Latvija

olivkokiem, ja drikstu atlauties so vardu speli.

— Pagaidam nevaram ne ar ko iepriecinat,— sapratis, ka Kundzins neuzdrosinas uzdot izskiroso jaut/: unu, Voit- kuss devas vinam talka.— Bet gan jau. Kad beigsim atsijasanu, patiesiba pati naks gaisma.

— Kaut atrak! Es jutu, ka driz sajuksu prata.

Kundzins abam rokam iekeras gaisaja platmale, ko spejs braziens bija pacelis virs galvas, un, it ka piesaukdams debesis par liecinieku, iekunkstejas: — Un par ko man tads sods, par ko?