Valoda kā būtiska kultūras sastāvdaļa multikulturālā vidē
LAIKS TELPA
Ievads Realitāte filozofijas kontekstā- atvērta, determinēta un multilineāra sistēma. Realitāte nav stabila, noslēgta un pabeigta sistēma: realitāte ir determinēta, pakļauta x faktoriem, kas to ietekmē, jo ir atvērta. Tā turpina attīstīties – un attīstības ceļš nav apzīmējams ar vienu līniju : tas ir multilineārs, pie kam šīs līnijas nav taisnas kā instrumenta stīgas, un attālums starp līnijām nesaglabājas vienāds.
+
SABIEDRĪBA +
AKTUĀLĀ VĒRTĪBORIENTĀCIJA INDIVĪDS TELPA + SABIEDRĪBA+ TRADĪCIJAS ( pirms dzimšanas/ pagātnē ) LAIKS ( pirms dzimšanas/ pagātnē)
3.att. Indivīda darbība lakā, telpā, ievērojot vēsturiskās tradīcijas un savu un savas vides vērtīborientāciju.
1.att. „Orange print fabrics”. Avots: www.fabricandwoodideas.com/.../multi-linear.jpg Līnijas saskaras un attālinās, krustojas vienreiz vai x reizes , met cilpas vai samezglojas, kas nozīmē, ka kādas līnijas plūsma laikā un telpā uz brīdi tiek palēnināta vai apturēta. Realitāte jeb citiem vārdiem civilizācijas process tātad ir diferencēts daudzlīniju tīmeklis, kurā katras līnijas attīstības ceļš tikai nosacīti ir patstāvīgs. Pat primārās, sevi veiksmīgi realizējošās ietekmē sekundāro līniju strupceļš.7 Pie kam – var mainīties vietām t.s. primārās un sekundārās līnijas
2.att. “The multilinear structure of “The Flocking Party”. Avots: theflockingparty.com
Indivīda vieta multilineārājā pasaules tīklojumā. Katrs atsevišķais indivīds nepārtraukti ir konfrontēts ar aktuālajām sava laika un telpas vajadzībām,2 kaut gan viņš nespēj un nedrīkst abstrahēties arī no pagātnes vērtību izpratnes un tradīcijām. Līdz ar to indivīds iekšēji jūtas atbildīgs, lai no sev un videi būtiskākajām iespējām te un tagad veidotu seperātu, spēcīgu līniju, kas pakāpeniski kļūtu par vispār atzītu realitāti cilvēku sabiedrībā- un tas panākams tikai ar aktīvu rīcību. Un otrādi: cilvēkam jāprot akceptēt vai noliegt citu indivīdu radītās vērtības un vērtību sistēmas. Vērtības, fundamentālas kategorijas pastāv ilglaicīgi ; bet mainīties var attieksme pret tām atkarībā no indivīda vai sabiedrības vajadzībām jeb vērtīborientācija , kā uzskata Rīgā dzimušais vācu filozofs Nikolajs Hartmans ( Nicolai Hartmann).2 Fundamentālu kategoriju nav mazums, un parasti tās veido kontraversi vērtību pāri, kā konkrētais un abstraktais, iekšējā struktūra un ārējais veidols, forma un matērija, noteikumi un atkarība, vienotība un atšķirība, viennozīmīgums un interpretācija, pārtrauktība un kontinuitāte , elements un savienojums, ideālais un reālais, vēlamais un iespējamais u.c. Pie kam ar reālu rīcību katrā no gadījumiem jāizdara izvēle starp kategorijām un jāpieņem lēmums, kas nav viegls uzdevums ne indivīdam, ne sabiedrībai, ne valstij. Kontraversie pāri ir realitātes sastāvdaļa, tie visbiežāk nav definējami kā pozitīvi un negatīvi pāra elementi. Piemēram, vienā gadījumā svarīgāka būs forma, citā saturs, vienā gadījumā kādu procesu labāk pārtraukt, citānodrošināt tā pēctecību un turpinājumu ( kontinuitāti). Pasaules reģioni - indivīda dzīves telpa. Arī katrs reģions ir kā līnija, kā pavediens kopējā pasaules līniju plaknē. Jau vēsturiski un ģeogrāfiski katras teritorijas neatkarību caurvijuši „sveši“, šai teritorijai neraksturīgi faktori, ienesot jaunas vēsmas un tālākajā virzībā paņemot līdzi vietējās. Neviena līnija, neviena kultūra nav absolūti „tīra“, absolūti identiska savam pirmsākumam, savam kodam. Līniju saskares vietas un krustpunkti jeb sas-