Niklāva diena
Niklāva diena jāsvēti, lai zirgi un vislas labi izdodas. (LTT 21811 Tirza) Nikolaja diena, arī Niklāva, Miklāva diena, ari zirgu diena (Stendē) ir 6. decembrī. Latviešu tradīcijās tā ienāk vēlu un lielu izplatību negūst. Nikolajs — pareizticīgo un katoļu svētais, ir bijis Mirlikijas (Likijas ostas pilsēta Mirra Mazāzijā) bīskaps, kurš dzīvojis 4, gadsimtā. Pēc nāves, kļūdams par Likijas zvejnieku un jūras braucēju aizgādni, viņš vēlāk piedzīvo gan kanonizāciju, gan svētā titula atņemšanu, līdz beidzot iemanto sv. Nikolaja Brīnumdarītāja vārdu un lielu popularitāti grieķu un krievu pareizticīgajā baznīcā. Te vēl der atzīmēt, ka tas sv. Nikolajs, kuru baznīca godina šodien, patiesībā ir pašas baznīcas mākslīgi radīts, kompilēts tēls, kuram bija jāaizstāj sengrieķu un romiešu dievi Poseidons un Neptūns. Ar laiku sv. Nikolajs iemanto pavisam jaunas, neparastas funkcijas, pārtapdams par Santaklausu (St. Nikolaus) un Ziemassvētku dāvanu iznēsātāju Eiropas un Amerikas bērniem. Latviešu ieražās šī diena ar sv. Nikolaju praktiski nesaistās. Pie mums tajā ir mēģināts ielikt citu saturu, saistot šo dienu ar zirgu labklājību. Katoļu svētais te pārvērsts par zirgu patronu (tāpat kā Jurģis, Mārtiņšu. c.), kuram arī līdzīgā rituālā tiek ziedots gailis vai vista. Sī ieraža, pārceļodama no Jurģiem un Mārtiņiem uz Niklāva dienu, daļēji zaudējusi savu nozīmi un lielo izplatības areālu. Miklāvā uz auzu sieka gailis jākaun, auzas jāatdod zirgiem un gailis jāizvāra saimei. (LTT 21813 Vijciems), Niklāva dienā priekš saules lēkšanas gailis jākauj, asinis auzās jātecina un auzas jādod zirgiem, tad zirgi būs brangi. (LTT 21815 Starti) Miklā vii gaili kavu Deviņiem nadziņiem; Miklāvā zirgu pirku Deviņiem iemauktiem. LD 30227 Valmiera Savukārt gaili cita kūtī sai dienā kauj burvji, gribēdami otram atņemt zirgu laimi. Miklāva vakarā pirms divpadsmitiem jānokauj gailis kāda cita stalli (kuram nu grib noburt) un ar gaiļa asinim jānosmērē zirgiem zobi, tad tam zirgi nepadodoties. (LFK 189, 457 Jaunlaicene) Vēl Niklāva dienā vīriem vajagot iet uz krogu, dzert un sperties, tad zirgi labi izdodoties un tiem nekāds ļaunums nevarot piemesties. Lībiešu apvidos bija spēkā vairāki aizliegumi, kas saimniekiem nodrošināja izdošanos ar zirgiem: te iepriekšējā vakarā pirms Niklāva dienas sievas nevērpa, lai zirgi neklibotu, un neadīja, lai zirgi acis neizdurtu. Dažviet (piem., Plāņos) Niklāva dienā nodarbojās arī ar kurmju dzīšanu, lai gan citādi šī agrārā ieraža saistās ar pavasara svinamajām dienām. Miklāvā uz gaļas žāvējamā iesma jāapjāj mājas robeža, pēc kam iesms atrocinis jāiemet otras mājas daļā, lai kurmji iznīkst. (LTT 21818 Plāņi) Niklāvā dienas priekšvakarā, 5. decembri, Vidzemē vietumis (piem., Valmieras apkārtnē) no mājas uz māju staigāja maskojušies ķekatnieki. Arī citur Eiropā Nikolaja dienā notika masku gājieni. Vācijā, piemēram, galvenā šīs dienas maska ir pats sv. Nikolajs, resp. Santaklauss, kas, kā jau tika minēts, transformējas Ziemassvētku vecītī. Un šodien, tāpat kā visur Eiropā, šis dāsnais virs Ziemassvētku vakarā apmeklē ari latviešu mājas.