ar bērnu autiņiem un mājdzīvniekiem. Rosīgs un ģimenisks gads.

V

ĒZIS Vēzis gada pirmajā pusē baudīs visu kā no pārpilnības kausa. Veiksmīgi kārtosies gan profesionālā joma,

un palēnām, taču pamatīgi Vēzis manīs panākumus arī personīgajā dzīves telpā. Var pabeigt remontu, iekārtot vai pārkārtot mājokli, jādomā un jāskatās caur plašo krāsu un smaržu paletes prizmu, un jāizvēlas tas, kas vislabāk stiķē ar Vēža pašreizējo noskaņojumu. Vēzis pats, viņa būtība, pašsajūta, pašrealizācija būs tēma numur viens, kas nesīs gan baudāmus panākumus, gan aizkulisēs griezīs pogas. Un tas var notikt pavisam nemanāmi Vēzim pašam, jo šie spīļainie būs aizrāvušies ar sevis pilnveidi, tā ka var palaist garām mirkli, kad varēja kādu sulīgu augli pievienot savai personībai, veidojot saskanīgu ģimenes dzīvi. Ģimenes tēma kā izteiksmīga ēna skaistā saulainā dienā, nāks līdzi visu 2015. gadu. Būs jāatver šķirbiņa sirds apvidū, lai saprastu, ka, jā, tas ir īstais, uz ko tik centīgi ir iets. Tie, kas gar ģimenes pavardu jau grozās, arī ielāgojiet katru vārdu. Iespējams, ka neesi pamanījis, cik vientuļi jūtas cilvēki blakus.

L

AUVA Zvaigžņu un panākumu laiks mirdzošajam un košajam horoskopa pārstāvim - Lauvai. Ļoti izteiksmīgs gads

tiem, kam saistošas radošās profesijas, māksla, teātris, skatuve. Lauvas panākumi būs sajūsmas vērti, par tiem runās, rakstīs un gavilēs. Jāgatavojas sabiedrības atzinībai, plašākai popularitātei un mediju uzmanībai. Tie, kuri vēl ir ceļā uz saviem panākumiem - jāļauj vaļa idejām un fantāzijām, jāiet plašākā sabiedrībā, savs veikums jādara zināms, redzams un taustāms. Lauvai ļoti izteiksmīgs laiks ceļā uz personiskajām ambīcijām. Viss, ko būsi iecerējis un saplānojis, saņems zaļo gaismu komplektā ar personīgo iedvesmu. Neko nevajag atlikt no tā, kas var Lauvu darīt vēl mirdzošāku. Gada otrajā pusē aktualizēsies finanšu jautājumi. Lauva var tikt pie ienākumiem un jau nākamajā rītā kļūt neapdomīgi izšķērdīgs. Šis būs neliels, taču svarīgs uzdevums - mācīties apieties ar naudu, ar īpašumu, ar visu to vērtīgo, kas Lauvam pieder.

J

AUNAVA Jaunavas sagaidījušas lielo pārmaiņu laiku savā dzīvē. Gada pirmā puse būs zem nosaukuma “sagat-

avošanās, nobriešana”. Tikpat akurāti un rūpīgi, cik līdz šim Jaunavas raudzījās uz profesionālo dzīvi, uz darba jautājumiem un notikumiem sabiedrībā, tagad jāpaskatās uz sevi un savu dzīvi. Pavisam iespējams, ka pienācis laiks lielajām pārmaiņām, kas Jaunavu zemapziņā rosījušās jau labu mirkli. Ja nu notiek, tad notiek daudz un pamatīgi. Tie var būt nozīmīgi notikumi ģimenes dzīvē, pašsajūtā, personībā. Lai sevi sagatavotu tam, kas līdz šim dzīvē bijis otrā vai trešajā plānā, gada pirmā puse jāvelta iekšējai pasaulei, savai personībai, savu vēlmju apzināšanai. Laiks un uzmanība jāiegulda sarunās un apspriedēs ar sevi pašu, dzīve un domas jāsāk pakārtot jaunai ērai Sapņu un vēlmju piepildījums, tuvinieku atbalsts, jaunu emociju vāli piepildīs gada otro pusi. Tad nāks klāt jaunas iespējas, ceļš atvērsies, ambīcijas augs, iedvesma pavadīs. Tām Jaunavām, kas gada otro pusi nepavadīs ar jaundzimušo pie sirds, ambīciju maksimums profesionālajā sfērā.

40

ATSPULGS


S

VARI Vienus no košākajiem lauriem 2015. gadā saņems Svari. Tik daudz rūpju, uzmanības un mīlestības dots,

lūk, pienācis laiks, kad Svari varēs saņemt atpakaļ. Baudīs tuvinieku, radinieku, pašu tuvāko cilvēku siltumu, tāpat riņķos sabiedrības un draugu uzmanības centrā. Gada pirmajā pusē Svariem prasīsies izkāpt no ērtajām mājas čībām, atstāt kalkulatoru bezdarbībā un doties cilvēkos. Jā, mājinieki savus svārstīgos līdzcilvēkus gada pirmajā pusē vai nu redzēs mazāk kā līdz šim, vai dosies cilvēkos ar viņu kopā. Un Svari - ļaujiet tam notikt, lai vieglo un draudzīgo sajūtu nepabojā greizsirdības šautra. Svari, kas darbojas sabiedriskajā sektorā vai politikā, gūs atzinību, pieaugs viņu popularitāte un sabiedrības atzinība viņu vārdiem un darbiem. Ir laiks ķerties pie rupora un paziņot plašākai sabiedrībai par savu veikumu. Gada nogalē Svari norimsies un pievērsīsies sev, savu sajūtu ligzdiņai. Te mīļajiem jāturas pavisam tuvu, jo citu nevienu šajā laikā ne redzēt, ne dzirdēt Svariem negribēsies. Domu un sajūtu takās jāvērpj plāni un jāiestaigā ceļi jau nākamajam gadam.

S

KORPIONS Triumfa un panākumu laiks biznesā. Skorpioni, kas veikuši garu un grūtu ceļu, ejot pretim saviem

sapņiem, 2015. gadā ar tiem satiksies aci pret aci. Svarīgi ielāgot, ka spīdošo kausu, kas būs pildīts ar novērtējumu un atzinību, savās rokās varēs turēt vien tie, kas tiešām zina, kā tas izskatās, kā to sasniegt, kā pie tā tikt. Vēl viens nozīmīgs kāpiens pa karjeras kāpnēm, lielāka atbildība, sūrāka sejas izteiksme. Nenoliedzami, pēc tiem, kas par gada svarīgākajiem notikumiem uzskatīs biznesa izaugsmi, ģimenes ligzdiņā ilgosies mājinieki. Šī sfēra šajā gadā būs, maigi sakot, nedaudz apdalīta, taču ļoti būtiska. Skorpioni, jums jāpacenšas uzmanību sadalīt tā, lai par panākumiem tiekat apbalvoti abās šajās sfērās. Mājiniekiem atliek cerēt, ka tā būs, taču, gadam griežoties uz otru pusi, Skorpions ar saviem panākumiem būs apžilbinājis lielākas ļaužu masas. Apbrīnojams veikums profesionālajā jomā, personīgi panākumi un sabiedrības atzinība. Mīļie Skorpiona tuvinieki gaidiet viņu mājās ar siltām rokām un sirdīm.

S

TRĒLNIEKS Strēlnieka zīmē dzimušie 2015. gadā baudīs pilna spektra sajūtas - no galvu reibinošām iespējām

personības attīstībā līdz spēku izsīkumam un nopietniem pārbaudījumiem savas dzīves plānošanā. Nepārprotami, šis gads nesīs gan pārsteigumus, gan virzīs tuvāk Strēlniekus izvirzītajiem mērķiem. Nedaudz par to, kā tad tas var izpausties. Pārsteigumi? Tos Strēlnieks mīl, ir gatavs saņemt, gatavs noorganizēt, sagādāt, nekad nežēlos uzmundrinošu rīcību un labprāt tādu saņems arī savā virzienā. Tomēr te var rasties neliels misēklis - tie Strēlnieki, kas turpinās skraidīt pa pasauli bez skaidra mērķa, sagaidīs tādus pārsteigumus, kādiem īsti nav bijuši gatavi. Un te jāapskata otra joma, kas Strēlniekus liks pie atbildības un uzmanības sienas - attīstība un pašmērķis. Gribi vai negribi, esi gatavs vai neesi, nāksies stutēt taisnu muguru un cēli doties tajā virzienā, kurā apzināta izaugsme un iespējas pacelt sevi vēl augstāk. Savai dzīvei un ceļam jānosaka skaidrākas aprises, jāuzņemas lielāka atbildība par savu rīcību un dzīvi. Iespējams sākt vai turpināt mācības augstākajā mācību iestādē, vai kursos papildināt savu zināšanu vācelīti. Šī gada mērķis saprast, ar ko barot savu miesu un garu. Šis gads būs nozīmīgs pavērsiens Strēlnieku dzīvē. Virziet to sev tīkamā virzienā.

M

EŽĀZIS Ne vienu reizi vien Mežāži šogad tiks nolikti pie vietas. Lai nu kam, bet šiem ragaiņiem it kā plāns

ir bijis skaidrs vienmēr, taču te var sanākt tā, ka zina, kur iet, zina, ka jāiet, tomēr nav pietikusi drosme apskatīt, vai nav kāds jauns ceļš ērtāks un veiksmīgāks. Vecā čība jau ērtāka, tomēr tā drīz var irt pa vīlēm, un pie jaunas tā arī netiks. Mežāži var attapties pie jautājuma - kur tas īsti mani ved, ko es īsti ar to iesākšu? Un lieliski, ja jautājums nenāks nedaudz par vēlu. Domājiet, domājiet un domājiet. Ir vērts domas pavērst analītiskā virzienā, saprast ko un cik esi veicis, kas no tā vērtīgs un vajadzīgs, kas ved tālāk Debesis 2015. gadā nedaudz spēlēsies ar Mežāzi, dodot tam iespēju ieraudzīt pasaulē garīgo vērtību, nestandarta risinājumus, abstraktas formas. Laiks rīkoties neparasti un brīvi, laiks smaidīt, laiks baudīt dzīvi. Ar tādu atļaušanos Mežāzim iespējamas gan laulības, gan pāris mēnešus garš medusmēnesis.

Ū

DENSVĪRS Brīvības un piedzīvojumu mīlētājs Ūdensvīrs 2015. gadā jutīsies un uzvedīsies sev varbūt pat nedaudz

neraksturīgi. Šis būs partnerattiecību gads. Laiks, kad brīvi lidojošiem acīs un sirdī iekritīs liktenīgā mīla, tiem, kas jau aizrunāti, radīsies vēlme uzlabot, pietuvināt, satuvināt un nostiprināt esošo savienību. Gribot negribot brīvība vairs nesaistīsies tikai ar Ūdensvīru vienu vien. Biežāk skanēs mīlestības solījumi, vairāk saistīsi savu esību un nākotni ar savu izredzēto. Partnerattiecības uzņems apgriezienus un liks uz tām paskatīties pavisam savādāk. Te var sanākt arī tā, ka Ūdensvīrs tiek nostādīts fakta priekšā - būs tā un tā arī jādzīvo. Izvēlies, ko vēlies, jo ar to, ko izvēlēsies, būs jāsagaida ne viens vien pavasaris. Daudz laiku pavadīsi kopā ar cilvēkiem, veidosies jauni un vērtīgi kontakti. Lielākā daļa tavu panākumu, veiksmes un prieka būs atkarīgi no tiem cilvēkiem, ar kuriem iepazīsies gada pirmajā pusē vai uzturēsi ļoti ciešu kontaktu. Gada noslēgumā Ūdensvīrs cīnīsies par ietekmes zonām, par finansējumu, par atzinību sev vērtīgo cilvēku acīs. Tā vien šķiet, ka pienācis pārbaudīt - esi vai neesi gandarīts par savu līdzšinējo veikumu. Vai novērtē to, kas tev ir, un lūkojies soli tālāk uz to, kas vēl sasniedzams.

Z

IVIS Nozīmīgākie pavērsieni rāmi emocionālās Zivtiņas gaidīs pirmkārt jau profesionālajā sfērā. Varbūt esošā

rutinējošā kārtība būs apnikusi un Zivis saņemsies jauniem noteikumiem un ikdienas ritumam? Varbūt parādīsies iespēja, kas tā sagrozīs galvu, ka piemirsīsies līdz šim rāmi ritošais temps? Jāsaka vien, ka, ja jūti kaut nelielu spiedienu, ir jārīkojas, jo debesu labvēlis Jupiters teju vai apbērs Zivju iniciatīvas ar zelta putekļiem. Pilnīgi pieļauju, ka tas mirklis varētu būt gana īss, kurā spēj sakoncentrēties uz skaidru jā vai nē, taču

tas būs. 2015. gads Zivīm būs raksturīgs ar to, ka jāmācās pieņemt lēmumi patstāvīgi, nāksies saprast, izlemt un rīkoties, vien balstoties tikai uz sevi un savām sajūtam. Un drīz pēc lēmumu pieņemšanas izrādīsies, ka tas ne tikai bija gana vienkārši, bet arī viens no labākajiem iespējamiem scenārijiem pēdējā piecgadē. Gada otrajā pusē ar tādu pašu izlēmības slotu jādodas iekšā partnerattiecību jautājumos, kuros arī valda kāda cita noteikumi, kāda cita vēlmes un vajadzības. Zivtiņas saņemas un neļaujas plūdumam pa apstākļu straumi, bet sāk gatavoties dzīvei pēc sava scenārija. Gada pašā noslēgumā dusošā vēlme pēc pilnīgas ģimenes dzīves sakritīs uz viena spilvena ar iespējām. Jārīkojas.

ATSPULGS

41


SVĒTKU RECEPTE

SVĒTKU KŪKA ‘DĀVANA’ AR MARCIPĀNA PĀRKLĀJUMU

SASTĀVDAĻAS:

• AUGĻU KŪKAI:

• 250 g saldkrējuma sviests, istabas temperatūrā • 250 g gaišais Muscovado cukurs • 4 olas • 200 g kviešu milti • 1 šķipsna sāls • 1 smalki sarīvēta apelsīna miziņa • 1 TK malts kanēlis • 1 TK malts ingvers • 1 šķipsna svaigi rīvēts muskatrieksts • 8 ĒK apelsīnu liķieris Cointreau • 1 kg žāvēti augļi pēc izvēles (rozīnes, plūmes, ķirši, dzērvenes u.t.t.) • 250 g žāvētas aprikozes • 200 g uz pusēm sagriezti žāvēti ķirši

• CUKURA MASTIKAI:

• piena pulveris • 160 g pūdercukurs • 200 g kondensēts iebiezināts piens • 2 TK citronu sula

• SVĒTKU KŪKA ‘DĀVANA’ AR MARCIPĀNA PĀRKLĀJUMU • Gatava augļu kūka, kas izgriezta izgriezta kvadrāta formā 18 x 18 cm • 8-12 ēdamkarotes aprikožu džema • 1,5-2 kg marcipāns • 1,5-2 kg gaiši zaļas krāsas cukura mastikas • 150 g sarkanas cukura mastikas • 150 g baltas cukura mastikas • Sarkanas krāsas pārtikas tintes pildspalva

42

ATSPULGS


PAGATAVOŠANA:

• AUGĻU KŪKAS:

• Sakarsē krāsni 150 grādus karstu. • Ar miksera palīdzību saputo sviestu un cukuru, līdz masa kļuvusi gaiša. Tad pievieno vienu olu un nedaudz miltus, iejauc masā un turpini pievienot pa vienai olai un nedaudz miltiem, līdz visas četras olas ir izmantotas. Pievieno atlikušos miltus, sāli, apelsīna miziņas, garšvielas un 4 ēdamkarotes apelsīna liķieri, un viendabīgi iemaisi mīklas masā. • Pievieno masai žāvētos augļus, aprikozes un ķiršus, un ar karotes palīdzību viendabīgi visu sajauc. Izklāj mīklu kūkas veidnē un ar mitras rokas palīdzību viendabīgi izsmērē to pa veidni. • Ievieto kūkas veidni cepeškrāsns vidējā nodalījumā un cep 3 līdz 3,5 stundas, līdz, pieskaroties kūkai, tā nepielīp pie pirkstiem. Ja kūka pārāk strauji sāk apbrūnēt, noklāj kūkas virsmu ar cepamā papīra kārtu vai foliju – tā neļaus kūkas virspusei pārāk ātri izcepties. • Kad kūka ir izcepusies, noliec to atdzesēties uz 10-15 minūtēm. Tad apslaki kūkas virskārtu ar atlikušo apelsīna liķieri un ļauj kūkai pilnībā atdzist. • Kad kūka ir atdzisusi, tā noteikti nav gatava dekorēšanai, jo kūkas īstā garšas būtība atklāsies tad, ja ietīsi to cepamajā papīrā vai folijā un noglabāsi vēsā vietā uz trīs mēnešiem. Šī iemesla dēļ recepti šogad, visticamāk, baudīt neizdosies, tomēr ir vērts saglabāt - nākamajam gadam.

• CUKURA MASTIKAS:

• Cukura mastikas masu var iegādāties specializētajos veikalos, bet tikpat vienkārši to var pagatavot arī mājās. • Visas sastāvdaļas samīca kopā. Masai jābūt plastilīna konsistencē - lai to varētu izrullēt un no tās varētu veidot dažādas figūras. Krāsu mastikai piešķir, izmantojot pārtikas krāsvielas. • Lai mastika nesakalstu, kamēr to neizmanto, ietin to pārtikas plēvē.

• SVĒTKU KŪKA ‘DĀVANA’ AR MARCIPĀNA PĀRKLĀJUMU:

• Izmantojot lielu un asu nazi, sagriez kūku četrās, vienādās daļās. • Apsmērē katras kūkas virskārtu un sānus ar aprikožu džemu. • Ņem ceturtdaļu daļu marcipāna masas un maigi izrullē to uz ar pūdercukuru izbārstītas galda virsmas. Izrullē marcipānu tik lielu, lai tas varētu noklāt vienu mazo kūciņu līdz pat apakšai un vēl nedaudz, lai to varētu nolocīt zem kūkas. Tādā veidā izrullē četras marcipāna plāksnes. • Ar izrullēto marcipānu noklāj visas četras kūkas tā, lai masa stingri sedz kūku un nekur nav gaisa burbuļi vai plaisas. Kūkas apakšdaļā marcipāna masu apslaki ar ūdeni un noloki uz iekšpusi, lai kūka būtu pilnībā noklāta ar marcipānu. • Ņem ceturtdaļu gaiši zaļās krāsas cukura mastikas un maigi izrullē to uz ar pūdercukuru izbārstītas galda virsmas. Arī šo masu izrullē četrās daļā tā, lai ar to varētu noklāt katru mazo kūciņu. Pārklāj katru kūkas gabaliņu ar zaļās krāsas cukura mastiku tā, lai visas malas ir nosegtas un apakšdaļā masa atlokās zem pamatnes. • Ņem sarkanās un baltās krāsas cukura mastikas un kārtīgi samīca, lai masa vieglāk pakļautos un tā būtu vieglāk veidojama. Pēc tam ieliec katru masu plastikāta maisiņā nedaudz “atpūsties”. • Ņem sarkanās krāsas masu un to plāni izrullē. Ar picas naža palīdzību izgriez garas strēmeles, kas pārklāsies pāri katrai kūkai kā dāvanu lentes. Katrai kūkai nepieciešamas divas garās lentes, un divas mazākas strēmeles pušķa izveidošanai. • Ar pāris ūdens pilienu palīdzību pielīmē sarkanās lentes katrai kūkai tā, lai izskatās pēc pārsietas dāvanas. • Uz ar pūdercukuru pārbārstītas galda virsmas izrullē baltās krāsas cukura mastiku un ar formas palīdzību izspied zvaigžņu figūras. Ar ūdens pilieniem piestiprini tās kūkai. Īpaši skaisti izskatīsies, ja pāris zvaigznes daļēji paliksi arī zem sarkanās joslas. • No baltās cukura masas var izgriezt nozīmītes katrai kūkai, kur ar konditorejas uzgaļa palīdzību iespied nelielu caurumiņu katrā. Šo dekoru kūkai piestiprina pašās beigās. • No atlikušās sarkanās masas izveido katrai kūkai divas nelielas strēmeles bantēm. Ar ūdens palīdzību sastiprini lenti, veidojot pušķi. • Ar ūdens pilienu palīdzību salipini kopā izveidoto lenti, un uzpilini ūdeni arī pušķīša vidū. • Ņem īsu sarkanās masas strēmeli un pārloki pāri pušķa centram, lai dekors izskatās pēc īstas bantes. • Uzpilini nedaudz ūdeni kūkas vidusdaļā un rūpīgi piestiprini izveidoto dekoru. • Pēc brīža, kad viss ir kārtīgi piestiprinājies pie kūkas, ar konditorejas tintes pildspalvu var uzrakstīt dāvanas saņēmēja vārdu uz izveidotās nozīmītes, un pielīmēt to pie kūkas ar ūdens pilienu.

ATSPULGS

43


SVĒTKU RECEPTE

ZIEMAS DZĒRIENI OLU KAFIJA SASTĀVDAĻAS (6 porcijām): • olu dzeltenumi • 150 g piens vai saldais krējums • 4 tases stipra kafija • 4 TK pūdercukurs • rīvēta šokolāde PAGATAVOŠANA: • Olu dzeltenumus saputo ar pūdercukuru, pievieno pienu vai saldo krējumu un kafiju. • Pirms pasniegšanas kafiju pārkaisa ar šokolādi.

ĶIRBJU LATTE AR PUTUKRĒJUMU SASTĀVDAĻAS: • 1 tase piens • pēc garšas cukurs • 1 ĒK ķirbju biezenis • 1/2 TK vaniļas ekstrakts • 1/4 tases espresso • 70 ml saldais krējums • 1/2 TK Kanēlis • 1/2 TK ingvera pulveris • 1/2 TK muskatrieksts, malts PAGATAVOŠANA:

• Pusei piena pievieno cukuru pēc garšas, ķirbju biezeni, garšvielu maisījumu*, vaniļas ekstraktu un nelielā katliņā piecas minūtes karsē uz mazas liesmas. Tad iemaisi atlikušo pienu. • Izkās dzērienu caur sietiņu, lej atpakaļ katliņā un maisot turpini karsēt aptuveni divas minūtes. Pievieno espresso un kul aptuveni minūti, līdz dzēriens ir gaisīgs. • Sakul saldo krējumu ar cukuru gaisīgās putās. • Lej dzērienu augstā glāzē, pārklāj ar bagātīgu putukrējuma “cepuri” un pievieno šķipsnu garšvielu maisījuma. *Garšvielu maisījumu pagatavo, samaisot vienādu daudzumu kanēļa, ingvera pulvera, un muskatrieksta pulvera.

44

ATSPULGS


PUTOJOŠAIS KAFIJAS UN ŠOKOLĀDES DZĒRIENS SASTĀVDAĻAS: • 1-3 TK šķīstošā kafija • 3 TK šokolādes dzēriena pulveris • 250 ml piens • rīvēts muskatrieksts, kanēlis vai kardamons PAGATAVOŠANA:

• Nelielā katliņā lej pienu, kam pievieno šķīstošo kafiju un dzeramo šokolādi. Visu uzvāra un lej krūzītē. • Pārkaisa rīvētu muskatriekstu. • Garšo dažādošanai var izmēģināt muskatrieksta vietā dzērienam pievienot maltu kanēli vai kardamonu.

PIPARKŪKU KAKAO AR DEDZINĀTIEM ZEFĪRIEM SASTĀVDAĻAS (2 porcijām): • 4 ĒK kakao • 200 ml ūdens • 3 ĒK brūnais cukurs • 400 ml piens • 200 ml saldais krējums • 1 sauja maltas piparkūkas • 4 zefīra pusītes PAGATAVOŠANA:

• • • •

Uzvāra ūdeni un sajauc kopā ar kakao un 1 ēdamkaroti cukura. Sakarsē pienu, pievieno 1 ēdamkaroti cukura. Viegli uzputo saldo krējumu ar 1 ēdamkaroti cukura. Ja tev mājās ir brulē krēma deglis, tad apdedzina zefīrus, tā, lai tie kļūst mīkstāki un gardāki. Tāpat zefīrus var apdedzināt arī cepeškrāsnī - sakarsē to līdz 200 g, grila režīmā, liec apdedzināties uz 2 līdz 5 minūtēm. • Krūzē lej kakao, tad pienu un putotu krējumu, un pārber ar piparkūku drumstalām un virsū kārto zefīrus.

ATSPULGS

45


KUR BRAUKT EKSKURSIJĀ?

L

ATGALES VĒSTNIECĪBA – GORS

Ieklausies – te dzimst, te dzied, te dzirksteļo! Latgales vēstniecība GORS – vieta, kur vienkopus rada un vēsta Latgales stāstu. Te satek kultūras mantojums un senas vērtības, tradīcijas un jaunrade, valoda un notikumi, nozīmīgākās pasaules tendences, māksla, kultūra, dejas un dziesmas. Te satiekas jaunie un vecie, saimes un dzimtas, savējie un aicinātie. Te dzimst un dzīvo nebijušas, aizraujošas idejas – īsts, radošs, skaists gars. Kultūras centrs, koncertzāles, kino, dzīves vieta māksliniekiem, izstāžu vieta mākslai, restorāns dzīves baudīšanai, vieta eksperimentiem ar visam maņām. Vieta, kur dun un dūc. Latgales atmodas vieta! Latgales vēstniecības GORS sirds ir divas akustiskās koncertzāles - Lielā zāle “Gors” ar 1000 sēdvietām (3000 stāvvietas) un Mazā zāle “Zīdaste” ar 220 sēdvietām (1000 stāvvietas). Latgales vēstniecība GORS ir vieta dzīves baudīšanai visām maņām – arī garšas. Te gardēži var nobaudīt gan latgaliešu virtuvi, gan citzemju labumus. Latgales vēstniecībā GORS ir mīļi gaidīts ikviens - arī tad, ja nenotiek kultūras pasākumi. Ikvienam ir iespēja kļūt par GORS vēstnieku, dodoties ekskursijā – emocionālā, izzinošā un izklaidējošā ceļojumā pa Latgales vēstniecības GORS māju, kā arī baudīt skaisto ainavu, kas paveras no jumta terases. Iejusties mākslinieku lomā, uzkāpjot uz Lielās zāles skatuves vai iemēģinot dejas soli horeogrāfijas zālē, atrast savu ideālo vietu Mazajā un Lielajā zālē, ielūkoties aizskatuvē un mākslinieku istabās, izbaudīt vēju, sauli un pilsētas ainavu no jumta terases, sajust īpašo GORA auru – šie un citi izklaidējoši un izzinoši pārsteigumi baudāmi, apmeklējot Latgales vēstniecību GORS. Latgales vēstniecība GORS ciemiņus laipni gaida arī tad, kad šeit nenotiek kultūras pasākumi. Ekskursijas laikā ir iespēja aplūkot galvenās mājas istabas, tai skaitā, Mazo un Lielo zāli, orķestra mēģinājumu un horeogrāfijas zāli, kā arī ielūkoties aizskatuvē, mākslinieku telpās, uzkāpt uz jumta terases un ļauties ūdens priekiem strūklakā līdzās Latgales vēstniecībai GORS.

EKSKURSIJA GIDA PAVADĪBĀ MAKSĀ 1,50 € VIENAI PERSONAI, JA GRUPĀ IR MAZĀK PAR DESMIT CILVĒKIEM – 15 €. SKOLĒNIEM, STUDENTIEM, SENIORIEM, PIRMĀS UN OTRĀS GRUPAS INVALĪDIEM MAKSA PAR EKSKURSIJU IR 1 € NO KATRA. VIESOŠANOS LŪDZAM IEPRIEKŠ PIETEIKT PA TĀLRUNI +371 22020206.

MĀJASLAPA: http://www.latgalesgors.lv

E-PASTS:

koncertzale@rezekne.lv

INFORMATĪVAIS TĀLRUNIS:

+371 22020206 (vispārīgi jautājumi, ekskursiju pieteikšana)

BIĻEŠU KASE:

+371 64633303 (biļešu rezervācija)

BIĻEŠU KASES UN INFORMĀCIJAS CENTRA DARBA LAIKS:

Pirmdiena - piektdiena: 12:00 - 18:00 Sestdiena, svētdiena: 12:00 - 16:00

ADRESE:

Rēzekne, Pils iela 4

BRAUKT

BRAUKT KUR 46

ATSPULGS


2015. GADA 1. PUSGADS LATGALES VĒSTNIECĪBĀ GORS PASĀKUMS DATUMS LAIKS CENAS NABUKO. Latvijas Nacionālās operas viesizrāde 2. janvāris 16:00 20€/15€/10€/7€/5€ Reja Kūnija komēdija Nr.13 /Sanktpēterburgas mazais komēdiju teā18. janvāris 18:00 20€/17€/15€/12€/10€ tris/ JEVGĒNIJS MARGULIS 31. janvāris 18:00 25€/22€/17€/15€ KARTUPEĻU OPERA 5. februāris 18:00 15€/12€/10€/7€/5€ EOLIKA 35 gadu jubilejas koncerts 7. februāris 19:00 20€/15€/12€/10€ SOFIA REI. Etnodžeza dziedātāja 21. februāris 18:00 20€/17€/15€/12€ Trīs sivēntiņi un Cūkmens - muzikāla izrāde 24. februāris 13:00 5.5€/4.5€/3.5€ RĒZIJA KALNIŅA UN KASPARS ZEMĪTIS / dzejas un mūzikas cikls BRĪDIS 26. februāris 19:00 15€/10€/7€ PĒC VAKARIŅĀM / dia - logos INGA UN NORMUNDS. Jubilejas koncerts 14. marts 18:00 10€/7€/5€ MELO-M Latvijas koncerttūre NO MEŽA MĒS NĀKAM 21. marts 18:00 15€/12€/10€/7€ RAXTU RAXTI Ar koncertprogrammu ES ATRADU TAUTASDZIESMU 28. marts 19:00 15€/12€/10€/7€ KAILĀ PATIESĪBA /Tatjana Vasiļjeva, Staņislavs Sadaļskis/ 30. marts 19:00 20€/18€/17€/15€/12€ OĻEGS POGUDINS. Skaistākās krievu romances un dziesmas 25. aprīlis 17:00 20€/17€/15€/12€ Intars Busulis & Abonementa orķestris / Atgriešanās pie... 16. maijs 20:00 25€/22€/20€/15€

BIĻETES UZ LATGALES VĒSTNIECĪBAS GORS PASĀKUMIEM IEGĀDĀJAMAS “BIĻEŠU PARADĪ ZES” TIRDZNIECĪBAS VIETĀS VISĀ LATVIJĀ, TAI SKAITĀ LATGALES VĒSTNIECĪBĀ GORS RĒZEKNĒ, PILS IELĀ 4, KĀ ARĪ INTERNETA VIETNĒ WWW.BILESUPARADIZE.LV.

EKSKURSIJĀ? ATSPULGS

47


SKOLト誰U PORTFOLIO


DĀVIDS BABROVSKIS 10.c


SKOLト誰U PORTFOLIO


DĀVIDS BABROVSKIS 10.c


SKOLト誰U PORTFOLIO


DĀVIDS BABROVSKIS 10.c


SKOLト誰U PORTFOLIO


DĀVIDS BABROVSKIS 10.c


SKOLト誰U PORTFOLIO


DATORGRAFIKA | DĀVIDS BABROVSKIS 10.c


SKOLト誰U PORTFOLIO


FOTOMĀKSLA | SERGEJS KIŽLO 12.d


SKOLト誰U PORTFOLIO


FOTOMĀKSLA | SERGEJS KIŽLO 12.d


SKOLト誰U PORTFOLIO


FOTOMĀKSLA | SERGEJS KIŽLO 12.d


SKOLĒNU PORTFOLIO

RENESANSE IR PĀREJAS POSMS NO VIDUSLAIKIEM UZ JAUNAJIEM LAIKIEM, LAIKA POSMS ATSEVIŠĶU EIROPAS VALSTU ITĀLIJĀ NO 14. LĪDZ 16. GS., CITĀS VALSTĪS NO 15.GS. BEIGĀM LĪDZ 16.GS. VIDUM. PAR PIRMO RENESANSES AUTORU TĒLOTĀJMĀK TĒLNIECĪBAS NOSLĒPUMUS. SAVUKĀRT DIŽRENESANSES MĀKSLAS STILA PAMATLICĒJS BIJA LEONARDO DA VINČI. VIZUĀLĀS MĀKSLAS STUNDĀS 11. KLASES SKOLĒNI PĒTĪJA RENESANSES LAIKA MĀKSLU. LAI VEIKTU RADOŠO DARBU, BIJ FOTOGRĀFIJAS, PAR PAMATU ŅEMOT IZVĒLĒTO MĀKSLINIEKU GLEZNOTOS PORTRETUS.


KULTŪRAS UN IDEOLOĢIJAS ATTĪSTĪBĀ, KAS RAKSTUROJAMS AR ZINĀTNES, MĀKSLAS UN LITERATŪRAS UZPLAUKUMU KSLĀ TIEK UZSKATĪTS FLORENCES MEISTARS DŽOTO DI BONDONE, KURŠ PĀRZINĀJA GAN ARHITEKTŪRAS, GAN MOZAĪKAS, GAN

JA JĀIZVĒLAS MĀKSLINIEKS, JĀIEPAZĪSTAS AR VIŅA DAIĻRADI, NOZĪMĪGĀKAJIEM DARBIEM. PĒC TAM TIKA VEIDOTAS

ALBREHTS DĪRERS “ALBREHTA DĪRERA TĒVA PORTRETS” | FOTOGRĀFIJAS AUTORS ARTŪRS KRIŽANOVSKIS 12.b


SKOLト誰U PORTFOLIO


LEONARDO DA VINČI “SAINT JOHN THE BAPTIST” | FOTOGRĀFIJAS AUTORS DEVIDS ŽOLNEROVIČS 12.b


SKOLト誰U PORTFOLIO


EL GREKO “A LADY IN A FUR WRAP” | FOTOGRĀFIJAS AUTORE SABĪNE LEONOVIČA 12.b


RADOŠIE DARBIŅI SKOLĒNU LITERĀRI RADOŠIE DARBIŅI „MANI SEPTIŅJŪDŽU ZĀBAKI STĀV KAKTĀ AR PUTEKĻIEM APKLĀTI” (ASPAZIJA) Šajos Aspazijas vārdos izskan skumjas pēc aizgājušā. Ar šiem zābakiem ir noslēdzies kaut kāds noteikts posms un sākas jauns. „Mani septiņjūdžu zābaki Stāv kaktā ar putekļiem apklātiEs neeju vairs- nekad es ar viņiem neeju vairs!” Iespējams, dzejnieces zābaki arī šodien stāv viņas muzejā. Līdzīgi kā gandrīz katrā mājā stāv zābaki no tuva un mīļa cilvēka, kura šodien vairs mums nav līdzās. Manas vecmāmiņas mājās stāv vectētiņa lielie medību zābaki... Tie vienmēr atgādina man to, kā viņš rītos devās medībās, kā šajos zābakos veda pļavā zirgu, darīja lielus un mazus darbus. Tagad es dažreiz tos uzvelku, tie ir ļoti ērti un silti. Manuprāt, zābaki ir simbolisks atgādinājums par aizgājuša cilvēka darbiem un vārdiem, kas vienmēr paliks mums atmiņā. Kad tuva cilvēka vairs nav līdzās, mēs nožēlojam, ka kaut ko svarīgu neesam paspējuši pateikt. Varbūt neesam paspējuši pateikt: „Paldies!” Šis vārds ir viens no tiem, kuru dzirdot pats jūties labāks, jūties tā, it kā būtu izdarījis ko īpašu, un varbūt kādam tas, ko tu esi izdarījis, arī ir kas īpašs. Tikpat svarīgi ir pateikt šo PALDIES citam cilvēkam. Tas taču ir skaisti, ka ir lietas, darbi, cilvēki, kam pateikties, ka vēl joprojām pastāv labas lietas, par kurām vienkārši nevari nepateikt - PALDIES. Es vienmēr būšu pateicīgs vecākiem, maniem draugiem, arī skolotājiem un vēl dažiem atsevišķiem cilvēkiem. Es viņiem noteikti vēl daudzreiz pagūšu pateikt PALDIES. Bet vectēvam to saku nu jau domās ikreiz, kad velku kājās viņa medību zābakus. Paldies par viņa darbiem, labajiem vārdiem un draudzību ar mani… Zābaki kā simbols uz skumjām pārdomām ir vedinājuši daudzus dzejniekus. Ojārs Vācietis rakstīja: „Šais zābakos neviens vairs nestaigās, Lai tie kā svētums paliek mūsu mājās”. Kāpēc tieši zābaki saistās ar atmiņām par cilvēku, kura vairs nav mums blakus, bet kuru mēs vienmēr atcerēsimies un pieminēsim. Zābaki ir tie, kas atstāj pēdas. Tās ir ļoti dažādas tāpat kā zābaki – citam tie ir tikai gumijas puszābaki, citam – milzīgie „septiņjūdžu zābaki”. Katram cilvēkam ir savi īpašie zābaki, ar kuriem viņš soļo pa dzīves ceļu. Tāpēc arī to atstātās pēdas ir dažādas. Cilvēkus, kuri tieši mūsu dzīves ceļā atstāj dziļas, pārliecinošas pēdas, mēs nekad neaizmirstam. Šie cilvēki mūsu dzīvē paliek svarīgi arī tad, kad viņu vairs nav, tikai istabas stūrī stāv noputējuši viņu zābaki. Manuprāt, mums biežāk jānoslauka putekļi no zābakiem, kas stāv „kā svētums mūsu mājās”, jāatceras to valkātājs, jāpasaka tam kluss „paldies”! Emīls Stivriņš (9. klase)

70

ATSPULGS


Daudzu tautu, arī latviešu pasakās septiņjūdžu zābaki ir tie, ar kuru palīdzību garus ceļa posmus var veikt īsā laikā. Tie atrodas līdzās burvju galdautam, brīnumrungai un zosij, kura dēj zelta olas. Šie brīnumlīdzekļi visi ir noputējuši, jo nav cilāti kopš sākumskolas laikiem. Kāpēc? Laikam tāpēc, ka šīs lietas labi noder mazam bērnam, kas ir ceļa sākumā un domā, ka šīs lietas tiešām pastāv un veic savus brīnumus. Pusaudžu gados septiņjūdžu zābaki tiek nosviesti kaktā, līdzās savām krāsainajām kedām, brīnumgaldauts saplēsts, jo nāk apjausma, ka šādu brīnumlīdzekļu, un vispār brīnumlīdzekļu kā tādu, lai tiktu uz priekšu, izceltos, nav. Ir jāstrādā pašam, jāskrien ar pieri sienā, jāpierāda pasaulei, kas tu esi un kāds tu esi jau bez brīnumlīdzekļu palīdzības. Vēlāk tu apjaut, ka arī tēvs un māte nebūs gluži tie brīnumlīdzekļi, kas ļaus pakāpties augstāk, redzēt tālāk un domāt plašāk. Pašam vien savos ikdienas apavos, ar paša galvu jātrenē domāšana, jāvelkas, jākūleņojas, jāiet, jāsoļo uz priekšu. Tavi septiņjūdžu zābaki ir palikuši mājās. Tie noderēs jaunākajam brālim vai māsai vismaz kādu brīdi. Bet tev jāpiedzīvo jauna pasaka – pasaka, kurā darbosies brīnumgalva, brīnummēle, brīnumrokas. Šie brīnumlīdzekļi derēs kā uzlieti tikai tev - jo tu pats tos būsi radījis un pilnveidojis. Kad tu būsi darbinājis personīgos burvju līdzekļus labi, ilgi un cītīgi, tad ir iespēja tikt pie personīgajiem septiņjūdžu zābakiem, kas der tikai un vienīgi tev. Tie ļaus nokļūt citās zemēs ātrāk nekā tie, kas palikuši mājās un kurus pašlaik izmanto brālis vai māsa. Pastāv iespēja, ka arī jaunie, sev piemērotie septiņjūdžu zābaki pārklāsies ar putekļiem un tiks nomainīti ar istabas čībām. Bet tas jau ir cits stāsts un cita pasaka. Tikmēr jaunie censoņi spīdīgos, tikai sev piemērotos septiņjūdžu zābakos steidzas cits citam garām. Te savukārt kļūst bail, ka, tā steigdamies, viņi nepaskrien garām savai dzimtenei, savai mājai, savai ģimenei, daudzām citām būtiskām lietām un nesāk rotēt ap zemeslodi kā pavadoņi spīdīgos zābakos. Tādi skrējēji bieži vairs neapjauš ne mērķi, ne uzdevumu, kamdēļ vispār sākuši lietot zābakus. Tie sāk dzīvot zābaku dēļ, nevis otrādi. Tad ir ļoti svarīgi, lai ir gan spēks, gan laiks atgriezties mājās un ieraudzīt bērnības septiņjūdžu zābakus, no kuriem viss ir sācies. Jānis Makņa (12. c klase)

ATSPULGS

71


RADOŠIE DARBIŅI

Nakts… Esmu nomodā, domāju par to, ko esmu sasniedzis dzīvē. Aizveru acis, redzu savas dzīves spilgtākos brīžus, kurus vairs nebūs lemts piedzīvot. Viens vārds… viens acu skats, žēl, ka tik maz ir ļauts. Tomēr es ticu; es ticu tam, ka tiem es pieskaršos vēlreiz… saviem septiņjūdžu zābakiem. Es uzdodu jautājumu: „Laiks, vai vari apturēt savu skrējienu?” Atbildi es viennozīmīgi nesaņēmu, jo šādu jautājumu, manuprāt, uzdod katrs. Katram ir savs septiņjūdžu zābaku pāris, man septiņjūdžu zābaki asociējas ar bērnību, ar bezrūpību, ar trakumiem, ko dažreiz biju sastrādājis. Reizēm, to atceroties, vēlos šo dzīves vieglumu ielikt jakas kabatā, lai šādas atmiņas paslēptu savā tuvumā. Šie zābaki ir kā pagātnes liecība. Paskatoties uz tiem, es sajūtu sirdī dzirksteļu spietu, kas liek sirdij joņot ātrāk un ātrāk. Es joprojām esmu sapnī, es jūtu, kā zābaki nelaiž mani vaļā. Es gribu… es gribu tiem pieskarties, bet par vēlu. Zābakos mājo mani bērnības mērķi, kurus es jau īstenoju. Drīz pienāks laiks, kad es mainīšu jau otro zābaku pāri un par kuru dzīves atmiņas būs tās vissmagākās. Jūs jautāsiet, kāpēc? Tāpēc ka es sāku izjust patstāvību, kļuvu mazāk atkarīgs no vecākiem, kaut gan pozitīvu atmiņu nebūs mazums. Tā es uzsāku likt pats savu dzīves puzli. Manuprāt, ikviens no mums ir mainījis un pielaikojis kājām jaunus septiņjūdžu zābakus, uzsākot jaunu dzīvi vai pieņemot jaunus izaicinājumus. Man tā būs pilngadība un, protams, tālākā sevis pilnveidošana. Es pats veidoju savu iekšējo jūtu un pārdzīvojumu pasauli, arī ārpasauli, kuru redz apkārtējie cilvēki. Ja manos spēkos un centībā nav iespējams pārveidot pasauli, tad noteikti es veidoju sevi un savu attieksmi pret apkārtējiem, jo izvēle vienmēr ir manās rokās. Laikam skrienot, zābaki mani rauj uz priekšu, es daru, ko spēju, vēlos skriet ar pieri sienā, lai pierādītu to, ka esmu spējīgs un centīgs jaunietis. Reizēm sāku domāt par to, kā manās kājās izskatītos ārzemju septiņjūdžu zābaki. Varbūt tie man būtu par mazu, varbūt par lielu, kas lai to zina. Nevēlos tomēr es tos pielaikot …nevēlos, jo mani zābaki ir arī manu senču zābaki, kuri ir minuši plašās latvju zemes. Fantāzijas un iedomu lidojums pienāk beigām. Te, Latvijā, tagad Krāslavā, pašlaik savās mājās, turklāt jau no rīta, es domāju - ir pienācis laiks, kad ir jāatver jauna dzīves lappuse un jāizsaiņo jauni septiņjūdžu zābaki. Reinis Maļuhins (12. c klase)

72

ATSPULGS


Ja tev ir kāds talants, tad pielieto to vienmēr un visur! Nesēdi tam virsū, neskopojies ar to! Tērē to dāsni kā miljonārs, kurš apņēmies bankrotēt! Iespējams, citiem ir vairāk talantu nekā tev, bet nav neviena attaisnojuma tam, ka citi strādā smagāk par tevi. Gandrīz ikviens cilvēks ir dzimis ar kādu no talantiem, bet savas nevēlēšanās vai slinkuma dēļ neattīsta to. Tas ir, kā smagu darbu darot, kurš ir centīgāks un mērķtiecīgāks, panāk labāku rezultātu, jo ir taču teiciens ‘’ar talantu vien nepietiek’’. ‘’Kāds ir mans apslēptais talants?’’ gadās es sev jautāju. Var arī pateikt, ka nav, bet tad jau nav kā dēļ censties! Taču katram cilvēkam ir kāds apslēptais talants, un, ja tā padomā un ja izpēta savas iespējas un spējas, tad noteikti var atrast kāda talanta iezīmes. Es attopos pie galda, zīmējot grafikas stilā. Tas mani aizrauj kā burvīgs piedzīvojums, tas palīdz aizmirst ikdienas rūpes, tur es varu sevi realizēt pilnībā. Jauniešu vidē uzskata, ka zīmēt nav moderni. Tāpēc arī zīmēt sanāk reti, jo aizraušanos ir ļoti daudz. Tās visas prasa piepūli un arī vienaudžu vidū tiek vairāk novērtētas. Katrā zīmējumā es spēju iztēloties savu pasauli, kurā ir sava būtība, tur nav rāmju, klišeju, tur nav ne labo, ne slikto. Tā ir mana pasaule, kurā esmu noteicējs. Mākslinieki ierasti zīmē ainavu vai kluso dabu, bet gadās arī tādi, kuri pārkāpj pieņemtos rāmjus un izpaužas kā abstrakcionisti. Taču man patīk radīt grafisko pasauli. Man tā ir spilgtāka, saprotamāka, interesantāka. Iedvesmas brīžos man, protams, kā citiem māksliniekiem zīmēt ir vieglāk, taču, ja nav vēlēšanās, tad nekas nesanāk. Daudzi nodarbojas ar mūziku, zīmēšanu, sportu, bet vairums ar to visu nodarbojas skolas laikā. Pieaugot tam neatliek ne laika, ne vēlēšanās, var teikt, ka tas paliek pagātnē. Nebaidies būt neparasts un citādāks kā citi, vienmēr improvizē! Pilnvērtīgāk dzīvo tas, kurš pilnveido savus talantus. Rihards Misjuns (9. klase)

ATSPULGS

73


RADOŠIE DARBIŅI „Steidzies nu, neprātīgais, lido brīvs pasaules plašumos un akli neieskrien atkal kādā paša atrastā sprostā”. Manuprāt, šie vārdi, ko derētu iekalt marmora plāksnē, liecina, ka cilvēkus vienmēr ir interesējuši plašumi tur, aiz horizonta. Līdz pat renesansei sabiedrībā valdīja uzskats, ka pasaule ir plakana un ir iespējams aizsniegt tās malu. Jauno zemju atklāšana pavēra plašas iespējas apgūt jaunu kultūru, attīstīt dažādas nozares un gūt peļņu. Manuprāt, mūsdienās cilvēki ne vienmēr izjūt, cik liela nozīme ir tēvzemei. Daudzi dodas uz ārzemēm, lai pelnītu iztiku un varētu dzīvot krāšņi un līdz ar to spiesti vilkt kājās septiņjūdžu zābakus, kas viņus aiznes zilajās tālēs. Bet vai tas vienmēr izdodas? Ir tādi, kas pazaudē itin visu un neiegūst nekā. Ir arī tādi, kas atgriežas dzimtenē ar salauztiem sapņiem un veselību, peldami valdību par to, ka tā nav atrisinājusi visas problēmas. Neapšaubāmi arī mani septiņjūdžu zābaki tikuši nēsāti, kaut arī pa tēvzemi labprāt staigāju basām kājām. Lai paplašinātu savu redzesloku, apmeklēju tādas valstis, pilsētas un vietas kā Vācijas Cvingers Drēzdenē, Strasbūrā esošo Eiropas Parlamentu. Ar īpašu sajūsmu iepazinos ar Štutgartes Mercedes-Benz muzeju, nepalaidu garām iespēju izbaudīt Prāgas izdaudzināto skaistumu un šarmu, ka arī Lietuvas gotiskās baznīcas, kas ar savu vareno izskatu aizrāva man elpu. Tomēr, aplūkojot visus šos brīnišķīgos arhitektūras un mākslas šedevrus, es jutu, ka mani apņēma neliela, auksta miglas seģene. Atgriežoties mājās, tā pazuda, un es sapratu, ka mana dvēsele ilgojās pēc manas mīļās Krāslavas, Latvijas un ģimenes. Ar prieku noģērbu savus zābakus un noliku tos dziļi kaktā. Domāju - ne visi spēj atbrīvoties no šīs miglas seģenes, un tā sāk sakļauties ap viņiem arvien ciešāk un ciešāk. Tad cilvēki maldās, haotiski kustoties pa zemes virsu, velti mēģinot atrast mājas. Ar katru nostaigāto dienu zābaku zoles kļūst arvien plānākas un plānākas, līdz nepaliek vairs nekā. Cilvēki ar asarām acīs iet uz priekšu līdz brīdim, kad basās kājas ir noberztas vienās asinīs un cilvēks saļimst. Nav vairs spēka iet ne uz priekšu, ne atpakaļ. Tā kājas pieaug svešai zemei, bet cilvēks te nespēj laist saknes un iet bojā. Savus zābakus es izmantoju reti, tomēr nākamgad man nebūs izvēles, kā vien tos vilkt kājās. Vairākus gadus es tos nēsāšu, apgūstot jaunas zinības ārpus dzimtā novada. Es ceru, ka būšu starp tiem, kas atgriežas atpakaļ un veicina novada kultūras un ekonomisko izaugsmi, lai Brīvības pieminekļa Latgales zvaigzne iemirdzētos jaunā spožumā. Jūs domājat, ka šajos vārdos ir liels patoss? Tomēr mēs zinām, ka tikai Antiņš spēja uzkāpt stikla kalnā, lai arī viņa spēkiem neviens neticēja. Viktors Urkauskis (12. c klase) 74

ATSPULGS


Oktobris ir labs zvejas laiks. Siltā un nedaudz mitrā brīvdienas pēcpusdienā uzvelku tēva garos gumijas zābakus un dodos uz dīķi pazvejot. Iebrienu ūdenī, lai var makšķeri aizmest tālāk no krasta. Gaidu... Asaris nesteidzas ķerties ēsmā... Cik labi, ka radies brītiņš pārdomām! Šādu brīžu parasti nav pat vasarā. Mēs dzīvojam aizņemtā pasaulē. Steiga ir kļuvusi par mūsu dzīves daļu. Mēs steidzamies no vienas vietas uz otru, darbojamies ar saviem datoriem un runājam pa telefonu visu dienu. Steiga mums atņem enerģiju un palielina nogurumu, kas nelabvēlīgi ietekmē veselību. Zenta Mauriņa teica: „Jo vairāk mēs steidzamies, jo mazāk mums laika”. Tā arī sanāk, ka, cenšoties pagūt visur un izdarīt visu, ko esam ieplānojuši, regulāri kaut kur nokavējam. Kāpēc vispār jāsteidzas? Domājam, ka nepagūsim un neizdarīsim, būs nepatikšanas. Tāpēc steiga kļūst par mūsu biedru, bet tajā pat laikā arī par ienaidnieku. Laikmets mums palīdz steigties. Telefoni, datori, mašīnas, sabiedriskais transports, ātrvilcieni, lidmašīnas – tie visi dod mums iespēju dzīvot ātrāk. Kā cilvēki senos laikos varēja dzīvot bez šiem tehniskajiem sasniegumiem un būt laimīgi? Mūsu senčiem pietika laika rokdarbiem, dažādiem mājas darbiem, jo nebija televizoru, telefonu un datoru, kas aizņem visu brīvo laiku un garos ziemas vakarus. Uz tirgu varēja aizbraukt ar zirgu reizi nedēļā vai pat reizi mēnesī un ar to pietika, nevis – katru vakaru ar mašīnu uz lielveikalu. Un galvenais - bija laiks padomāt... Vienkārši paprātot, pārdomāt par savu un citu cilvēku dzīvi, par dabas parādībām, par Dieviņu un par nākotni. Lai gan senatnē cilvēki mācēja dzīvot mierīgi, tomēr arī viņi sapņoja par dzīves paātrinājumu nākotnē. Arī viņiem ienaidnieks „steiga” jauca prātus. Sacerēja pasakas par lidojošiem paklājiem, braucošām krāsnīm un septiņjūdžu zābakiem, ar kuriem, sperot vienu soli, varētu pārvietoties septiņām jūdzēm pāri. Mūsdienās to varētu salīdzināt ar reaktīvās lidmašīnas ātrumu. Senatnē cilvēki steidzās fantāzijās, pašu sacerētās pasakās, šodien mēs steidzamies realitātē, mums vairs nav laika mierīgi pagulēt zālītē, pastaigāties gar jūru vai zvaigžņotā naktī saskaitīt zvaigznes. Asaris gan nesteidzas pie manas makšķeres... Šodien kaķiem būs jāēd veikalā nopirktā sausā barība. Kāpēc es steidzos? Varētu taču vēl pagaidīt! Nav vairs pacietības un nedaudz salst kājas lielajos gumijas zābakos, kuri man tagad atgādina maģiskos septiņjūdžu zābakus, kuros jāsteidzas... Cilvēce nākusi pie tik svarīgiem un patiesiem atzinumiem: „Ātri skriesi, ātri klupsi” (R.Kaudzīte), „Steigā darītais reti kad sanāk labs” (Sokrāts), „Steiga pati sev rada šķēršļus” (Seneka), „Steiga ir neuzmanīga un akla” (latīņu sakāmvārds). Mums beidzot būtu jāsaprot, ka visu paspēsim tad, kad nesteigsimies, jāiemācās iet, lai aizietu, nevis, lai paspētu, skriet, lai fiziski attīstītu savu ķermeni, nevis lai būtu pirmais. Es labāk novilkšu savus „septiņjūdžu zābakus”, un lai tie tagad „stāv kaktā ar putekļiem noklāti”! Justīns Stivriņš (9. klase) ATSPULGS

75


APSVEIKUMI „ATSPULGA” SIRSNĪBAS PASTKASTĪTE TURPINA DARBU. ŠAJĀ AVĪZES NUMURĀ SUMINĀM VISUS OKTOBRA, NOVEMBRA UN DECEMBRA JUBILĀRUS. JA NU KĀDS JAUŠI VAI NEJAUŠI IR AIZMIRSIS APSVEIKT KĀDU NO KLASES VAI SKOLAS BIEDRIEM, TAD NEKAVĒJIETIES! LABĀK VĒLĀK NEKĀ NEKAD! VISIEM MŪSU JUBILĀRIEM NOVĒLAM – LAIME TAPĀT KĀ MĀKSLA NĀK PIE MUMS MILJONIEM VEIDOS. MUMS NEPIECIEŠAMA DIŽĀ UN NEAIZMIRSTAMA LAIME – MĪLESTĪBA, DRAUDZĪBA, SKAISTUMS …. TAČU MUMS VAJADZĪGAS ARĪ SĪKAS UN PAT MUĻĶĪGAS LAIMĪTES – LIETUS LOGĀ, KAĶIS GULTĀ, DUBULTVARAVĪKSNE, PAŠIZCEPTA MAIZE … VISS, KAS PACILĀ UN DRŪMĀKO DIENU PADARA DZĪVOŠANAS VĒRTU. 7. KLASE Dzalbe Gunita - 1.oktobris Buko Ēriks – 25. oktobris Sozvirskis Juris – 15. novembris Viļums Jurģis - 20. novembris Moisejenkova Liāna – 18. decembris 9. KLASE Stivriņš Emīls – 6. oktobris Stivriņš Justīns – 6. oktobris Saksone Daiga – 29. oktobris Misjuns Rihards – 30. oktobris 10. b KLASE Krumpane Kristīne – 16. oktobris Gintere Diāna – 9. novembris Ščelkune Nataša – 16. decembris 10. c KLASE Upmalis Rinalds – 12. oktobris Vorslovs Dainis - 20. novembris Japiņa Laura – 8. decembris Aišpurs Uldis – 23. decembris Daugerte Benita Daniela – 27. decembris 10. d KLASE Juhna Ainārs – 7. oktobris Kalvišs Artūrs – 14. decembris 11. c KLASE Mihejevs Kaspars – 3. novembris Staņeviča Aiva – 26. novembris

76

ATSPULGS


11. d KLASE Jonina Anita – 7. novembris Vanags Ojārs – 28. Novembris 12. b KLASE Petroviča Elīna – 7. oktobris Pārpucs Sandris – 10. novembris Leonoviča Sabīne – 27. novembris 12. c KLASE Puzo Emīls Ronalds – 3. oktobris Plinta Ringolds – 6. oktobris Bukovska Inta 26. oktobris Maļuhins Reinis 13. novembris 12. d KLASE Viosna Mairita – 6. oktobris Buko Kristīne – 17. oktobris Smirnova Ilvija – 25. oktobris Grišans Egils – 8. novembris Podjava Pāvels – 23. novembris Kurilovičs Ilmārs – 27. decembris Kižlo Sergejs – 29. decembris

SKOLOTĀJU UN ARODBIEDRĪBAS BIEDRU DZIMŠANAS DIENAS Inga Skerškāne – 3. oktobris Daina Andžāne – 4. oktobris Aleksandrs Kadenecs –20. oktobris Marina Jakuševa – 23. oktobris Ludmila Koževnikova – 27. novembris

ATSPULGS

77


MAINIES UZ AUGŠU!


MAINIES UZ AUGŠU!



Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.