Latviesu gadskartu ierasas - Edite Olupe

LD 33301 Vecumnieki LD 33249 Vecivarde, • JaunmulŽa Cik īsti dienas svinēja Ziemassvētkus? Vai bija «Ziemas svētki trīs bāliņi» vai varbūt tomēr četri?

Tautasdziesmās biežāk minētas trīs Ziemassvētku dienas, retāk atrodam norādes, ka būtu bijusi ceturtā svētku diena.

Ziemassvētki letrl brāļi, Pastaliņu pūdātājl; Kad noplīsa pastaliņas, Tad ar kārklu vizītēm.

LFK 758, 321 Dzelzava Rēzeknes apriņķī pagājušā gadsimta 80. gados dzirdēta un E. Voltēra pierakstīta šāda dziesma: Ztmas svātki četri bro[l, Cits aiz citos olu dzert, Cits aiz citos olu dzert, Cits citam napazeitl.

V 103. Rēzeknes apriņķis Vēl kāda cita Ziemassvētku dziesma no Kursīšiem dau​dzina Ziemassvētku kukuli: Izcepu kukuli Četriem stūriemj Tas bija ķekatu Mielastiņš.

LFK 1693, 7051 Kuldīgas Kursīši Arī ticējumos ir norādes, turklāt krietni vairāk nekā dainās, par ceturtās Ziemassvētku dienas svinēšanu, jo tad vilks nenesot aitas un citus lopus. Preiļos ceturtā diena saukta par vilku dienu.

Zināmu skaidrību par to, kas varēja būt ceturtā Ziemassvētku diena, iegūstam, ja atceramies, kuras dienas nedēļā visa gada garumā tika svētītas, t. i., kad nav bijis brīv strādāt. Tā vispirms ir svētdiena, tas ir svētvakars (t. i., sestdienas vakars, vakars no sestdienas uz svētdienu, tāpēc svētvakars) un tas ir arī piektvakars (t. i., ceturtdienas vakars, vakars no ceturtdienas uz piektdienu, tāpēc piektvakars). Sajā pasvētdienā jeb piektvakarā nedrīkstēja nekādus lielus darbus darīt, jo īpaši vērpt; tā esot «meitiešu īstā svētdiena», kā mēdza sacīt Suntažos un Kastrānē.

Ir zināms, ka par bluķa vakaru daudzviet (Džūkstē, Sīpelē, Jēkabpilī) saukts ceturtdienas vakars, turklāt ne tikai Ziemassvētku priekšvakarā, bet cauru ziemu un vietumis pat visa gada garumā. Jēkabpils pusē Lietuvas pierobežā ceturtdienas vakars svētīts cauru gadu. Ticis teikts: «Šovakar bluķu vakars, jāiet laiku gulēt.» Tikai vēlāk, jau pārprotot piektvakara nozīmi, šis bluķa vakars Ziemassvētku svinībās pārvirzās uz piektdienu, un 1929. gadā Cēsu apriņķa Kosā (LFK Bb 46, 662) jau var dzirdēt sakām: «Piektdienas vakarā ar' bija jāsvin senos laikos bluķu vakars.»

Ja pieņemam, ka 25., 26., 27. decembris — dienas, kurās šodien svinam Ziemassvētkus, iekrīt piektdienā, sestdienā un svētdienā un tām klāt vēl piektvakars 24. decembri, tad te ir šīs četras Ziemassvētku dienas, kas, protams, nevar tā iegadīties katru gadu. Kad piektvakars iekrīt 24. datumā, tiek svinētas četras Ziemassvētku dienas, bet, kad 24. decembris iegadās kādā citā nedēļas dienā, Ziemas​svētkus svētām trīs dienas.

Liepājas apriņķa Kalētos (LFK 807, 1213a) zināja stāstīt: «Ziemassvētkos iekrita bieži četras svētdienas. Tāpēo viņu sauc par ceturtu svētku dienu.»

Te būtu atslēga tam, kā Ziemassvētki ieguvuši (līdz ar laika iedalījumu nedējās) un pēc tam pazaudējuši (līdz ar sena piektvakara nozīmes un tā funkciju izzušanu), savu ceturto brāli.

Gatavošanās svētkiem, protams, neaprobežojās tikai ar alus darīšanu un ēdienu gatavošanu. Bija jāsakopj māja, jāsarūpē tīras drānas, jāpabeidz iesāktie darbi, un to varēja darīt vēl pašā Bluķa vakarā; nedrīkstēja tikai vērpt. Tomēr arī iesāktu kodeļu nedrīkstēja atstāt pa Ziemassvētkiem. Savs laiks bija jāatvēl arī dažādu rotājumu pagatavošanai, un tam tika veltīti garie, tumšie vakari. Tradicionālie pakaramie un spraužamie Ziemassvētku telpu rotājumi bija puzuri, lukturi, putni, virpuļi, kuri bija vien* kārši un viegli pagatavojami no ikdienā pieejamiem mate​riāliem.

Rēzeknes apriņķa Gaigalavā mēdza darīt šādi: «Vacokūs laikus uz Zīmassvātkim ustobas pušķoja ar nu buļvom un solmim iztaisētlrn putnim un lukturim, kurus sakore pi ustobas grīstim. TO vysu taisēja tai: solmus porgrīze uz vairokom daļom un saspraude buļvos vaj mola gobolā, solmim goius sasēja un izveidojās kaids putns vaj luk« turs.» (LFK 820, 10) Savukārt Dzelzavā, Litenē un Jaungulbenē «Ziemassvētkos istabas pušķoja or virpuļiem. Ņem rudzu