kas spēlējās uz sasaluša dīķa, ēd sniegu, dalās un meklē jaunas un jaunas izpriecas. Visi dzīvnieki pārvietojas uz divām kājām, slidošanai tie valkā slidas, tie dejo un jautri lēkā. Kad paiet ziema, arī ziemas prieki ir beigušies. Sniegavīram nokūst sniega sega un tas pārtop pavasara vēstnesī ar ziediem acu vietā un, spēlējot savu flautu, tas pamodina iemigušo dabu. Filmā veiksmīga un profesionāla animācija, lai gan tēliem ir maz atšķirīgi raksturi, filmas kopējais iespaids ir krāšņs un sapņains. Lelles ir vienkāršas, tomēr saskaņotas. Vizuālajā tēlā atklājas varoņu personības - meitenīgums, puiciskums, fantastiskā tēla necilvēciskums. Filma ir melnbalta, tēli veidoti nevis līdzīgi cilvēkiem, bet gan dzīvniekiem, tie tomēr valkā cilvēku apģērbu. Kadri no filmas „Ziemas karuselis” 8. pielikumā.
Zīmēto animāciju filmu apskats Latvijas PSR darbojās zīmēto animāciju radošā komanda ar Rozi Stiebru (1942) un Ansi Bērziņu (1940). Tomēr, salīdzinot ar Burova komandu, kurai jau bija pieredze darbā leļļu teātrī, tad Stiebra un Bērziņš visu apguva pašu spēkiem eksperimentējot. Stiebra un Bērziņš veidoja tradicionālās zīmētās filmas [1, 77]. 1969.gadā Roze Stiebra un Ansis Bērziņš nofilmē pirmo animāciju aplikācijas tehnikā un 1983. gadā – pirmo zīmēto animāciju. Autors analīzei no latviešu veidotajām animācijas filmām izvēlējās Stiebras 1985. gada filmu „Laimes lācis” un 1985. gada filmu „Zaķīšu pirtiņa”. No lietuviešu animācijas filmām autors analizēja Iljas Bereznickas 1988. gada filmu „Bermudu aplis” („Bermudų žiedas”). „Laimes lācis”. Animācija balstīta uz Andreja Upīša stāsta „Sūnu ciema zēni” motīviem. Sižeta darbība sākas kādā ciemā, kur neviens neko nedara un slinko, bet drīz vien pienāk ziema. Tā kā visi Sūnu ciema ļaudis ir slinkojuši un neko nav sagatavojuši ziemai, nāk grūti laiki, jo nav pat ko ēst. Tāpēc divi Sūnu ciema zēni dodas meklēt laimes lāci, lai tas viņiem palīdzētu. Līdz iestājas tumsa, zēni to arī atrod. Viņi nogādā laimes lāci savā ciemā televizora kastē, tas iznāk ārā un sāk rādīt sūnu ciema ļaudīm kā jāstrādā. Animācijai ir pamācošs raksturs, ja neko nedarīsi, tad nekas nenotiks. Animāciju varētu saistīt ar politiku, kad valdība neko nedara un pēc laika, kad iestājas tāda kā ekonomikas „ziema”, valdības vīri nezina kā rīkoties un viss lēnām degradējas. Kadri no filmas 9. pielikumā. „Zaķīšu pirtiņa”. Animācija veidota pēc Viļa Plūdoņa dzejoļa motīviem. Animācijas sižets norisinās naktī. Meža vidū atrodas zaķīšu pirtiņa, kurā mamma mazgā savus zaķu bērnus. Kad jau mēness sāk mirdzēt gar koku galotnēm, negaidīti ierodas ienaidnieks – suns, kas gan izskatās vēl vairāk no-
bijies kā paši zaķēni. Māte liek visiem zaķēniem bēgt, kur nu katrs var, kas tiem arī izdodas. Laimīgā kārtā, gandrīz visi paglābjas, bet viens zaķēns pamanās noklīst. Pēc kāda laikam zaķēna māte atrod viņu un abi laimīgi dodas mājās, kur māte ieaijā saldā miedziņā gan savu zaķu mazuli, gan mazo filmiņas skatītāju. Visā ceļojumā zaķu ģimeni pavada mēnestiņš-čigāniņš, jājot pa naksnīgajām debesīm virs tumšo egļu galotnēm. Animācijai ir izteiksmīgi mākslinieces Dzintras Aulmanes tēli, kas savā ceļojumā un pārdzīvojumos iesaistījuši jau vairākas paaudzes. Kadri no „Zaķīšu pirtiņas” 10. pielikumā. „Bermudu aplis”. Animācija iesākas ar reāliem video kadriem ar basketbola spēli, kuras uzvarējušās komandas spēlētājs, neslēpjot prieku par uzvaru, ar kāju uzsit bumbu kosmosā, kur tā trāpa mazam citplanētiešu bērnam uz kādas planētas. Pieaugušie citplanētieši par to sadusmojas un grasās noskaidrot, kurš ir vainīgais. Pāris citpalnētieši aizceļo uz Zemi, iepazīstas ar cilvēku dzīvesveidu un atrod vainīgos, proti, Lietuvas slaveno basketbola komandu „Žalgiris”. Citplanētieši dodas mājās uz savu planētu un izstāsta pārējiem par spēli. Visi citplanētieši ir ļoti ieinteresēti spēlēt basketbolu ar „Žalgiris”. Filma veidota kā Lietuvas basketbola komandas „Žalgiris” reklāma, rāda lietuviešu līdzjutēju degsmi un spēlētāju varenību. Kadri no filmas 11. pielikumā. „Spoks”. Multfilmas sižets tiek parādīts, kā mazas meitenes sapnis. Sapņa sākumā meitene pamostas no zibens un domā, ka redz spoku, bet tas izrādās viņas kaķis. Animācijas sižeta darbība vēl joprojām notiek sapnī. Meitene palien zem grīdas paklāja un tiešām satiek spoku, tomēr, tas nav tik ļauns kā šķiet. Meitene uzzīmēja priekšmetus un spoks tos varēja padarīt par reāliem. Vēlāk mazā meitene noskaidroja, ka spoka mīļākais ēdiens ir kaktusi. Spoks varēja pārvērsties par dažādiem priekšmetiem, kad tas pārvērtās par pneimatisko āmuru un sāka kalt zemi, viss piepildījās ar ūdeni. Visa meitenes ģimene glābās no ūdens uz spoka peldošā lietussarga. Meitene pamostas un saprot, ka tas ir bijis tikai sapnis. Tomēr, vēlāk viņa iztēlojas, ka spoks ir zem grīdas paklāja un atkal ir priecīga, jo spoks viņas zīmējumus pārvērš reālās lietās. Spoks kļūst par meitenes labāko iedomu draugu. Kadri no filmas 12. pielikumā.
Secinājumi 1. Pārmaiņu un straujās izaugsmes laiks animācijā aizsākās reizē ar kino attīstību 20. gadsimta pašā sākumā, kad brāļi Limjēri Parīzē demonstrēja pirmo kino filmu. 2. Cilvēkus vienmēr ir interesējuši kustīgi tēli un fantastiski, nereāli stāsti. Animācija kino attīstības