Latviesu gadskartu ierasas - Edite Olupe

Jurģu dienā burvis nesis otra daļā nešļavas. Kā da]ā tāda nešļava bijusi aiznesta, tam ar* gadījusies kāda ne​laime ar kustoņiem. (LTT 12130 Aumeisteri) Jurģa jeb Osiņa nakti burvji nes cita stalli olu, lai zirgi maitātos, un saka: Ak tu bagāts Ūziņš, Tumša nakts, zaļa zāle, Laukā laidu kumeliņu. Es atstāju baltu zirgu ( Sarkaniem iemauktiem, . Lai tev šā, lai tev tā, Lai tev nekā nedabūt. Trejdeviņās kūtis dzit, Vienu pašu ārā laist, Sirmu jūgt, pelēku braukt, Atrasties nosprāgušu.

4 LBV 266.

Ja Osiņa naktī tumsā ieiet kaimiņa kūtī un apcērp aitām galvas vilnu, tad cirpējam jēri labi padodas un tā vilna ir noderīga dažādiem pesteļiem. Lopus pirmo reizi ganos dzenot, kāds kušķītis šīs vilnas jāpaliek zem kaimiņa kūts sliekšņa, tad kaimiņa lopi nīkst un govis aprauj pienu (LTT 31409 Pociems) Jurģa rītā staigājuši, pa citu tīrumiem sēdami nezāles, burvji. Kam priekš gada bijusi laba labība, tur nākošā gadā burvji nākuši bariem burt. Viņi būruši, nezāles sēdami, lai uz priekšu tam labība neaugtu, bet tikai nezā Ies, un pašam burvim lai augtu tīra labība. Tad burvis vēl no tā tīruma, kur iepriekšējā gadā bija laba labība, ņēmis zemes un tās nesis uz savu tīrumu, kur nebijusi tik laba labība. Bet ja nu tas saimnieks dabūjis to zināt, un viņš izdarījis pret burvību, tad burvim klājies slikti. (LFK 72, 7057 Cesvaine) Ja Jurģa dienā izšaun trīs reiz priekš saules no plintes, tam burvji un raganas nevar nekā padarīt. (B 207.)

Jurģu rītā jākāpj kokā un jākliedz: «Surp mieži, šurp auzas», tad tai gadā kaimiņiem neaug, bet kliedzējam div​kārtīgi. (LBV 266.) Šaušana itin bieži mijas ar saukšanu, jo abas darbības ir funkcijas ziņā identiskas, resp., kādas noteiktas skaņas raidīšana attiecīgajam objektam, līdz ar to noraidot turp arī savu vēlējumu, kas visbiežāk ir nevēlējums, vai ļauna vēlējuma atpakaļ raidīšana. Burvja vēlējums sniedzas tik tālu, cik taiu aizskan viņa balss.

Ar Jurģiem saistāmi ari vairāki praktiskās maģijas paņēmieni, lai aizdzītu vanagus, zvirbuļus, lai iznīdētu ne​zāles, nodrošinoties pret neražu un uguns nelaimi.

Jurģī vanagus tā sējuši: piesējuši pie vārtu staba vecu pastalu un kūluši. (DLP II 85. Jaunroze) Ja negrib, lai vanagi mājās nāk, tad Jurģos vajaga likt podu kārts galā. (LTT 12213 Aloja) Qurģa rīta krustis slotas jāsaliek, lai vasaru vanags cāļus nenes. (LTT 12244 Plāņi) Ja grib, lai vanags nenāktu mājās, tad vajagot tā darīt: jāiet priekš Jurģa pie tādas sētas vietas, kur trīs mieti sasieti kopā — protams, savās mājās — un jāpaņem trīs veci nīšu diegi, tanīs jāiesien deviņi mazgli un, nr tiem jāapņem vienreiz ap visiem trim mietiem. Pēc tam diegu gali trīs mazglos nosienami.

Pie katra mazgla siešanas pašam jārunā: «Ko sien?» — «Vanagu sienu.» — «Sien, sien, ka vari sasiet.»

Tas sakāms trīs reizes. (DLP II 84.-85. Jaunroze) Kad atnāk Jurģu diena, tad vajaga vistu izbāzt caur bikšu galu, tad vanags neaiztiek. (LTT 12245 Veģi) Jurģa dienas rītā ar šautru — gaļas žāvējamo iesmu trīsreiz jāapiet ap visām ēkārn un jāizčakarē paspārnes, šautrs jāaiznes par robežu uz citu zemi, tad paša mājā nedzīvos nekādi zvirbuļi. (LTT 12247 Rauna) Ja Jura dienā akmeni aiz spāres aizbāžot, tad zvirbuļi mājās nedzīvojot. (LTT 12251 Litene) Jurģu dienas rītā plikam saimniekam jāpārdzen 'pār tīrumu krusteniski vagas, lai tīrumā nezāles neaugtu. (LTT 12266 Smiltene) Ģurģī priekš saules plikam jāar, lai ušnas neaug labībā. (LTT 12267 Plāņi) Jaunjelgavā saimnieki apdzina vagu tīrumam apkārt, tā novelkot simbolisku norobežojošu, sargājošu, ļaunumu atvairošu līniju.

Jurģu rītā agri jāceļas un jāiekurina krāsns, lai dūmi izskrien caur skursteni, tad mājas ļaudis būs laimīgi. Sīs darbības sākotnējā nozīme ir zudusi. Te varētu hipotētiski pieņemt, ka dūmi pa skursteni